Indriķa Hronika 1w2hg

(A d-a m Bremensis 1917,244). Ar < acimredzot j5saprot kedas kulta €kas uzrelSana SprieZot p€canalogiem Ziemeleiropa (v i k i ng a t i d ens 19B1,253,?fl),baznica drosivien bijusi vienkSr5a st6vkoku celtne, k6das Skandinevrje huku apvidm datwiet saghbajdas lldz pat miisu dienAm. Pagaiddm nav izdevies noskaidrot, kur dAgi 11. gr etuSi-sa"u baznlcu. Iespejams, tas bijis kaur kur zemelkurzem€. Saaam piegenunam par labu varetu fiecindt tas, ka Kurzemes ziemelu dala dzlvojodie Baltijas somi ar ll.-]^z 8F. no

miru5o sadedzin5Sanas pamazam pariet

ui

apgta6aSanu skbbtkapos,

turpreri iatejt

Kurzem€ joproj_am sastopami kur$u ugunskapi. Tadu citas btrtiskas pa:nmes,- tas irareiu liecin6t par kristigas ticibas ieviesanos Kurzemes ziemelu
Zviedrit un arl Polij6, nostiprinoties kristigajai ticiliai, ugunskapi izzud 11. p. nb e r ge r L964,696; Zott-Ad am ikow a-!967,t\,tdrfat

$k3ma(S t

"

ievieSas kapi bez

jebkala invent6ra, turklat pakEpeniski mainls aii miruso orienticila

tie tiek gulditi ar galw rietumu virzienr. Turpreti zemelkurzemO lidz pat

d. ge.

miru5os joprojam apglabEja ziemelaustrumu virzienf,, tiem deva h:dzi OarUar*us, ier-odus, rotas. Ari tikai nedaudzu Kurzemes teritorijlt atrasto 11.-13. gs. krustigveida piekarigu izcelsme mekl€jama Skandin5vijr vai art to izveidi ietekmejuli Stanoihavija radrSies pirmparaugi (M u g u r 0 v i C s 7974,221). Tatad krist-rgi tictba Kurzenie dzipkas saknes tolaik laidusi, jo nedrikst parverret skeletapbedrjumu izplatibu, 1e-bija mir-uJg orientrciju p€c debespusem un roku sakrusioSanu skeletapU6Oi;uriros par noteitîndikatoru,

tu kristiettuas izplatibas r6dit6ju, ne ari

apbedisanas veidu absblutiet ka tapat miru5o sadedzinS5anas aizliegumu skaidrot vienigi ar kristieribu (ari Kaupo tika

sadedzindts).

Otra kristigas ticfbag sffava b_izantiskis pareizticibas veidd kMjas teritorija, sakor ar _ 1L. gs. otro pusi, iepliidusi no Krievzemes. K5 arheolo[iskie, ta vdlodniecibas materi6li liecina, ka 11,-12. gs. senas kMjas kultiitas dzTvE pareizticibai bijusi daudz lielaka nozime nekl no SkandinSvijas nlkoSajai ietekmei.

,

Krievzemes feoddlie valdnieki, pateimties kontaktiem ar Bizantiju, krisugo ticlbu brja iepazinu5i jau 9.-10. gs., tadu tAs ofici6la pienemsana un simboliska visis zemes kristi5ana notika tikai 10. gs. beig5s. 10. gs. 90. gadu vidfl Kijeva nodibinltajai Krievzemes metropolijai (xaSe4pa Pocr.rac) ll.-13. gs. bija paklautas 15 biskapijas (IIIaB . 1986; 58-42). Baltijai tuvrkis bija Polockas (11. p. srkums), Novgorodas T_ 9 (11. gt.) un Smofenskas (tf:.0. g.) biskapijas. Kijevas metropotil'a savukart bija plklauta Konstantinopoles patriarhijai. . 11.-g.. I4fvijas teritorijas iedzivot5ju tieSie kontakri ar senkriew zemem pastiprinas, tie ir abpus€ji un atspogulojas ka materi5laj6, a gaiigaje kultura. Te k[ Sai thita notita baltu tautu sociEl6 diferenciEcija, valdoSais iedzlotlju slttnis bija ieinteres€ts savas pozicijas nostiprinat ar jaunu ideolofiju, kam attiecigaja situacije hbi atbilda kristiitrUa. Pareizticibai izplatoties, ks kristigds ticibas simbolus 11. gs. sdka n€sitt detrda veida krustirlus,-enkolpionus, piekarigus ar sveto atteuem. Sentrkie (ll:-lL p. srkuma) no

tiem drosi uzl[kojami par importu no Krievzemes (M ug u revi Cs ln4,i37). Krustini atrasti gan dzivesvietas, gan piedev5m bagatos siwiesu un b€rnu kapos (pa

PRIEKSVARDS

t |n 2//// 33 4-.5-l'6

Krisliges ticibas izplatibb Eiropas ziemelu da!5: .l teritorija, kur kristlgd ticlba bija pazlsrama lidz ll. gs.; 2 teritorija, kur kristigd ticiba izplat-rjis no 9. gs. lidz 11. gs.; teritorija, kur krisriga ticiba izplatijds lldz9.gs.; aPtuvend robeZa starp Romaskatolu un grie[u katolu (pareizticigo)baznicu; 16 kristigds,ticibas izplatiSands virzieni Balrijasjfiras relioni no 9. gs. lidz 13. gs.

-

*

4 -

3 -

vienam eksemplSram). VIrieSu kapos krustini uzieti reti. Ta ki import€tie krustigi arrasri pilskalnos un ar piedevlm bag6tajos kapos, ar jauno religuu vispirms acimredzot iepazinds sabiedribas turigak6 dala. 12. gs. krusti4us saka darinat uz vietas, un kapos tos atrod jau pa vairakiem eksemplariem. L,atgalu teritorijA l0.lll. gs. mija miruSie reizem apbediti ar sakrustot5m rokam. MiruSajiem joprojlm dots lidzi samere bagatigs invent6rs, un tie apglabati tradiciondlaja

virziend. Ja roku sakrustoSanu var€tu uzliikot par drosu vai vienigo kriteriju miruSa ticibas noteikSan5, tad bUtu secindms, ka kristito skaits v€l ir samOri niecigs. Krusti4u atraSanas vietu topogrdfija rfda, ka pareizticiba libie5u (livu), latgalu (letgalu, letu) un selu zemes kopS 11. gS. izplatijas galvenok6rt pa Daugavas celu; pie t5 atradas ari rakstitajos avotos minetie pareizticibas centri (Jersika un Koknese). Pa So celu n5ku56s kristig6s ticibas stravas aizsniedza ari zemgalu un kur5u zemes. Par pareizticibas nozimigo ietekmi l-atvijas viet€jo tautu dziv€ {iecina ari ar kristigo ticibu saistitSs senkrievu terminolo$ijas ievie$anls un nostiprinasanas to valoda. Piemeram, t5dus v5rdus kA baznica, zvans, Icistit, svece, grAks, gaveL grAmat4 ned€las dienu nosaukumusvalodnieki (End zelin s 1971,80-113; (Dacr'rep 1986) uzlEkopar aizguvumiem no senkrievu valodas. 1,1.-1,3. gs. pareizticiba un ar to saistitie kulta simboli un terminololija izplatij5s ari Baltijas somu (igau4i, libieSi, kar€li, somi) apdzi-

e" rvrUCUnevIeS

s+++ +&

@@ &@&

## 8q f# ++++++

#+ ###+^s #4 ffi#+ Ar pareizticlbu saistdmie krustigi, kas iegiiti arheololiskajos izrakumos l-aMjas teritorija

(L o o r i t s 7962,203-218; S e I i r a n d 1yt9,71& C e r o B 1984,32-39) un tapat Zviedrijf', piem€ram, Upsali (S j 6 b e r g 1985,69-77) un Gotland0 (A r b m a n 1955, 148), kur var€ja b[t pareizticigo misionaru arbalstpunki Apm€ram 12. gs. vidii Baltijas jlras krastus aizsntedza jauna valsts Romas - Srtr.d imperija (Sacrum Imperium Romanum). 12. gs. otraja puse te saka aktiri iesaistities

votaj6s teritorij[s

tirdzniecibf, ar Sis jUras krastos dzivojo5ajSm taugm un, mekl€jot jaunes kol,onizFjama-s zemes un tirgus vietas, lika .lieta <paginisko> tautu misijas lozungu Par ekspansijas izejas b8rzi kluva V8cijas ziemelrietumu dala (Saksija, Frizija). Ar Ub€kas nodibinrenu 1143. gadl agr5k iekaroms rietumshvu (vagru) Lubeces viet5 rr6cu tirgoEji bija ieguvu5i labtl ostu aktivai tirdznieclbai austrumu virzien{ (F e h r i n g 1983, 13-18). Panaku5i vieno$anos ar friziem un gotlandieSiem, v6cu tirgot6ji ineidoja sarienibu" nakamds Hanzas priekSteci. Saja situecij6 pieauga Gotlandes non--e, jo vAcieSi iegura tiesibas ierikot savtr apmetni Visbija, kur jau atradas zviedru tirdzniscibas entrs. Kad 12 p. 10

PRIEKSVARDS beigas vrcu Drang nach Osten atduras pret speclgu PomoZes k4azistes pretestibu (fI a ur y r o 1968,227r, vrciesi nolema placdarmu radit Daugavas lejtec€, kur jau agrak medza iebraukt tirdzniecibas noltkos. KopS ta hika l-atvijas teriiorija kaimir,rzemju tikojumos 4tit par starptautiskas cinas objektu. Vacu tirgotajiem lidzi devas ah priesteri, un to vidu kE pirmais verde minets Zngebergas (pie LGtai) klostera augusunie5u_orde4a kanoai$slvIelnlds (Ar n o I d i c h i o n i c a rwg,zL3).zngeieryas pils, baznica un klosteris dibin[ri 12. gs. 30. gados vagru zem€ vf,cu [<eizara I-6taru"III laik6. Par so klosteri un vacu feodafu iespieSanos rieiumslavu zem€s stesta Helmolda Sl{vu hronika (H e I m o I d i c r o n ic a 1937,54). siva ci4a starp v0ciesiem un rietumsl8viem turpinljSs vairdkus gadu desmitus un galu gala vainagojas ir vacu feod6lu panikumiem. gs. Eiropa bija s6ku5ies krustkari Eiropas feodilu kari Palestinas paklau5anai ar .11. lozungu. (musulma4iem). Knistkaru patiesie plrfiti.li. un Prel. bija centieni sagrabt savas iokai tirdzniecibu'Vidusjuias austrumu :ko_*3_"ki"-"e9!ri V{"" _feodafg-ekspanYia Baltijas jiiras dienvidu un austrumu piekraste pav€ra 9,111 lidzlgas iesp€jas, kidas krustkarotrji mekl€ja.ausqur-no!. TEp€c, piemeram, sakSu ieodali atteicas doties uz Aus_trumi-91, io tiem kaimi4os o"iuoja rierumslavu paga;; _t?at tautas. Bez tam ietbkmigais Klervb (Ciervaux) cisterciesu ttosteia abats Bern86, ulith r}|!taj: un dedzlgs afitators,. pigS$ra tiem kustkarotaju privilefijas. Bern6rs no Klervo

ir

sakust€jusies, jo debesu Dievs s"acii savu"iemi zaudet... vai 1'6 i1{ka yai tezsfecigah, hi glabtu, Hpec ka vi4s sava mantoju;; {ulqu_:oh,'kluvusi aiz,st6v€Sanai un atgtsanai aicina niecigus zeires tarpus?... Es 'saku ir.r, bi"r. pirbauda jds... Kas tad tas y, ja ne tieSi vienigi Dieva izdomats sv€ts pasakums, ja r.t:pF"T, laulibis-parklpelug, aEresra lauzejus un cirus fioago. Jisuval_enajlT luuitdarus, tapat k6 cilv€kus, kas rikojuSiies taisnigi, labpauk aicinli sava uzdewma veik3anai>> (pec E r b s t o s s e r 19s0, 151-153). Ar l6zungu > 11.47. gad6 notika karS-pret obodritiem. P€c sociIll satura minetaiJlozungs nenozimeja neko cit-u ta vien feodalizsciju vai njvi Vlmfcigai piev€rSanai tristigajaiticibai validzeia qut pri formu, kadi tika paplasineta feodalu kundziba. Ideja par"r'elilisku taru prei puganft*

sludinrja:

<

v>oo:i

& I-aMjas teritorijd arheolotiskajos izrakumos iegiitie krustigi, kas liecina par sakariem ar rietumu zemem.

1,1

E.

uucuRevrcs

kluva par idejisku pamatu <misijtrm> rietumsl5w tautu vidii. Krustkaros aktivi iesaistijis ari katolu biska_pi, it ipasi tie, kas slaw sacelsanas laike bija zaudejusi savas

diec€zes. Te ka Livzemes pirmgp biskaps augustinietis Meinards dzimis ap 1134. gadu (H e I I m a. n n_1989, 17), rad liekas, ka 12. gs. 2CI.-70. gadoi vins jau YarEa tieSi verot sllw misiju Ziemelv{cijE un apgEr tds metod-es, ar kadam kristiga iiciba iz_plat6ma. Rakstitajos avotos rodamie^dati par Meinardu diemZ€l pierakstiti jau lec vir,ra nrves. To,- ka ko,pd ar tirgot6jiem 1.2. gs. pedeje cerurksni no vdcijas lrMje ieradis

ff:0.-

misionlri, apraksra Libekas Arnblds (Arnoldi lit*i: 212--2171. *i iegiitu nepiecieSamss

chroniia

tg7g,

pilnvaras un arbalsru teHkajai darbibai, Meinardi dodas uz Bfemeni un zir,to Br€menes arhibiskapam un lielkapitulam par sa'ras misijas uzsaKanu un neveiksmem. Iesv€tits par biskapu, Meinards at-grieZas uz Liaemi stu'Oi-

nlSanas darb5.

POc Libekas Arnolda sniegtajtrm zi4lm, b-rskaps Meinards 1186 gada LivzemO nodibina biska.pijas sedekli. Hronika (I, 8) 5o faktu tuvak nedare, vienigi tilai piemin, ka Br€menes arhibiskaps MeinTdu iesveti par biskapu Ik5$les un Salas-pfu pilu celSanas

starplaika. Dokumentos (UB I, Nr. 10) biskapljas sedekla noaiuiri$aia dareta ar 1188. gadu. Si gada 1. oktobri pavests Klements III lKkiles-b-rskapiju Kiaz3;m1 (hcolansem episcopatum... .in Ruthinra) pieS\iris Bremenes arhibislia-pijai un Meinardu atzinis par > (epbcopus unimarunt ioruml. T5d€j[cli ar 5o dokumentu bija atzimeti Meinarda nopelni,-viqa piem€rotiba biskapa m"t"*, b"t pati IkSl5iles biskap_ija paklauta Br€menei, lidz ar to laikus noversor jiunas biskapijas pdrie5a-n_u specigas Lullas_ tlhiblt$ptas zig6, kas Sai laik6 cenrAs nosriprinaties igiu'Bu y b r g 1983, 102-104). To, kf, risinajss biskapa Meinarda darbiba ftSUri:s (N 39Te 9 biskapiji, uzzindm no Hronikas. M[sdienls Hronikas ziaas iespejams papildinai ar arheolo[isko.p€tijumu datiem (M u g u r Ov i ds 1987, Ig__Zt). I-aika gaita v€rtejumi par biskapa Meinarda darbibu un rds rezultdtiem mainijuSies, . vai 1u to idealiz€jot, vai raugoties uz So darbibu kritiski. Hronika sniedz lestaiu pai grutibam biskapa darb5, atsedz viet€jo iedzivotlju preresribu. Meinarda laikabiedn Neiminsteres klostera abats sido (1I47-l2ol) biskapijas darbu Livzem€ 11g6. gada v€ro ceribl pilns, kE plauksrosu rd Kunga vina darzu (H e I m o I d i c r o n i c a lszl, z+s1. 13. gs. beigds sacereus Atskanu hronikas autors Meinardam veiti daudz rindu (LIi, $i R. 23H90) un pied€vO biskapam labus tikumus, reiz€m gan aprakstidams nebijulus notikumus. Daudz .. l?pareizu agqalvojumu un jiismas_par Meinardu ir humanisma laika Livonijas historiogrSfija, kas kritiski izvertera jau sen (p a b s t I, Ig47; II, 1g49).

Sisidealiz€taisMeinardsien6cisarikatolubaznicashisroriografija(Sverigais M e i n a rd s 1926,14). Saskaqr6ar to, miera celdsludinato tiistigo iiciUu rauripier,t€musi n9 taba pram. Baznica un kristigr kult[ia nostiprintrjusies atbilstosi Roinas pavestu pl6niem, pie paridarijumiem vainigs v€l6k esot bijis Zobdnbr4u ordenis.

.RigPT_u .historiogrdfila apk_opoti visi iesp€jamie avoti un literanira par IKkiles biskapiju (L i v o n i a 1981, 178-183). Biskapijas nodibindsane 118d. gaO'a ra.urkam pirmo iev€ribas cienigo faktu, kas iezim€ baltvSiu-vestures sakumu Austrimbaltiji un te -_

d1lvojoSotautuiesaistisanuRietumeiropasbaznicasunkultrlrasloka(Angerhann 1986,201). Atturigak biskapa Meinarda nopelnus v€rte amerikdnu un anglri vesturnieki, rakstot par pavesta un vdcu misiondru , tadu izmainas uii sekas vietgjo iedzivotfrju dzivO, kuras vicu krustneSu ekspansijas sakums, dzilgk nerakstuio îzrais-rja (U r b an t975, 24--30; C h r i s t i a n s e n 19g0, 9:, iOS;. Atsedzot krustkaru cOlonus, butibu un sekas, jduzsver, ka krustkaru kustiba Baltijas

t2

PRIEKSVARDS

p'

ffi^w

ffi ?T o.,

Paginiskie amuleti (12.-14. gadsimts): I zobs; - dzivniekalunula; trapecveidamElites; 5 piekarigi; 8-apalais - 6 zoomorfie piekarir;5; 11 saukt6 Rjurikovidu cilts zime.

2-zvdrguli5i; 3,4 6-ciru-tis; 7,9, 10-

-

tautam bija likteniga un ne vienmer pozitivA nozime. PaklavuSi rietumsl[vu apdzivotas zemes, v5cu feoddli un garidznieki, cerddami iegflt jaunas teritorijas un predu noieta tirgus, labprdt atsaucAs uz pavesta aicin5jumu doties . Austrumbaltij6 paveras iespeja iespiesties un izplatit katofticibu arl konkurejoSas pareizticigds baznicas kontrol€tajos apgabalos. Ta kA lidz ar kristi5anos nAca HAt aizvien jaunas nodevas, piemeram, 1.L88. gada pavesta v€stijumd Br€menes arhib-lskapam bija paredzOta desmit6s tiesas ievaKana (UB I, Nr. 10), kltst saprotama vietejo iedzivotlju nev€l0Sanis pie4emt katolticibu. Iesp€jams, ar to izskaidrojama ari salieSu naid-tg[ iztur05an8s pret biskapu un vi4a fauZu padzi5ana pec pils uzcelSanas (I, 9). Neredz€dams citas izejas, k5 vien ar varu piespiest libie5us pakfauties, biskaps Meinards s5ka dom6t par militlra spOka lietd lik(anu (I, 13). Un ta par galveno ieroci turpmf,kaja katofu elspansij6 Austrumbaltijl kluva brunotais speks, ko izversti organizeja Meinarda pecteci biskapi Bertolds (11%-1198) un it ipaSi Alberts (LL99-1229). Vietejie diZciltigie (kf,, piem€ram, Turaidas Kaupo, Salas L.embevalde u.c.) kristigo ticibu,liekas, piegema no laba prata, turpreti lauZu liel5kii dala form5li gan krisdj6s, bet faktiski joprojim palika pagini. T5 veidojds veco un jauno ticibas priekSstatu sinkr€t3

E.

tvtucuRevtCs

tisms. Tdp€c pilniga krist-rgds ticibas ievieSana te ieilga uz daudziem gadsimtiem, un tieSi senas Baltijas zemes Eiropas vesture ieztm€jas kA teritorija, kur kristiga ticiba pie4emta visvOlrk. Tam par iemeslu bija art piespiedu kristisana, sve{o garidznieku nekompetence, ari nev€riba pret vietejiem iedzivottrjiem un to tradicijam (G o r s k 1983, 32). Beztam viet€jo tautu noraidoSl nostEja pret kristigo ticibu bija cina pret feodllismu un zemnieku

i

tiesibu ierobezosanu, ke tas v€rojams viduslaiku Lietuva Go p E u H c 1920, ll). " krisrieriba pareizKatolticibas izplati5anos kav€ja ari iedzivotSjiem jau agrak pazisume ticlbas veid{. Sabiedribas sociSli augsmkas k6rtas p5rst6vji, piemOrojoties jaunajai ikreizejai situacijai, So jautijumu atrisindja atri, piemOram, Talibalda d€li padevas biskapa varai un apsolija no krieviem parllemto kristibu nomainir ar (larl+u> ticibu (XVIII,3). Viet€jo iedzivotlju pietur€Sands pie paglniskajiem tic€jumiem bija viena no ideololisk5s ciltas formlm pret apspied€jiem, kuru rokas bija pargejusi poliriska un ekonomiska vara. Lidzigas paradibas nov€rojamas arl citas Austrumeiropas zem€s. Katolu un pareizticibas cila atspogulojas 13. gs. dokumentos, kas srisra, ka pareizticigie priesteri <nohdot laugu kristibu, neiev€rojot gaveni un St5irot jaunkristito laulibu>. Tdp€c plvesti uzdeva garidzniekiem sekot, lai pareizticigie biitu piev€rsti katolu tici"bai (uB I, Nr. 55, 21q. Vet 1318. gadd pevesrs bu[a (uB II, Nr. 661) Livonijas orde4a mestram parmet, ka veciesi savstarpejos karos esot aizmirsusi iedzivorfju dveselu glebSanas darbu un t5pec tie atgrieZoties pie paganu maldiem un pareizticr-bas. Tatad kristigls ticibas sakotnej5s izplatiJanas laika hMjas teritorija izdalami tris periodi, kas daleji cits citu nosedz. Tie lielS mera gan ir nosaciri, jo saiiumi ar daZadu valstu un kolfesiju misiondru darbibu un us merodem. pirmajam periodam (9.-12. gs.) raksturiga skandin8w rosiba Latvijas teritorijas rietumu da!A; kristietibas izplat-rlanai m€linejumi cie5i savij{s ar sirotlju un tirgotaju centieniem armsr srabilu bazi savai darbibai. Otrais periods (lt.-12. gs., ar tendenci turpindties 13. gs.) knazu - senkrievu meslkundzibas laiks l-atvijas teritorijas austrumu da![, kad tiek izplatita pareiztio-bi un ievie5as ar kristietibu saistita terminolofija. TreSo periodu (12. gs. pedejais ceturksnis) feva$ katolticigo vicu misiondru darbiba, kaA saUieoribas soiiati virsorne jau biji iepazinusi kristietibas macibu. Si taita aktivie kristietibas sludinatdji (Meinards, Teodarihs u.c.), cietu5i neveiksmi sav6 misijas darb6, sdk uzspiest kristietibu varmlcigi. Ar p5vesta un v5cu feod5lu atbalstu tiek uzsdkts loklls krustkarS, par kura konkr€to norisi tuvek sEsta Hronika.

HRONIKAS ROKRAKSTI UN PUBLIKACIJAS pa5a hronista rakstitais eksempl6rs nav saglabljies. Petnieku ricibl gan -. li9ryZet bijuSi 16 daZ{di (no 14. gs. sdkuma lidz 19. gs.) Hronikas noraksti. Vienigais saglabajies pergamenta manuskripts no 14. gs. slkuma, kas 16. gs. no Livonijas aizvests uz Poliju, kur nondcis gr5fu Zamoisku bibliot€ki Var$av!, ir ti sauktais Zamoisku kodekss Z, ias glabajas PR Tautas bibliot€k5 VarSavtr. DiemZ€l Zamoisku kodekss nav pilnigs ras tagad sniedzas tikai lidz XXIII, 8 un uzrdda robus, H, piemeram, tam tr[kst pirmo-detru lapu (lidz ar ievaddzejola sdkumu), kd ari teksta no XII, d tidz XIII, 2; XV, 3, 4; XVI, 4 lidz XVII, 2, tA ka pavisam zudumi g6jusi treS6 dala Hronikas reksta. Bijis v€l klds par 5o vecdks noraksts no autora manuskripta (H). Tas ir td devekis arheiips (A) un irav - salidzindsanu saglabijies, tapec ar nav iesp€jams noskaidroL kadas izmainas %moisku kodeksd, iesp€jams, ieviesuSSs, izgatavojot citus rokrakstus laik6, kas So iokrakstu Skir _

I4

PRIEKSVARDS

cfpml ,sleDtwv rnrnrds tt t*tftrnmrnrurili olDrlunE ffurnrnt'^rrrt acr6 niao..-rnr] dDuranot tninpn oornafu apilranor nroti nfo l tnrnpu q0abaur n&rfui femorg uuon0ftii'q clffrinrao rnlhndrc ds pumbar# i?tob."crir nft- i- rfrur$fir ,D Dr oi oi raftnlanifb l l fil.t:Dg pac fnilR ni rrrwr[flh.r dnrrbr !is9.1 aDo roctinr Jlirnaur#Ufr ufitrt nftr $rspm .frn fuolnrynranuotr fuulnrynranud ftDan lry.r1laaqgpnc ob trDara iry.rplaaqppnc Y V rtrc rroe T rndgna

tffi

{

-tfo,

ryibjrcqrirgrfiqo??:':rcilnf:,rit1t/r'{J rnirr'in o ! u gtnri :irniuc lau ai clipnruf

uo_

4

rtfo

ntinqlpqrrnfiil

rfu:q, ttims "oe

fi

T ry llrry

frry r2*nqgun'nr ryj t {ryy1 irR urocnir fe mdqr ty tlrrlT

trfr qans "r h'umftf srTc. pndqr frrmftdti

currrr

qaqygp tigtorynD e yuustr --rf}rr{b Fltfr {iqunnt urirt

arde n airFs e nrqaUog i mef1rtre.

-IrtrourirQr-urflnroui{bcnticcllot6tr-civr frtr mn Scf apdafrrnr i oc{ion :ftntfli f1 it

\t?flnt eu&dhh 1 phuuolU I porurrF! rmn nltlf tr ?unhoir fbl r i rrnn fcu-o :fgenf p,lrocisrt ginni nraFrri oc lyuonrg r tctrrat si rut $rrrlr,en'nbttts a,rr{thr lprrorino ni orr tc f{onrt "r1egp orh ! rrragt rrirlrnc cri Ffibuf firutt t rbm-tro [n or nnh a il r'r r$suroz r alrR

"i{p

d*

r

l-appuse Zamoisku manuskripti.

no

paSa autora manuskripta. Visi pdr€jie rokraksti, p€c L. Arbuzova dom[m, awedinami no k6da 14.-1,5. gs. zudumf, gajusa rokraksta (x). No 5i rokraksta, skiet, 15. gs. tika izgatavoti divi noraksti (pier,remts apzim€jums (M) un (N)), kas gan gajusi zuduma. Ar 19^9uS? {M) starpnieclbu radies t.s. Skodeiska kodelss (17. gs) S, kas glabajas I-aMjas ,A.kadeniskaja biblioteka. Tie5i no 5i rokraksta L. Arbuzovs papildinajis Zamoisku kodeksa triikstoso dafu (Arb u s ow, B a u er 1955, xlv). skodeiska kodeksam loti 15

E.

Mucuneu6

tuvu stav Ls. R€veles noratsts R (ta nosaukts pec $abasanas vietas bij. Reveles {imn6zijas biblioteke). L. Arbuzovs (A r b u s o w t9?6ln,20J) uzskata, ka sie abi noraksti (s un R" pedejais tikai lidz xIV, 5) ir viena un ri paJa 15. p. rokraksta (M) kopijas. Sawk6rt ari no zudum8 gaju5a rokraksta (N) radu5ies divi rokraksti. Viens T nEk no t.s. barona Tolla kr5juma, ghbajas Igaunijas Valsa vestures muzejl un kopuml aptver tikai treSo dalu Hronikas teksta. Otrs radies laikl no 1550. gada lidz !575. gadam un no s6kuma lidz galam ir interpohciju pdrpilns, ber te valoda parveidota klasicistisk6 humrnisma gaume. 17. gs. Sis noratsts, ts. Ukseniernas kodekss (Cdex oxenstierna; no te apzim€jums o), nonaca grefa A Osensernas limenes - kodelsa ipa5umf, un tika aizvests uz Zviedriju. L653. gade greft titsenSerna to aizdeva Rigas r6tskungam J. Vitem p6rralst-rSanai. TE rad6s noraksts w, kas tagad glabajas l-atv{as 4kademtkai6 bibliot€kA. No UksenSernas kodeksa radies arl norafsa h [as gabajas Tartu. L6f1. gada grafu Uksen5ernu radiniece kodeksu o atzvda uz Vecijq tor ia* nonAca Hannoveres biblioteka. HRONIKAS ROKRAKSTU CILTSKOKS Arbusow, Bauer 1955,XLVIID

(pec

Autora rckraksts

(n2s-tn7,

(s) I

(A) 13.gs.arhetips ap

t3t[.

\,D

oz/ ls.gs?

r{

14. gs. beigas

\^

-

15. gs.

.-*'"7i:-16oo.g. t" *,] rorru's' lE

gs'

I'* R'

T pirms t578. g. I

t575' g'

*,/"it* 1653. g.

1660. g.

Pirm6. Hronikas publikacija pec UksenSernas kodelsa parad-rjas 1740- gada,. To bija sagatavojis Hannoveres pilsOtas bibliotekdrs Johans Dani€ls Crubers tis

I1OSS-fZ+S;, interpol€to Hronikas norakstu bija atradis un izdeva ar paSizdomf,tu virsiakstu 1Ot'igines Livoniae sacrae et civilis seu Chronicon Livonicam veuso (G r u b er t74O). t, Hronikai pievienotie kornent6ri attiecas galvenokirt uz politisko vesiuri ar sam€ra pla. Siem ekskursiem V8cijas- jdutEjumos. Nemot v€ri talaika l,aMjas teritorijas vdsturiskas leografijas v6jo izp€ti, komentaru par-Baltijas apdzivotajSm vi6tam ir mazvai ari tie ir So^

1.6

PRIEKSVARDS

ORIGINES

LIVOI{IAE ET CIVILIS,

SACRAE

SEY

CHRONI( HRONICON

IVONI CVM VETVS,

I'

CONTINENS

RES GESTAS TRIVM PRIMORVM EPISCOPORVM: qvtBvs DEvtcTAE A SAXoNIBVS, E'r AD SACRA CHRISTIANORV[I TRADVCTAE LIVONIAE ABSOI.VTTVR

A plo

HISTORIA: QVODAM SACERDOTE,

qu

IpsE TANTIS

REBVS tNTERFV|T, CONSCRIP-1.A, ET AD

CHnlSTl NATI

xrur.

ANNVit

^ckrcc E CODICE MS. RECENSVI'T, SCRIPTORVIU CVIII ASTATE, TVilI LOCIS VICINORVM TESTIMON]IS ILLVS TRAVIT.

I(') o\

(r)

€

ro

srLv A !t qvE. DocvNEN TOnVM f r r R lPLlcrt"T, rnt J*o,.

IOAN. DANIEL GRYBER. B.

A.

i..t*..

,sot

rR ANC OFYRTI.E I L IP SIAE Alixo

MDccr(L

rffii;.-e!i-

rr enlroreii J. D. Grfibera public€tds Hronikas titullaPa.

-r

T7

'

E"uuctntruds kl[daini, piem€ram, J. D. Grriberam skiet, ka toponimi vendekula, Memekule un Imme_ kule var€tu attiekties uz vienu un to pi,Su vietu, u. tml. P€c J. D. GrDbera publiceta htinu teksta, to papildinor ar variantiem no diviem !?.---18. gs. Hronikas norakstiem (R, itr), pirmais -Arns Uronitcu vrcu valodi pdrtulkoja k5das Kuresdres skolas rektors Johans Gotfrids (Amdt; l7L3_176/,). f. C. Arnia <(Livzemes hronikas> izdevuma.pirmd dala (Der Liefliindischen Ctrronit erster Theil) ir '1747). Indri$a hronikas tulkojums (A r n d t Tulkojumam pievienoti plasi J. D. Grubera koment{ri. skaidroiumi.par Baltijas vesturf ir nove,colusi, iidz ar ro aii neprecizi.lzdevuml ievietots nozimigako personu, vietu un lietu radirajs ar noredem ari uz J. D. Gr[bera tekstu.

Hronikas teksm Hhka pilnveidoSanS lielu darbu ieguldlja T€rbatas universitetes docents Augusts Hanzens (1s13-1s49). Tas ir J. D. cfroeri reksra arkertots iespie-

dums ar lidzas esosu savu tulkojumu'vacu valodrl, J. G. Arnta papildinajumiem'un vietumis. izmantoior Joeo. qao.a manuskriptu k lidz ar daz{m p,lnim pi.iarem pie A-. Hanzens pirmoreiz ieviesa Hronitas daf-rjumu no > (Nr. 145-189) publiceja dalu Hronikas, bet 1876. gada pec E. Pabsta vacu tulkojuma visu Hroniku (r{ e ru rr x H H 1826, 6s-2g5). Diemz€l Hronikas krievu tuito.luma

e; i&iSl;'t.

18

PRIEKSVARDS

lronlds Arbuzovs.

samera daudz

(An n r{Hc

k![du, tapec Si izdevuma zinetniska nozime tiek verteta visai zemu

Ku

fi

1938, 5, 6).

Par nozimigu ieguldijumu Hronikas pirmatneja teksta tAlakA uzlaboSanS uzlDkojams

lripcigas universirdtes profesora Vilhelma Arnta (1838-1895) darbs (A r n d t 1874) neinterpol€ts latir,ru teksts, kura pamata bija ar Skodeiska kodeksa tekstu

- Zamoisku kodekss, iev€rojot R€veles un Uksen5ernas (un nevajadzigi ari w papildinlts un k) manuskriptus, nenemot v€r6 neinterpol€to Tolla manuskriptu un uzskaitot gandriz visus lasijuma variantus. Izdevumd konsmtejamas teksta k!0das, piem€ram, kas pdrn5kuSas no iespiest5 Grrlbera-Hanzena teksta. Izdevums tika radits, izdevOjam nesaskatot, ka Hannoveres manuskripts ir par pazudu5u uzskatitais UksenSernas kodekss, visas interpoletes grupas ciltst€vs, bet ipa5i nepietiekami saprotot radniecisk5s attiecibas starp daZddiem eksist€jo5iem rokrakstiem. Bez tam V. Arnts ne tuvu nav izmantojis bag6tos E. P5bsta k
E.

uucuREvres

Matiss SiligS.

Ari

abiem liddin€jiem Hronikas rulkojumiem latvie(u valodd pamard ir V. Arnta Pirmo no riem sagatavojis skolorajs un muzeju darbiniels \faiiss SilinS (1,861--1942), piezim€m izmantojot A Hanzena un ipa5i E. PSbsta F{ronikas tulkojumu

g_uÛ]ltaoja,

vScuvalod8 (S i I i r,r S 1883). 1936. gada izndca v€sturnieka JAna Krip€na (1888-1968) r'eiktais Hronikas orrais patstdvigais.tulkojums latvieSu valodd (K r i p e n s 19:e;.ifulkojums daZuviet burtisAel diemZ€l gruti uztverams, tam ir iss ievads, pievienors ari (tautu, cilSu, novadu $_ma iedz-wotdju, personu un vietu rdditSjs>, tekstu komente isas piezimes no vacu tulkojum_ie.m ar jauniem ptpildinajumiem. Jaatzimo, ka Sai talta Hroniku rulkor bua _daZiem ypa.i! ari Igatietis, kas ZurndlS gade Qznaca 7 numuri) bija publicejis Hronikas devinas nodalas (K ri p € n s 1936,-1928. Z). Pirmskara izdevumu vid! atzim€jama PSRS ZA V€stures institiita sagatavota Hronikas publik6cija latinu valodd ar filologa arheogrtfa S. Arninska (1891:-1943) ievadu,

komentdriem un tulkojumu krievu valoda (AHHnHcKuri 1938).Hronikas teksts tikai krievu valod5 ar saisindtu ievadu un isikiem komentdriem tai pasd gad6 izdots otrreiz $nnuHcKufi 1938a). Ari Jim izdewmam pamata ir v. Arnra pub[kacija, kas daleji papildinxta ar L. Arbuzova teksta p€tijumiem un E. Pabsta piezim€m. fomdntlros izmantoti vesturnieku p€tijumi par Hionikas temu, svariga nozime ir ekskuniem Krievzemes vesture un ffis attiecibas ai Rietumu zem€m 12.-1i. gadsimtd. plaSais izdevu.ma ievads-j-oprojam ir zindtniski nozimigs, daZuviet tulkojuria gan konstat€jamas atkapes no orilin5la par labu vietumis patiesispoZajam literarajam sri-lam; ari komlnffiri par l-atviJas un lgaunijas v€sturisko [eografiju lielakoties ir novbcoiusi. 20

PRIEKSVARDS

196L. gade Viskonsinas universit6te (ASV) izdeva Hroniku anglir

valodl (bez

paral€Id lati+u teksta) profesora DZeimsa BrandidZa (Brundage; dz. t929) tulkojumfi. Ari Sim izdevumam vel pamata V. Arnta publikacija. DiemZ€l autoram nav bijuSi pieejami

visi L. Arbuzova p€tijumi par Hroniku. Konspektivajos komentlros DZ. BrandidZs sekojis E. P6bstam un V. Arntam. 20. gadsimta 20.-30. gados turpinljrs ari Hronikas teksm tahka izpete. Bez L. Arbuzova (A r b u s o w 7931,373-390) nopietnajiem, izsmeloSajiem darbiem Seit j5auime v€sturnieka V. Bil$ina p€tijumi par Hronike sastopamajiem izteicieniem no Bibeles, katofu l[g5anu grAmatam (brevi6riem, mis5l€m) u.c. gariga satura darbiem

(Bi!tsins

1928,1931).

Lielu dalu sava mEZa Hronikas p€tilanai veltijis Latvijas Universitdtes profesors l,eonids Arbuzovs, jun. (1882-1951). Salidzinljis visus zinlmos Hronikas rokrakstus, L. Arbuzovs sniertzis optim6lu Hronikas tekstu, uz kuru savl darbd var balstities gan Hronikas p€tnieki, gan tulkotaji. Tdpat, public€dams vairakus nopietnus petijumus par daZ5diem Hronikas aspektiem, min€tais zin6tnieks noteicis tas avotus, paridijis Hronikas datu taiako izmanto5anu viduslaiku sacer€jumos u. tml (A r b u s o w 1950, 195L, L955). DiemZ€l ieceri izdot jaunu l{ronikas publikdciju zinAtniekam vairs pilnibd neizdevds -lstenot, to veica vi4a skolnieks v€sturnieks Alberts Bauers (1892t--1961). Darbs public€ts 1955. g. s€rij[ <Scruptores rerunl Gerntsnicarum in usunt scholarumo ex Monumentis Germ,anise histoicis separatim editi (A Ba 1955).,iaunais Hronikas izde-

rbusow,

uer

rums sniegto variantu, pla5tr ievada, jaunu precizu, pla5u m8sdienigu komenHru un 21

E. MUGURSvTCS

Sergejs Aq4inskis.

rdditlju d€l uzliikojams par lablko Hronikas publikaciju. A Bauen 5o pilnveidoto Hronikas variantu p6rtulkoja vacu valodfi un kopa ar lati4u tekstu, isiem kbment{riem, bez variantiem public€ja sErijl <
apgada(Bauer 1959). P€c L. Arbuzova-A

Bauera sagatavoms publik5cijas 1962. g. Ziedrija igaunu valodnieks J[liuss Megiste (1900--1973) izdeva Hronikas tulkojumu igaugu vilooa uez pâyle! htiltu teksta; tulkojumam pievienots iss ievads, minimili komentari un rlditfjs

(Megiste 1962). . 1982. gad6 Igaunijliznlcajauns Hronikas izdewms. Hroniku igaur,ru valodd tulkojis filologs un v€sturnieks Rihards Kleiss (1896-1982) p€c

voti lati4u teksta. Tulkojumu redi{ejis v€sturnieks

L Arbuzova-A

Bauera sagaia-

profesors Enns Tawels

(dz

1932).

E. Tarvels uzrakstijis ari ievadu un koment5rus par Igauniju. Hroniku bagerina senlietu un arheololisko piemineklu art€li, k0 ari kartes (K I e i s, Ta rv e I lggz). Diemz€l izdewmam tr[kst avotu un literattiras noriZu. 1991. gada Lietuva pirmo reizi iznilca Hronikas tulkojums lietuvieSu valodi, ko veicis akad€mi$is Jozs Jurginis (dz. 1909). Izdevumam piwienots ievads ar paskaidrojumiem par 13.-1-4. gs. Livonijas hronikSm, iss vietu un personu reditajs. Hronikas teksts tulkots p€c Uksensernas kodeksa, ko publicejusi J. b. Griibers un A Hanzens, tadu bez paral€15 latinu teksta un komentlriem. latvieSu valodd Sis Hronikas izdevums ir treSais, bet kopa ar latinu tekstu Hronika latviski nik klaja pirmoreiz. Ta tulkota p€c L. Arbuzova-A. Bauera 1955. gada izde22

PRJEI(.*VARDS

Alberts Bauers.

vuma; no 5i izdewma pArnemti ari hronologiskie dati. TA kI no 50 Hronikl minetajAm Latvijas teritorijas apdzivotaj6m vietam puse ir arheololiski petitas, komentirus bija iesp€jams uzrakstit, balstoties uz jaun6ko vestures literattru un arheolofisko izrakumu rezultatiem. Lidz ar to iesp€jams iegiit daudz reahku priekSstatu, ki sis vietas izskatijas 12./t3. gadsimtl.

HRONIKAS AUTORA PROBLEMA Joprojdm historiogrdfija stridigs ir jautdjums par Hronikas sarakstitdju, jo senSkajos rokrakstos nav minets ne Hronikas nosaukums, ne ari €s autors. Tadej5di faktiski nav nekas zindms par Hronikas v€sturi, ari t6pat daudzas Hronik6 minetas personas istenibA ir hipot€tiskas. Tdp€c, sakot ar J. D. Grlberu, atbildi uz Siem jaut6jumiem p€tnieki mekl€ palS Hronikas sature. Hronikf, attelotie notikumi rdda, ka autors bijis garidznieks (XXIII, 7), kas pats piedalijies iedzlvotaju kristiSan5. Hronists raksta, ka gandriz visu arteloto redz€jis savam acim, bet plrejo uzzin6jis no aculieciniekiem un notikumu dalibniekiem (XXiX, 9). Izanaliz€jot visus iesp€jamos Hronikas autora kandid6tus rH i 1 d e b r a n d 1865,'1,62-164),liekas, tas bijis Imeras latgalu priesteris Heinrihs, l..rs Hroniki apraksta ari savu dzivi un darbibu (XI,1; XII,6; XV,3; XVII,6; XXIV, i. l: XXViI, 1 u.c.). Uzskats, ko izteiku5i daZi v€sturnieki (I. Jurjens, G. Trusmanis, --. Krodznieks), ka Hroniku sarakstijis kdds cits, nav pErliecino5s (A H rr rr H c r n ft :938. 15-17). Pcc A Svabes domlm, teze par diviem Hronikas autoriem liekas v6ji 23

E.

uucuRevrds

!

pamatota. T5 1€rsta galvenokdrt uz Heinriha autoribas apSaub-rSanu, jo vai tieSam lauku varejis zinat tos liel5s politikas gljienus, kurus pats t€lo, un vai tstais aurors nav tlltlajs bijis kads Sis politikas vaditljiem. Tadu nedrikstam aizmirst, ka Hroniku sarakstijis -no biskapa Alberta historiogr6fs, kam, bez Saub5m, bija pieejami daudzi arhivu dokumenti un kam uzdevuma dev€js-ne vien sniedza tuv6kus noradi;umus, kI jaapgaismo svarigakie Livonijas notikumi, bet ari deva iesp€ju v6kt vajadzighs ziqras nb acutieciniekiefr un biskapa tuvfikajiem paligiem (pec SvI b e 1940,133-L37).

Diskusijas izraisijis jaut5jums par hronista tautibu. Hronista latviskas izcelsmes teorijas. aizsmvjir sekot ar J. D. Grrlberu (1740. g.), aizstav hronisra viet€ju, latgalisku izcelsmi, bet otras vaciskas izcelsmes teorijas piekriteji kopS 19. gp.-vidus-cenSas

- autors bijis v5cu-tautibas. Ka sturakmeirs teorilas c€ltne par pierddit, ka Hronikas lrgnisla viet€jo izcelsmi ir hronista paSraksturojums Henriats de Lettb (XVI, 3), t , bet paSu larbu nosauc par - zemes>). V€ldk, lietots apzim€jums Heinich von Lettland
PRIEKSVARDS

ari 50 aps€kli izmanto sava uzskata argumentAcijai (S v 5 b e 1940, 777). Tadu tas nepavisam nav izskaidrojams tikai ar naciondlo faktoru vien, bet ari ar socitrlo izcel5anos, jo zemlkas kdrtas vai izcelsmes garidznieki, nev€rojot tautibu, viduslaikos uz augstAkiem amatiem parasti nevar€ja pretendet @ i ! | i ns 1958,7). Uzskats, ka hronists pats sevi pieskaita pie vdcie5iem (A r b u s o w 1939, 496), pEc nopietnas Hronikas teksta un daZu rokrakstu analizes, kd doma A. Sv6be, tom€r izrSdijies apSaubSms (S v 5 b e 1940,1.41-'1.50). Hronists darb0 maz lieto no viet€jo tautu valoddm parlemtus vlrdus, turkldt gandriz visi tie n5kuSi no Baltijas somu valodSm, piem€ram, kiligunda, maleva, maja; no baltu valodAm droSi Hronik5 atskan vienigi vArds draugs (XVI, 4), kas dots latinizeH vienskaitfa akuzativa form6 karabiedra nozim€. Neviena no min€taj5m teorijlm nedod pietiekamu materi6lu hronista tautibas p6rliecino5ai pierddi5anai. Protams, Hronikas kl v€stures avota visp5r€j5 v€rt€juma jaumjumam par hronista etnisko izcelsmi nebiit nav iz5$iro5as nozimes. Vienalga, vai Hronikas autors bijis vScietis vai p6rvAcojies latgalis, Hronika rdda karojoS0s Romas katolu baznicas poziciju un aizst5v vAcu krustne5u intereses. Citos Hronikas p€ckara izdevumos balwacu historiogrAfijas ietekm€ (A r b u s o w, B a u e r 1955, VI) tiek pienemts, ka hronists bijis v0cietis (par formu de Lettis sk. ari 42., 43. lpp.). K5 hronista iesp€jam5 izcelsmes vieta mineta Magdeburga (H o I tzmann 1922, 18G-183). Hronik5 patieSam atkdrtoti runats par krustkarotijiem no Magdeburgas

apkartnes, par Meiendorpas Arnoldu, ZAhizenes Bernhardu, J€rihovas Rtidolfu, Emersl€benes Volteru u.c. (VII, 1; VIII, 2; XllI,1; XXV, 1 u.c.). Nikamais Hronikas

autors ar tiem bijis tuvu pazistams un pirms iera5an6s Livzem€, iesp€jams, bijis paklauts Magdeburgas b;rrggrdfam (B a u e r 1959, XI). Ka hronista dzimtl vieta tiek mineta Popendorpa, kqr vigs dzimis lokatora (nomnieka) limenO (Johansen1953,9). Magdeburgal apk5rtn€ uz austrumiem no Elbas 12.-13. gs. dzivoja galvenok5rt rietumslavi venedi jeb vendi. Qerm64i te bija gan sdku5i iespiesties jau 10. gs. un - pils€tas, dibinaja savas to vidU Magdeburgu, bet lauku apvidos joprojAm mita viet€jie vendi. To apstiprina rakstitie avoti, valodniecibas dati, k5 ari arheolo{iskais materidls. Qermdr,ru tautas, galvenokdrt v5cieSi, novadu starp Elbu un Oderu galigi paklava tikai 12. gs. otraj6 pus€ un'tur izveidoja Brandenburgas markgr5fisti. Lai gan te saka iepl[st kolonisti no $ermlqu zemem, tadu rietumsldvu asimilxcija galvenos vilcienos tika pabeigta tikai 14.gs., kad te par valdoSo kluva lejasvlcu valoda(Herrmann1985, 443-452), bet 12.-t3. gs. arheolofiskie atradumi Magdeburgd liecina par rietumsl6vu keramikas nozimigo lomu (P u h I e LWz, 199). Bez rietumsl6vu vietvdrdiem, kas te pec 12.-14. gs. dokumentiem ir domin€jo5ie,

I 1963,335-404;1966,450-464; Tonopon 1966, 103-111) apgabal6 starp Vislu un Elbu, Brandenburgd, M€klenburg5 un l-auzicS atX'tme tadus toponimus, ko vareja a$Ut baltu cilSu piederigie. Dalu no Siem vietv5rdiem valetu saistit ar pirmbaltiem, jo, qemot v€r6 jauntrkos p€tijumus par sl5vu, to vid[ rietumslavu, izcelsmi Centr{leirop5, slaviem tieSi kaimigos bija balti (C e q o n 1980, 14-20). Tadu ir ari t6di vietv5rdi, kas nor5da uz kur5u, s€fu un zemgalu kl6tb0tni ziemelrietumsl5vu vidu. Sis liecibas sasauc€rs ar daZiem baltiem raksturigu ienlietu atradumiem Brandenburge (AF 1958, 107, 110) un lauj izteikt pie4€murnu, ka rietumslivu vidii 12.113. gs. mija bija saglab6ju5ies ari baltu valodds runajoSi iedzivouji. To iev€rojot, pielaujams, ka starp mision5riem, kas tolaik devls uz Livzemi, bija ari tidi, kas ndca no Sis etniski jauktas vides un kam bija zindSanas valodSs, kddas bija nepiecie5amas jaunaj6 darbibas lteta. Ir dioSi zin6ms,.ka Magdeburgl 13. gs. izglitibu ieguva senpriiSu izcelsmes diZcilvairlki valodnieki (S c h a I

E

rrucunEucs

tigie (M a s c h k e L9?3,52). Klpec gan n6kamais hronists, iesp€jams, baltu vai rietumslary-cifS1 arl nevardia biit Sads audzOknis, kas klde Uiircas skola apguvis ne lectec_ls, tikai.krisugas dcibas p-amatus, bet kop6 ar da)ddu tautibu skolniekiem art nepi6ialamas valodas zin6$anas. Sa_i sakartr jdnorlda, ka hronisa iejutigi stasta par neliellls vendu tautas padd5anl 19-Kyrzeqe!_gar Rigu un vir,ru apma{anos pie Cesu Utgaliem Oq 14). So vendu materiah kult[ra laika posma no 11. lidz B.gs. iriuva*a fur:Lries fibi*i". (M y r y p,e B u u 1973, 291-299r, tomer vi4u etniske vesftre vel nav iz:p€tita. Nav izsl€gts, ka pirms tam,.9.-10. gs., kad sakas lerina+u-vecu etspansiia austmniu virzienf,, Kurzemes vendu priekStedi atraduSi patverumu eimlas jEras-ausrrumu krast{. Tas, ka hrodsts pa1 yendiem runa iejurrgi un sirsn-rgi OL f.i; )o(Dq 3), var liecinet par vigu uzticibu kristietibai, bet varbiit SI sirsniba tomer ir zinf,ma attalis no senCt rarinieciUlas vai pat izcelsmes? Te jiatceras, ka Kurzemes rietumu dalir, kur mejoja vendi, _kopejas arheololiskie atradumi, kas datejami gan ar laiku prieks Kristus at'rr(qnas, gan ar v€lAkajiem gadsimtiem, r6da vairf,kas kopigas iezime,i ar Baltijas juras dienvidu"krastg dzivojosajiemvenediem-vendiem (M yrypeB nu, TayraBEqx)c 19g0, l0). k5 hipotezi var pie4emt, ka hronista dzimtene gan ir Magdeburgas apkartne ^ TltugRgrngs Sv€taj[ imp€rij6, bet vil( pats diezin vai bijis vacietis. xaarlize;aJrietumslavu zem€s ar baltu cilsu P-ati3lam iedzivottrju sastevs nebija etniski vienOa-Utgs Aii starp kolonis-tiem, kas ieplEda Magdeburgas apkartne, bija daZadu kutibu patria"ii (vecie3i,

fl6mi, frizi, holandiesi u.c.), kas laika gait6 sajaucas un kam par

*"*trxrtri"

Iidzekli

pakdpeniski kluva lejasv6cu valoda. (Starp citu, izteikta ait hipo-teze, ka hronists varetu brlt frizu izcelsmes; J o h a n s e n 1953, 14.) Ta ka par garldzniekiem vareja iesvetit tikai pilngacllgus virieJus, teoretiski var

pienemt, ka hronists dzimil ap 1187. gadu (K e u B t e r 1914,152) r,ai 11gg. gadd (B rundag e 196L,.12)-Ja!u, kill+11208. gadeiesv€tija parpriiteri Gg4,""itS -dzimis var€ja but ari vecq\^s: dazi pie4em, ka hronisis irso.'g"du Tlpe" (A r b u z o v s 7931R2,12820. sl.). Lidz ar to hronists nevar€ja bur rs "p vehipar 1188. gadu, turpreE veclks vi45 neap5aub8mi var€ja

btir

Nav vienota uzskata put hronista izglitibu, tadu skaidrs, ka vi4d to ieguvis Vecije, 1fr iesp€jams, papriel
sionArus.

ti$

bija jau to krustnesu pulki, kas ieradfis Seit kopa ar biskapu Albertu LV22, fS3;. Uipoteze, ka hronisrs-LirzemeieroOas tit
\/O!.

eaaa

(H o I

tzmann

26

PRIEKSVARDS Sai gada krustneSu pulkd ir vairdki magdeburgieSi, kam hronists velta uzmanibu ari tad, kad tie nlkamajl gadl atgrielas dzimten€ (VIII, 2).

um

Liekas apSaublmi, ka n6kamais Hronikas autors rhlcibas biis turpindjis Rigas domskoh (K e u B I e r 19t4,158), jo nav dro5u nor5d-rjumu par 55das skolas pastiv€Sanu 13. gs. pirmaja gadu desmit5. ApSaub6ms ir ari uzskats, ka pirms iesv0tiSanas par garidznieku viqr5 bija t.s. kora z€ns, kas mises laik6 dziedlja psalmus (IO p u e H c 1904, 38). I:i nu k6 tas biitu, laika posma no 1203. gada, kad Hronikas autors acimredzot ierodas Livzem€, lidz 1208. gadam vi43 iepazist vietejos apstlklus un praktiski apgust valodas (libieSu un latgalu). PaprieK vir15 uzturas vScie5u Daugavas lejteces atbalstpunktos (Riga, Salaspils, IkS$ile). Par to liecina ar Salaspili saistito notikumu sik6kais apraksts posml no 1203. gada lidz 1206. gadam (VII, 7-9; X, 6). Salaspili pie Viruzemes Johannesa (X, 7) nikamais hronists droSi vien mdcijds igaugu valodu; lai hika atzim€jami vairiki konflikti ar igau4iem (VII, 1, 2; VIII, 4; IX, 4), un sarunds p€c tam (XII, 6) bija nepiecieSami Sis valodas prateji. Starplaikd hronists, sprieZot p€c Si laika notikumu detaliz€ta apraksta, kldu bridi uzturas Riga (VIII, 1, 2; IX, 1---4, 14) un IKlSile pie migdeburgie5a Meiendorpas Konrdda (IX, 3, '7, 8). 7206. gad6, kad notika uzbrukums Turaidas libieSu pilim (X, 10), vi4S ir ridzinieku sastava. Sai paSA gadi hronists kopa ar priesteri Dani€lu, kas p€c Johannesa nives k5du laiku bija draudzes gans Salaspili, apcelo Daugavas libieSus, v€rodams misionSra darbu Lielv5rd€, Sidgundd.

Remin€ un Aizkraukl€, k5 ari pie turaidieJiem, vendiem un idumieSiem apg[dams 3i darba iema4as (X, 14, 15). P€c tam, Sl5iet, paliek Turaidd pie priestera Alebranda (X.

15), jo virya sniegtd informicija par Gaujas baseina zemem ar 5o laiku klust bagataka (XI, 4, 5), bet par Daugavas libie5iem mazin0s. Hronists pavada Alebrandu uz lgauniju. jo, lai gan Hronika stastits, ka Alebrands aiziet viens un atce!6 kristi laudis Imerd, taCu pec tet-o;uma veida secinama hronista khtbutne (XI, 7). Seii aprat<siot Imeras latgalu kristi{anu 1208. gad6, hronists pirmoreiz nosauc sevi v6rd5, jo piedzivo nozimigu

notikumu: atgriezu5os Rig5, biskaps iesv€ta vigu (Henricum scolarem suunt) par priesteri un kE Imeras letu priesteris vir,rS par beneficiju sa+em turienes baznicu. Pie baznicas v€ldk jau pastav macimja s€ta (XXVII, 1). No Si laika siki dokumenteti notikumi Imer6 un kaimir,ru novados. Te gan jaauime, ka hronists sam€ra bieZi atstlj saw draudzi. lai pilditu daZadus atbildigus biskapa Alberta uzdevumus. Jau tajd paSA gad5 vi45 ir latgaJu un igaunu miera sarunu dalibnieks, pec tam sastopams Beverinas pili, kur cinls latgalu pus€ (XII, 6); 121,0. gad6, kad notiek bistamais kurSu uzbrukums Rigai (XIV, 5), atrodas pils€ta. 1212. gada hronists ir kopa ar biskapiem Autines sacelSanls laika (XVI, 3;. 1273. gadl vinS savd draudz€ par Rigas biskapa fogtu atzist k4azu Vladimiru un nos[ta tam labibas nodevas (XVI, 7; XVII, 6), 1274. gad| kop0 ar Raceburgas Filipu ir Turaidas pili, kur ierodas Tdlibalda d€li, lai vienotos par padoSanos biskapam un parkristitos katolticibA (XVIII, 3). 1215. gadS hronists pavada Livzemes biskapus uz Romu, uz IV l,aterSnas koncilu (XIX, 5-7). DroSu nor0Qijumu gan, ka vir15 pats ari bijis Rom5, nav. Ar 1217. gadu sakas jauns darba posms hronists darbojas par misiondru ig:r:nija - krievu karasp€ks (XXII, 4), Ir{isionara (XX, 6). 1218. gadi vina draudzes centru noposta gait6s Igaunija vir,ru redzam ari laik6 no 1219. gada lidz 1221'. gadam (XXIII, 7; XXi\'. 2, 6). Starplaikl, 1220. gada, nakamais hronists ir MeZotnes pils aplenKanas dalibnieks (XXIII, 8). Diezin vai ir pamatots piel€mums, ka hronists no 1222. gada rudens lidz 1224. gada pavasarim biitu atradies VdcijS (K e u B I e r 1974, 163), jo sikais aprakss par kauju pie Imeras tilta liekas norddlm uz Hronikas autora kldtbltni min€tajos notikumos (XXVII, 1., 2). 1224. gada beigds hronists kA biskapa parstavis piedalas 27

e. MUcLrREvres

sadalltas Tolovas jauno robefu nosprausan8 9}kupl - un _orde41 ^yal{iiumos (P erlbach jo.v€utq L?sg.gada,vi4siietpieaicinats parfiLcinieku, l88t,,zo-xt), (qulyiat a inrcrfuit). Domhjams, iZZ+. gaaa iasaras nogal6 vai rudeni Heinrihs s6k rakstit Hroniku un, stradajot Gz pafirauku-ma, aiwada to "nCI T€rbatas iekaro5anai 1224. gada' augusta, bet _pateiOz 1226. gada paasarf ar pevesta t:g11" apmekl€juma aprakstu (B a u e r 1959, Xvttt;. Hronists parida legau Mooenas 9}tjgl*g_yga.vizitacijas.-braucient.,pa utluzemi, titgati un Igauriju (il
un gqd.e+lvaldijumu -b4ry pie Burtnieku ezera un salacas g ei t b a c h 18s1, 21). SEds Hronikas autora darbibas attelojums aapoguloa launitajos SI dafta izaevumos, tadu tas n1v vienrgaq Agr5k uzskatija, ka hronists Orii vidn pec OiuUa uzrakstldqnas esoi miris, jo citadi tadu Hronika b[tu turpindtaTrdz tes galvene *noBa - biskapa Alberta nav-e1!22!_. gada (H a r s e n _!857, 18). Bez tam hronista
.

AtS$rigi viedokJi izteikri par Hronikas sacer€.{anas ilgumu Nepediecina apgalvo-

jums, ka tas, iesp0jams, noticis daZu m€ne5u laikt (K r i p e n

s

t930, S;.

HRONIKAS SAruRS, AVOTI, TICAMIBA Hronika rokrakstos sasmv no detrlm gramatam, kas pec apjoma ir pitnigi dztildas. pirmls i.T un S$et k6 ievadijums. Tajes Lonsf,6ni"i pastasfra par pirmo -. Divas - ieraSanos biskapu un darbibu Daugavas krasta yacu U6inarOu, tis jaju Ui;a ${t -'par ies[cis slvu darbu, livu kristisanu, un mirst, kad viga pasektais OarUs saf sag.da, ryr_sijas un par Bertoldu, kas driz vien iet boja ci4a ar libieSiem. irdsa gemat4 kas nmailta <<Par biskapu Albertu>, stipri plaiaka. ie aptver trese b-rskapa-- eruerta pirmos -ir - iekarodevi}arpus. darblbas gadus un galvenokf,rt veltita libiesu zemjir .atgusanai vai Janab. Beidzot,.vlsa pqeja dala (t.i., divas tresdafas) sasgda-eturto grematu ..par Igauniju tas ir rmrlrylo par igau4u pakfausanri noz anerta episkortta n. gadai. . Jau-pirmie -b]9tapi Meinards un Bertolds saprata, ta ar mierrgu- krisfiga; ticibas sludindSanu Baltijas vieJeiol iedzivotljus paklaut-neizdosies. Vigu pectecls dnerfiskais -krustne$u biskaps Alberts savu darbibu tiesi s6ka ar verv€Sanu Rjetumu ,etries on pandca, ka braucienus uz Livzemi pielidzinAja krustkariem uz Sv€to zemi. Krustnesiem par vienu biskapa karaspek5 nokalpoto gadu tiek nodroSinata vi4u mantas aizsardziba un apsolita gr€ku. piedoSana..GandrZ it gaOus b-rskaps Alberts 'OoOar ur Vacij; vervei jaunus krustneSu pulkus. Pirmie gadi Llvzem0 pagaji, atvairot libieSu, kurSu, fi6tuvju un

-

28

"

PRIEKSVARDS krietru uzbrukumus.

sa\oleji

biskaps pietur0j6s pie samierinasanSs politikas, sledza ar " ka'draudzibas'tigumus, arzistot viet€jas un Polockas meslu kungu tiesibas. Tadu driz vien radis nesaskaqas, kam"sdkoia -\ry1ryPirmie krustneSu triecieni brunoti konflikti. v€rsrs pret libiesiem, kas oiivola gar Dairgavas u1laujas lejteci. Par savu rezidenci biskaps Alberts izraudzijas tirdiniecibas apmetni Rigu, kas ar gldu tluva_par bazi vacu iebrukumiem. Ka pastavigs !0r,ipasa tte-ritali organizacija rais speks tika nodibinata Znbenbralu ordinis. tVOi.:giia libiesu teritorija tika sadalita starp iekaroiiliem' 6istaps oauu;a divas, bet ordenis y:*j.^""stil:_,T i:,\"r"ta1'6m zem-€m. Nat
viet€jiem.iedzivotrjiem

:li'uli"'"i';Gfi

it

;iiil-

-

lgq$"t

-

l"r.ik;;;iiril, i;,

"Tff"#frr'lllHlliil;r's

cinas gaoos uacu nostnesi un urraini"r.t;t', prr Dauguuis r"itLceJapgabariem ;; ;;;l"s; ii"'##,n]];i"6";ffi. iespejimo,.lai sasrabru tirdzniectuas ce1us, kas gaj"!., l::,::T.:i.:.:iis-::lli.arr-rja.viiu \rauJu ul cagr lgauniju un kopS seniem laikiem savienoja Baltijas jtiru'ar ptestiavu"un Novgorodu. To redzot,. polockis,.bet pec tam pleskavas ,i-1 Noulor
";;;;;;;,

ser kundzibu

atsevislsam Baltija dzivojo55m tauum. 1208. gadi pec vicu iebruc€ju ierosinaiuma tika versta militara savienlb-a staip vaciesi"*

uniorou;il8"i;;. ;; TtJegq.p:"t.igau4iem to ari sskis kars ar ilga gaous ro l;^;sr'"r;'ft;ri iq?_uji"*l_kas.ar _partraukumidm abpus€jie sirojumi v8_ciesiem lava iegdt atbarstpunktus igauni;'a un ai'iegtolu toiiui, pakfausanu LZt4. gada.un.pec. mm llzz+. g.1:ai sadaliian"u. trtn. gaoa, kid i,gr"+i, pe. hronista vllrdiem, tiku.Si kristiti, 5o piocesu'u6icinala oa4u misi,ondru darbiba .e' un nostipriiii."'iia'" 1ts:n?:.ziemeligaunrj.l. loler igaur,ru pretestib'a v€r nebija ;iu"il. sacelsands, kurtiaktivi iruatstila krievu tairi. ruJ .p"i""|i.ii :3IT li:lt igau4u "a.i"si, izmantoju5i jau paklautds tauras, 1224. gada ar Teruatias ien6m:t-T :|Tt sp€kus.un tqi:l1j.T cie-tzemes paklauSanu un lidz ar ro ari iadatisanu starp orieni, :-1:l^::t:?_ 'Mod€nas biskapiem. :_:-r::":îl _rqljnuas jaunkristitajdm .1225. gada Bartija ieradds pavesta regsts Dt:{aPs: lar rep_azitos ar zem€m un izlgrtu stridus starp jauiajiem zemes valdniekiem. Hronika ui:iozas ar Samsalas iekaroSanai lZZ7. gada aprhtistu uh vrooenui Guljelmo aizbrauKanu. Materi6lu savaKana (no laikabiedriem), apkopo5aila, dokumentu (te var€tu biit runa par.Rigas tapitula arh-rvy) iakatlSana neafsauûami prastja vairdk'ner
e

pasniegt pavesra legatam (5 v a b 1940, Lgg). Ka j.au.minets, pec aurol3-Tgayojgna, garvenais avors viTam bijusi pasa verojumi gn aculiecinieku sustitais (XXIX, 9).-Zir,rasl ko hronists par'Livzemi sniedz lldz tam

vare_t-rl

29

E.

tr,tucuRevtcs

laikam, kam€r ierodas pats, Skiet, balstds uz pirmo misiondru (piem€ram, Turaidas Teoderiha) atmigSm, t5 laika dokumentiem (B a u e r. 1959, XXIV, XXV), draudZu mAcitSju (Zifrida, Viruzemes Johannesa, Johannesa Strika, Dani€la, Lipes Bernharda u.c.) sustijumu, varbrlt uz kddiem jaunkristito re$istriem (5 v e b e 1940, 209), jo min€ti kristito libieSu personvdrdi (1, 4, 7). Zi4as par IK$les-Rigas biskapijas s6kumiem var€ja nSkt ari no tagad zudu55m ann6lem, kas var€ja noderet par Hronikas kodolu (U I u o t s 1937, L4-16), bet viss parejais ir hronista pievienots (superad.ditum XXIX, 9), ne tikai p€c atmi4as, bet ari p€c pieraksrirem piezimem

(Hildebrand 1865,18). Hronika ir gan sav6 zi4d bagSts vgstures

avots, tadu ka tematiski, ta teritoriali t0 atspogulo libieSu, rietumlatgalu un igaunu paklau5anu, hronistam to verojot no Imeras draudzes kE centra. P5r€je Baltijas teritorija vdcu krustne5iem Sl5iet maz pazistama (L a a k m a n n 1933,70,7I). Sikak aprakstira Vidzemes ierobeZots

sacer€jums

teritorijas rietumu dala un Igaunija, kur iedzivot6ju kristiSan5 piedalijies pats aurors. Saskaqa ar katolicisma relilisko doktrinu hronists raksta, ka vienigi Diers veido v€sturi; visas uzvaras par bistamakajiem katofu ienaidniekiem hroniss pied€r'€ Jaunavai Marijai (XXV, 2). Tautas vai atseviSl,
PRIEKSVARDS

(AnxraHcxnfi 1938a, 42-44; Svib e 1940,204; Arbusow, lutoru B a u e r 1955, xxrx) piekrit A Hanzena skaidrojumam par Marijas gadiern ka Hronikas hronolo[iskai yen_l!1i, rurpreri citi (G n e g e l-w a i t s c h ie s.195g, 3+; B r u n d a g e 1961,7; K I e i s, ta r ve I ligz,33),ipasi attiectua uz br-skapa

Alberta iesv€tiSanas 9ujy.*u (1199. g. 28. martu), piekrir R. i-Iotcmanim, proti, lai'ka skaitiianai pec t. s. Lieldienu gadiem. Hronikd apra-kstito atseviSko notikumu hronolo$jas noteikSara_i, protams, noder no citiem rakstitiem avotiem jau zinimi fakti (Saules aptumsums, daildi baznicas sv€tki, IV LaterSnas koncils, valdnieku darbibas atspogu-

lojums u. c.). ..Budams biskapa Alberta historiogrdfs, hronists cen5as noklus€t sava patrona neveiksmes, par misijas darba traucetaiu un jaunkristito apspied€ju netieii atzidams

biskapa konkurentu - Znbenbrilu ordeni. Ari viet€jas tiuias viqrs neverte vienddi.. ftayejot latgalus, hronists atziml, ka tie necinijds pr"i Krirtu, necenus kav€t ticibas izplatisanu, k6, piemoram,.to darljusi libiesi un igau4i. lirgali, upat kt vendi (x, 1.4), p€zemigiierlluiies pie Kristus kalpiem p-asi u1 citigi'pitoilrlsf ia runga griuu ui iuueii (xxll, 3). Tadu varonibi ar vacibsiem-latgali meioties irevar€jusi fxfu, 3). 3f,t de kE, piem€ram, RiisinS, kam sirdi lepniba, vai kristitais valdnieks Visvaldis, kas llrglli, kluvis gr€cigs, sa+em sodu (B i I b i n s 1931, s7-106). visas p{r€j6s tautas fiev.a hrorista skat-rjum6 cenSas kaver Aristigr'varda izplati5anu, sturgalvigi pieiure.iamas pie saviem neistajiem dieviem, divkosigi izturas piet vaciesiem." peJ hronista doma'm, aizsardztuu iemantoju5i vienigi jaunkiistitie. TgTel _b€gatiga faktu materiSla del Hronika v€rt€jama visai augsru. Tani rikpar ka

viduslaitu reilgistalai literat0rai iaksturigo brinumu aprakstu."Ticamibas, p'reciziutes un plaSa izkl6sta del € parspej Si laika-attiecigas kri&u, ddr,ru un vjicu hionikas (Hi ld eb ra n d 1865,51-53; Annr.r Hc K u ft 193g,45). Atievisl5as kliidas faktu hronolo{ij5 (A n n u u c x n fi 1938, 563-567; Ta r v e I lgg7, 175_'r7g; fiecina, ka visos jaut6jumos pilnigi tai tomer uzticOties nevar. Hronista k5 sava laika vertejums laika gaitl mainijies. Sdkuma Hro-historiografa aytoru v€rt€ja ka bezkaisligu, no lielrs polirikas €lu sffivoSu hrbnistu (G r u b e r 11\1s r/4u). so uzskaru a$pekoja v€li-kie petijumi (H i I d e b r a n d 1g65,46, 56), kas atsedza hronista ieinteresetibu daZus notikumus izcelt, citus turpretl noklus€t. l (s i I i s rssg, Vr,'Viiil. H-r""ir^ trtra tatviesu rutkoiuma 4 ievadr Heinrihs verreb Arbirzova pOrijumu gaiima kr piedzivojis virs, kr; ;U;ri .L.. iepazities ar politiku un valsts lieiam, kiut gan vin'a sapraSina Sai zi4a nedsot ry"TB brjusi liela tai laika, kad sarakstita Hronika (KriIen i 1936, 10). pccA s"au", h,ronista\piemitot liels rakstnieka taianrs, kas izpauZoties aiziautiga patosa un l_.$ayl YasB_a_tel.oium5..Sai sakara minets kaut vai vina pravi6tigais slavintrjumi Dievmates visspecibai un_ taisnpratibai, kad, par spiti savai' nenoliedimi vaciskajai izglitibai un n_av

atkarrbai no Livzemes varas viriem, autols biedina vacu zemes kungus neapsp-iest Dieva b€rnus libieSus un latgafus. Par.patiesi dzilu zemnieku psiholo$ijas izp'raini liecinoi

-

Sie apgarotie vErdi:

igar'li iinaca no savam pilim'un

uzdeta nd;auna

sauus

nodedzinAtos ciemus un savas baznicas, upat ari livi un leti, kas naca lau'ka no meZu sl€ptuv€m, kur karu laikos bija daudzus gadus slapstijuSies; un ikviens atgriezas sava ciem{ un savos tirumo., ulyl}lg1. ul seja liela diosiba, krdas viniem iep?iem n"ntj. bijis ap detrdesmit gadu..> (XXIX, 1). Ar visam t;uOam Heinrihs bija ne vien sava taitia 31

E.

uucuRpvres

b€rns, bet ar! zemnieka d€ls un savas tevzemes patriots (S v e b

e

1940,219,220),Talu

kA politiski saprAtigs un veikls diplomats vi4S bija biskapa Alberta uzticibas persona (B i I ts i n s 1958, 37-39). Tap€c ari par vina darba vietu izraudzita Imeras draudze, kas bijusi strat€liski nozimiga vieta un sava veida izliikolanas centrs biskapijas viriem. T6pat vinam uztic sarezgitus diplomStiskus uzdevumus sarunls ar libiesiem, Tolovas latgaliem, vir,rS

pavada biskapu un pavesta legatu.

Hronika atstajusi savu ietekmi €lakaj5 viduslaiku ktvijas historiografija (A r b us o w L926, 285-334).Ilgus gadsimtus (13.-18. gs.) Hronika eksisteja tikai rokrakstos. Pirmais,. kas izmantoja Indri$a hroniku par avotu sav5 darb6, bija Livonijas orde4a mestra juridiski izglitotais sekret6rs un kapel6ns Vartberges Hermanis (14. gs. otr6 puse), kas acimredzot Rigd sarakstija savu Livonijas hroniku. Nakosas liecibas par Indri$a hronikas izmantoSanu attiecinemas jau uz zin6tniskls vestures periodu, kuru radija un izveidoja hum6nisms (16. gs. pirm6 puse un vidus). profesors Rostok6, kurS, starp Vacija tdi prieKgala stAveja Alberts Krancs - teololijas orde4a un Rigas pils€tas strida liet6. citu, 1490.P1. gad6 uzturejAs ari RigI Livonijas Krancs savos sacer€jumos iestr6dijis no Hronikas lemtos faktus. DroSi pierSdSms Hronikas manuskripta izmantotijs no Livonijas humdnistu pulka bijis ridzinieks Augustins Unferf€rts (Eikedijs). Jautijums, vai popularakais no Livonijas hronistiem Baltazars Rusovs Hroniku izmantojis savl <,Chronica der Provintz Lufflandrr, nav iz5kirts. Hronikas tekstu savl $imenes vestur€ izmantojis Vidzemes muiZu ipa5nieks H. Tizenhauzens (16. gs. otra puse). 17. gs. Hronikas datus apstradaja v€sturnieks Tomass JQrns (Hitirn) un jurists Hermanis Br€verns (A r b u s o w, B a u e r 1955,

XXXVII-XLIII).

Pec tam sekoja Hronikas tekstu publik8cijas. Nozimigus datus Hronika sniedz ari par senEs Krievzemes, ipa5i tds ziemelrietumu dafas, atsevi5$dm k4azistem 12.173. gs. mija. Ta ka Polockas hronikas nav saglabajuSas, Indri{a hronika ir svarigs avots par Polockas attiecibtrm ar Piedaugavas latgalu un libieSu zemem (Anxnncxnii 1938,64).Sava nozime tai ir arlZviedrijas un Ddnijas

vestures atseviSku faktu preciz€San5.

Hronika ir svarigdkais rakstitais avots dazadu lokdlu Latvijas senas vestures jautajumu risinatijiem, it ipaSi arheologiem. Arheolo$isko piemineklu etnisko un kult0ras piederibu palidz noteikt Hronikd rodamds zi4as par atseviS$u tautu izplatibu. V€sturiskds [eogrefijas joma p€c Hronikas iesp€jams kritiski pSrbaudit hipot€zes par tani mineto apdzivoto vietu (pilu, ciemu) patieso atraSanls vietu, konstatejot tam atbilsto$us pilskalnus un lauku apmetnes. Arheolo$iskie izrakumi arheolofiskos piemineklus pilskalnos vedina atteikties no lidz5inejiem uHkatiem par vair8ku Hronikl min€to pilu lokalizaciju. DaZi no Siem pilskalniem tolaik nemaz nav biju5i apdzivoti, kd to, piemeram, radijusi tddu popul5ru pilu k5 Beverinas, Autines, Jersikas u. c. lokaliz€Sanas vesture. DaZos gadijumos Hronikas zir,ru interpreMcija par atseviS$u vdcu pilu sekotnejo atraSands vietu (Lielvlrdi, Aizkraukli u. c.) bija kori!€jama tie5i p€c arheololisko p€tijumu veikSanas. To, ka hronists viet€j5s dzivesvietas aprakstijis ticami, apstiprina petijumi tados plaSos arheolo$isko piemineklu kompleksos k6, piem€ram, Salaspils M5rtigsala (ciems, pilg, baznica, kaps€ta) vai MeZotn€ (pils, senpilseta). ki gan hronistam ne vienm€r viegli bija atrast konkr€ta dzivesvietas tipa (piem€ram, pils, pils€tas tipa apmetnes u. c.) apzimejumu lAtilu valodS, tom€r vina terminolo[ija salidzin5jumd ar attiecigo Rietumeiropas un Skandin6vijas materiElu ir saprotama. Arheolo{iskajos izrakumos iegUto materiAlu analtze kopsakard ar Hronikas datiem favusi jauna gaisml paradit vietejo iedzivotdju materidlo kultUru 12.-13. gadsimti.

E.

Mugur€vids

TULKOTAJA PRIEKSVARDS tre5ais izdewms laMeSu valodlt bttiski at5kiras no abiem ieLidzis tulkojumam taje dots latlniskais orifinf,lteksts. Pirmoreiz sniegts arl nepilnigi saglabljias ievaddzejolis heksametrf, un doti nodalu apakSvirsraksti (lat. rubra), par kuriem izteikri loti atS$rigi viedokfi. E. Pabsts, Com6dams, ka tie < l, tos nav iekpvis sava tulkojuma pamattekst{, bet devis vienlgi paskaidrojumos. A Bauers turpretim uzskata, ka tie <<strkotneji priekSejiem.

laikam pieder (ki piezimes mal5s) autora rokai>rz. At5$fuibe no iepriek5€jiem 5o izdewmu veidoju5as divas personas fi- tulkotajs lologs un komentetajs v€sturniets, darbu, saprotams, veicot cie$d kontakta. Reiz€m komentaros nomdits uz iespeju atsevij$as vietas interpretet ari citddi, nekA tas darlts tulkojum6. Hronikas tresa latviski tulkojuma autors, bez Saubf,m, bijis daudz izdevigakd stivokli neki abi vi+a priekstedi, no kuriem vi+u S$r vairlk nek6 gadsimts (M. Siligs, 1883. g.) resp. vairik nekd pus gadsimta (J. Krip€ns, t936. g.), pirmim kirtim jau tip€c, ka vi4a ricib4 ir bijis rUpigi veidotais L. Arbuzova un A Bauera izdevums3, kura apariti kritiski sastatiti saglabajuSos rokrakstu lasijumi un kurf, noversti ieprieKejo tulkotaju iIcIbA biju5a V. Arnta izdevuma (1874. g.) tr[kumi. DroSs atspaids ar1 tulkotdjam, t. i., ne tikai vOsturniekiem Hronikas pOtniekiem, bijusi L. Arbuzova-A Bauera izdewma pla-

-

Sajos komentaros

ietvertl bag[t6 informScija. TulkotSjs, kas savu darbu veicis mtsu nekl priekSteCi bijis ari tapeg ka

gadsimta astondesmitajos gados, izdevigSkf, s€vokli

vina paligarsendli biju5i vairdki jauni tulkojumi. IepaziSaniis ar ikvienu no tiem bijusi rosinoSa.

Mlsu tulkojums konsekventi balstf,s uz L. Arbuzova-A Bauera pamattel$tu. Vientir L. Arbuzova A Bauera 1959. g. diwalodu izdewma teksti iekfaut5 konjektlra XIV, 8 arcus durus,- qui semper tenditur (par to sk. tulkottrja paskaidrojumu gais izn€mums

I Heinrich's von l,ettland

Livl2indische Chronik. Nach Handschriften mit vielfacher Berichtigung des tiblichen Tsrtes aus dem l-ateinischen iibers€tzt und erliutert von Eduard P a b s t . Reval, 1867. S. XI. 2

Heinrich von l-ettland. Livliindische Chronik. Neu iibersetzt von Albert B a u e

S.XXXI. 3HeinriciChroniconLivoniae. Editioaltera.Recognoveruntl-€onid

r.

Darmstadt, 1959.

Arbusow et Albertus B a u-e r. Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum ex Monumentis Germaniae historicis separatim editi. Hannoverae, 1955. 33

A rgrorrtnts Sai vietai). DaZas

citu tulkotaju ierosinatis konjelruras, kas pelna iev€ribu, atzimetas

koment6ros.
ir reilistisks vesrures sacer€jums, kas tulkojams iesp€jami prerjztk (saprotams, ne burtiski) un necieS stilistiskus izskaistinejumus un nogludinajumus. Tadu

_

tukptajam ja4em v€rii, ka Hronik4 at5kirami daledi emocioneli stilistiski sl64i. Hronikas autors reiz€m centies savam darbam pie$$rt zinEmu litereru spoZumu, un tis vinam arl izdevies. spilgli un tehini ir vestijumi par kauju ar lietwjiem (Dq 3, 4), kurSu-uzbrukumu Rigai (xlv, 5), biskapa Filipa kufu ielenkumu samsalas jaunaji osti (XD! 5, 6), kauju pie Karedas ciema (XXIII, 9), T€rbatas pils aplenkumu un ienemlanu eO(VIII, 5,.6), plrgdjiery pa jiiras ledu uz srmsalu un Muhu pils iekarodlnu eod, 3, 4), priestera Fridriha mocekla navi (XVIII, 8), T6libalda spidzinasanu OO<, 3) un citi. Patoss un retorisks spoZums rakstur-rgs himniskajam Dierrmates slavinAjumam C)O(V, 2), gandfiz vai lirisls noskar,rojums valda beidzot piendku5f, pisra laike teloju'nt QO(D( 1). v€stijuma emocion5lo pacOlumu Hronikas beigu posmr, )o(D( un * nooap, pauz teksta iestarpindt6s vlrsmas,a lielIkoties heksametrf, un pentametr4 pentanietra varsmam dazklrt ir ieK€jas atskanas. Tom€r Hronikas pamatskan€jums ir lietiSls, briZiem, it s€niry sakuma nodalds, lakonisks_ (iesp€jams, tapec, ka hronists te s6sta par notikumiem, ;o kuriem vr+u stir tris vai detri gadu desmiti un kuros vi45 pats nav bijis Hat). Sausi un formutveiita atreferetas zinlmas stereotipas taraOaroiiUas norises, ii"*eor, negaidits iebrukums ienaidnieka novadi vai ciem[ virieSu nogalin65ana sievieSu un b€rnu aizveSana g.ustf, bagita kara laupijuma- ieg[Sana. Tom€r nevar-pilnibi pierienoties S. A++in- S6dos formulveida stereotipos s:lskata izteiktu Hronikes literargs formas tnituskim, kas mu.s Tas, ka vienldas, stereotipas nolises gl:st arl vien6du, stereotipu ietgrprL blonik los v-esture,s sacerejumo-s ir gluZi dabiski. Lidzigu panOmienu sastopam aii Jnlija &zzra an Ksenofonta Sf,da rakstura darbos ( , <

At5$rigie emocion{li stilistiskie sl6ni, dabiski, ari tulkojuma prasi diferenc€tu ri-

-

sinijumu.

Specifisku probl€mu tulkotajam rada arkerngi bagatais Vulgatas

_

katolu baznice

g!. pla3i lietota, 1546. gade, Trientas koncili oficiafi par-autenrfku atzira latiniski Bibeles tulkojuma un katolu baznicas liturSiskls literar[ras (branitrs, ftop5 8.

misdle, rituale, martirologijs) -leksikas.un frazeolofijas, ari plar{ku cit{ru izmantojoms Hronik5. V. Bil$ns speci[16 p€tijum66, uz kuru savS darbd par aizgummiem Hronikas valoda! bahHs ari viga skolotajs L. Arbuzovs', saskaitijis 775 alzgmmus no Vulgf,ras un ap 100 no brevi6ra un citas liturfiskis literatlras. Pec A Bauera apre$niem, io ir pat vair5k ap 1100.

-

a

Sai zi4e Hronikas autoraln paraugi varEja biit viduslaikos loti poputarie romidu rakstnieku Bo€tija

52. g.) un Martidna IQpellas (5. gs. s.akune) sacedjumi, kuros, sekojot Varrona <Menipa safremD, prozas teksts mijas ar iestarpinaEm v5rsmem. (miris

(116.-Tl. g.pr.k.)

t

c

I<

n""p"* Jlarsuficrrfi. Xpouuxa Ilugottuu, Bregenxe, nepesoA lr xoMuetrTaprrr C. A. A rr H n Hro. M.-JI., 193E. C. 35. 6B i I k i n s V. Die Spurenvon Vutgata, Brevier und Missale in derSpraclevon Heinrichs Chronicon

o

Livoniae. Riga, 1928.

Ar b u s ow L. Das enttehnte Sprachgut in Heinrichs . Ein Beitrag zur Sprache mittelalterlicher Chronistik. Deutsches Archiv fiir Erforschung des Mittelalters, Jhg. 8, H. l. Mirburg, ?

1950. S.

100-152.

-

TULKOTAIA PRIEKSVARDS Tadu attieCigo specif,lo pOtijumu autori rcizEm aizgajuSi p6r[k t[lu, par aizguwmiem ari visai parastas v6rdkopas vai teikumus, kuru analop izlietojuns Blbele ir ryskau e un tikai lTkut" dalu no tiem atzime sava tulkojuma paskaidrojumos.

j i

I I

I

Aizguvumu avoti Hronik6 izmantoti loti daudzveidigi. DaZkart, tadu samerf,-reti, burtiski citeti veseli teikumi, pat teikumu kopas, citureiz par+emtas tikai teikuma ialas vai v6rdkopas vai izmantoti avotam ralsturtgi frazeolofismi. ir arl gadijumi, ka pa atsevistam, arl loti slkf,m, sasuvaalam, gan pec satura, gan pec sintaktiskas strukt[ras to pielagojot kontekstam. otrk{rt, lawiskie Bibeles tulkojumi stilisriski, dazkArt ari teksturli, ne vienmer atbilst vulgrtai. ipa5u problOmu tulkotajam rada gad-rjumi, kuros hronists ktdu Vulgatas teicienu (parasti vair6k vai maz&k pdrveidotu) izmanto par <dekorativu elementui, par liter6ru figriru, kur taja minetas realijas palaikam zaudO saw konkr€to saruru. Sadoi gadijumos tulkot8js nav tiecies pec tAdu re5liju apzim€jumu >, bet izmantojis stilistiski piemeroUko vlrdu .t Si viela vispdr ir raksturigs piem€rs tam, kf, hronists rcizEm izmanto aizguwmus no Bibeles: Ijaba Z0labas, kur pieminetie muzikas instrumenti ir seru paudejas literf,ras figEras gas$vdafa, vin5 attiecina uz cina pret lietuvjiem sakauto ridzinieku noskagojumu un sniedz 55dam kontekstam pielagotu, mazliet parveidotu l;aba izteikumu.

t The Chronicle of Henry of Livonia. A Transtation with Introduction and Notes by James

B r u n d a g e. Madison, 1961. P. 19. t Te ari izdevumd: Bibele. Vecds un JaunAs Denaas w€tie raksti. R., 1931.

A

A rplosUNs pet-cus:g tympano leticie (xy,3), kas ir parveidors aizguwms no -..Tlpu,.v{rdkopa vulgaras (in tympanis. laetitiae, r. tceni4u.gr., is., o;, iuttota 6ira prieka uuf,gu.", t.ut gan preclzs SI antikas pasaules mdzika-s instrumenia lawiskais nosaukums bitu itimpans>. Ari u ir literdra fig$a paud€ja fig[ra, to trronisa p;;Tem-;; ; soreiz p_riekapii"cig,i vulg6tas, kur tE lietota, lai raksturotl noiragolumu pec ,'rui^-pa, iuo_u filistieSiem (hronists to izmantq lai - raksturotu" karaspeia' rrozo nost
Aizguwmi ar norEd€m- uz Vulgdture un (bez vietas precizEjuma) uz brevif,ru atzlmeti parind0s zem latlniska teksta tikai izlases veid6 tur, tui tie ipaSi spilgti raksruro

-

i:i,r'n';il:,x"*'ii:!J,?if:g*x""'"H":''J".ruxt#j.#j'ffi{:f,l.xX: ietilptgan tiesie aizg[tie elementi, gan paSa Hronikas uutodiitra, kure tie iestradati, at"imejot plasfka konteksta pirmo un peoelo vrrdu. Aizguwmam atianojoties, t", uui^

atzimets netiek.

atlase, miisupr6t,_ir pietiekama, rai gDtu prieKstatu par aizgu\nrmu -$ada ralsturu un to izmantojumu Hronik5. Hronikas valooas-fetijurniem lrisai iilrrgp-"i"g,r*.u faot"t, bez-minOtd V- Bi!$ina darba atrodams L. Arbuzova-A Bauerl izderrumf,Nedaudzie aizguvumi no antikds literatiiras atzimcti visi.u Miisu izdevuma ori[indlteksH aizgurumu elementi nav izcelti ar ipasu salikuma veidu. DaZos izdevumos sastopame -aizguvumu izcelSana oiigioatt"lo'u kili;; (A Bauers, R. Kleiss-E Tarvets; vai tui-kojuma ar retinatiem f,urtiem (S. Aarrinskis) ", telstu_saraibin? t-n pat izj[rama ki varmacigi iejauKantrs uutoi" t"t t* ;J;,'ffi;;;i drlkst€tu grafiski izcert tikai ro, ko paredz€jiiizcitt pats uutoo. Hronikas valoda saj6 prieKvaioa aplutota. viLnigi tikul, citut skarrs tulkojuma aspekts (piem€ram, stila un aizguvumu.jautajgi), neizttrztjot'mja verojamrs vidusiaiku latigu valodas tpatnibas. Tas sistematisti aitutoias- l-. G"rus"J p€djumr .u visd;;;; H.11ite;_ fievienoties bran$l par hroriista valodu: >ts Hronista novirzes latigu valodas gramatiskajam normam tulkot6jam telsta iz_no gr,ilg* ni:rada,_iz4emot atgriezeniska vietniekvarda rietojumu noral*:".}:ii|^f.:T,l qama vletnleKvarda vieu un jucekligo, nekorsekvento pagatnes laiku lietojumu. Tadu saubas, kas briziem rodas pai to, u-z kuru. ieprieks *fid; artiecas atgieze_ ;;;onu niskais vietniekv[rds, parasti izklidina konteksts. T"s pam;;kainriur nepareuapagernes laiku lietojuma gadijuhiem.

. .-

Tulkorajs uzskata par nepieciesamu pamatcit vairaku biitisku terminolofijas pro-

blOmu risintrjumus.

Pirmam karffim tas attiecas uz terminu trijotni Lyvones r0

-

Lyvonia

-

Lluonenses.

Aizguwmi no vulgEtas parbauditi p€c izdevuma: Biblia sacra vutgarae edirionis Sixti euinti pont. mar iussu recognita' alque edita Venetiis, vocxt. Atzimejams, r," sr;a itl"i-,lma ng".e 4 [Gnigu grdmatas, nanis, kE tas ir vairumi citu izdevumu, 2 Samu€la un 2 S€nigu gr5matas. .u-.1tuu1ws p€rliecin€ts, ka hronists pars romie{u klasiskos autonrs nav las-rjis, bet izrqantotos citetus .tl patapinEjh florilegija ci6ru un senrendu krdjuma (Das entlehnre sj.""r,gur.., s. 102 ff.). ": Petera studkas htviias varsts universitEtes zndtniskie Raksti, 42. s€j. R., r%r. 191._215, rpp. u HiIo e bra n d Die chronik Heinrichsvon treurand. Berrin, 1865. S.45.

.

-

q|"

-

H.

36

TULKOTAJA PRIEKSVARDS Llnones ir libie5i (tiUjD jeU liv{'. Lyvonin Hronikas slkumposma apdme tikai libie5u aPddrotos apgabalus gar Daugavas un Gaujas lejteci. Tadu Hronikis v€stljuma gaitl termina Lyonin semantika paplaSinls: hronists to paklpeniski slk attiecinat aii uz citiem apgabaliem, kuys. ylcu iekarot|ji paklavuJi kristigajai ticibai (tacu ne uz igau4u zemOm, kas Hroniktr skaidri_prerstatltas teritorijai, kura apzimea x'Lyonia papt6inh-

tajf, nozim€; sal., piem€ram, )oilV,4: <Tilp€c..5-r.staps.. vehas pie miniu Danijai karala un nodeva tf, varf, kr Lirrzemi fLyvoniaml,ia Igaunijri lEstoninml..>1.r. LTdz ar termina Lryonia paplaSinito nozimi Hronika paraOai termins Llwonenses, prrTo_rg2 TF, 5 (1215.9.). Tie ir visi kristiesi ne vien vaciesi, kas te jau apmetusies uz dzivi vai ieradu5ies liku (krustneSi), bet arl libie,{i un letgali, kai sadirUojas ar vlcie5iem un piedal5s vigu karagajienos pret igau4iem. A Bauers iiva diwalodu irOevula raditaj Q47 . lpp.) terminu Livkinder, latlrya Lyvonenses vacisko ekvivalentu, skaidro kf, visu kristiesu kopumu Liyzem€ (Gesamtheit der cbistm in Livknd). tgr-mins Lluonenses atbilst terminam Lyvonia paplasinfltaja noAme, bet LyvoTAJ"d lt9r9a Sai paoJa5inrtajai noa-mei visd Hroniicas vesiij'ima atspbgulo an sakotnejo, lio Saurf,ko nozimi. Piem0ram: ..domnus legans.. pemansicns Lyvoniai ienit in fettoim provtfcym- Qoilx, 7) <..legara kungs.. izg5ja cauri Livzemei un nontrca letu

-

y

t

.

-

apgabal5..>.

- -Izraugoties

laMsk6s atbilstfuas terminu grupai Lyvones

Lyvonia

Lyvonenses,

vadijos p€c S6diem apsv€rumiem: par v€lamu visus tris terminus darin6t no viena celma, ke tas ir orifin6l5. _ 1. Y^$tiju Taplc izvel$os etnonima variantu , nevis < , kas nelautu Istenot So priri'cipu.

2. Atteicos ! pri"ry no apzim0juma ka ht-rgri Lyvonia etvivitenta, 1o termins
3. Atteims no domas Hronikas Lyvonia atveidot ar diviem atS$dgiem terminiem,lai vienu aniecinatu,uz Lyvoni"a Sauriko, otru - uz paplaSinato nozinii, j6 ari ori$nala abas nozimes aptver viens apzim€jums. Siem principiem visa pilnibfi atbilst Hronikas tulkojuma izmantotie apzimgjumi ,_ <

<

<

- izdewmi 5i terminu trijotne tulkora analogi Jdpiebilst, ka igauqu Qiivlased - Liivinraa liivimaalased) J8uzsver, ka Seit dotais terminu trijotnes risinljums, izmantojot formu , nav ka ieteikums zinatniskaja un cita [terattri plaSi ieviesuios un terminololiski iasaprot aprobOto formu dibieSb aizstat ar variantu . Formu tulkotljs izmanltoiis yienigi iepriekS mineto apsverumu d€!, proti, litertras formas labad. Komentetejs sava ievadapcer€jum6 un komentlros lieto formu <
Stjet, ka man€jiem lidzigi apsv€rumi vadijuSi ari M. Sili4u. Par pamatu +emot etnonima formu , vi45 konselventi (abejadi konsekventi: gan attiecibe pret etnonima celmu kE zemes nosaukuma awasin6juma izejas punktu, gan saua tukojuma fetodams r'S"L l$tkli Livonija

LPE 6. sej., 218. lpp.: <12. un 13. gs. nije par Livoniju sauca titai libiesu zemes gar ^ Fg,* 91 Gaujas lejteci. 13. gs. 5o nosaukumu-sdka attiecinet ari uz tatga;u, kursu, sElu un igauju k 6 uia notlwulas vdcu feod,elu ".-j-, ir

pr latui*o

iekarotdju

terminru

vari.'

Sai informiicijai piemit

utii*ii

trulums: nau pri"ilis, fa runa

Llnonia un ka Sis termins Hronik6 nekad nitiek attiecinats uz igaugu zemem.

37

A FELDHUNS tikai vienu formu ori$nila Lyvonia atveidosanai) Lyvonia aweido ar < , bet, nesp€dams no saknes lib- dariniit apmierino5u at%sinajumu ori$ineh Lluonenses at'.reii4biries par visai neveilsmigu aprakstoSu variantu !audis>. - . J. Krip€ns So apzimejumu semanristajaf difereniiacrlai pieg3jll rupigi, un tf, iebildumus vai saubas var radit tikai nedaudzos gadgumos. parf,dfis vr,4 (tzm g.), iras atbilst m[su . - J. Krip_€na_tulkojume J. Krip0ns acrmredzot labi apzinijies, cik neskaidris UriZi6m ir aOu termina Lyvonia nozimju robeZas. Tulkotaja paskaidrojuml pie E 9 teikts:
hronists domljis ar v5rdu L1ruonia.>

Nopietna probl€ma

ir

etnonlma variantu Letti - Leaigalli un atbilstodas teritorijas Letthigallia$ latviskE atveide. Abi etnonima varianti Hronik6 pirmoreiz minOti lidzas >L 3, turklat divas reizes: .!e1hos, proprie dicuntur Lethigalli.. !). ryi - <<..letus, kas istenibe saucas letgali..>, b) Lethi vel Letthigalli.. deti jeb letga!i..>. Hronikd abi etnonimi -lietoti pamisus, tadu daudz bieZik forma Lctti. Forma Lytigalli pedejo reizi sasropama XII, r (rzo8. g.), tal8k tikai- uain I-exL Tas, starp citu, manuprat, b[tu o_ieskaitams pie argumentiem pret versiju, ka Fkonikac autors pec ir letgalis. Ja vigs t6ds bttu, vin5 diezin vai doiu priekSroku sa,ras ta,rtas 1219!mes libiskajarn nosaukumam, uz-kuru_pamatojas latiniz€ti forma i*tti. Aii letgafu apdzivoffis zemes nosaukuma variants Lettia sastopams daudz bieZf,k nekf, otrs variants, tas Hroniki_piecreiz lietots k5 vienigais lidz XII, 6 (Leththigalli4 lzffi.. g.), pec ram vairs nosaukuma variantu Lettia

tikai - Leaia. Telryinizexigalli ar detgali> . . .LexhWlli.a Hronikas tulkojumd atveidori - . Valodas dotumi vienlldz pielauj formas un < un . Hronikas tulkojum6 dota priekSroka"letgali" fonnam ar jb tas ir nnakis oriSi"e", ndla formlm un arl saskan ar ori$indla etnonima un zemes nosau-ku-" variantu Letti-Lettia, kas radies libiesu valodas ietekm€, bet komenteteja teksE lietota m[sdienu arheolo$iskajA fiteratUre pienemti forma ar < >. Probl0mu, k5 laMski atveidot formas Letti M. Silig( un J. Kiip€ns - Lettia, atrisinajusi loti vienkirsi, pareizak gan vienkarsoti. No t4 ka pats Hronikes a,itors - Lettigalti, abi sev izsri:inaluSl tiesibas vis6 pgr Sis tautas lsteno nosaukumu min formu Hronik[, atskaitot pirmo paralelo piemin€jumu CX, 3), kur forma i.eai nekedi nav ignor€jama, lietot tikai formu (J. Kiipens), un ka zemes nosaukums Saios tulkojumos sastopams tikai resp. . Lettos pirmajl paral€lajd piemin€juma M. siu+S atveidojis ar daMeJus", l. Kripens ar

-

.

Tadu tulkotijs nav tiesigs Hronikas autora lietotos atS$ilgos nosaukumus unificet, ari ffipec, ka formu Letti un Lettigalli sakotn0jais un paral€lais lietojums un tf, izbeigSanas pec 12O8. gada, kI arl sdkumf, vien-rg6s formas Letthigallia nomaina ar Lenia {ai

fi

Sai iztiniljume uzrediti tikai citctajes vieEs izmantotie ortogrefhkie varianti. Pilnigs perskats par varian-

tiem dots Redfteje.

38

TULKOTAIAPRIEKSVARDS

g{? $i!,i, iesp€jams, nqv nejauSas.parddibas. To motivu noskaidroSana btiru speciala filolo$iski vesturiska p€tijuma v€rta.16

tulkojuma lati+_u teksta Leni Lettia atveidori ar rransliter€jumiem <deti>> _ - datvji> . Ierosindjums Letti atveidot ar Skita nepie4emams, 16 Si forma radltu anahroniskas asociacijas un v€l jo vairlk tldas raditu tai atbilstosa forma d,atvija> orilin5la Lettia aweidojumam. 7,intrmas griitibas sagldSjusi Hronikl bieZi piemineH termina peregrini atveide. Sis termins Hroniki apzim€ vdcie5us, kas, lieldkoties nenogurdinamfi biskapa Alberta saverv€ti, uz vienu vai dMem gadiem dodas uz Livzemi, lai k5 brunots sp€ls piedalitos tautu paklau5a{t.u1piev€rSan6 kristigajai ticibai. Visos vdcu tul-kojumos, tapat luri.eneg S..A4ltinska klew un DZ. BrandidZa anglu tulkojuma izmanroti analoga iakstura termini, kuri, balstidamies uz ori$intrlformu, 5aj5s valodas stabili ieviesuSies kI latir,ru pereyn!-e,kvivalen-ti, proti, v6cu Pilgrime, krievu nlurrlrrpr{Mu , anglu pilgrims. M. Sili45 lietojis terminu <sv€tcelot6ji>, J. Krip€ns * latinisklas-originalformas trans-. tilefjyryu . JSuzsver, ka"pitgiimi". Saja izv€l€ nekddas lozimes nebija pie krustne5u terpa piestiprinltajai krusta zimeitT, jo laiigu termina peregrini krusta j€dziens nav ietverts. IdkiroSais bijis apsv€rums, ka peregrini viduslaiku 1ati$u valodr apzime ari krusta karotajui un ka pivesti ,.greku atlaiSanai uzlikto braucienu uz-Livzemi pielidzinajis celojumam uz Jeruzalemio (IiI, 2). Zinama loma gan bijusi ari tam, ka termins < SajE nozim€ jau stabili ieviesies vestures literatUia. Tadu ari Sis termins vis6 pilnibE neapmierina. miisdienu lasitdjam vispirms asoci€jas ar karot5ju funkcijlm, ar agresijas jedzienu, turpretim latinu termins peregrini pats par sevi v€l sddu asociAciju nerada. l:i gan tam, ka jau noradits, ir ari nozime ( , tai lidzls pasuv otra, miermiliga nozime bet - <svetcelnieki>, virda pamatnozime, kuras izejas punkts ir adverbs peregre <svesum6, no svesuma>, ir pavisam neitrila <<sveSie, sveSinieki>. Krusta karotdju, krustne5u j€dziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai v€l igaunu tulkojum[ (ristisddij ad) S.1la

Qeogr6fiskie nosaukumi liel5koties atveidoti ttrdd form6, ktrda tos latvieSu valodl pazist musdiends (piem€ram, >, < , nevis , < ; libiskIs un upat citas ori$in5lteksta formas interesents var atrast lidzas esosajl latinu teksta), iznemot gadijumus, kur SSda atveide b[tu izjiitama kE anahronisms (piemeram, dots 16

E. Blese Sai sakard min 55du hipot€zi: ol-iekas, sdkumd Indri\is centies sniegt Sis latvju cilts pa5u nmaukumu, kaut gan lidzds min ari jau libisko, bet tad atzist pirmo par lieku, palikdams tikai pie [biskA ktthi, ko tadu lietoja pdvesta un l5eizara kancelejd.> (l:tvielu konversicijas viirdnica, 10. sej. R.,

L933.84. 20 27 I. sleja.) E. Blese nav gluZi precizs: letgalu libiskais nosaukums cit€taje paral€lajd piemin€jumd dots pirmaji vieti, un tas ari viegli izskaidrojams, jo vdcu tirgotiiji un misiondri, 12. gadsimta otraje puse nokliistot Daugavas kjtecg, tur sastapa Baltijas somu tautu liws, no kuriem giist savas pirmds zina5anas par citiim Austrumbalrijas raut6m.

-

u Sal. Xry, 4:
Urzemi..'

39

uz

A rer-onfrxs , nwis ) vai kur lods senaks variants Sbita hbak atbilstam Hronikas kolorltam ( , nerris . Kad[ citr gadijumt hronists tikai s k a i d ro vietvrrdisemantiku. transliterOjot t6 igaunisko formu: .. tandem apud castum odenpe, a est cajui ]lppctzi uryi, conveyiunt .. (xn, 6) - <.. beidzot sapulc€jrs pie orepe - tas nozim€ <[Jda galva> pils..". ' Hronistam aclmredzot pietrucis diferenc€tu terminu lielakas teritorirlas vienibas un taia iedlpsroSu maztrku vientuu ap2lm€Sanai. Abos gadijumos vi+S lieto terminu prori Tulkojuml izmantoti diferenc0ti apzimOjumi 1t1. "a-pga6af" lvai "zeme") un "n6rradsrr. Piem€ram, XX, 2: .. intraverunt provinciam Eartonniim. euo'cum puveiimus, qercitum nostntm Per omnes vias ac villas nec non et provincias itlius tene-divisimus,. igurltca - <.. vini apgabalr.. Tur nontrkusi, saoaiilam saw karasp€ku pa visiem c"F;; ;; {arju ciemiem, kN ari pa SIs zemes novadiem..>. Diferenceti tulkots arl termins rer: < uz v6cijas, Ddnijas, z,.irea- attiecibr rfial- un ungSrijas karaliem, attiecibA uz kriew k4azilm gu'mignus _ - Jersikas Visvaldi, kuram krieviskais ..]k+"^,, uz iltielt<pazs1), - atti6cibr S$et neatbilstoSs, ari attiecibtr uz Kaupo, (quasi

ru,YlI,3).

AtseviSl5i aplukoiams hronista trlsreiz lieto_tais deminutivs regulus,kura izmantojums,

kglf

protams, nav nejauss. p.ar regulus nosaukti vjadko ba, b, rresuvas igaii Vladimirs (XV, 13) un lietuvju kunigaitis Stekse (xvu, ej, visos gaoijiinos ar nievigrima nokrdsu, kas prasa atspogulojumu tulkojumtr. Lidz io ,rgrti" p-irrra;os oivos -gaoijumgs tulkots < , trelaja ^, "valdniecir,rS". Personv5rdi atveidoti saskana ar pier,remlajiem citvalodu ipalvrrdu atveides principiem, Ftug -P3l pamatu gemot formu,'kadt tie lietoti attiecigas Euras valodf,, un atmetot ieprieK0jos tulkojumos v€rojamos latviskojumus. Piem0ram, orilinalteksta lohannes atveidots kr <<.Iohanness> (nevis k6

-

-M.-Siligam -

xirv,

un {. Iftipfnam) resp. <1{uhany] @viedrijas taraG, sy, protams, saglabtjot tradicionllo formi Janim lftistitaja;; Theodeicus he *Teod"fir,i" ka M. Siligam); Henicus, Heknius ka lnevis :9rl{i}ir" "tnoriglr" M. Sili4am.un J. Kfpenam). Iz4€mums, protars, nevareja btt aii domrjamais #onikas autors viens no Hronik6 min€tajiem tiim Heinritriem. Nav nekada pamata vienam no tilT .ltllkoj:ma pieS$irt Hronikai sarakstKanas laika neeksist€joJo'tatviskoto formu . lal' starp citu, arl nozlmetu nepielaujamtr kart6 ar tulkojuma ltdzekliem domtrjamam Hronikas autoram piedOv€t laMifu' iz6etsmi.

-

-

(;;; rl

-

S$ita tulkojumr, kur tas iespejams, precizet v€sturisku .kasIpalj.svarlgi o_rifintrlteksH palaikam ir pdrveidoti,

Piem€ram, canutus

-

personu vtrrdus,

iai iztroplori, vai doti daZados varianros. Knuds (oanilas karalis), voaemants vladimin (polockas

-

! N"u pierddijuma, _ Rakstos Ii

ka nosalkums "Tallina> ( ) radies digu laikli, kaut gan tas ir visai ticami. forma pirmo reizi minEta 1536. gadd.

40

TT.ILKOTAIA PRIEKSVARDS Pleskavas $"zs) un valdemrrs (daryu hercogs), wscelca (we*elce, vetselcz, v?u\).:Y.igctco (5ohTo \1,a), Gercestawe - raioitavs (pleskivas k4aza r/laoi-

!9lk+1o,

mira ddls), Mulawe (Mysteslawe, Misteslawe) (Novgorodas lielkgizs, Kijevas - I\fstislarn c-"licur g"o), vissewatde (wcewardc, firasew aidus, ifissantdus)- vrJatois

T:lk+.]o,

(Jersikas valdnieks).

probl€mu tulkotajam rada daudz cilatit un daladi interpretete ieta Et .Ipatneju. uolebant eptscopum raPere; sed prohibebat eos.. sacerdos ipsius et interpres Henricus de Letls 3) .fj+j sgrue;a ad sagrrbt b-skapu, bet vigiem stap'ce1a.. viga priesteris un"n{ur' tulks letu Heinrihs>. U"_ Sg teikumu galvenoklrt pamatojas hipot€ze par domdjamo Hronikas autoru kt ,. d_zimuSu letgali, t. i., Sis venijas aizstavji-prievirdu deiaprot ka'izcelsmes, Seit etniskas cilmes apzim€juma elementu. Sa9" prieyll$y de neapS3ub6mi var but. Sal., piemeram: Ipse.. de _-_ worr!. T_lfEu (x' 7) ; vainausbiz preciz€juma natus ..cum comite conrado de Trimonia.. (..ar grhfu Konradu Cv, l) no Dortmundes..>. prec-zi tiek norddita jriestera Filipa etniska iicnbme: Erat. Philippus Filipr ui;" ri"t"rj" rautrbas..>. leJn a1 sente L;n"""*.: Toties Hronikd nav gadijuma, kur etniska izcehm6 uutu apzim-eta ar de + etnonims, ja.vien par tadu nav uzskamma iztirzajama virera Henicus de'Lettis, tui SaCa cija iesp€jama. ..Tadu-latigu valodl, arl Hronikas tel$H, Sis prievards lietots vel cius funkcijgs, to vid{i ka dzives vai darbibas vietasapzimOjuma el6ments. Piem€ram: ..cum ftatre fnroarrico de Thoreida.. (Vl,Z) <<.. ar TuraiOai brlli Teoderihu..>. Ir gadijumi, kur prievErds de atk'arlbl no konteksta var pildit abas funkcijas attiecibe <<.. Konl3]"nu-u-n.to paJu pe''onu. Piem€ram: ..conradum ae uiyiendorpe.. (v, ykcicola.. (X, foniaOr, :l9.o..no.M"iendorpas..> (izcetsme); ..Conradus miles de IKf_iles truginieks..> (darbibas, diives vieta). l-ai lasltajry britu-vieglSk orienteties iitirzajamas vietas tulkoSanas probl€mr, sniedzam ari parejoi_piemin€juryus, kuros nor[dita domajama hronista darbi6as vieta: ., Henricus, Lettontm minister de ymera, gxlv-, 1) Heinrihs, tetu cievatatps ".. no Imeras-.> (Vieniga no Sim vietAm, kur Heiniins minets v5rdl.); .: remittens cum ey_ sacerdotem suum, qui erat prope ymeiam.. (XVUI, 3) <.. un piskaps].deva vi+iem lidzi saw priesteri, tas uija ndtati, no Imeras..>; .. abiit iterum Lettorum de yitera sacerdos in Estoniam.. (xxIV, 1 ".. Imeras letu priesteris atkal devds uz lgauniju..>; similiter et Lettorunt adhuc sacerdos abiit in ugauniam.. (xxtv, 6) .

-

-

-

-

- hti

-

-

6n:9; "$

il;;tpd;

-

li))'j"..

.

-

_

-

probl€mas izpratnei btitiski _ir gadijumi, kur ernonims Letti neparproumi tautas apdzivoto apgabalu. piemeram: .. et mortua est maxima poi p"putt ?pTTe usque in Metluepole, et sic inYdumeam usque ad Lettos et Wenden.. *"-Wy a Thorqda. ul apmira tautas liehfu dala, s6kot ar Ttrraidu..irdz Mersepolei un tatat 6y, ::..uz Idumeju lidz letibm un C0sim..>. ' Viena gadijum[ apgabala nozim6 lietotais etnonims saistits ar prievardu de:.. venit in Lettorum provinciam et de Lettis in saccalam.. (xxIX, 7) nonacir letu "..viis flegas1 Sakal5..>, kur hronists, domtrjams, stilistisku ip*6rumu del fP8abata un no letiem lai neatkartotu-nupat izmantoto savienojumu Leaorum provincia to aizstdj ednonimu, t. i., neraksta de Lettorum provincia,bet de Leuis. "r _Miisu

51s

tl .

'

-

-

-

-,

41

-

A rglouuNs Sie gadijumi, kur etnonlrns Letti neparprotami tietots apgabala apzimOjuma funkcij6, actmredzot mudinfijuSi E. Pf,bstu, A Baueru un S. A4ginstt de Lettis inirzAjamajlietl tulkot at von Lenland resp. rr3 Jlerrrau. lulkotljs, sniedzot savu apltikojamas vietas atveides variantu, nedrikst iejaukties diskusijl par Hronikas autora etnisko piederibu, ari tad ne, ja pa5am Saja jautajumi btitu noteikts ieskas. Vigam javairds no tada tulkojuma varianta, kas apstiprinatu vai balstitu viena vai otra viedokla pareizumu, un jlcen5as So vietu, kas nepadodas viennozlmlgai interpretlcijai, partulkot adelvdti, t. i., Upat daL5'di interpret€jamu. SajE izdevuml sniegtais variants <<.. bet viniem stejas cep.. viga p-skapal priesteris un tulks Hein- letugan rihs>, S$et, atbilst Sai prasibai: to var saprast ambivalenti uztverot Heinrihu kI letgalu izcelsmes cilv€ku, gan kA priesteri, kura darbalauks- ir ktgale (draudze letgalu

novadi).

Liddinejie tulkot6ji rikoju5ies atSBin-gr. DaZi no vigiem neperprorami centuSies tulkojumf, atspogulot saw viedokli, citi snieguSi ambivalentus nariantus:

A

Hanzens

E. Pabsts

Heinich der Lette, -Heinrich von Lettlan4

- Indriltis no Lawieliem (Latgalk\iem), J. Krip€ns no letgaliem, - Inhi@ leupux us Jlemmuu, S. A4r,rinskis ,d Bauers -Heinrich von LenlanQ DZ" Brandidls the Letts, - Henry ofLdti R. Kleiss-E. Tarvels Henic. M. Silir;S

Pateicos savam partnerim koment€t5jam ZA -stenajam loceklim Dr. h. - hwijasterminololijas jautajumos, sniehist. E. Mugur0vidam, kas man, ipaSi ar konsulucijam dzis atbalstu visl darba procesa, un Prof. Dr. hist. E. Tarvelam (fallina), Hronikas igauqu izdevuma zintrtniskajam redaktoram un komentOttjam, dzilam Hronikas pazinejam, no kura vairlkkart esmu sar;€mis autoritatlvas konsultlcijas daZAdas uz Hroniku attiecigas jomas. TApat pateicos Rigas Katolu garigl seminira profesoram monsinjoram H. Trtpam par konsultlcijlm kulta un baznicas vestures terminolofija. Sirsnigu paldies v€los pateikt htvijas Nacion6lds bibliot€kas I-etonikas, kt ari Reto gramatu un rokrakstu zinatniskas nodalas darbiniekiem, kuru laipnibu un apriipi esmu izjutis visa tulkoSa-

nasdarbalaiktr'

A peldh'ns

CITETo BIBELES GRAMATU NoSAUKUMU SAISINATUUI

CITETO BIBELES GRAMATU NOSAUKUMU SAISINATUUT Act,

Actus Apostolorum (Apustulu darbi)

Apoc.

Apocalypsis (Jdqa atklSsmes grimata)

Cor.

Epistola Pauli ad Corinthios (Pdvila v€stule korintieliem)

Dan.

Prophetia DaniElis (DaniEla grAmata)

Deut.

Liber Deuteronomii (PiekE Mozus gremata)

Ecc!.

Ecclesiastes (Zdlamans Mdcilejs)

Eccles.

Ecclesiasticus (J9zus Siraha gudnAas grEmata)

Ephes.

Epistola Pauli ild Ephesios (Pivila v€stule efesieJiem)

Ep. Ioan.

Epistola Ioannis (Jaqa vestule)

Ex.

Liber Exodi (Otrd Mozus gramata)

Ez.

Prophetia Ezechielis (Pravie5a EcEhi€la grdmata)

Gen.

Liber Genesis (Pirmd Mozus grdmata)

Iac.

Epistola catholica Iacobi (J€kaba vestule)

Ier.

Prophetia leremiae (Pravie3a Jeremijas gnemata)

Ioan.

Evan gelium secund um Ioannem (Jer,ra eva4telijs)

Iob

Liber Iob (ljaba grdmata)

Ios.

Liber Iosue (Jozuas grdmata)

Is.

Prophetia Isaiae (Pravie5a Jesajas grdmata)

t ev.

Liber lrviticus (Tre55 Mozus gremata)

Luc.

Evangelium secundum Lucam (L[kas wapfelijs)

Mach.

Liber Machabaeorum (Makabeju gr5mata)

Mal.

Prophetia Malachiae (Pravieia Maleahija grdmata)

Mc.

Evangelium secundum Marcum (Marka eva4telijs)

Mich.

Prophetia Michae (PravieJa Mihas grdmata)

Mr.

Evangelium secundum Matthaeum (Mateja ora4lClijs)

Num.

Liber Numeri (Ceturtd Mozus grdmata)

Par.

Liber Paralipomenon (l,aiku grAmata)

Prov. Ps.

Liber Proverbiorum (Zdlamana pamdcibas) Liber Psalmorum (Psalmi)

Reg.

Uber Regum

(],,<Eni4u grAmata). Vulgdtas citEjumos

l.

un

2. $enir,ru gramata atbilst citu Bibeles izdevumu 1. un 2. Samu€la grema6m, 3. un 4. KEnilu grematas - citu Rom.

izdevumu 1. un 2. $€niqu gr5matdm. Epistola Pauli ad Romanos (P6vila v€stule romieSiem)

sap.

Liber Sapientiae (ZAlamana gudribas gremata)

Tim.

Epistola Pauli ad Timotheum (Pivila vdstule Timotejam)

Tit.

Epistola Pauli ad Tirum (Pavila veslule Tiram)

Tob.

Liber Tobiae (Tobijas grdmata)

I{ETNRTCI CHRONTICON r->Qo(

INDRTKA HROI{IKA I-Xlo(

INDRIIfAHRONIKA

t:

L,2

Kad nu v€ligais Z€lums grib vEligas veltes sniegt zemei, Grib ari jaunus priekus sev paSam par slavu sniegt zemei, Jaunu gaismu un savu diiumu pav€rt grib zemei, Visu skaidro un yisu spolo pavErt grib zemei, Visu launo un nekrietno visu no4emt grib zemei, Visu netiro, slimigo visu no4emtirib zemei, M5nigos elkus un viltus templus no+emt grib zemei, Kristibas sy€t5s veltes grib dnv6t tibiesu zimai, Sv€tu veldzi un debesu veltes d6v6t grib zemei, Lieliskas diivanas sniegt un debesu balva-s grib zemei, Tad, ai, v€ligais i€Iums, Sis veltes mums vEligi atlauj, Jauno gaismu un priekus tik lielos mums vetigi atlauj, Visu skaidro un yisu spoio mums vEligi atlauj, Visu, kas labs un kas sv€ts, un kas jauns, mums v€ligi atlauj, launumu uzveikt un nekrietno atmest mums vdligi atlauj, Netiro izdeld€t, slimigo izskaust mums v€ligi atlauj, I,,auno nicinit, mdcities labo mums ve[gi atlauj, Lieliskas divanas, debesu veltes mums vetigi at|auj, Paginiem pav€rt diiumu tavu mums vCligi atlauj, Sniegt Siem pagdniem kristibas veltes mums vengi aqaul, Ari teikt tavu veikumu slavu mums vEligi atlauj, Pirsp€t naidnieku miesigo sp€ku mums vEligi atlauj, Nicigo nievAt un debesup celties mums vEllgi atliuj,' Liksmas uzvaras, nikotnE priekus mums veligi atlauj!

PIRMA GRAMATA. PAR

I T.IVZBTVTT'

1. PAR PIRMO BISKAPU MEINARDU.2 DiCViSI5ii PTOVidCNCC, AtCC. r€dam's Rahatlu3 un Bdbelia, tas ir, nomardijusor pug'arror, mfisu, iaunajos, laikos ar savas milestibas uguni sddi atmodina;usi erku pier[dz€jus Iivuss no elkdievibas un gr6ku miega. 2' zEgebergas klosteri6 bija katrs cienijamas dzives un gorlEjama sirmuma virs, svEtd Ausustina ordenaz priesteris. vigrs tikai Kristus del, vienigi lai sludinitu, ierad5s Livzem€ iopa ar tirgotEjiem, io vdcus tirgotaji,

.dl

HRONIKA

.to

I:3-9

ar liviem saistija draudzraas saites, mcdza bieli braukdami kulos pa gavas upit, apmeklEt ra*vzemi.

OuUn.ii. atlauju no Polockas k4aza Vtadimiralo' kam livi, kuri vEl bija pag6ni, maksaja meslus, un reiz€ ari sa+Emis no viia df,vanast min€tais priesteris drosmigi stSj6s pie Dievam tikami darbg sludinidams liviem un uzceldams baznicu IkS$les ciem6.11 4. No 5i ciema vispirms tiks kristiti Ilou, Kulevenestt tcYs, un Yiecola,

f.

l.

it

t::

I tt

t;L

Alos tEvs, un tiem savukirt sekoja citi. 5. Nakamaji ziema lietuvjil6 nopostija Livzemi un loti daudzus niknuma, sludinatijs kopi ar aizveda g[st6. Glabdamies no "itro ikl$liesiem patv€ras mezos. P€c lietuvju atkipsanas minEtais Meinards parmeta liviem mull5ibu, t6pec ka vi4iem neesot nek5du nocietinajumult' un apsol-rja, ka vi4iem tiktrit uzceltas pilis, ja vipi nolemsot kliit par Dieva berniem un tadi btrt villi piekrita, apsolija to un ar zv€restu apstiprinaja, ka pie4em5ot kristibu. 6. Tad nu nakamaj5 vasara no Gotlandeso tika atvesti dzirkali. Pa tam livi v€lreiz apliecinaja savu cieso vEl€sanos pie4emt ticibu. Pirms iesaka cett Iks$les pilip, dala tautas tika kristita un visi par€jie ka kristisoties p€c pils pabeigsanas. Ti nu virs tiesa, meligi apsolija -, piekta dala tika celta par sludin6t6ja Pils pamatiem pacElas mtrri. lidzekliem un lidz ar to kluva par viga ipaSumu; zemi baznicas celSanai vigs bija nopircis jau iepriekS. Kad pils beidzot nica gatava' kristitie atkal atkrita, bet v€l neatdzimu5ie'atteicis pie4emt ticfuu. TomEr Meinards no sava nodoma neatteicEs. Tobrid zemgali2l, lraimi4i pagBnir lzdzirdu5i par akme4u celtni un nezinldami, ka akme4i sastiprin$ti ar javur ieradEs ar gar6m kulu tauvam un savi vientiesibi ilomija pili ievilkt Daugava,22 bet, stopniekua ievainoti un cietu5i zaud€jumus, atk5p5s. 7. Kaimi4i saliesiu maldinSja Meinardu ar liilz-rgu solijumu un no sava viltus guva labumg, jo vi+iem tika uzcelta pils. sakum!' vienalga ar l*adu nodomu, krist-rjas sesi. vi4u v8rdi ir viliendix, uldenagon, vadet Yaldeko', Gervedersa, ViecoD. 8. Abu mineto pilu celsanas laiki Br€menes metropolitse iesvEtija hleinardu par biskapu.3r 9. TaCu pec otras pits pabeigsanas launums, aizmirsis zv€restu, lauza solijumu, un vairs nebija neviena, kas pie4emtu ticfuu. Nav brinums, ka studinitSja sirds bija satraukta, ipa5i tad, kad liYi, pakipeniski izlaupijusi vi+a mantu un piekivuli viga saimi, nolEma pasu padzit no savas zemes; vir,ri iedomaj6s, ka atbrivojas no trdeni sa4emtis krisfibas, nomazgijoties DaugavE un.nosfitot kristibu atpakal uz Vdciju.

t'uHt '

49

.' i::

1184.

1185.

ap

februirl

1186.

""-

::i7

,:".^:

.,

'lf

INDRISA HR0NIKA I: lQ Lu. Sim biskapam

bija

11

tidzgaitnieks eva4$€lija sludinEsanE

;is:ercie5u orde4a32 br6lis Teoderihss, v€l6k biskaps Igauniji; to Turaidass ll-i gribeja ziedot saviem dieviem, t5p€c ka vi4a sEjumi tirurnos deva lab6ku

riZu nek6 pa5u s€jumi, kas, lietus pdrplidin6ti, aizg6ja posti.

Tika sapulcinita tsuta un dievu griba par ziedoSanuizzinfrta zil€jot; tapa nolikts i\eps. un zirgs$ kipa piir to, p€c Dieva gribas pirmo sperdams dzivibas limeju kdju. Br6lis ltrdza Dievu ar muti, svEtija ar roku. Zilnieks apgalvoja' ka zirga mugur6 s€Zot kristieSu dievs un virzot tam kiju, kas liekama pirm6, un tiip€c vajagot noslaucit zirga muguru, lai dievs nokrit zemE. Tas ari tika izdarits, bet t5 kE zirgs, tSpat kd iepriek5, pirmo sp€ra dzivr-bas lem€ju kdju, brdtis Teoderihs tika saglabits dzivei. Sis pats br6lis, aizstrtits uz Igaunijuo pieredz€ja no pagdniem lielas dzivibas briesmas Saules aptumsuma dE!, kas notika JE4a Kristitija dien6,s jo vi4i sacija' ka Teoderihs Sauli apedot. Tai paSi laiki kads ievainots Turaidas livs l[dza brali Teoderihu, lai tas vi4lu izdziedinot un apsolija kristities, ja tik5ot izdziedindts. Brdlis sagrtrda zdles, gan nezinddams to iedarbibu, bet piesaucis tE Kunga viirdu, vi4u kristidams iziirst€ja gan mies5, gan dv€sel€. Un Sis Turaidd bija pirmais, kas pieg€ma Kristus ticibu. Ari kids slimnieks atsauca br6li Teoderihu pie sevis un lfidza, Iai vigS to kristi, bet sievu nekaunigi iecirtiba3T aizkav€ja vi4a svEto nodomu. Tadu, slimibai saasinoties, sievr. neticiba tika uzveikta; vi45 tapa kristits un ar ltgSan6m uztic€ts Dievam. Kad vi45 nomirq k6ds jaunkristitais, btidams ap septi4u jtidZu attdlumi, redzEja, ke ep[eti uznes vi4a dv€seli debesis,s un pazina to. L1" Kad minEtais biskaps redz€ja, cik stirgalvigi ir livi un ka vi4a pfili4i biju5i veltigi, vi4S sapulcEja garidzniekus un brEluse un, grib€dams atgriezties mij5s, devis uz tirgotiju ku[iem, kas jau gatavojEs uz Lieldiendm braukt uz Gotlandi. TapEc viltigajiem liviem radis baias un aizdomasn ka pir vipiem nEks kristieSu karasp€ks, un viryi ltrkoja ar viltu,

un daudzos citos veidos biskapu liekuligi atsaukt atpakal tipat kE reiz laudis sac-rja svEtajam Mdrti4arns, tadu ne jau sacidami t5di pa56 nolfikd: <
atstaj? Jo gans, iedams projdm, savas avis lemj briesmigajim vilku rrkl€m.>> Un livi paSi vElreiz apsolija pilnibn pier,remt ticibu. Godprfltigais virs notic€ja ikvienam virdam un, paklausot tirgotaju padomarn un reizE palaudamies uz karasp€ka iera5anos, atgriezds kop6 ar liviem, jo daii rdcie5i un kidi d54iar un norv€$ia2, ki ari atsevi5[ >s, un vaic6ja, cik Gotlande maksajot siils{ un valaaT. Sirds sartgtinajums tad nevaldija vairs asaras, vinS dev6s piri uz Ikfl1ili un patv€ris sav6 mdj6. Vi4S nolika dienu, kurd sanikt tautai, lai atgidin6tu tai solijumu, bet Sie ne dienu iev€roja,

51

1191. 23.

jlnijs

1195. 2. aprilis

vai 1196. 21. aprilis

INDRIIGIIRONIIG Iz 12-14; nz L,2 ne solijumu pildija. Tad viirS, apspriedies ar sav€jiem, nol€ma doties uz Igauniju€' Iai kopi ar tirgotEjiem, kas tur b[ja p6rlaidu5i ziemu, brauktu tatnk uz Gotlandl. Tikm€r livi bija iecer€juSi vi4u cep nogalinit, taCu tureidietis Annoo vipu bridinnja un ieteica doties atpakal. un ta vi4s IieH satmukume, nesp€dams atst5t zemi, atgriezls IkSldlC. 12. TEp€c vi4S slepus aizstt[ja savu v€stnesi, brili Teoderihu no Turaidas, pie pEvesta kunga$ p€c padoma. Teoderihs, redzEdans, ka nesp€j tilrt laukA no zemes, ar dievbijigu jEdams -viltup5narEjalivu raditos Sf€r5lus, tz drga un pag€mis lidzi_stolusl, grimatu un sv€tito ndeni, it lri grib€tu apraudzit k6du slimnieku.s To vi+S, atbild€dams uz celinieku jautijumiem, ari uzdeva par sava cefa iemesh4 t6 tika lauki no zemes un nokfuva pie visuaugstd priestera. visuaugstais priesteris, uzzinEjis kristito skaitu, nosprieda, ka tos nedrikst pamesg un nor€dija, ka tie jnpiespier patur€t ticibu, ko brivu pr5tu piegEmu5i. T6p€c vi4S visiem, kas pie4emsot krustus3 un doSoties atjaunot turienes pirmbaznicus, atv€leja visu gr€ku atlaisanu. 13. Jao toreiz Sis pats biskapss kop6 ar kidu zyiedru$ hercogui?, v6ciesiem un gotlandiesiem bija s6cis karot ar kursiemsl tacu, v€tras aizdziti, vi4i piestEja Viruzem€sr, k6d6 Igaunijas apgabalE, un tri's dienas postija to. Beg kam€r notika sarunas ar viruiesiem par ticibas pie4em{anu, .hercogs, labpr5t5k sag€mis no vi4iem meslus,. pacEla buras un viicie5iem par nepatiku aizbrauca. 14. Pa to laiku biskaps Meinards lai sv€ta vigra piemiga! pEc daudziem pnlir,riem un sartgtindjumiem- iegila slimibas gulti un, saprazdams, ka mirs, sasauca visus Livzemes un Turaidaso vecikos un vaic6ja, vai tie p€c vi{ta n6ves grib€tu palikt bez biskapa. Bet vi4i visi k6 viens apliecinija, ka labprntik grib€tu, Iai vi4iem biitu k6ds biskaps un t€vs. Un p€c isa bnZa biskaps beidza savas

m[l:

dienas.61

LLgSJLI96.

Lt97.

1196. 14. augusts

val 11. oktobris

il

OTRA GRAMATA. PAR BISKAPU BERTOLDU1 1. PAR BISKAPA BERTOLDA IESVETISANU. Kad atbilstosi paratai bija nosvin€tas b€res un biskaps, tiviem ari ko tie sirdi domija - lai sarunas vaimanEjot un asaras lejot, apglabfits, notika par p€cnic€ju un tapa sltits uz BrEmenes metropoli p€c piem€rota cilv€ka. Tika izvirzits

LLs6./LLs7.

cien-rjamais cistercie5u orde4a Lokumas2 abats Bertolds. Sdkumd viryS gan

vilcinijis un negrib€ja ieT bef pakfaudamies metropolita lffgumiem, tom€r .rzTEmds sludiniSanas nastu.

2. Kluvis par biskapu, vir,rS, uztic€dams sevi tam Kungam,

uz

Llvzemi

devis vispirms bez karasp€ka izp€tit apst5klus; ieradies lk5$le vigs p5ry€ma baznicas ipaSumu3 un sapulcinija pie sevis visus labieSus{

-

ka

LL97,

INDRII'A IIRONIKA

II: L6

p.rganus, tE ari kristie5us. Ar dz€rieniem, €dieniem un dEvanim biskaps ientes iegit vinu labvElibu un sacija, ka ieradies p6c vi4u aicinijuma, sekodams sayam priekignjEjam amat6, S6kumi tie vi4u uzryEma laipni, bet Salas kapsEtass iesv€ti5anA savA starpi strid€jds: vieni gribEja vipu baznic66 sadedzinit citi nosist, vel citi noslicinEt; biskapam tika

- iemesls esot nabadziba. parmests, ka vi4a iera5an6s

3. Ilemot vErE Sidu iesikunu, vinS slepus devEs uz kuliem un atgriezas GotlandE; aizbraucis t6ldk uz SaksijuT, vi4S par Livzemes bamicas postu i€lojds gan pEvesta kungam, gan metropolitamr-gan yisisrn.:.:;..1r,. kristusticigajiem. Tip€c pSvesta kungs visiem, kas pie4emsot krusta ziml-." un kersoties pie ierociem pret nodevigajiem liviem, atv€r€ja grEkui.,.' . atlaisanu un par to nosutija rakstus biskapam Bertoldam, t5pat kn vi4a,priekSgnjejam.

4. Tdtad

biskaps, sav5cis virus, ierad5s ar karasp€ku Livzem€ un pili, kas atrodas upes vid[. Te vi4s aizsfit-rja zipnesi p6ri upei, jautidams, vai vi4i ir ar mieru pienemt ticiiu un, to pien6musi, ari glabat. Viqri kliedza, ka negribot ticibu ne atzi\ ne glabit. Bet biskaps, kas kulus neapdomigi biia atstijis iepakal, vigiem neko nevar€ja padarit. Tap€c vi4s ar karasp€ku atgriez6s Rigas vietie un apspriedEs ar savEjiem, kas butu dardms. der'6s uz salas

5. Pa tam pret vinu sapulcej5s visi livi un nometis

1198.

::lf*

Jurus

vir,rpus Rrigas

kalna1', gatavi cinities. Tom€r vini aizsfltija pie biskapa zignesio vaicddami, k6da iemesla p€c vir,rs atvedis karasp€ku. Iemesls, atbildeja biskaps, esot tas, ka vini, t5pat kE su4i pie v€mekfiem, vair6kk5rt no ticibas atgriezusies

pie paganisma. ,.So iemeslur> uz to sacija livi, <<m€s nov€rsisim. Tikai atlaid savu karaspEku un ar savEjiem mierigi atgriezies savd biskapijdrr; piespied tos, kas pie4emu$i ticibu, glabEt to, bet pdrEjos pieqremt to mudini ar runim, nevis rungim!> Biskaps dro5ibai no viniem par $lniekiemu pieprasija vinu d€lus, tadu vi4i neparko negrib€ja tos do! bet tikm€r ar ieganstu, ka grib savikt dalu kitnieku, pieddvEja un saB€ma isu pamieru, miera apstiprinasanai saska4a ar paraiu apmainoties ar nosttitiem Sl,repiemts. Si miera laikfl vir,ri nogalindja vairEkus vEiciesus, kas rnekl€ja baribu zirgiem. Kad triskaps to uzzinlja, vi4S nosttija atpakaf vi4u Sl;epu un uzteica mieru.

6. PAR BisKApA BERTOLDA

KAUJU

uN vr\rA

NAVI. Tad

tivi

pec pag6nu paraZas s6ka klaigdt un trokS4ot.r4 Fret€jA pus€ sak5u rindas apbrunojds kaujai un ar joni uzbruka pagdniem. I-ivi metis begt. Biskaps pasa neprasmigi vadit6 zirga straujuma d€l iejuka b€goso puli. Divi no tiem

yinu satv€ra, k6ds treSais, vArdi Imautss, vinam no mugurpuses izdflra cauri Sk€pu, un citi vir,lu saplosda locekli pa loceklim.16 Nu !ivi, izbijusies, l..a ka;asp€ks viryars vaj6, hega pa

kaklu pa

gaEvna,.!o bi.!a

ieraudzijni$i kada

2,{.jnrijs

I

INDRIIfAHROI{IKA

II: 7-10; IIII

L,2

non6v€ta viciera bru4ucepurilt, kuru vipa nogalinitijs livs b[ia sev uzlicis galv6. Karasp€ks, zaud€jis savu pav€lnieku, protams, bija satraukts un gan zirgos, gan no ku[iem, gan ar uguni, gan ar zobenu post[ja livu s€jumus.r

7. pAR SALIESU UN IKsrgLrEsU KRISTISANU. raA

n*

to

redz€ja, vi4i, lai paglibtos no lielEkiem zaud€jumiem, atjaunoja mieru un

ataicindja pie sevis garidzniekus; pirmaji dieni sal6 tika Mstiti ap piecdesmit cilv€ku, n6kamajn dienfl IkS$l€ pievErsti ticibai ap simtu.p Vi4i uz4Ema priesterus savis pilis un ikviena uztur€Sanai noteica vienu m€ru labibasil no katra arklazl. Kad karaspeks to redz€ja, til noskagojuqrs vErtds miermiligs un tas s6ka gatavoties atcelam. 8. Bet livi, kas biJa zaud€juSi savu ganu, pec garidznieku un br6fu padoma aizs[t-1ia ziryneSus uz V6ciju p€c jauna p€cnnc€ja. Un ti nu sak3u vieniba, uztic€damis nedroSaJam mieram, atgriezas mdjis. patika garidznieki, un palika viens tirgotEju kulis. Lidzko vEji kulus bija aizdzinis, no ierastajim pirtim22, raugi, iznica nodevigie tivi, aplaist[jEs ar Daugavas trdeni un saclja: ..Se nu ar upes iideni noskalojam kristibas fideni lidz ar pasu kristietibu un, atmezdami pienemto ticibu, aizsritim to pakal aizbrauc€jiem saksiem.> Bet aizbraukusie kada koka zari biia izgriezusi t
TRESA GRAMATA. PAR NISTPU ALBERTU1 L. Ti Kunga 1198. gadi augsti cienijamais Alberts, BrEmenes kanoni$s, tika iesv€tits2 par biskapu. 2. NSkamaji vasar5 p€c iesv€tisanas vi4S devis uz Gotlandi un tur apzim€ja ar krusta zimi3 ap piecsimt viru brauksanai uz Livzemi. No turienes dodoties til6k caur Dinijr4 vigS sa4Ema diivanas no karafa Knuda', hercoga

aP

augusta

beigim

1199.

no 3. marta

lidz 18. aprilim

III LL99. no februdra beigdm

li&

marta sikumam

Yasara

l

INDRIIfA HRONIKA IV: 1--4 I

Yaldemdras un arhibiskapa Absolona6. Atgriezies V6cij6, vi45 ti Kunga dzim. Sanas dienE daudzus apzim€ja ar krusta zimi MagdeburgdT, kur notika karala Filipas un tE sievas kronEsana. Un 5i karala priekSn padom€ tika jautits, vai hrustneSiem, kas brauc uz Livzemi, ipa5umus noliekot pSvesta aizsardzib6 tapat ke tiem, kas dodas uz Jeruzalemie. Tika sa4emta atbilde, ka Sos ipa" $umus pdrSremot p6vesta10 aizsardzibi, kur5 pilnigai gr€ku atlai5anai uzlikto

25. decembris

krustne5u braucienu uz Livzemi pielidzin6jis cefojumam uz Jeruzalemi.

ry 1. PAR BISKAPA ALBERTA KONSEKRACUAS OTRO GADU. ar grifu Konr6du no Dortmundesl un Harbertu no iburgas2, ki ari daudziem krustneSiem un divdesmit trim Sava episkopdta otrajn gad6 vi45

1200.

vasara

kufiem3 devis uz Livzemi.

2. Iebraucis DaugavS, vi45, sevi un visus sav€jos uztic€dams Dievamr. devds uz Salas pili nolftkE no turienes virzities tElAk uz IkSldli. Tadu livi '

'

vir;am augSupcetE uzbruka, daZus ievainoja un priesteri Nikolaju un citus nogalinSja. Tom€r biskaps un vi4a laudis, kaut ar griitibim, nokluva

Ikibile. Br5!i, kas tur uztur€j6s kop5 pirm6 biskapa laika, un citl viqu uznEma ar prieku. Tur sanEku5ie livi saliga ar v6cie5iem mieru uz trim dien6m, taCu perinot viltu, proti, lai pa to laiku savdktu sayu karasp€ku. 3. P€c miera saliglanas blskaps dev6s lejup uz Salu un, palaudamies . uz mieru, aizslt-rja uz ku$iem Daugavgriv6a zir,:ne5us p€c sava kr€slasr -r-:,]r:, amata piederumiem un citim nepiecieSamim lietim. Yigi pa5r€ma lidzi, ko:.r. grib€ja, un it kE pilnigd miera droSib6 atgriezis pa to pa5u celu, pa kuru bija brauku5i lejup. Kad vir.ri bija tiku5i p6ri Rumbulai5, livi, lauzdami mieru, vi4iem nikni uzbruka un, kam€r viens kulis griez6s atpakal un aizb€ga, sagrdba otru un nogalin6ja gandriz visus, kas atradds ttz t5,, tad, devis t5l6k uz Salu un ielenca biskapu un vi4a laudis. Ta ki aplenktajiem tur nebija pdrtikas ne paSiem, ne zirgiem, vigu stivoklis bija visai smags, tadu beidzot vigi, rak6dami zemi, daZidAs bedr€s7 atrada daudz lablbas un pirtikas. Tikmer ar vienu vienigu ku$i ieradds friziE, aizdedzindja livu sEjumus un 55d5, kE ari cit5dn veid6, cik bija viryu sp€kos, nodarija tiem zaudijumus. Kad livi to redz€ja, vi4i, baididamies no lieldk6m briesrndm, atjaunoja un apstiprindja mieru un ar biskapu un citiem vdcie5iem dev5s uz Rigas vietu, kur Asoe un daudzi citi sa4€rna kristibas i€lastibu.

4. PAR PIRMAIIEM LIIrt] SILNIEKIEM. Tom€r biskaps,

Iivu

nodeviguma dEl neticEdams vi4u mieram, kuru vigi jau tik daudz reilu bija lauzuSi, pieprasija no Annoto un Kaupolr un citiem zemes vecikajiemo tillniekus. VicieSu uzlfrgti, vi4i visi saneca kop6 uz dzirEm un tika iesl€gti

kddd nam6.a Baididamies, ka vigus aizvedis pir jiru uz Vdciju, vipi ncdeva biskapa kunga ricibd ap trlsdesrnit savu e€nu, kas pie Daugavas alan

i{}

.

INDRIISA HRONIKA

IV: 5-7; V: I

Turaida bija diiciltig6kiera. Vi45 tos ar prieku pienEma un, uztic6dams zemi tam Kungam, aizbrauca uz V6ciju. 5. Pirms biskapa aizbraukSanas

rietu. ko ari sauc par Rigul6

-

livi vi4am paridija t6s

pilsEtasls

vai nu p€c Rigas ezeral7, vai tdp€c, ka

ti ir

veldzeta, jo tai ir valgme leji un valgme no augSas: valgme lejA tdp€c, ka to veldzE tde4i un ganibas, vai tdp€c, ka gr€ciniekiem taji top pie5kirta pilniga gr€ku atlaiSana un caur to t5tad tiek ari veldze aug55, tas ir, debesu valstiba; vai t5p€c, ka Riga sa4Emusi jaunds ticibas veldzi un apkartejie pagini Rrrgas del tiek veldzEti ar svEto kristibas avotu.

it ki

6. Bet biskaps, kas pazina lirl viltu un redz€ja, ka tlez krustne5u palidzibas Saje taut6 neko nespEs panEkt, aizsrit-rja Turaidas br6li Teoderihu uz Romu p6c krusta kara bullas.lt Tas savu uzdevumu darija ziniimu visusvEtajam pAvestam Innocentam un sa4Ema no vina i€ligi pasniegtu min€to bullu. 7. PAR ZEMGALES OSTAS AIZLIEGUMU. Tapat pEc Teoderiha uzstajiga llguma augsti cienijamais Romas kr€sla biskaps stingri, piedraudot ar baznicas ldstu, aizliedza visiem, kas tirdzniecibas nolfikd uzmeklEja Zemgalis, izmantot turienes ostu. To vEl6k par pareizu atzina ari pa5i tirgot6jim un ar kopigu l€mumu 5o ostu pasludinija par aizliegtu, ta ka ikvienam, kas turpmak tirdzniecibas nolikii uzdro$initos taj6 iebraukt tiktu atpemta manta un dzin-ba. TEp€c, kad v6ldlg divus gadus p€c pils€tas uzcelSanas, daZi grib€ja pdrkdpt savu solijumu, visi tirgotdji sEkumd uzstijigi liidza vi4us nebraukt uz Zemgall Tom€r Sie, neiev€rodami pivesta noridijumu un noniecinidami tirgotiju kopigo l€mumu, ar savu kufi aizbrauca lejup pa Dangavu. Citi, v€rodami vi4u pdrdroSibu, ar citiem ku{iem pietrrauca vi4iem kl5t un uzbruka. GaIu gali vigi sap€ma ciet divus virus loci un kula vaditEjs2l 1111 sodija tos ar nei€ligu n6vi, bet p5r€jos piespieda atgriezties.

1. PAR TRESO GADU. Savas konsekricijas tre5aji gad5 biskaps, Lzot. atstajis $lniekus Vicij6, ar krustneSiem, kurus var€ja sadabii! atgriezis v'sara Livzem€, un taji pa55 vasari uz plaSa lauka, kuram lidz6s var€ja blt ku$u osta, tika celta Rigas pils6ta.l Sai laikd biskaps pa4€ma pie sevis Dani€Iu2, diiciltigu viru, un Konrddu no Meiendorpas3 un pie5$ira vi4iem par l€ni divas pilis Lielvardi{ un IkSkili.

-

6L

INDRISAHROMKA Yz 2,3; YI: 1-3

2. Pa tam kur5i, uzziniju5i par biskapa ieraSanos un pils€tas nevis aiz bail€m no karao bet pec Kristus s6kumiem, aizsttija pils€tu zi4ne5us, lai saligtu mieru, ko vir;i' kad MstieSi aicin6juma uz tam piekrita, p€c paginu paralas apstiprinaj4 izlejot asinis.s 3. Ari lietuvji p€c Dieva preta tai paSi gadii atn6cs uz Rigu lugt t2o2' aema mieru, kur, to saligu5i, ar kristie5iem tudal noslEdza draudzibas ligumu. P€c tam, nakamajE ziem6, vi4i ar lielu karasp€ku devEs lejup pa Daugavu un virzijEs az Zemgali,6 Tatu, pirms ieie5anas Saja zem€ uzzinijuSi, ka Polockas kr,razs ar karaspEku iebrik Lietuv6, vi4i no zemgafiem atst6jns un steigSus griezis atpakaf. Dodoties aug5up, vi4i pie Rumbulas sastapa divrs biskapa zvejniekus, ki pldsigi vilki metis tiem virstr un at4€ma drEbes, kas tiem bija mugur6. Tad zvejnieki kaili atb€ga Rigi un past6st-1ia par nodarito pirestitru. Krustne5i, atzidami, ka ziqojums atbilst patiesibai, sa{<Era dalus lietuvjus, kas vEl atradiis Rrig6,7 un tos tik itgi tur€ja apcietin5jumE, lidz zvejniekiem nolaupitais tika atdots.

VI 1,. PAR CETUR.TO GADU. Biskapa ordinEcijas ceturtajd gad6 pilsEta

1202.

tika uztic€ta nedaudziem krustneSiem, kas ki miris nostijis tE Kunga nama priek$6, un biskaps ar p5rEjiem krustne5iem dev6s cel6 uz Viciju. 2. P€c biskapa aizbrauk5anas RigE ar pirmajiem pilso4iem ieradis vi4a br6lis Engelbertsr, m[ks, atsaukts no Neiminsteres2, un ar tE paligu, kas eva4f€lija sludin6tijiem pieS$r dailrunibu, pag6nu vidtr sika izplatit Kristus v6rdu kopd ar Turaidas brdli Teoderihu un Alebrandu3, un p6r€jiem brSliem, kas dzivoja Livzem€ pEc orde4a regulas. 3. PAR PIRMO KOI{VENTU4 UN TA PRAVESTU. TA K6 SV€tEiS Jaunavas Marijas konventa brdliem vi4a dzive un vi4a ordenis bija pa

pritam, tie neilgu laiku p€c tarn ievelEja vi4u par privestu, jo no ti pa5a orde4a, no Z€gebergas klostera, bija ari ticis iev€IEts lab6 atmir;[ paliku5ais Meinards, pirmais livu biskaps, kas' grib€dams brElus audzin5t sev lidzigus, vispirms vi4u konventu b[ia nodibindjis Ik5$les draudz€. Tadu biskaps Alberts 5o p€c orde4a regulas dzivojoSo mtiku konventu un biskapa sedekli v€IEk, savas konsekrdcijas treSaj6 gadfl' p5rc€la no Ik5$les uz Rigu un biskapa katedrilis lidz ar visu Livzemi velt[ja visusvEtajai Diermdtei Marijai. T6pat vi45 pie Daugavas ietekas uzc€la cistercieSu klosteri, kuru nosauca par Daugavgrivu6 jeb Sv€ti Nikolaja kalnu. Sinr klosterim vi45 par abatu iesv€tija savu lidzgaitnieku eva4!€lija sludin6Sand Turaidas br6li Teoderihu.

-

63

L20L.1L202.

INDRryA IIRONIKA YL 4,5;

YIL

t

2

4. PAR ORDEryA BRAIU IECELSANU. Tn kn sis brilis Teoderihs paredz€ja livu nodevr-bu un baidljis, ka nesp€s notur€ties pret daudzajiem

L2n2JL203.

paginiem, un lai tilab vairotu ticigo skaitu un paginu vid[ saglabitu bamicu, vi45 Sai laiki iecEla kidus Kristus bruginieku br6lus7, kuriem p5vests Innocents pieStp-ra templieSuE regulu un uz tErpa n€sEjamu a-mi, proti, zobenu un krustu, un lika brit sava biskapa paklautibE. 5. PAR PIRMA MIERA SALIGSANU AR ZEMGA+IEM. P€c tam zemgali, kam ar liviem nebija miera, nodedzin5ja Salas baznicu lidz ar visu ciemul vi4i ilgi aps€da pili, bet nesp€ja to ie4emt un atk6pis. Bet Dievs, kas gribCja paplaSindt jauno kristr-gfls ticibas d€st-1iumu un tam visur nodroSindt mieru, p€c 5i karag6jiena s[tija zemgalus pa5us miera salig5anai uz Rigu un t6dEj5di, kad miers p€c pagEnu paralas bija apstiprin6ts, tos, lras agrak bija vicie5u un livu ienaidnieki, v€rta par draugiem.

YII 1. PAR PIEKTO GADU. Sava pontifikita piektaj6 gadn biskaps, atgriezdamies no Vacijas, atveda sev lidzi ditciltigos virus Arnoldu no Ivleiendorpasr, Bernhardu no Z€h[zenes2 un savu brili Teoderihu3 lidz ar vairAkiem citiem cienijamiem viriem un bru4iniekiem{. Nebidamies Dieva d€l paciest laimi un nelaimi, vi45 kopn ar tiem uztic€jas bangainajai jtrrai un, nokfuvis Listerbij6rs kAdA D6nijas karalistes provinc€, sastapa tur pagdnus igaugus no Simsalas6 ar se5padsmit kufiem. Tie nupat kn bija nodedzinaju5i baznicq nogalin5ju5i cilv€kus un dalus sa4€mu5i gusF, izpost-rju5i zemi un nolaupdu5i zvanus un baznicas piederunus, kE to lidz Sim gan igau4u, gan kur5u pag5ni bija radu5i darit D5nijas un Zviedrijas karalist€s. KrustneSi l;€r5s pie ieroCiemr lai atriebtu kristie5u zaud€jumus, bet pag6ni, uzzin6juSi, ka krustneSi dodas uz Uvzemi, aiz lieldm bail€m sameloja, ka saligu5i ar ridziniekiem mieru. Td ka kristie5i vi4iem notic€ja, rigi Soreiz gan izglSb6s no to rokim, bet no savas viltibas nek6du labumu neguva, jo v€lEk tom€r iekrita Sajii pa55 vi4iem sagatavotaji cilpi. 2. PAR KRUSTNESU UN IGAUI:rU KAUJU UZ J0RAS. Proti, krustneSi, Dieva vaditi, sveiki un veseli nokluva Yisbijfl?, kur turienes pilsopi un viesit vi4us ar prieku uzp€ma. P€c piris dien5m ieradis igau4i ar visu saru laupijumu. KrustneSi, ieraudzidami tos braucam ar uzvilktim burim, parmeta pilsopiem un tirgotijiem, ka tie kristig5 vlrda ienaidniekiem laujot mierigi braukt garim savai ostai. Kad viSri tam nepiev€rsa nekidu uzmanibu un labpritik gribeja ar igaugiem sadzlVot mleri un dro5ib6, krustne5i griez6s pie sava biskapa un pras[ja no vi4a atlauju clnities ar tiem. Biskaps, uzzin6jis vipu v€l€Sanos, centis vipus no 5i

65

nodoma

INDRIIfA HRONIKA VII: 2,3

attur€t

gan t5p€g ka vir,ri kauje var€tu no ienaidniekiem ciest

,

- gan ari tnla\ ka baznica paginu vidE gaidija vi4u iera5anos raud€jumus, nn nevar€ja bez vi4iem iztikt. TaCu vi+i visndi uzst5ja, ne5aubidamies par 'Dievai€lsirdibu,unnegrib€jaatteiktiesnosaYanodoma1vigiapgalvoja, kaneesotnekidasats$n-basstarppageniemigaugiemunliviem,un l0dzn5, hi biskaps apmierina vipu prasibu un vipiem So pienEkumu v€ligi udiek par vigu gr€kiem. Biskaps, redzdams vigu neatlaidfuu, nospri€da, :'. \a tabdk doties kauji paklausibE, jo paklausiba ir lab6ka par upuri,' apmierinAja vi4u prasibu un uzlika vi4iem par pienikumu, kE pa5i bija lDguSi, greku atlaiSanas labad niiS$gi doties ciy6 ar pag6niem. KrustneSi nu aizg[tnEm tiecEs drosmigi cinities par Kristus virdu un, ar saviem ieroCiem sp€clgi apbru4oju5ies, steig5us sagatavoja ku[us, ar kuriem dzirds doties uz priekSu.'Xad igau4i plretEjA pus€ to iev€roja, vi4i astor,rus sirotajkufuse novietoja mazliet atstatu no p6rEjiem, domidami, ka var€s ridri iebrauco5os krustne5us ielenkt un t5d6 veidl sagrf,bt pret vir,riem rirzitos kulus. Tad vicie5i, vir,riem strauji uzbrukdami, uzkipa uz diviem igaugu sirotijkuliem, kur nogalin5ja se5desmit vr-n4 un alzvaniem, priesteru t€rpiem un sagtistitajiem kristieSiem piekrautos kulus aizveda uz Visbijas pilsEtu. Uz treS6 sirot5jkula uzl€ca k5ds no vf,cieSiem, sp€cigs rirs, kas, ab5m rokAm tur€dams kailu zobenulo un cirzdams uz vis6m pusEm, viens pats nogdza divdesmit divus ienaidniekus. Kam€r vi45 SajA

asinspirti nopEl€jns p5ri sp€kiem, vEl dzivi palikuSie astopi vlri pacEla buru, un, vCjam to pieptSot Sis cilv€ks tika aizvests gfistd un v€l6l kad kuli bija sapulc€ju5ies vienuviet nogalinits, bet kufis p6r6k mazi cilv€ku skaita d€f sadedzinits. Kad Sis darbs nu bija slavEjami pabeigts, visi krustneSi pateicds visvarenajam Dieyam par divEto uzvaru un biskaps cilv€kus ar mant6m, ko pag4ni bija nolaupiju3i d64iem, nos[t-rja atpakal augsti cienijamam Lundas arhibiskapam Andreasamll.

Tad krustne5i, negrib€dami vairs ilg6k patikt Yisbijn, turpiniija uzsakto celu un nokluva Rig6. Pilsoni un citi, kas uztur€jiis Rig6, loti priecigi par vi4u ieraSanos, n6ca preti un, parididami vi4iem godu, ar relikvij5m sagaidija k[ biskapu, tE yisus vi4a pavado4us.

3. PAR KAUPO

BRAUCIENU AR BRALI TEODERIHU PIE VISU.

AUGSTA PRIESTERA. P€c tam bralis Teoderihs ar krustnesiem, kas togad LivzemE zem sava krusta bija kalpoju5i Dievam, aizbrauca uz Viciju un pa4€ma lidzi kddu livu, vird6 Kaupo, kas Turaidas liviem bija it ka

valdnieksu

un

vec5kais. Kad

vi4i bija

apceloju5i

lielu dalu

VEcijas,

Teoderihs aizveda Kaupo uz Romu un stidija priekSn p5vestam. P6vests vi5ru uz4€ma foti laipni, noskfipstiia un pla5i iztaujnja par apstikliem, k5dos dzivo tautas ap Livzemi, un dzifi pateic6s Dievam par livu tautas atgrie5anu. PEc dal6m diendm augsti cien-ljamais p6vests Innocents pasnie-

67

vasara

INDRIIfA HRONIKA VII:

4-6; VIII: I

dz-e 6[n6tairm Kaupo savu divanu, proti, simt zelta gabaluts, un, kad tas r€l€jds atgriezties vecijE, ar lielu sirsnibu atvadiiEs no ti, svEtija to un ar

br,ili reoderihu aizsEtija Lr-vzemes biskapam ar sv€t5 pivesta Gregora rol-u rakstitu bibeli.t 4. pAR POLOCKAS K4TAZA KARAGAJTENU PRET rXSr,
uzbruka Iks$les pilij. Livi, nebtidami uru4oti, neuzdrosinEjEs vipam un piesolija naudu.6 K+azs to pie4€ma un aplenkumo trueia-. \u daZi v6cie5i, kurus pa tam bija atsnl-6is biskaps ar stopiem un brupojumu, pasteidzis iegemt Salas pili un, kad pienaca kgazs, grib€dams *buttu iepemt pilir ievainoja- Iieru zirgu un krievus, 'kas dcl _skaitu neuzdroSinijis pircelties pdr Daugavu, piespieda b€gt 5: pAR TO, rA va.rnmEKs VISVALDISTs UN LIETITVJI SAGUS_=_ TUA PRIESTERUS UN NOLAUpUI fOpUS. Bet Jersilrasu ,"tdrri"k" lietuvjiem virzljEs pret Rigu, ganibds nolaup[ia pilsogu lopus un sag[stUa "" divus priesterus, Johannesu no Fehtasu un Forkhardu no Harpstetesp, kurs-ar krustnesiem pie seng kalnaa cirta melu, un nogalinija Teoderihu p-retoJies

Brudegamu, kas met6s vi4am

6. pAR

a_r

pilso4iem pakal.

PRTESTERU ZARKU, KAS Ali DIEVTSTfU BRINUMU KITUVA GARAKS. Tai raik6 kads miiks, virda Zifridr, iitdidu*. ,u"o lrj3stey amatu, dzilE dievbijibn rtp€jEs par vi4am Salas diaud z€L aztieEtajdm dv€s€l€m un, dienu un nakti kalpodams Dievam, mEcija livus ar sava krietn6 dzives veida prieklzimi. Beidzoq kad pec ilgiei pfrli4iem Dievs vi4a m[fum pie5$-ra laimigu galu, vi4S nomira Jauit
isu. Par to satraukti, vigi ilgi meHeja k6du koka gabaro pagarindsanai, beidzot

ac1"

t6dr4 pierEgoja un me[in6ja to ar nagram piestiprindt pie min€ti ltrada dcla. Be! kad vi+i to vispirmJ uaiu uz zirka un v€rigdk-ieltkojis, vi4i rcdz€ja, ka d€lis ne ar cilvccisku, bet ar dievis[

m6ku kluvis gar6ks un lieliski atbilst zirkam, ka pasi v€l€jusies. priecigi par to, draudzes locekfi aizsvieda projEm bez vajadzibas nocirsto koka gabalu un, savu ganu p€c ticigo paralas apbediju5i, slav€ja Dievu, kas saviem sv€tajiem dara t6dus brinumus.

VIII 1.. PAR YIryA PONTIFIKATA SESTO GADU. SCSTAJN gAd6 bISKAPS, baididamies, ka pils€tai, kas v€l bija maza un vfrja, nelietii ticigo skaita ae1

var€tu rasties briesmas no paginu uzbrukumiem, no launa devis uz Ydciju' lai saviktu krustnesus. citigi pildidams vigam uztic€tos pagEnu

69

T2O4.

atgrieSanas pienAkumus, vi{t5, gadu no gada braukdams uz Vaciju un no furienes atgriezdamies, pacieta daudzas un gandriz vai nepanesamas gr[tibas. PAR KAUJU AR LIETWJIEM {tN LOPU ATGOSANU. p€c vi4a aizbrauksanas lietuvji, kas ienida kristiesu v6rdu, kopi ar Aizkrauklest un Lieivdrdes liviem, kuri v€l bija pag6ni, virzij6s, skaita gandriz tris simti, lejup uz Rigu un m€$iniija jau otrreiz aizdzit ganibEs sagribtos ridzinieku lopus. TE ka Rign v€l bija tikai neliels skaits viru un vipi tuvEjo melu dEl risur baidijEs no slazdiem, visi2 neuzdrosinEjis reiz€ atst5t pilsEtul tom€r ap divdesmit drosmigu viru no pilsetas sekoja ienaidniekiem, atguva lopus un, izlfigusies visvareni Dieva palidzibu, p€c tam kad no pils€tas bija piendkuii klnt bruginieki, pie Sen6 kalna ar pagdniem uzsika kauju un, cinai iedegoties aizvien siv5\ kivis tikrn€r, kam€r nokaus€ti cits no cita ahtajas. vairiki livi ari devis ar ku$i lejup pa Daugaw, lai iedzivot5ju prombfitnE iebruktu pils€t6 no otras puses, taCu, tam Kungam sav€jos sarg6jot daii virz[i6s vi4iem preti ar bultflm un piespieda vi4us b€gt. Tad Iietuvji ar liviem, ieguvusi tikai tnls pilso4u zirgus, atkipis un vicieri, r-ienpr5tigi slav€dami Dievu par cilv€ku pasargisanu un lopu atgtrsanu, priecigi atgriezds pilse6. 2. PAR DAZU KRUSTNESU ATGRIBS,A.NOS VACUA UN DA. ZAnfut LIKSTAM. P€c tam, tuvojoties ziemai, vairaki bru4inieki Arnolds no Meiendorpas, Bernhards no Z€hiizenes un daii citi, kas, no jauna pier;emusi krustu, bija palikusi te jau otro gadu,3 v€l€jns atgriezties vacijn. veikusi braucienam nepieciesamos prieksdarbus, vi+i pirms SvEtas Jaunavas Marijas dzimsanas dienas deviis ar ku{i cel6 un, izbraucot Daugav6, ostas priekl5 ar Dieva zi4u sastapa tris kufus ar citiem krustnesiem. Sajos ku{os briitis teoaeiilrs on Kaopo atgriJz6s no Romas un ar savu ierasanos iepriecinija ridziniekus vipu b€d6s. Tacu, jo vairik auga augum6 kristie5u prieks, jo lielikas kluva paginu pulka b€das un

apjukums.

3. Bet minEtie bru4inieki

un vi4a

biedri,

j[ras vil4os ilgi

nopilejuSies, beidzot sasniedza Igaunijas zemes. Igau4i, grib€dami tiem atgemt mantu un dzivibu, uzbruka ar desmit sirot5jku{iem un divpadsmit citiem kufiem. TaCu Dievs sav€jos sarg6ja, un ti vi4i no ienaidniekiem nepieredzEja nekidas nepatiksanas vai b€das. Tiesi otridi: kristiesi iznicinAja vienu sirot5jku{i, dati pag6ni tika nogalinEti, daZi noI€tojami kdr€ jnr6 noslika. KAdu citu sirotnjkuli vir,ri aiz{<era ar dzelzs k6sia un m€linija to pievilkt sev klit. Bet pagini dn-zik bija ar mieru zaud€t dzivibu jrir6 neki dabEt galu no kristiesu rok6m un cits p€c cita izlEca no ku!a, un, kamEr tie cinijns ar niivi un g6ja boj6, pEr€jie ku{i griezds atpakal un izb€ga. Lai ari visyarenais Dievs nepirstaj savus izredzEtos

7L

pirms 8. seplembra

INDRIITAIIRONIKA,VIII: 3;

*, t,2

daiSdds likstis piirbaudit rri zertu uguni, vigs tom€r nekad nepamet tos pavisam, bet gan izghbj no visam nilaimcm un iedve. jo lielfliras bailes

vi4u ienaidniekiem. Novi4i brauca tErik un diudz dienu vadija lurilnes liel's grutib's, galvenok.rt baaa, snp;u un aukstuma d€l; un, kaut gan vi-4iem p.rtikas bija gauzim_maz, vi4i Jer uz4€ma piecdesmit Mstiesu, kas p€c sava kufa boj.eja.s krasta, un, izr'didami Z€lsirdibu, dalijis ar "glai" tiem sav' pedcja paftilrn. un, kad atiia vairs tikai viens badn, tad, ku vi4us - mirt apraudzija saures r€kts no austrumiem: fib pien'ca riers tirgotnju ku{is, kas vigiem- gan uzdiv'ja, gan paroeta-partiku un atspirdzin'ja izsarkusos, u1 viai tapa paEdinnti-Tacu, dodotiei telak, vigi iekluva tidz sim rierdkajns brieinas: v*ra tedzina uGiiiurrtamfls klintis, starp kur€m vigi izbrauca tikai "i4us ar rierim bail€m orr"g-rrh'.. Andreja dienas prieksvakarE vipi sasniedza visbijas ostu; sagadnjusi piirtiku, vi4i no turienes brauca tiut o' tuvoj's narril", *ie*. Milzign sala d€l nesp€dami ku{i piedzit krast., vi4i to ats*ja redtr un, pa4€musi lidzi mantas, caur D6niju devis uz Viciju.

1. PAR KAUJU AR LIETWJIEM ROpAZosr. sepriraja gadn ap Liel' gavEna laiku, kad sis tautas visbierik m€dz rikot .u*, kiog'jienus, lietuvji, gandriz divi tiikstosi jntniekr4 devis kari pret igau4iem, un, kad vi4i, virzoties lejup gar Daugavu, gija pilsetai gu"a_,"fei" bagdts un vanens vrts, v6rd6 svetga;, ".i "iiril,uz ar sariem biedriem nogriezis pils€tas pusi. viens no pilsor,riem, Mirti4s, kas vigam nJ ar citiem viriem no pils€tas miermiri,$ bija "lraa izn.cis preu, paciennja vi4u ar medus dz€rienu' To izdz.ris, s1r_sats .ut olu pa prieksu

t

2e. novembris

IX 1205. 23. februiris

un ndkamis dienas

ail-sper.a-

on sac[ia saviem biedriem:
par misu ierasanos un vi4i?TSr-r:" tik foti nobiiuiies, ka vel ridz sim nepirstSj tric.t sobrid gan pils€tas rznicin'lanu aditsim, beq kad pieveircsim novadus, uz kurieni dodamies, tad, sagEmu.i gtrsti un norcSvu.i c'v€kus, nopostisim vigu ciemu2, jo diezin vai visu sis pitsetas puteklu pietiktu vienai

tautas riek5avai. rel="nofollow">

miisu

2' P€c nedaudz._dien€m Riqe steig.us ieradis k'ds Zemgares augstdzimu.ais, v'rdd viestards! kas 'bija dzird€jis par rietuvju karagdjienu, un bridinija viciesus, ka ienaidnieki,- kas miermirigi vi4u teritorij'r, yarEtu, iepazinusi vietas apsaklus, fbersojusi nakotne iznicinit pils€tu ridz ar iedzivotijiem. ia r.a viciesi sava netieta skaita d€l

I

INDRIIfA IIRONIKA IX: 3 pirms biskapa atgriesanas negrib€ja ielaisties kauj6, sis viestards, bidams kareivigs virs, rosinija vipu pr6tu uz cir,ru, apsolija atyest paliga jo daudzus zemgalus un ltdza, lai tam vismaz iedodot lidzi dalus kar6 pieredz€jusus cilv€kus, kas prastu vadit karasp€ku un to apmicit ci+ai. Y6ciesi, v€rodami vir;a nelokimo garu, atbirdeja, ka esot ar mieru lzpiiait 5o llgumu, bet ar noteikumu, ka vir,rs no katras Zemgales pils dotu pa kr-lniekam, ko tie pasi izraudzitos.a {-oti iepriecinats par sidu atbildi, vigs liksmu prdtu atgriezis pie savEjiem un, pagEmis lidzi nordditos [titniekus, savdca pietiekami lielu karasp€ku. Kad tas bija atvests, [
:

,

atgrieiamies.

3. Pa tam uz Turaidu tika aizsfltiti prasmigi zi4nesi, kuri

spEtu

ienaidnieka celu ripigi izhrkot un dot zi+u par to. Minctais zemgafu vadonis ari savica partiku no atsevisl5am Rigas mijims un nogidija io karasp€kam, kas bija ierarlies no talienes. Bet lietuvji, kas atgriez6s ar neskait5rniem gfistekqriem un milzigu laupijumu lopiem un zirgiem, - ciemu, iegajusi Livzem€, nesteidzigi virzrliis no ciema uz lidz beidzot nogriezis uz Kaupo pili6 un, palaudamies uz mieru ar liviem, pie vinlem parnakS4oja. Tacu vdciesu un zemgalu zi+nesi bija siki izp€tijusi lietuvju atpakalcelu un pazi+oja to savam karasp€kam, un ndkamaja dieni pirmajiem zi4nesiem sekoja citi, kas pav€st-rja, ka lietuvji gribot pa [s6ko celu no Ropaliem doties atpaka! uz Iks$|i.7 par sim z!4im priec6j6s visa malevat, un ikvicns aizgiitnEm gatavojds kaujai. Kad nu lietuvji tuvojis ar visu laup-rjumu un gustekr,riem, kuru skaits piirsniedza tukstoti, viqi savu karasp€ku sadalija divis dalis un, gistek4rus nolikusi vidq parak dzila sniega d€l virz-rjas cits aiz cita tikai pa vienu taku. Bef lidzko pirmie no viniem ieraudzija pa prieksu g6jusu cilv€ku p€das, vipiem radds aizdomas par slazdu un vi4i apstdjis, tE ka p€d€jie ar g[stek4iem pandca pirmos, un visi savienoj6s vieni l5ili. Kad zemgali ieraudzija, cik liels ir to skaits, daudzi no viniem izbijis un, neuzdrosinidamies cinities, llkoja patverties dro56k[s vietis. Dazi v6ciesi, kas to paman-rja, v€rsjis pie bruninieka Konrdda un uzstijigi lldzis, lai laujot vi4iem pirmajiem stEties cigi ar Kristus ienaidniekiem, jo esot lab6k ar slavu iet par Kristu niv€ nek6 savai tautai par negodu ar kaunu b€gt. un Konrids, p€c bru+inieku paraduma uz labi brugota zirga un pats labi.bruqots,e ar nedaudzajiem kliitesosajiem vdciesiem uzbruka lietuvjiem. Sie, dausmas par spofujdm bnu46rn un arl t6p€g ka Dievs tiem uzsot[ia bailes, atk6pal vipu prieksi

75

120s.

INDRIKA HROMKA T*, 4-:7 uz visAm pus€m. Kad zemgalu vadonis redz€ja lietuvjus Dieva l€lastibas pec tik loti iebaiditus, vip5 mudinEja sav€Jos viri5$igi stdties cip6 ar tiem,

un t5, apvienojoties visam karasp€kam, lietuvji tika rrz visdm pus€m pa celu tzktidin5ti lri avis, un ap tflkstotis un divi simtl no viniem krita no zobena asmens. 4. PAR LIETIryJU NTCSANU UN SVELGATA NAVI. BCt K6dS NO biskapa saimes viriem, Teoderihs Siilings, paman-l.ia Svelgatu, kas bija sacijis, ka nopostiSot Dieva pils€tu; ieraudzijis to s€Iam ragavis, vig5 tam ietrieca SkEpu sdnos. DaZi zemgali, redz€dami vi4u raust6mies, nocirta vi4am galvuro un, iesviedu5i tikai ar lietuvju galvim piekraut5s ragavdstl, aizveda to az Zemgali. Ari daudz gtstek4u igaupu krita no zobena, jo ari vi4i allai rikojis naidigi pret Kristus virda pielfldz€jiem, tE ka kristie5i, apvienoju5ies ar pagdniem zemgaliem, izcinija pilnigu uzvaru pir ab6m tautim lietuvjiem un igaugiem. Bet p€c lietuvju un igau4u apkauSanas v5cieSi un zemgafi piev€rsis abu tautu kara guvumam un sapEma be4ala lielu laup[iumu gan zirgus un lopus, gan dr€bes un ieroCus un, ar Dieva i€lastibu paglEbti, visi atgriezis sveiki un veseli m6jis -, un Slaveja Dievu.

5. Kids priesteris, virdi Johannessp, kas tobrid atrad6s gtrsCi Lietuv6, pastist-rja, ka piecdesmit sievas viru ndves d€l padarijuSas sev galu pakaroties, protams, tic€damas, ka driz dzivos ar tiem citi dziv€.ts 6. Apzim€jis ViciiE daudz cilv€ku ar krusta a-mi, biskaps beidzot atgriez6s pie kuliem un papEma lidzi savu brili Rotmarut no Z€gebergas klostera, jo visudievbijlgais pEvests Innocents vipam bija pie5l5iris pilnvaru pa+emt no jebkura klostera p€c pa5a ieskata kSdu no briliem sev par lidzgaitnieku.u Tad nu vigi, tE vaditi, kur5 pav€l vEjiem un jirai, sasniedza Rigu, kur biskapa kungs, sav€jo ilgi gaidits, ar visu krustne5u karaspeku tika godam sagemts. Saj6 vienibi ietilpa karavadonis grifs Heinrihs no Stumpenhfizenesl6, Kono no izenburgasr?, diZciltigs virs, un daudz citu bru4inieku kE no Vestftilenesrs, tE Saksijas lidz ar pdr€jiem krustne5iem.

7. TA kA biskaps ar tik daudzu viru padomu un palidzibu grib€ja paginos vairot vinogulnjus tE Kunga vrina kaln6, vi4i aiz ieejas Daugavi iekdrtojao Daugavgrivas cistercie5u miiku klosteri; biskaps tiem par abatu iec€la iepriekl min€to brili Teoderihu, bet uz IkS$les pili aizstrt-rja Konrddu no Meiendorpas, kam vi45 5o pili jau agr6k bija pieS[
77

INDRI$A HRONIKA

Ix: 8-tl

8. Bet livi, kas, sar,r€muSi kristibas Zelastibu no Livzemes pirmfl biskapa Meinarda, izsmEja Kristus ticibu un biezi sacija, ka vi{ri to izdeldejot mazg6damies DaugavS, gatavojis, uzziniju5i par biskapa tuvo5anos, kopi ar pdr€jiem, kas v6l bija pagiini, aizb€gt un, kad bija uzausis rits, atsauca pie sevis minEto Konridu ar slepenu noltrku vi4u nogalinAt. TaCu iepriek$ paredz€ta bulta ievaino mazdlc vi45 zinija par lim viltu un apbru4ojies izniica ar saviem pavador;iem lauki pie Siem un, kad tie ar vi4u daudz par 5o un to run6ja, ikreiz atrada piem€rotu atbildi. TikmEr piendca kldt vEl daii, kas biskapam bija gijuSi pa priekiu. Livi, par to v€l vairdk samulsuSi, metis bEgf mekl€dami glnbi4u laiv6s, un brauca ar sievim un b€rniem augsup uz Lielvdrdes pili2l, ar to pietiekami skaidri par6didami, ka jau sen pienemti kristiba vi4iem bijusi nebijusi. Kad krustneSi redz€ja, ka jaunkristitie livi tik loti iestiguSi maldos un, aizmirsdami reiz pienemto ticibu, k6 su4ri atgrielas pie v€mekliem, vi4i, iekarsuSi Dieva dusmis, dzinis b€gliem pakal. Un, lidzko vi4i redz€ja, ka Sie pievienojas p5rEjiem Lielvardes pagdniem un, pamezdami ciemus,22 ar tiem dodas uz meiu sl€ptuv€ma, vi4i pielika pilsetaiu uguni. 9. PAR KARAGAJIENU pIE DAUGAVAS. Krusrnesiem pcc tam virzoties augSup gar Daugavu, livi, raug, padzirdEjuSi par to, kas noticis, aizb€ga no Aizkraukles pils uz dro5Akiim vietim meZE. p€c tam kad ar Dieva ZElastibu vinu pits bija nodedzinAta, vipi deva filniekus, saliga ar viciesiem mieru un apsollja driz ierasties Riga, lai tur kristitos. TE tas v€ldk ari notika.x 10. PAR MIERA SALIGSANU AR K4IAZU VJAcKO.26 Be{ kad Kokneses2T knazs Vjadko uzzinija, ka ieradusies tik sp€ciga lati4ruB krustne5u vieniba un atrodas vi4am kaimi4os ap triju jtrdiuD attilumE, vi45 ar siit4a starpniecibu izltdzEs no biskapa -pavadibu, ar kufi aizbrauca lejup pie tA un tur, kad vini viens otram bija sniegu5i labo roku un sasveicin6ju5ies, ar vicieSiem saliga stingru mieru, kas tom€r v€l6k pastiv€ja tikai isu laiku. Fcc miera saligsanas k4azs no visiem atvadijis un priecigs atgriezis m6j6s. 11. Kad tas bija izdarits un krustneSi dev6s atpakal pa savu celu, vipiem meia biezokni pie Memekules celas jo nikni uzbruka divu pils€tu3t Lielvardes un lk$$les tivi. No 5i uzbrukuma vi4i izglibEs, - un nokfuva nepiedzivojuSi nek6das lielis briesmas, IkStfit€. Redz€dami, ka 5i kddreiz biskapa Meinarda celtii pils32 ir loti stipra un stiiv pamesta, vipi nosprieda, ka livi, kuri, kaut ari kristiti, tom€r joprojdm bija dumpigi un neticigi, nav Sdda nocietindjuma cienigi. T6p€c vi4i to pieS$ra Konrddam par l€ni un atst5ja vi4am no krustneSiem daZus drosmigus un kaujassp€jigus virus, I-ai vi4u ci4as gadijumam ari nodro5indtu ar labibu, vini nop!5va livu jau nobriedu5os s€jumus cits ar sirpjiem, cits ar

-

79

r20s.

vasara

bIDRTAIIROI{IKA D(:

lil-l4;)k

1

zobeniem. Nesp€dami iztur€t bielos pagdnu uzbrukumus, vipi visi s€jumus pl6ra apbrur,roti. . Un, kad pils€ta bija pilna lidz aug5airs biskaps'

prieclgs par to, uzti@ja palic€jus Dievam un

ar

p6r€jo krustneSu

taraspeku dev5s lejup uz Rigu.

u. PAR SEPTTryPADSMIT VIRU MOCEKI-A nAVt rrStgl,n Neilgi p€c tam livi, uzgl&ndami melns, no krustne5iem, ltas bija izgnjuSi no IkS$les pils ievdkt labfui4s nogalinija septi4padsmit; daZus no tiem vi4i, ziedojot saviem dieviem, non6vEja ar drausnigim modb6m. TaCu ne ar 5o, ne ar citu lidzigu ricibu ienaidnieki neapklusinEja kristie5u balsis Dieva virda sludind5anai, bet lidz ar ticibas izplati5anos pieredz€ja, ka kristieSi ik dienas, gan cinoties, gan sludino! klist aizvien un sizvien stipr6ki. 13. TA notika, ka visi pie Daugavas dzivojo5ie l-wi, sirdi apmulsu5i un gara iztrucinAti, deva $lniekus un izliga ar biskapa kungu un pir€jiem vdcieSiem,

un tie no vi4iem, kas v€l biia pagini,

apsol-r.ja

t2os.lL206. zrema

kristities. T6

nevaldAmi un pag5nu paral6m pirlieku nodevusies tauta p€c Kristus aicinSjuma pakipeniski tika aizvadita tE Kunga jftgi un, atstidama sava pagdnisma tumsibu, caur ticibu ieraudz-rja patieso gaismu, kas ir Kristuq. T5pec vi4iem pelniti atlEva sa+emt atpakal ciemus un tirumus un p6rEjo, ko vi4i, likAs, taisnigi bija zaud€juSi, tadu vi4us pilnigi izsl€dza no Ik5$les ciemam lidzis uzcelti nocietinijuma; un tE gan LielvErdes, gan Ik3$les laudis atgriezds m6jis.

14. PAR LIELU IZRADI,I(AS NOTIKA niCA.s Tai paSi ziemi Rigas notika brinum jauka izride par pravieSiem, lai pag6ni no redz€t5 kA mdcitos kristig6s ticibas sikumus. Izr6des saturu kliteso5ajiem - kad jaunkristitajiem, tE pag6niem izklisuja tulks. Bet, rupigi - loti Gideona$ brugotie viri cinijEs ar lilistieSiem3T, pagini, bidamies, ka vi4us nogalinds, met6s begt, taCu tika laipni atsaukti atpakal. Un ti baznici k5du neilgu laiku valdija klusums un miers. Bet Si spEle bija it ki ndkotnes notikumu priekSsp€le un paredz€jums: SajE izridE bija kaujas - Divida$, Gideona un H€rodae ci4as un bija ari Vecds un Jaunis Derfuas m6cibal - jipiev€r5 ticibai jo daudzos karos, kas vEl pag6ni bija un patieSdm sekoja, un vi4iem ar Vecis un Jaunis Deribas m6cfuu vajadz€ja paskaidrot'kA tikt pie isti miera nes€ja un m[lig6s dzivoSanas.

rid[

1. PAR ASTOTO GADU. Astot5 gada sikumi biskaps' grib€dams iegfit Polockast k4aza Vladimira draudzibu un labv€libu, kadu tas bija parSd-rjis vi4a priekignj€jam biskapam Meinardam,2 aizsfitija tam ar abatu

Teoderihu kaujas zirgu ar brugojumut. Teoderihu cel6 apzaga lietuvju laupitaji; vipS un vi4a laudis pazaudEja visu, kas bija tiem lidzi, tom€r

1206.

februiris'

INDRISAHRONIKA Xz 2,3 sreiki un veseli nokluva pie k4aza. IenikuSi pilse$, vi4i sastapa tur dalus nious. kurus slepus bija atsutiju5i liru vec6kie un kuri,lai noska4otu k4aza pritu uz vEcieSu padziSanu no Livzemes, pret biskapu un vi4a laudim ar

gleimigu un kr6pigu valodu c€la priek5i visu, ko yien savE viltibi sp€ja sagudrot un izdomdt. Proti, tie apgalvoja, ka biskaps ar saviem piekrit€jiem esot tiem gauidm necieSams un ticibas jtgs nepanesams. K+azs, pilnigi n,-,ticdams vi4u v6rdiem, lika visiem, kas dzivoja viga valsti, nekav€joties :agatavoties karag6jienam, lai ar Daugavas sp€cigo straumia ku{os vai uz daudz5s kArtas sasaistitiem bal$emrs sakraujot uz tiem visu eefam nepiecieiamo, pec iesp€jas 6trik un €rtik dotos lejup uz Rigu. T6p€c vdcie5u sut4iem, kas neko nezin6ja par liru kfrdiSanu un k4aza nodomu, Iika ierasties pie kr,raza, kur livu kl5tb[tn€ vi4iem vaicija, k6ds esot vi4u ieraSanis iemesls. Kad vi4i pazi4oja, ka nikuSi mi€ra un draudzibas v6rd6, liri kliedza preti, ka vdcie5i mieru ne vEloties, ne ari ievirojot. Tie, kuru mute ir l6stu un rtgtuma pilna, k4aza sirdi un pr6tu rosinEja yairEk uz kara ceiSanu nek6 uz miera ligSanu.

2. K4azs, baididamies, ka viga slepenie nodomi var€tu ndkt gaism6, lika vacieSiem aiziet un palikt yiesu sEt56. Bef kam€r abats apsv€ra Sis par€les iemeslu, kEds no knaza padomniekiem tika ar d6vaniim un naudu uzpirkts un ilgi sl€ptais nodoms t[dal atkl6ts. Kad tas nu bija kluvis zinams, Dieva briniSlgii providence n6ca abatam pa[gA, vErsdama apstEklus par latru, Proti, vin5 uzzin5ja, ka p€c Dieva prAta tur atrodas k6ds tr[cigs

rirs no Salas pils; to vipS

saliga par pusmarku sudrabaT un aizsiitija ar ticigo baznicai, ko dzirdejis un redz€jis. TE notika, ka daudzi krustne5i, kas jau bija sagatavojuSies braucienam p6r j[ru, v€lreiz pie4Ema krustu un atgriezEs. Ari biskaps pats, kas bija gatavs ar pir€jiem doties projEm, atradijas no aizbrauc€jiem un atgriezEs pie sav€jiem Rigi.

rinu savu v€stuli, pazir,rodarns Rigas biskapa kungam un visai

3, Kad abata riciba knazam kfuva zinima, vinS to ataicin6ja pie sevis un vaicdja, vai tas esot nosfrtijis zignesi uz Rrigu" Bet abats neizbijSs k4aza raiga un atzinds, ka esot ar k6du nosltijis v€stuli. Tad stit4i, kas kopd ar rilu blja atsiititi no Rigas, baididamies kr,raza barguma, l[dz6s abatu un centas viqu pierunAt, lai atsauc, ko sacijis. TaCu vir,rS, zinddams, ka vdrds, reiz izteikts, nav atsaucams vairs un turpina ce!u, neparko neatsauca to, ko bija atzinies kgazam. Bet k4azs, sapratis, ka tSdi veid6 neko nepaniiks, tdp€c ka viga nodoms bija atkl6ts, tur, kur ierodu sp€ks bija nepietiekams, lika lieta viltu, jo tas, kas rund baloia izskat5, dze! kE Cftska zElE. Abats tika atlaists un vi4am lidzi ar miera v6rdiem, bet viltu sirdi norikoti krievu sirtni, lai tie, uzklaus[iuSi abas puses, izlemtu, kurai liviem vai bis-

-

83

ap aprili

INDRII
X: 4,5

kapam - taisniba, un to pasludinitu par sp€kE eso5u. K+ara atlaisti, vipi no Kokneses, krievu pilst, ko sasniedza lofi Atri, aizs[tija kidu diakonu jau pirmmoceklie, bet citu Stefanu - kopi ar abatu uz xr-gu, aicinija - ne biskapu doties zi4neSiem prcti un sarunas nolika treSaji dieni pirms jirnija kalend6mlo kEdn vieti pie Ogres upesu.

PAR KRIEVU SAZVERESTIBU AR LIVIEM UN I,ETIEM PRET Pnr€jie izkllda pa visu zemi un aicinija livus un letus, lias isteniba saucas letgaliu, pie sevis ar ieroCiem. Livi atnflca, ne tik daudz pakJaudamies kpaza gribai, cik b[dami gatavi pakalpot kristusticigo iznicinASand. I*ti jeb letgali, kas gan v€l bija pag6ni, bet kam MstieSu dzives reids bija pa pritam un kas v€lEja tiem labu, uz sarunflm par noden-bu neieradis, un vi4us ari ar krievu d6vandm nevar6ja piedabtrT lai v6cie5iem

RilZIXfeftEM.

nodara launu.ts 4. Biskapa kungs, ko uz Sim sarunfim aicinSja k4aza s&tnis, iepriek$ min€tais Stefans, p€c sav€jo padoma deva SEdu atbildi: < vir,rS teica, <
aiziet pie ti vai uzmekl€ to, pie kura ir strtiti, bet valdniekst{, lai cik pazemigs un laipns, nekad neatstij savus nocietin6jumus, lai dotos v€stneSiem preti. Piekl6jag es saku, lai tidi un vipu siitr,ri m[s atrrd mfrsu pils€t5, kur m€s un miis€jie yaram vigus cienigik sagaidit un uz4eml Lai rini tatad nik bez bail€m, un viqri tiks godam uz4emti> Noliktajai dienais tuvojoties, livi apbru4oju5ies sapulc€jEs pie Ogres upes uz sarundm. Art Salas pils vec6kig visa launuma ierosinitEji, devds ku[i uz aug5u pie rigiem un, piestiju5i pie IkIlSiles pils, aicin5ja Sos sev lidzi. 5. PAR DIYI' JAUNKRISTiTO KIRJANA UN I.dIANA _ MO. CEKI"A, NAVI. Turot priti liw viltu, vicieSi atteic6s braukt uz aug5u. Bet livi, beigu5i uzsEkto celu, apspriedds ar saviem tautas brEliem par kristie5u padzi5anu. Pa tam divi jaunkristitie ik5$lie5i, Kirj6ns un Laj6ns, ltg5us hldz5s Konr6du, pils pav€lnieku, laut vigiem piedalities livu saniksm€, lai v€rotu to stiirgalvibu un varEtu zi4ot kEdu viltu tie perina pret kristusticigajiem; palaudamies uz daudzajiem radiem un draugiem", vi+i nebaidij6s doties briesmigajd ienaidnieku bar6. Livu launpritibas d€!, kas izpaudiis daidaiddos veidos, Konr5ds Siidu nodomu uzskatda par visai mu![
85

I

30. ma{is

rNDRrrfA

m.oNIKA x: 6_3

PAR BRIESMIGO NEZELIBU, TINU PRET VIryIEM ZNANIIA p-rsu nnauGl. Tapec, dabiski, ari radu naids pret vi4ien kluva tik riels, ka tas nu pdrsp€ja mirestibr4 ar k6du tie vi4us uija milelusi Lgrak un tE notika, ka' vipiem p€c h-vu kopigE l€muma ap k6j6m apsienot irves, abus parpl€sa vidrl pusu. vi4rus moc[ia visbriesmigEkajnm mocib6m, izriva iekJas un saplosija k6jas un rokas. Nav saubu, ka vi4i par t5dim mok5m

emantoju5i mriligo dzivoSanu lidz5s sv€tajiem mocekfiem.l? 6. vi4u miesas atdusas Ik6$ites baznici un apgrabitas blakus biskapu Ileinarda un Bertorda kapam,lr no kuriem pirmais bija apriecin'tijs, bet otrs, kd ieprieks stastits, mira mocekla n5v€, to pasu tiru nogalinits.D p€c i

tam livi vienojds san'kt no vis6m savas zemes dal6m vienuviet, vispirms iegemt Salas pili, kas atrodas vistuvEk pils€tai, no turienes pieveikt ridziniekus, kuru skaits tobrid bija gaurAm niecigs, un nopostit Rigu. Kad \jri tdde k6rt6 bija vienojusies par sazv€restibu un savienibu, viss vinu pulis, nedom6dams vairs par sa4emtajiem sakramentiem, aizmirsis r."i.tibu, atmetis ticibu, neiev€rodams mieru, bet gan atjaunodams karu, devis Iejup uz salu, kur, atsaukusi ari kddus lietuvjus, kii turaidiesi, t6 daugavieSi20 visi sapulcejds vienkopus. 7, PAR KADA PRTESTERA UN VINA BIEDRU MOCEKT.A. NAVI. Tad saliesi, kuru kEjas ir naskas uz asins izriesanu, sagrEba savu priesteri Johannesu, nocirta viTam garvu un pdr€jo miesu sadarija locekti pa loceklim. Johanness bija dzimis viruzemg pagEni bija vigu b€rnib6 sagustiju3i, bet augstu cienijamais biskaps Meinards atbrivojis no gusta un nodevis Z€gebergas krosteri, lai vipu apmicitu svEtajos rakstos. Tur guvis teicamas sekmes, vi4s ar biskapu Arbertu bija devies uz Livzemi un, san€mis svEto ordindciiu, saras draudz€ daudzus atgriezis no erku piertgBeidzot vins, paveicis sava darba c€rienu, ar diviem citiern, Gerhardu 'un:.. un Hermani,2l k6 ieprieks stistijdm, par ticibas apliecinisanu caur moceklibas palmu22 sasniedza mfiiigo dzivosanu. viga miesu un kaurus v€r6k savaca citi priesteri, un biskapa kungs ar sav'kapitulu tos bijigi apgrab5ja Svet5s Marijas baznicd.

8. PAR LIVU UN LIETWJU PRET RIDZINIEKIEM VERSTO PUL. crsaNos sAt"{. Kad tas bija noticis un kam€r livu pulis sapl[da pie salas

pils, daZi jaunkristitie, r,embevaldea ar dariem citiem, apliecinaaami savu uzticibu, atstdja sievas un saimes Sali un dev6s rejup .r" Rigo, rai sniegtu biskapa kungam padomu, ki aizst6v€ties pret ienaianietiem,;o"Jgiem vairEk rlp€ja kristieju nekE vi4u nodevigo livu sekmes. Bet vair6kai dienas visi livi rrztur€j6s kop6 pili, un daii no vir,riem dev6s pret Rigu, nolaup[ia ganibds

zirgus, nogalinEja cilvEkus, ko sastapa, un pastridEja viiadas launiarinas, uz ko vien bija spcjigi. Beidzot daii no vigiemf kam tas jau bija

ajnicis, atgriezis

87

INDRIIfA m.oNIKA

x:

&e

mij6s, bet citi v€I patika. Biskapg uzzinijis par vienas dalas livu atknpSanos, sasauca ordepa br{lus, pilso4us un laustneSus un vaicija, kas biitu dardms prtt livu viltigajiem nodomiem. Visi uzskat[ja par pareizu v€rsties pie visva. rend Dieva p€c palidzibas, uztic€t vigam jauno baznicu un uzs5kt ci4u ar tiem, kas biia Sal6; esot.labEk par Kristus ticibu visiem mirt nelri diendieni pa vienam tikt nomocitam. T6tad pilsCta tilra uztic€ta biskapa kungam, sp€cigikie vEcie5i ar saviem Rigas tiviema apbrugojis ur4 pag€muSi lidzi stopniekus un citus str€lniekus, devis ar kuli augSup un pieadsmitajf, dien6 p€c vasarsr€tkiem piest8ja ple salas pits. Ienatdnielii, ieraudziJull tuvojamie_s, steidz5s vi4iem drosmigi preti, gribdani aizsargit krastu un

vi4us

piestEtnir. sEkumi kristiesi gaulim apmulsa sava nelieli skaita d€1, jo vipu bija tikai simt piecdesmi! bet ienaidnieku daudz TaCu vi4i ar savu - milzum dziesmu izliidzis Dieva z€lastibu, atguya gara stiprumu un beidzot izl€ca 6ri. Pirmais biia Arnoldsr, ordepa brdlis, kuram no cita kufa sekoja biskapa kalpi ar pArejiem, un tad visi kopi tuvojEs ie_naidniekiem. Un papriek5 vi4i cin-rjis ideni, atvairidami krasta akme4us27 un ienaidnieka S[r€pus, kas draudigi lidoja pir vipiem, un beidzot jo drosmigd ci46 ie4Ema krastu.

pAR SALAS Livu sEcSA,Nu uN vrryu NociLrNASnNu. Nu straujis bultas visis mal6s ievainoja nebru4otos pretiniekus; kaujas rindas sastap6s tuvclgi, ienaidnieki tika pieveikti un pagrieza muguras; citi tika nogalin6ti, citi, grlb€dami pdrpeldEt pir upi, noslika, citi atkal patvEr6s pili, v€l citi, kas izb€ga pnrpeld6damina tom€r neiz4tibis no tirpu dzelogiem. To vid0 bija Ako,, vigu vadit6js un vec6kais, visas nodevibas un visa launuma ierosin6t6js, kas bija uzktrdijis Polockas kgazu uz karu pret naziniekiem, kas bija savicis lietuvjus, sasaucis turaidie5us un visu Livzeml cir,rai pret kristieSiem. Lidz ar citiem ari vi4S tika nogalinits un vi4a galva ar uzvaras v€sti nosiifita biskapam. Bet biskaps, notur€jis misi, Dieva bijibn un ltrgSanis ar saviem garidzniekiem gaid{iq vai kids neieradisies un nezir;os par to, kas notiek, un vi4a sirds uztic€jis tam Kungam. Un p€k$gi pa gabalu paridijis laiva, kurE kids no orde4a bniliem atgriezis ar daliem ievainotajiem un biskapam par uzvaras zimi pasniedza Ako galvu. Un vi4S priecnj5s kopn ar visiem, kas bija palikuSi m6j6s, un pateicAs Dievam, kas ar nelieliem sp€kiem bija izglnbis sayu baznicu.

9. PAR PIIS IEKAROSANU. Tikm€r kristiesi sasniedza priekSpils celtnesr, pietika pils mlrim uguni,3l ar paterell6m32 svieda pili liesmas un akme4us, bet stopnieki foti daudzus ievainoja uz aizsargsienass, ti ka ienaidnieki, no kuriem tik daudzi bija nogaliniti, vairs nesp€ja aizst5v€ties. TEp€c turaidie5i lfldza mieru, kas vigiem an- tika pieS$rts, un vigi, gandriz visi ievainoti, drikst€ja atstdt pili. Bet salie5i, faunuma ierosinitiji, tika piespiesti padoties; vipri vecEkos aizveda uz Rigu un, ki vipi to bija peln-rjuSi, ieslodzija cietum6. Piir€jos, kas atradis pili, pasaudz€ja kristibas sakramenta d€1, ko vigi

jau sen bija

sagEmu5i,

89

un ari v€lAk vi4iem neko

4.

jtrnils

INDRIIfA HRONIKA X:

I

*-

I

1,0

launu nenodanJa. Un visu slavEjamo, kas lidz Sim Livzem€ b[ia noticis, Dievs allal paveica nevis ar daudzu cilv€ku drosmi, bet ar nedaudziem. Tap€c par vairikknrtEjo uzvaru Dievs lai mtrlam ir slav€ts. pils€ti tobrid. bija bads un liels p6rtikas tr[kums, bet Dievs atsfrtija k5du biskapa ., priesteri, Dani€Iu, no Gotlandes ar div6m kog6m, kas bija tidz augiai.r pilnas ar labibu un lidzigu nepiecieSamu kravu. Biskaps So Dani€lu kopn ar savu parvaldniekus Gevehardu, stopniekiem un daziem citiem vr-riem aizsiit-rja laikus ie+emt$ minEto salas pili, lai livi turpm5k vairs nevar€tu, ataicinot krievus un pag6nus, izrddit pretestibu kristiesiem. Bet salieJu vecdkos biskaps v€l6k pa4Ema lidzi uz v6ciju, lai vi4i tur skatidamies un klausidamies iepazitu kristiesu parafus un tie, kas vienm€r bijusi. ]' neuzticigi, iemicltos blt uzticigi. 10. PAR KARAGAJTENU AR ZEMGALIEM VZ TURAIDU. p€c tam ridzinieki, atcerEdamies visas pdrestibas, ko vi4iem bija nodarijusi turaidieSi, kuri v€l joprojim bija pag6ni, k6 ari to, ka Sie jo bieli bija lauzuS. mieru, atsauca sev palig6 zemgalus, lai atriebtos ienaidniekiem. Zemgali allai bija naidi ar turaidiesiem un t5p€c priec6j6s par to un nica, ap trid,, tDkstosi viru, ar savu vaditdju viestardu ridziniekiem preti. viTi aizgilja Iidz Gaujais, sadalija savu karasp€ku un pie5kira Kaupo, karasp€ka vadonim, pusi no t5, jo vi45, atgriezies no Romas, bija kluvis loti uzticams un, livu vajdts, bija atb€dzis pilsEtfl un dzivoja kristiesu vidii gandriz visu.,,,, ,,,...,,,....,, " to gadu. KaraspEka otru pusi vi4i virz[ia ,r" D-ub"";u.t dalu$. g:.?.{- * .;. i"' PAR TURAIDAS PIrs DEGSANU. un Kaupo dev6s ar .u"o to"a!_ffI' spEku pret pa5a pili, kuri uzturEj5s vir,ra radi un draugi, kas v€l bija, l pagdni. Tie, ieraudzijusi pckS4i un'negaidot tuvojamies karaspEku, izbij6s;'!*{ ,,,1.:.'t un tikai nedaudzi uzk5pa uz aizsalgsienas3t, lai aizstEv€tu pili. Liel6ka dala ' ,il, no viniem nolEca no pils aizmugurEjis puses un aizbEga uz meiiem un kalnainajam vietdm. Bet kristiesi virisligi uztrruka pilij, beidzot drosmigi uzkdpa aug56 un, pieveiku5i pretiniekus, padzina tos no aizsargsienasr ,' iebruka pili, vajdja pagEnus pa visu pili un ap piecdesmit no tiem nogalinaja; pnr€jie izgldbds b€got. Tad vi4i, par,r€muSi visas mantas un daudz'kara laupijuma, pili aizdedzinEja. Kad livi Gaujas otri krastE, Dabrela pil-r{, redz€ja pacelamies dimus un uguni un Kaupo pili degam, vi4i baidijes, ka ar vigiem un vi4u pili varetu notikt kaut kas lidzigs; vi4i sav6ca visus pili, uzkipa uz aizsargsienas, sagaidija savus ienaidniekus un, kad tie atn5ca, loti drosmigi tiem pretojEs. Vi4us iedro5in5ja un iedvesmoja Dabrelis, vi4u vecakais, tapat kii reiz filistie5i, sacldami: <<Esiet stipri, filistieSi, un cinieties, lai jums nebfrtu jEkatpo ebrejiem!> Bet krustneSi ar zemgaliem uzbruka pilij augu dienu, tadu ie4emt to nespEja, un daii no viniem, kas neliel6 skaiti m€$inEja uzkipt no otras puses, pameta tur, livu ,

91

INDRIIfA HRONIKA

XI

LL, L2

nogaliniSus, piecus sav€jos. Redz€dami, tra pils ir stipra un neiegemama, viqi atkip6s no t5s uq izlaupidaml zemi, atgriezas pie sav€Jiem; atcep vtgi ar visu karasp€ku apstijls pie Rigas un sadalffa visu atvesto kara laupijumu. Bet biskaps pateicas Dievam un priecigu pr6tu aizstrtija zemgalus atpakal uz viryu zemi.

11. Tad biskaps p€c miera atjaunosanas ar lMen grib€ja doties piri uz YEciju, bef iebraucis jfrri, veselu nakti dabtja izclest loti stipru v€tru un otra diena tika atdzits atpakaf Daugav6. vtgs datas dlenas atptrtis, liksms no rita lidz vakaram, un ne vi+u dieni dedzinEja laimes saulg ne nakti skumdinija nelaimes m€ness, ta ka vi+s no Dieva darba neatkipds ne uz zemesr ne uz jtras; vigs pateieEs Dievam un no jauna devds briesmfls, no kurim bija izglnbies, un, tiklidz Dievs divEja r{mu laiku, aizbrauca uz Vdcijuar sav6kt krustneSus, kas aizst5v€tu baznicu.

12. P€c tam dazi no liviem, kas biia iesikstEjusi savi nodevrlgum6, ar stt4iem pazigoja Polockas k4azam par sav€jo ievainojumiem un zaud€jumiem un liidza to nikt vi4iem pali,ge pret viciesiem, ipasi tap€c, ka Rigf, bija palikusi tikai nedaudzi, bet pir€jie aizbraukusi atpakal kop[ ar biskapu. vi4s uzklausija to padomus un aicinijumu, savica karasp€ku no visdm savas valsts malEm, k6 anno citiem kaimi4u valdniekiem un draugiem un loti sp€cigsd kufos devas lejup pa Daugavu. vipiem piest5jot Ikskilc, daZus smagi ievainoja brupinieka Konr6da stopnieki. Ta vipi saprata, ka pill ir vicie5i, un brauca t5lik uz leju, p€kl4i parEddns pie salas pils un to ielenca no visim pus€m. Bet livi, kas neko neb[ia zinijusi par karasp€ku, citi izglibEs, aizb€gdami uz meliem, citi pulcEjis kopi ar v6cieSiem pili, un, ksd tE biia tikusi aizsl€gtar. stopnieki uzkipa uz aizsargsienas un loti daudzus ievainoja. xA por,ocKAs KryAzs vI^{DIMIRS ApsEDA sAr,AS pILr. Ari krievi, kas neprata Saut ar stopiem, bet m€dza lietot lokus,n ievainoja daudzus uz aizsargsienas. vigi cin[jds daudzas dienas un, sanesusi milzigu gr€du koku6, pElcj6s aizsargsienu aizdedzinEt. Tacu sis ptrles bija veltas, un daudzus no vi+iem koku v6ksanas laik6 ievainoja un nogalinija stopnieki. Tf,p€c k4azs aizsfit[ia zi4nesus pie turaidiesiem, letiem un pagdniem apkirtn€, lai visi ierodoties uz karagEjienu pret ridziniekiem. Turaidiesi, par to priecigi, tndaf sapulc€jis pie lqaru; atnic€jiem uzlika vienu vienigu darbu - sanest kokus un aizdedzinit pili. Kokus nesog loti daudzi no vigiem, bfidami nebrugoti, tika nogatinEti ar negaiditim bultdm.

Bet leti neieradds un an- neatsfitija zi4nesus. Ari krievi p6c

vdciesu

parauga izgatavoja nelielu masinu{, bet, nepErzinidami akme4u mesanas prasmi, ievainoja daudzus no sav€jiem, jo meta akme4us uz aizmuguri. Ti ka vEciesu skaits bija neliels tikai divdesmi! vi4i baidijEs, ka livi, kuru

-

93

INDRq
X:

13

ar vi+iem pili bija daudz, var€tu vir,rus nodot, un dienu un

nakfi apbrur,roti s€dEja aug5d uz aizsargsienas, sargddami brustv€rur gan no draugiem ieks', gan no ienaidniekiem arpusE. Bet tM ik dienas vis'di sprieda ar kpazu, kn vi4i tos varctu ar viltu sagriibt un nodot krievu rok6s.

un' ja kars bfitu ieildzis, tad ir ridzinieki, ir .uti"si sava nerierE skaita del diezin vai biitu var€jusi aizsrEv€ties. Rg6 vardija g" u"ii", p"si pilsEtd, kas v€l nebija pietiekami nocietin'ta, gan ari ba'es par sav€jiem .rpus€rjo tie atradEs aplenkumi sarE. Bez tam pie k4aza atgriezf,s dazi rivu izrfiki un zi4oja' ka viss lauks un-visi cefi up n-g" esot pilni ar dzelzs triizobu dzelkS4iem*; daius no-tiem viAi paraAija kgazan, ,tAsti,Aumi, ka vipu zirgu k6jas un ari pasu siini urr s€iamvietas esot viscaur ar s'diem dzelkj4iem briesmigi sadurstitas. Izbijies par to, k4azs nedevis ar savu karaspdku lejup pret.lrq"l un Dievsizgldua tos, il". cer€ja, jo turaidie{i ieraudzija jU_ra k3E$_ un zi4ola to k+azam. ";;;; Un, ea kn viqs vienpadsrnit dienu laik6,_ uzbrukdamr pitil, neko nebija pan6cis, bet gan drizak savu nogalindto cilvEku dcf bija kfuvis vajeks ,r' t,rit tat baidijas no ierasan's, vi4s c.ras ar visu sar,, taraip€ku, ar ievainotajiem un 'dciesu krituSajiem un ku$os atgriezds sav6 zem€. Gevehards, biskapa pdr'aldnieks, v€l6k nomira no niecigas briices, bet pnr€jie sveiki un veseli

slav€ja Dievu, kas savu baznicu

pasargdjis no ienaidniekiem.

^

jAn

ari

soreiz ar-nedaudzu rok6m bija

oaryu KARA{"{.e prR.MO

TGRAGAJTENU PRET SAM11. SALU. Tai pa5ii laiki d6gu kararis ar rieru karaspEku, ko bija sav'cis trijos gados, ieradds sdmsard un reiz€ ari Lundas arhibiskaps- Andreass, kas greku atlai5anai neskaitamu daudzumu bija apzim.jis u" *",r.tn zimi, rai atriebtos pagiintautam un paklautu paganus kristigajai ticibai.$ Kararis uzc€la pili, bef tE kE neatrad6s neviens, kas uzdrosinitos tur parikt un pretoties pagEnu uzbrukumiem, to atkal nodedzindjasr un ar visu karasp€ku atgriezEis sav' zem€. Bet ninEtais Lundas arhibiskaps un biskaps Nikolajss2 ar diviem ku{iem, kas bija pilni ar p6rtiku, un visa vi4u sairne deviis uz Rrigu, un, kad vipi iebrauca Daugavi, vigus ar dzilu b[iibu sagaidija sv€tEs Marijas baznicas prEvests Engerberts un viss vi4a konvents' un, kad atbrauc€ji dzird€ja par grttajiem p'rbaudijumiem, kas b[!a

piemeklejusi baznicu, un par to, ki Dievs to v€rreiz izgr.bis, tie apsveica vi4us un priec.j.s lidz ar vir,riem, un slav€ja Dievu, tL pugar,o t'du rnazumu viru allar grab6 savu baznicu. pec tam arninisLps vidri ar sasauca visu garidzniecibu un izktastija tai teorolijas m6cibu. un, rasidami psalmus, vi4i pavadija visu ziemu dievi${
95

laikam vasara

L206"/L207

"

nrD8ryA m,oNIKA )&

1,1

visi Livzem€ un gan turaidiesi, gan daugaviesi noritroja uz Rigu zignesus un ltrdza mieru; Tad turaidiesiem tika atgidlnEts viss faunais, ko vig! miera laiki lauzot mieru, daudzkErt bija pastnnd{jusi: vigi bija daudzui

,

nogalinSjusi un tr(aupq kas vigus biia atstEjis un vienm€r cr-n6es kristiesu pusQ nodadiusi daudz launa, ar uguni nopostidaml visus vi+a ipasumuss,

at+emdami vigam tirumus un salauzdami blsu kokuq un turktit pret ridziniekiem ierosinEjusi foti daudz karu. Tnpec miers vipiem tapa liegts' un pelniti' jo vt+i, neprazdami bflt par miera b€rniem, miem

,.

.,

PAR LiVtI IRISTISANU. TaCu vini v€t uzstajigak prasija, lai vipus kristi,unapsolijauz+emtpriesterusoi,ti"-vis8sliet5spaklausiLgArf lielvirdiesi DaniEla kungam, kas so pili jau sens bija .a4emir par l€ni, izligumam apsoliia ik gadu pusbirkavas rudzusT no arkla; to vi4i kops tE brita lidz Sai dienai nodod. 14. _pAR ryirNlrxu DosANU UN SLUDTNATAJU SUTISANU pA usu LrvzEMI. Tad Rrtgas privests p€c arhibiskapao norEdiiuma, sa4€mis

par l5ilniekiem labiesu z€nus no visas Livzemes, sfttiia priesterus sludinEt. Pirmais no vir;iem, Alebrands, devgs uz Turaidr4 apveltidams cilv€kus ar spredi$a virdu un kristibas sakramentu, nodalija draudzes un uzc€la

baznicu Kubeseldl uz Metsepolio norikoja priesteri Aleksandru, lras, kristijis visu so novadu, sika turpat dzivo! sEt eva4{€lija s€klu un celt baznicu. Priesteri Dani€lu, kas salas pils aplenkumE zinimE m6r{ bija ticis p6rbauditsr6l nos[tiia pie lielvErdiesiem. Tie vi4u laipni uzg€ma, un vi{ti tos krist[ia. un, kad vi+s pec tam nokluva ciemi, ko sauc par sidgundu@, vigs tiidal sasauca tautu, lai ti klausitos Dieva v6rdu. Bet nakti no mera sl€ptuv€m atn6ca lr6ds livs un pastEstija vipam par parddibr4 ko rcdz€jis: <Es redz€ju,r vi$s saciia, Bet priesteris sBprata, ka tss ir fauna gara uzsiitits acu apmins, jo Saja rudens taika neb[ia cela, pa kuru lietuvji var€tu nikt, un savis liigsnis uzticEja sevl Dievam. Kad pienaca n-ts un no t6, ko minu t€ls livam bija parelojis, nekas nebija ne dzirdams, ne redzams, vir,ti visi sanEca kopi un priesteris nol5d€ja elku piellgsanu, paskaidroja, ka trdas par5dibas ir faunu garu uzs[tits acu apmins, un, beidzot sludinija vi+iem, ka ir tikai viens vienigs Dievs, visu lietu raditijs, viena vieniga ticiba, viena vien-rga kristiba, un ar s6d6m un lidzigim run6m aicin6ja vi4us pieliigt vienigo Dievu. To dzird€jusi, vi4i atteicis no velna un nosolijis ticEt Dievam un, cik no vigiem Dievs tam bija t€mis, tika kristiti. Kristijis ari reminiesusfi, vi4s dev6s pie aizkraukliesiem. Kad

virya darbiem,

Sie

ar prieku

pie4€ma Dieva

virdu un tur?at tika izpildits

n

kristtuas

vols rudens

INDRISA HRONIKA X: 15-17 salraments, vi45 atgriezas Turaidi un devis un Dabrefa pili, kur laudis vir;u laipni sagaid[ia. sEjis tur Dieva virda s€klu, yi4s tos pievErsa ticibai un krist-rjq tad atsEja 5o novadu un devEs tEl6k pie vendiem. PAR vENDU6s KRrsrisawu. vendi totaik biia pazemigi un triicigi. Padziti no ventas6, lras ir upe Kursi, vigi dzivoja senqii kaln6, kuram liazas tagad uzcelts Rigas pils€ta. No sejlenes vigus atkat padzina kurii un daudzus no vipiem nogalinQja; pnrejie, aizbcgusi pie letiem, dzivoja kop6 ar ri+iem turpat un priec5jns par priestera ierasanos. Tos piev€rsis ticibai un kristijis' priesteris jau iedEsh-to vlna kalnu un aps€to h-rumu uztic€ja tan Kungam un atgriezis Rigi.

15. PAR IDUMIESUdT KRISTiSANU. pcc tam,€ aizsfitits pie idutur daudz letu un idumiesu, uzc€la baznicu pie Braslas6e, palika turpat pie vipiem un rddija vi4iem celu uz m&ligo dzivosanu. Bet turaidiesi, sap€musi sv€tis kristibas mist€r[iasn ar visim garigajiim tiesibdm, lldza savu priesteri Alebrandu vi4iem st5v€t kl6t gan garigajas tiesibas, gan laicigajis tiesas tiet5s atbilstosi tam, ko saucam par laicigajim tiesibdm, saska46 ar kristiesu likumiem. Livu tauta agrik bija loti negodiga, ikviens atr,r€ma savam tuvikajam, kas tam piedercja; tap€c kristijot tida veida varmEcfua, Iaupisana, zagsana un jebkura tamlidziga nlciba tika notiegta. Bet tig kas bija tikusi aplaupiti pirms kristi5anas un b€dijds par zaudcto mantu, p€c Mstisanas vairs neuzdrosinEj6s savu ipa5umu atgiit varmdcigi un t6p6c izliidzfs laicigo tiesnesi sddu Iietu izS$rSanai. miesiem, vi43 kristija

PAR I-A'ICIGAS TIESAS UZTICESANU ALEBRANDAM. TaP€C PriCS. terim Alebrandam s5kumi uzdeva uzklausit ne vien ganlgEs lietEs, bet ari laicig5s. Un vi45 godigi gan Dieva, gan ari savu gr€ku dCI pilitiia - sod-1ia - atpakaf vir,ram uzlikto pien5kumu: zagsanu un laupisanu, atdeva netaisni at4emto mantu un ridiia liviem celu uz taisnigu dzivi. pirmajd gada 5i Mstiesu parala liviem biia pa prdtam, jo sadas fogtejas' amatu pildija godigi cilv€ki, bet v€l5k tss yis6 Livzem€, ktgal€ un lgaunijE foti inirta dalEdu laju kirtas laicigo tiesnesu rokEs, kuri, pildot fogtejas amatur vair5k dom5ja par sava maka pildisanu neki par Dieva taisnibu. 16. Toziem notika Saules aptumsums, kas ilga lielu dienas dalu.

17. PAR LIVZEMES OAvtNASaNU IMpERUAI.?2 Bet biskaps Nberts

L206.1L207.

dema

t207. 28. februdris

vacija apstaig6ja ciematus, ielas un baznicas, meklEdams krustnesus.

Apcelojis saksiju un vestfhleni, vigs beidzot nokluva karala FilipaT3 galmii un, tE kii viqam ne no viena karala nebiia izredzes sagemt palidzibu, v€rs6s

pie Imp€rijas un sar,r€ma Livzemi no t5s.'{ T6p€c karalis Filips, kura piemipa sv€ta, apsolija vigam katru gadu palidzibai dot simt marku. Ja tikai kdds ar solijumiem var€tu kf0t bagdts!

99

.l

INDRIIfA HRONIKA

)il: 1-3

XI 1. pAR LETU KRISTISANU. DEVITAIS GADS. Devitaje gad6, kad visa Llvzeme jau bija kristitart baznici valdda klusums un tn priec5jis par

'

L207,

mieru, gaididama sava biskapa ierasanos. Bet Lundas arhibiskaps un kanclers2, ar visiem sav€jiem sagatavojusies atcelam, sasniedza Gotlandi Ptpolsv€tdieni un svEtis Lieldienas svin€ja sav6 zem€. Bet Rr-,gas biskaps 15. apritis Rigi ieradis vasarsv€tkos, un visi vi4u sagaidija ar prieku; kopi ar vi4u ifi:if,iilf atbrauca grifs Gotsalks no Pirmontes3, kids cits gr5fs un v€t loti daudzi krustnesi, diiciltigi un cien[iami viri, kas, prieciidamies par mieru baznlc6, pils€tas mori paaugstin6jaa tiktEl, ka turpmik vairs nebija j5baid6s par pag6nu uzbrukumiem.

2. PAR KOKNESES K]:[AZU. Kad Kokneses k4azs Vjadko uzzinEja par biskapa un krustnesu ierasanos, vigs ar saviem vri:iem c€lis un dev6s tiem preti un nonica RigE, kur visi sapEma vi4u ar cie4u. pavadijis, ar lielu sirsnibu uz4emts, biskapa mijEss daudz dienu, vips beidzot lldza biskapu vi+am palidzEt pret lietuvju uzbrukumiem un par to piedivdja pusi savas lemes un pils.6 Biskaps to pie4€ma, ar daudzim divanim k4azam pardd-rja godu un, apsolljis palidzibu ar cilvEkiem un ierociem, atlaida vi4u priecigu prdtu uz mnj6m. PAR PRIESTERU IECEISANU DRAUDZES. PEC tAM bISKAPS, PriCC6. damies par h-vu piev€rsanu ticibal un kristisanu, aizs[fja priesterus pie visiem gan uz Turaidr4 gan Metsepoli, gan Idumeju un gar Daugavr4 un, kad tur-bija uzceltas baznicas, priesteri tika iecelti savis draudz€s.

3. pAR LivzEMES TRESAS DA{-as DAVTNASANU oRDE\rA BRALJEM. Bet sai laikE notika, ka tas k rngr no dienas dien6 vairoja ordega brilu skaituT un vipu saimi. un vipi uzskat[ia, ka, pieaugot cilvEku

skaitam un darbam, vajadzEtu vairoties ari vi4u mantai un ipasumiem, lai tie, kas karos un citos nemitigos darbos panesa dienu nastu un tveici, reizE apmierin6jumam par savEm pnl€m sagemtu ari dienis$o algul TEp€c vi4i no biskapa kunga ik dienas neatlaidigi piepras-1ia treso dalu no visas uvzemes, ka ari no cit5m zem€m un v€l ticibai nepiev€rstajim apkirt€j5m taut5m, kuras tas Kungs ar vi4u palidzibu kopi ar ridziniekiemr nf,kotn€ paklautu kristigajai ticibai, tai viryi, apgriitin5ti ar lielf,kiem izdevumiem, an- sagemtu lieldkus ienEkumus. Biskaps, cenzdamies ki tEvs riip€ties par tadiem viriem, kas dienu un nakti stiv€ja ti Kunga nama priekri kE mflris, un vairot vi4u skaitu, lri ari grib€dams atlidzinit vi4u piles un izdevumus, pies$ira vi4iem tre5o dalu tikai no Livzemes. un, tE kfr biskaps pats Livzemi no lgeizara bija sag€mis ar visu virskundzibu un tiesfuEm, vins tiem ari pie5$-ra pienacigo treso dalu ar visim tiesib5m un

101

rirskundzibu. Tacu attiecibi uz v€l neiegttajEm un ticibai nepiev€rstajim zemEm vip5 sapr5tig6 knrt5 c€la iebildumus, jo nevar€ja dot tq kE paSam nebija. Bet tE kn vi4i ar lfigumiem visidi uzstija, domstarpfuas v€l6k galu gala tika daritas zin6mas visuaugstajam priesterim.r' Tas, v€l neiegEtEs zemes uztic€dams Dievam, orde4a bnEliem pieS$ira tre5o dalu no jau iegutaj6m, atstddams biskapam desmitis tiesaslr ceturto dalu vi4u zem€s paklautibas apliecinijumam.u

PAR LivzEMES SADALISaNU. p€c biskapa pieprasiiuma t5tad

ordepa brnli sadalija Livzemi trijis dal6s un vipan kE t€vam pieSfira izvEles pirmtiesibas. Kad biskaps pirmim k6rt5m par,r€ma Kaupo dalu, proti, Turaidu, vi4l otro dalu izv€l€j6s Gaujas pret€jn krastiB, atst5dami biskapam treSo dalu Metsepol€.. Bet par novadiem un zemes ipasumiem, kas bija jau agrik citierir pie5$rti par l€ni, vi4i v€l6k sag€ma pilnigu atlidzibu citEdi.s

4. PAR PIRMO FOGTU

GOTFRiDU.T5

Kad Livzeme S6di

bUa

sadalita, biskaps aizsiifja priesterus uz sav6m zem€m, atstidams orde4a br6lu zi46 gddibu par vi4u dalu. Togad ari Gotfn-ds, lrlds bru4inieks krustnesis, tika nosiitits uz Turaidu fogta amata pildisanai taicigajd ties6. Vi45 apstaig5ja draudzes un, izS$rdams lietas un faulu stridus, savica milzumu naudas un d6vanu, bet no ti biskapam atdeva tikai nedaudz, lieldko dalu patur€dams sev. Dari citi krustnesi, sasutusi par to, uzlauza vi4a l6di un taj6 no zagsus sav5kt5s mantas atrada devippadsmit markas sudrabarT, bet foti daudz kii cita vi45 jau bija izS$edis. Un, ti kA vir,rS bija rikojies negodigi, spriedis netaisnu tiesu, apspiedis nabagos, attaisnojis vainigos un apzadzis jaunkristitos, ar Dieva taisno tiesu notika tE, ka vi4s citiem par biedin6jumu pieredz€ja t5du negodu un, kii dali pastist{ia, v€l6k nomira jo kaunpilnd n6v€. 5. PAR KARU AR LIETWJIEM. P€c tam lietuvji, atcer€damies visus savus cilvEkus, ko ridzinieki un zemgali pinns diviem gadiemrs bija nogalinajusi, apzi4oja visu Lietuvu un sav6ca lielu karasp€ku. pErc€lusies veselas nakts laiki p6r Daugavu,P vi4i dienu pirms tE Kunga dzimsanas nokluva Turaidi, paSi rita agrumi pirgAja pir Gauju un izklida pa visiem ciemieml un, t5 kn lidz novadam nebija non6ku5as nekidas bridinEtijas v€stis, vi4i daudzus nogalindja un daudzus aizveda g[st6. PAR LIETWJU KARAGAJIENU PRET TURAIDU. T6 Kunga paS6 dzimsanas dien6 divi priesteri, proti, Johanness StriksD un kE otrs Teoderihs2r ar savu katpu, Kubeseles baznicE liviem notur€ja dievkalpojumu. Kad bija beigusies pirm5 misez un Johanness jau noturEja otro, draudzes locekli izdzirda, ka tuvojas karasp€ks, un aizb€ga no baznicas, un daZi izgldbds, patverdamies meiu sl€ptuv€s, citi, kas steidzas uz sav6m

24. decembris

25. decembris

m5j6m, cel6 tika sagristiti sekvencesa pabeigSanas

un loti daudzi nogaliniti. Un, kad pEc jau tika lasits evanf€lijsa, lietuvji ar saviem

103

I

INDRTS,{ERONIKA

Xr:5

dtrajiem zirgiem jo+oJ,a Surp turp ap baznicr4 tadr4 Dievam

sav€jos

sargEjot' iek56 neg0ja, beJ aizsteidzis uz priestera mf,jr4 nolaupiia zirjus un lopus, dr€bes un pnrtika un vis', ko atradg ierrriva ragavis. un, tramer vigi laupidami tik itgi aizkav€jls sEtia, priesteris uazrica pildiia Dieva

miesas

un asins sv€tis mrsGriias un uztic€ja sevi

Dievam, vairs

nesaubidamies, ka nes tam par upuri pats sevi. priesteris Teoderihs, vrgam palidz€dams, un kalps, sargEdams durvig stEvEja vi4am uzttcigt Hat un

iedvesa drosmi, dievi5l5o

lai vigs aiz bail€m no paganiem'nepanestir

pienikumu.

novErtfl

rA pnrnsrnnr AR DIEVA znUsrinu BRINUIT{AIN,{ t un izg6Ja 616 pie sav€jiem. Nolaup[iu5i visu' ko atrada, Iietuvji aizgEja savu celr4 bet, tikko si" uilu atstEjusi priestera s€tu, raugi, ieradEs cits vi4u bars, kuplflks par iepjek5€jo, un, atradis m5ju izlaupitu, aizsteidzis pEr6jiem pakal. viens no tiem ienica baznic6, nenokApdams no zirga, bet neko neatradq ko var€tu nolaupig un, kakti pasl€puSos cilv€kus nepamanidams, atkar steigsus aizgaj;.'Tad atn6ca v€l tresais lietuvju bars, un viens no vipiem, sedcdats savas ragav6s, brauca pa baznicr4 bet priesterus neieraudzija. un tie pateicas Dievam par to, ks tss vipus paginu vaiga prieksn sagrabijis sveikus un veselus, un p€c ienaidnieka aiziesanas pr.et vakaru atstala baznicu, ieb€ga melos un, tnrs dienas neEduri maizes, ceturtaj5 nokluva Rign. Bet lietuvji' izlaupijusi visu apknrt€jo novadu, nakti sapulcej6s Anno ciemi4 Agri no rita vigi atstEja zeml, aintezdami tidzi sievietes, b€rnus un tielu laup-1ium". Ti Kunga pasE dzimsanas nakti rivi atsEtiia zignesus un pav€st[ia biskapam, ka Livzem€ iebr&kot rietuvju karaspelq o' La zignesi sekoja cits citam un stEst[ia par nogarinEtajiem un sagtist-rt4iiem cilv€kiem, izpostitajnm baznicEm un par visu launo, ko lietuvji*nodanjusi jaunajai baznicai. PAR RIDZINIEKU PULCESANOS PRET LIETUVJIEM. BISKAPS,

to dzird€jis' sasauca krustnesus, ordepa brilus, tirgot5jus un yisus savEjos

un aicinija

vir,rus gr€ku atlaisanas labad nostities

ki

ntirim tE Kunga

nama prieksE un atbn-vot baznicu no ienaidniekiem. un vigi visi paklausiia,

sagatavojis cigai un apzigoja visus livus un letusr, un saciia tiem draud€dami: r Tad visus pf,ryEma bailes, un vipi pa-krausija un

105

28. decembrls

24.-25, decembris

INDRIIfA HRONIKA

)il: 5,6

gdja ridziniekiem pie Daugavas preti. Un vi4i, virzidamies augsup, sapur-

cejas uelvird€, kur, izturdamies krusr4 pirs€6 gaidiia

itg"i"zu.io

Iietuvjus. Tika ari non-koti izrtki, rai izzinitu to celu. Ltetuvji ,i,;;;;:: tiem' kad nakf pie r.ielvirdes ar visiem gfistekgiem un raupi.lumo pi

.

i

rdi.,.'.'"r''

geja peri Daugavai. Bet vipu karaspeka vadonis ar savie]m- prr"io+-i-"]io'uzk'pa augsi tuv'k p'ii, pasauca pir. t""ako.. un jautaiq xir" ,"piri.a; jusies kristiesi, un teica: <ej pav€sti kristiesiem, xas pi"ms iirr". *IJi"*, manu karasp€ku' kad tas bija atceli no Igauniias, t'.putG-.iugif. fpkava -- -'-, ka Sodien vi4i mani un visus man€jos atradis nomode; PAR RIDZINIEKU KAUJU AR LIEf,WJTEM. Kad kristieSi to dzir,..; d€ja' viBi steidz5s uz tE Kunga ci4u un agri no n-ta sekoja iu"uiioilx"ii. ap treso_stundu vini pie Aizkraukres pirgija par Daugavu-ur *"p"i"t*d;, . tos. Kad pag6ni ieraudzija vajEt5jus, no nenoversu.a or, j:rt'i reiz€ sdka skali kliegt, sasauca sav€jos"i4i-irni;a, "iri1j,,i,,., topa un griezis atpakal r"irti*il-, . preti. Tacu tie nenobijis ne no vipu kliegsanas, ne li"ru'.r."ir-"rr,

palaudamies uz Dievu, ar pacertiem rrarogiepri peks+i metas -kreisir-uzkurdami

virsfl un nogarin'ja

tlf

ienaid;i;ki";

pa rabi un pa cryu no abam pus€m aizvien siv6ku. Lietuvji, kas ir 6h€ki un nez€rigiki p"".i,a* taut5m un kas ieprieks bija teikusi, ka esot nomod6, Iai ciritos, ilgi un drosmigi pretdds' tacu beidzot pagrieza muguras un b€ga tixpat atri]cik bija naski cinities' Tii nu citi aizb€ga uz meriem, citi pa celu, pamezdami gfistekgus un kara laupijumu. Kristiesi, vi4us augu-dienu vajatami, daudzus nogalindja' citi izgl6b6s b€got. Tad vi4i pieversas kara taupijumam un atbrivoja no vazEm jaunkristito sievas un b€rnus, ki ari Tad visi lnster,r,rus. jaunkristitie gan rivi, gan teti sanEca kopi "isos ar un pateicis Dievan par pazuduso un atrasto-avi jeb par avim, "a.iusiukas izrautas no vilku rikl€m, sadalija kara raupijumu un aizstrtija visus gristek4us -- - atpakal pie vipu draugiem. ' bn-vus 9' IAR sBpuro PIIS3' APLENKUMU. Kad tas Kungs savu baznicu biia izgl'bis no pag'nu uzbrukuma, biskaps, baridamieg-ka ,i"-p"" Ji" aizbrauksanas var€tu uzsikt ko ridzigu un Lr-vzemi ,ir,r" nopo.til domija iznlcin't s€lu pili, kas pagf,niem katnn laikn kalpoja par patv€rumu gan uzbr[kot, gan atkipjoties. Vi4s sEtija savus zignesus pu Livzemi un Letgali, kas jau bija piwienojusns kristigajai ticibai, "i.o aicinija uz on tiro. karagajienu. un, kad bija sanacis riets karasp€ks, biskafs stitiia abatu Teoderihu un prEvestu Engelbertu ar visu savu saimi un krustnesiem lidz ar Kristus bru+inieku brdliem paklaut s€lus. un vi4i dev6s uz Aizkraukri un' p'rgijusi p6r Daugavu, uzdfir's neapgrab'tajiem pirms tam nogarin'to lietuvju li$em. vi4i tos sav5 celi samina un, labi kertibe virzidanies uz prieksu, nonica pie s€lu pils.Ierenkusi piri no vis6m pus€m, vi4i ar burtim

L07

r.20E.

daudzus ievainoja uz aizsalgsienas, cienos daudzus sagEma gf,sti un vair€kus nogalin6ja, sanesa kokus un uzktra mitzigu uguni. Vigi iedzina s€liem bailes, nedodaml tiem mieru ne dienu, ne nakti. Tnp€c Sie slepus ataicinAja pie sevis karasp€lra vec6kos un l[dza mieru. Bet tle atbild€ja: <Ja vElaties patiesu mieru, tsd atsakieties no elkdievibas un uzgemiet savi pili patieso miera nes€ju - Kristu. Kristijieties un turiet turpmik lietuvjus, Kristus virda ienaidniekus, no savas pils t6lik!> pAR rtiLNrEKU DOSANU UN TIciBAs PTETEMSANU. Sads miera priek5likums s€liein bija pa pritam; vipi deva $rlniekus un apsolija piegemt kristibas sakramentu, nelaist lietrivjus sev tuvumE un visis lietis paklausit lcistie5iem. Sa4€mis par $lniekiem vigu z€nuq karasp€ks nomierinijEs. Tad abats un prdvests kop0 ar citiem priesteriem dev6s pie vi4iem aug5i uz pili kur apmicija vigus iesv€ti5anai ticib$ apslac[ia pili ar sv€titu f,deni un torni pac€la Sv€tiS Marijas kamgu. Priecigi par pagEnu piev€r{anu ticibai, vi4i pateicis Dievam par baznicas panikumiem un kop6 ar letgafiem un liviem liksmi atgriezis savi zemE.s 7. pAR rAnnnrz ucAuryu Nor.AUpiTo TTRGoTAJU ipASuMU. Tai pa55 laiki priesteris Alebrands ar daiiem cltiem tika aizsfltits uz Ugaunijus, Iai atprasitu ipaSumu, ko ugaugi lridreiz pirms Rigas uzcelSanas p€c livu padoma cep biia at4€mu5i tirgotEjiem, kad tie sav6s ragavis brauca no Daugavas uz Pleskavut; Sida ipaSuma bija daudz, devi4simt marku vai lielEki v€rtib6. Bet ugau4i ipa5umu neatdeva, nedz ari ko noteiktu solija par tA atdo5anu nikotn€.

pAR TO, r
kiem. Alebrands krist-1ia dal,us ciemus, atgriezds Rrign un sniedza zigojumu biskapam. Tas, prlecidamies kop[ ar vigu un allal cenzdamies r[pEties par baznicu, aizsiitija savu audzEkni lleinrihuo, kas bija sar,rEmis sv€to ordiniciju, ar 5o paSu Alebrandu atpakal uz turieni. Pabeidzis 5aj6 novadi kristi5anu, Alebrands atgriezis, bet otrs, uzc€lis baznicuc un sa4€mis to

par beneficijus, apmet6s turpat pie vi4iem uz dzivi un, par spiti jo daudzam briesmim, nemit€j6s izkliistit n[kamiis dzives sv€tlaimi.

109

INDRII.
)il:

8,9

8. KA TIKA IEryEMTA KOKNESES PII^S. Tolaik radis nesaskar^ras starp Kokneses k4azu un Lielv6rdes brupinieku Dani€lu.o Sis qlzs Dani€la laudim ne reizi vien bija sagfldnjis nepatik5anas un, lai ari vairf,kkirt bridinits, nebija pnrstfrjts tos Sidi veidfl trauc€t Tepec Dani€la kalpi kopi ar vigu pasu kidu nakti* c€lis un dtri aizsteidz5s uz k4aza pili. NoniikuSi tur mazi gatsmi45, vi4i atrada tos, kas b[ia pili, gulam, bet sargu aug56 ne visai modru; aSi uzkEpdami, sasniedza "i+iticibas aizsargsienas brustv€rud. Ielauzu5ies piti, vi4i kristigis dq neuzdroSindjas krierus nogalinag bet, piedraudot ar zobenlem, dalus piespieda b€gt, citus sar,r€ma giisti un sasaistija. So starpn vi4i sag€ma ciet pasu kr;azu, sasEja ari vir,ru un, visu pili eso5o mantibu sanesusi vienuviet, to rupigi apsargija, un atsauca savu kungu Dani€Iu, kas atradis netilu.

- domas, visu dariJa zinEmu Bet tas, grib€dams par notikuso dzird€t biskapa n-dziniekiem. Biskaps, sr vislem sav€jiem id
vair5kiem piriem d6rgu drinu, Lieldienu svEtkos ar -vissirsnigako labv€libu pacien6ja vigu un visus viga faudis ur4 nolidzinijis visas nesaskar,ras starp k4azu un Dani€lu, Igrazu priecigu atlaida uz viga pili. Biskaps ari atcer€jis solijumu, ko bija devis k4azam, sa4emdams no viga pusi pils, un aizsiitija vi4am lidzi divdesmit darbigu viru ar ierociem un zirgiem, bru4iniekus un stopniekus, ki ari miirniekus, lai nostiprinEtu pili un to notur€tu pret lietuvjiem, un apg6d6ja tos ar visu nepieciesamo vi4u izdevumu segSanai un vajadzibu apmierinEsanai. K+azs priecigu vaigu, bet sirdi perinidams viltr4 kopn ar vigiem atgriezas Koknes€. Biskaps bija palicis Daugavgrivi gatavodamies ki parasti doties uz viiciju, Iai saviktu krustneSus n6kamajam gadam, jo ari tig kas savu krustne5a gadu jau bija nokalpoju5i, bija gatavi doties atpakal uz vnciju. Vi4i jau ilgi kav€jEs Daugavgriv6, jo Dievs, ar pretv€ju dzidams vi4us atpakalr nelf,va viqiem izbraukt. 9. MinEtais k4azip5s, atgriezies Koknes€, ne5aub-rjis, ks krustne5i ar biskapu jau aizbrauku5i, un ari loti labi zin6ja, ka REA pa[cis pavisam maz cilv€ku, un nu vairs nesp€ja sirdi ilgik sl€pt savus nodevigos nodomus. Apspriedies ar visiem saviem viriem, vigs sagaid[ia izdevrigu bridi un dienu, kad gandriz visi vdcie5i bija izgejuii lauki uz darbu: tie pils celsanai grEvi lauza akmegusro tik5m zobenus un brugojumu nolikuSi uz grEvja malas, jo vipiem no kgaza ki sava kunga un t€va ari nebija ko baidities. Ur4 raugi, piepe5i atskr€ja k4aza kalpi un visi vir,ra viri, sagriba vlcie5u mbenus un

bru4ojumu un daudzus no tiem, kas bez iero{iem un neap!€rbti darija savu darbu, nogalinija. Daii, b€gdami nakti un dienu, nonica RigE un zipoja, kas noticis. Septi4padsmit yiri bija nogalindti, tiksi tris b€got

111

6. aprrlis

INDRIIfAERONIKA XI:

I

I

! XI* 1

izglAbuSies.e Nogalinito li[rus iesvieda Daugavfl un aizsttija atpakal n-dziniekiem. Tie Dieva kalpibfl nogalinito lilus izvilka no trdens un bijigi, Iejot asaras, apglabija. P€c tam Sis pats k{,ars, aizsttijis lielkpazam \''ladimiramsr labikos vEcieSu zirgus, stopus, bru4ukreklus un tamlidzr-gas mantas, lfldza un ieteica tam savikt karasp€ku un ierasties p€c iesp€jas Etr€k, lai ie4emtu Rigu, kur, kn vig5 nor{d-1ia, palicis maz n-ru: labikos ri45 esot nogalinijis, bet perejie kop5 ar biskapu aizbraukuSi. To dzid€jis, p5rlieku l€tticigais saaicin5ja uz karagijienu visus draugus un savas valsts rirus. Kad biskaps, ko tikmEr Daugavgrivi aiztur€ja pretv€jS, uzzinEja, ka rina laudis nogaliniti un vi4a baznica nodota, vi4S sasauca visus krustneSus, ar asarim acis darija vi4iem zinimus baznicas zaud€jumus un aicinlja vi4us k!ftt par baznicas aizstivjiem un drosmigiem paligiem. VigS tos mudin6ja un iedroSin6ja no jauna pie4emt krustu, lai tiem visn pilnibd tiktu atlaisti agrik neiev€rotie gr€ki un par liel5kaj6m ilg8 krustne5u laika piil€m apsolija liel6ku atlaidi un mtligo dzivo5anu. Dzird€juSt Sos vErdus,

pieteic6s ap trissimt labdko vr-ru, kas no jauna pie4€ma krustu un nevilcindjis atgriezties Rig5,lai ki mtris nostitos ti Kunga nama priekii. Turklit biskaps daudzus ari v€l saliga par maksu un aizsttija tos atpakal uz Rigu. Bez Siem Rigf, v€l san6ca visi pa Lirr;eml lzkaisitie vicie5i ar livu vec6kajiem, Iai aizst5v€tu baznicu. Krievi, uzziniju5i par vicieSu un livu pulc€Sanos Rigi, sika baidities par sevi un savu pili, jb bija rikojuSies nekrietni, un, neuzdro5inEdamies ridzinieku iera5anos sagaidit pili, sav6ca savu mantibu, sadalija savi starpi v5cieSu zirgus un iero{us, pielika Kokneses pilij uguni un aizb€ga kur kurais. Letgali un s€li, kas tur dzivoja, ieb€ga tumSajiis meiu sl€ptuv€s. Bet daudzk5rt min€tais k4azs, apzinEdamies savu launo ricfuu, dev6s proj6m uz Krievzemi, lai nekad vairs neatgrieztos savi valsti.s2

XII 1. PAR DESMITO GN)U. P€c Siem notikumiem biskaps, kam tas jau bija desmitais gads kopS iesv€tiSanas, uztic€Ja savu baznicu Livzem€ tam Kungam, krustne5lem un visiem Uvzemes kristigajiem iedzivotfrjlem un devis uz Viciju daiSdis baznicas dan3anfls gan krustne5us, - lai saviktu gan lidzeklus, ar ko atbalstit v€l jauno baznicu, kurai biia daudz kas vajadzigs. Apstaigidams daudzas vietas un tur sprcdifodams, vi45 piercdzeja ne mazumu gr[tibu. Bet Rr:gA paliku5ie cits citu uzmundrin6ja, drosmlgi $€ris pie darba un nocietinija pils€tu no visim pus€m. UzziniljuSi par Kokneses pils nodedziniSanu un krievu aizb€g5anu, vi4i aizsfitija

t.13

1208.

vasara

INDRI[G HROMKA )ilI:2 \Adus virus tos vaJit Vi4u vidtr bija Meinards un daZl citi biskapa kalpi. Sekodami b€gliem, vi4i daudzus no tiem atrada melos un purvos, proti, letgalus un s€lus, kas k4azam maksija meslusr un b[ia ari tE [dr;n6taji un lldzdalibnieki nodevibi un vEcieSu noslepkavo5an6, sa[<€ra ari rairAkus krievus, atp€ma tiem kara laupiiumu un ipa5umu2 un atguva daius v6cieSu ieroCus. Un visus, ko vi4i atzina par lidzzinitEjiem nodevibE, rini sod-rja ar briesmigu n6vi, kidu tie bija pelnijuSi, un Saji novad6 izdeld€ja nodev€jus.

2. PAR KARAGAJTENU AR ZEMGA+rEM VZ LIETIM.

Sai hika ridzinieki un kristieSi, kas bija Livzem€, ilgojds miera, bet tas nenica, un

rini mekl€ja labo, beg raugi, atrada tikaijukas:

p€c

kriew aizb€g5anas vi4i

Fr€jq ka ir

izgl5buSies no Haribdas, bet draud€ja v€l Skillas briesmas. Proti, Viestards, zemgafu vadonis, kur5 v€l neb{ia aizmirsis daudms karus

un launumu, ko lietuvji, vipam uzbrukdami un laupidami, bieti bija nodarijuSi visi Zemgales pierobeZii3, gatavojis karagijienam pret lietuvjiem un RigE ltgtin lfldz6s kristieSus vigam palidzEf aizrf,didams, ka citi reiz€ jau n6cis ridziniekiem paligfl citu paginu apkaro5ani, un turklEt atzr-m€dams, ka vi4a dievu lozes krituSas labv€ligajn pus€.4 TaCu ridzinieku

vec6kie nelikds ne zinis par vi4a dievu loz€m, bet sava nelieli skaita dC!

atteic5s palidz€t Viestardam un visidd zi46 pretojds karag6jienam pret lietuljiem SajE laika. TaCu galu galS tie piek6pns vi4a neatlaidigajiem l0gumiem, kfi ari negudrajiem cilvEkiem, kas savE strirgalnigajE p6rdro5ib6 grib€ja doties vi4*rn lidzi, un nol€ma vi4iem karu neaizliegf bet gan sritit rinus cini paklausibE, lai pasargdtu to dv€seles un miesas no briesmim. \lestardam lidzi t6tad siitija piecdesmit vai nedaudz vairEk viru - bru4iniekus un stopniekus, turkl5t daZus Kristus bru4inieku br6lus. Vir;i pap€ma lidzi Dani€lu, idumieSu priesteri, un devis uz zemgalu zemi. Kad ripi ieradis zirgu mugurds un saw ieroCu mirdzumi, zemgali vi4us loti laipni uz4Ema. Tie apzi4oja visu savu zeml un sav6ca lielu karasp€ku. Pien6kuSi tuvu kl6t Lietuvai, vi4i nakti p6rlaida atp[zdamies un, atpltE mezdami lozes, tauj6ja savus dievus par n6kotni. Vi4i izltidzas savu dievu labv€libu un vaic6ja, vai v€sts par vi4u atn6k5anu jau aizlaidusies pa priekSu un vai lietuvji ieradi5oties uz cigu pret vi4iem. Un loze krita un paradija, ka v€sts aizsteigusies vi4ien priekld un ka lietuvji ir gatavi ci4ai. Tad zemgali, pirlieku satraukti par to, aicin5ja vicie5us atkipties, jo loti baidijds lietuvju uzbrukuma. TaCu v6cie5i, vigiem atbild€dami, sacija: Un zemgaliem neizdev6s tos atrunAt, jo vi4u skaits bija

115

INDRIryA IIRONII(A

)ilI:

!-5

nilzum liels un vfrciesi palivis uz vipiem. unn kaut gan mirz-rgas rietusgizes risu bija apprridinnjusas, vi4i tom€r drosmigr iegaJa Lietuie o' sadar[ia serrs rienfuas pa ciemiem; tos vi+i atrada tuksus, jo visi virieSi ar sievam un b€rniem bija aizb€gu.i. Tad zemgali, baidid-amies ,ro pa"ea"amas lseujaq lietn steigE sapurc€jEs vienkopus un bez kav€sanis ptrvojas atk'pties. To pamaniiu.i, rietuvjr uz saviem taipasn dienn zirgrem Henca vinus no visim pus€m un, ki raduSi, 'trajiem Surp turi, te b€gdami JogoJa projdm' te vaj'dami, un loti daudzus ievainoja-ar orru- iryepi". o' retamnDj6m.s Tad vdciesi sabriv€j6s [riri un, segdami kamsp€ka armuguri, zcogaliem r6va iet pa priek.u, bet .ie p€rd+i metis bcgt un cits p€c cita dru.ae tika samiti; mefus or, p,r*oq ti lra viss cigas smagums uzgtlEs vdciesiem. {ti-ieU.Sa Dazi no vigiem, visai drosmigi aizstevldamies, irgi cin[jas, bet' ta kn vigu biia ma4 tomEr pret tik rieru skaitu notur€ties oespeja' Te an- biia foti krietnie vrir GeMns un Rabodo ar daudziem citiem, no kuriem dari p€c ilgas cigas ievainoti krita, daius ienaidnieki sagustija un aizveda uz Lietuvu; citi izgrEbns.b€got un atgriezis Rig6, rai mzi4otu par notikuSo.

3' P's€ta, uzzin'jusi nar

sav€jo b€gsanu

un lietuvju pirdro.ibu, ,iao dziesma ar sairetiga.;iem

noskuma, un p€ks4i rr-dzinieku kokle tapa par r€Iabin par raudiit'ju barsi. un, riidzot debesis, visi vec'kie rldz "r,

ririem nospriedg ka turpmik nedrftst pafauties uz pag'nu liero skaitu, nedz kopi ar pagEniem cinities pret cittem paginiem, u"t ja""" uz Dievu un kopii ar jau kristitajien fviem un letiem drosmigi;aJersas pret visim pagintautim.6 un ti ari notika: tai pas' gade Fvi, tetl un veciesi aiznesa

SvEtEs Jaunavas karogu uz Ugauniju p€c tam pie visiem igaugiem un "n kas pagintaut5m visapknrg paridznt Dievam, vienlgais pieieicis

visas

ralstfuas.

4. pAR TO, KA

AprAva LIETWJUS. Bet p€c tam lie. -ZEMGAI,I tuvji ar lielu karasp€ku iebruka z*mgarE un pEmis srepkavot un posut risu, ko atrada. Tacu zemgali vi4iem celn uzgrnneja, nocirta kokusz

un, vigiem atgrieloties, glldriz visus nogalinija. Un no sava kara laup_ljuma vi4i ridziniekiem, paridot tiem godq aizs[tija divanas.

5' Tai raikit Dievs savai baznicai par mierinijumu atsltija Daugavu loti

daudz orde+a

garidznieku

uz

cistercie5u ordena abatu

Florenciju, $elnes baznicase kanoni$ Robertu, Konradu ,ro un vairakus citus. Daii no vi4iem izv€r€jis sv€t6 dzives ri*-urru, veida t€rpu Daugavgrivi, citi pie ordegra briliem, citi atkar piev€rsis srudin'Sanas darbam. Baznica, rldz tam nefiJra, atbraukfoti priecnj'. pui "igo

Lt7

1208. 2e.(?)

jn[is

sanu Dtrr stiprinita p€c nelaimigajien kariem, pateicEs Dievam, kas nemit€jds savEjos visos p5rbaudijumos allar mierinit un kam mfilos ir

gods un slava. Amen.

Te beidzas treSl grflmata par Livzemi. 6. TE SAKAS CETURTA GRAMATA pAR IGAUNUU. Kad bija jau

kristita visa Livzeme un Letgaler0, notilrEs, ka letu vecikie R[sipsn no Sotekles pilso, varidotsts no Autinesr. un Titibaldsu no Bevenlnasr6, lri ari BertoldslT' ordega br6tis no c€sim6, aizstit[ia savus ziBnesus pie ugaunijas

-

igau4iem, lai pieprasitu gandanjumu par vis6m no tiem pieredz€tajdm p6restibim. Leti pirms ticibas pie4emsanas bija necili un nieviti un cieta daudz pdresfbu no liviem un igaugiem, un tip€c jo vairEk priecijas par priesteru ierasanos, jo p€c kristisanas visiem bltu vienf,das tiesfuas un viendds miers.D Bet igau4i zinnesu virdiem piev€rsa maz uzmanibas un nedeva nekidu gandariium', bet aizstrt[ia uz Letgali vipiem lidzi savus zi4nesus. un, ti ki orde+a brili jau dzivoja c€sis, vigi aizsitija Bertoldu kE pirmo no viniem uz letu sarunim ar lgaupiem. No biskapa dalasa ieradis ari priesteris rleinrihs un daudzi leti. un vipi atkal uzslka sarunas par mieru un taisnibu. Tacu igau+u siitgi izteicas niev5josi par mieru ar letiem un ari liedzds tiem atdot atpakal netaisni atBemto mantu, un visos jautijumos letiem runEja preti; t6 vi4i, cits citam draud€dami ar asEkajiem Sk€piem, iz5$r-r5s, nevienojusies ne par lridu mieru. Ta ki pa tam bija ndkusi kl6t vair6ki tirgoEji un viciesi no Gotlandes, varidots ar citiem letu

vecikajiem c€lEs un, nonicis Rigi, higtin liidza palidzibu pret igau4u piridarijumiem. Ridzinieki, atsaukdami atmigE an- pasiem nodarit5s p6restibas un neskaitfimo ipasumu, ko ugau4i kidreiz bija nolaup-rjusi vipu tirgotiijiem' uzklaus[ia lfldz€ju v6rEsanos un apsoliia karasp€ku, ipasi tap€c, ka ari ridzinieku srit4i vair6kk5rt si pasa tirgoEju ipasuma det pazemoti un izsmieti bija pirradusies no ugau4iem, kas atteicds atdot atpakal netaisni nolaupito. PAR PIRMO KARAGAJIENU UZ IGAUNUU. TAd, iZI[gUSiCS SCV ViS. varenii Dieva un svEt6s Dievmites Marijas patidzibu, n-dzinieki ar ordeBa briliem un Teoderihu, biskapa br6li, un ar tirgot5jiem un citiem vjiciesiem devds uz Turaidu, sasauca lielu un stipru karasp€ku no visas Livzemes un Letgales un, iedami dienu un nakti, sasniedza ugauniju.Izlaupijusi ciemus un nogalinijusi paginu laudis, vir,ri ar uguni un zobenu atriebis par nodaritajiim pirestib5m, beidzot sapulc€jiis pie otep€zr tas nozim€ - atp[tii, pils un pietika tai uguni. Tad vi4i tris dienas bet ceturtaj6 ar lopiem, gtstek4iem un visu laupijumu griezis atpakal uz sayu zemi. Atgriezusies savi zem€, leti nocietin5ja savas pilis un loti drosmigi

119

INDRI-IGIIROMKA

)ilI: d

gatavojis c-rgai; sanesusi pilis visu savu mantibr4 vipi gaid-1ia igaupu karaspekq gatavi tam st5fies preti. ugau4i, atsaukusf sev patige saulieJusz, peks+i iebruka retu zemg rrikitas novadia, sadeddnQia dzivu kidu letu, v6rdE vardeksa, citus sagEs$q nodanlia letiem rierus zaud€jumus un, aplenkusi Bevenrnas pilu veselu dienu uzbnrka retien, ros uztur€jns tajn. PAR BwEnixls prrs APLENKUMU. Bet teti iznica no pils un dro5sirdigi gnja [aupiem preti uz cittu. Vipt nogalinEja plecus no tiem, atBema tiem ziryus un skriesus atgriezis pili pte sava priesteraa, kas tobn-d atradEs pie vipiem, un visi kopfl ar to srav€ja Dievu, ko redz€ja cinEmies par vi+iem. pie tien piedereja ari Roboamsu, viens no drosmigakajiem; vigs nokEpa ienaidnieku pasd vid[, divus no tiem nogatinEja un, no pils sdniemt atkat sveiks un vesels atgriezies pie sav€Jiem, t"i"" Dievu par ipa5o slavu, ko tas Kungs viqam biia dEv6jis ci{'E pret pagEniem. An- vir,ru priesteris, daudz nedomgdams par lgaugu uzbrukumiin, uztOpa uz pils aizsargsienast un, kan€r citi cin-qing skandinija, r&gdams Dievq mflzikas instrumentu4 Bet barbari, dzirddamt neldiiu un spargo rnstrumenta tb{tt+ rim6s, jo savi znm€ t5du nebija dzirdejusi, ot, pa"tookusi cigr4 raic5ja, kids iemesls tik lielai tftsmei. r.eti atbildEja, vifi priecEjofies un slavEjot Dievu par to, ka, nure sag€musi kristibrq ,a^q ie Dievs vigus aizstav. Tad igau+i ierosinEja apspriesties par miera atjaunosanu. Bet leti atbild€ja: > To dzirdof igauqi briesmigi sasuta un atst5jis ,,o pirs, bet reti vi4iem sekoja no mugurpuses un loti daudzus ievainoja. PAR IENAIDNIEKU VAIASANU. Un viBi nakti slitija uz C€sim pie Kristus bru4inieku mestra vennos, kas tobiid tur uztur€jEs, un liidza rt+u atn5kt ar sav€jiem, rai vajitu igau4us. un vi45, sasaucis visus apkirtnes letus, ieradEs, kad bija uzauiis rits, Beverini' un, uzzinajis' ka paginu karaspeks jau sen atrr5preg visu so dienu dzinis tam pakal. Bet n6kamaji nakti uznEca briesmigs sals, un, ti ki bezmaz visi zirgi kliboja, vigri panikt ienaidnieku nevar€ja, jo tle, nokivuSi lopus un palaidusi giistek+us' b€ga savu celu un, neielaizoties cigi, atgriezis katrs

savE zem€.

PAR LETU PIRMO IGRAGAJIENU

uz

SAKALU. Tad Bevenrnas

leti, noskumuSi par savu laulu n6vi, kurus igau+i bija nolrfrvu5i un

sadedzinEjusi, slt-1ia pie visiem aplrErtnes letiem, aicinEdaml vipus bfrt gataviem doties celd, lai, tiklidz Dievs to atlausog atriebtos ienaidniekiem.

tzl

vils rudens

INDRISA HRONIKA

)ilI:

6

ti notikis, ka R[si45, droSsirdigf,kais no letiem, un Varidots ar visiem Ietiem, kas bija vipu zemEs, liel6 skait5 sanica pie minEt6s Bevenlnas pils. Un

Sazv€r€juSies

pret igau4iem, tie

gatavojEs iztaupit

zemi

utrr

apbrunojuSies ar ieroCiem, k5di vi4iem bija, pavirziiis uz"i{ro prieklu vienas dienas g6jumu, tad atptrti saknrtoja savu karasp€ku un, iedami nakti un

dienu, iebruka Sakalas novad6, kur yisos ciemos un vietis sastapa viriesus, sievietes un b€rnus mEjEs, un vigi no rita lidz vakaram n6v€ja visus, ko vien atrada gan sievietes, gan b€rnus, gan tdssimt Sakalas novada labie5u un vec6ko, turklEt neskaitimus citus, kam€r ntv€tEju rokas, milzigaji cilv€ku apkauSani nokaus€tas, vairs nejaudija. Visiem ciemiem mirkstot paganu asinls, leti otr€ dieni devis atbel6, savica visos ciemos daudz kara laupijuma un aizveda daudz jfiga dzivnieku un lopu32, kd ari loti daudz meite4u, ko karasp€ks Sajis zem€s m€dz vienigEs saudz€t. Un vir,ri, nesteidzigi atgriezdamies m6jup, celE kav€jds daudz dienu, biidami gatavi, ja atlikuSie igaugi vir,riem varbflt uzbruktu no mugurpuses. Taru igau4i, zaud€jusi tik daudz savu cilv€ku, neuzdrosinEj6s letus vajdt, bet dien6m ilgi v5ca kop6 not€lojamos li$us, ko leti vipiem bija pametuSi, sadedzindja toss un p€c savas paraZas ar daudzEm vaimandm un dzir€m nosvin€ja b€res. Bet leti nometis pie Burtnieku ezerav, sadal-rja sav6 starpA visu kara laupijumu un priecigi atgriezis Beverini. sastapusi te ordega brili Bertoldu, kE an- savu priesteri ar vairikiem biskapa brupiniekiem un stopniekiem, vigi tiem no visa pasniedza d6vanas. un, t5 kn tiesi bija Priecas svctdiena, visi ar prieku vienpritigi slavEja Dievu par to, ka tas Kungs ar nesen ticibai pievErsto rokim tik bargi trija atmaksajis ari citiem pagEniem. Bet Riisi4S, atgriezies Beverinas pili, pav€ra muti un sac-tja: <<Manu b€rnu bErni pav€stis sayiem b€rniem tre5aj6 un ceturtajE augum6, ko Rtsi45 paveicis, a

pkaudams sakalieSus.>>

PAR MIERA SALIGSANU AR IGAUryIEM VZ

GADU. KAd Hermaniss, livu fogts, to uzzin5ja, vi45 bija 6rk6rtigi saSutis par letiem, kas aizvien un aizvien no jauna atsika karu pret igau4iem; vi4S atstrtija zinneSus un, sasaucis visus livu un letu vecikos, apspriedEs ar tiem, kE ari ar viciesiem, kaut gan zemE dzr=voja tikai neliets skaits vEciesu un tie v€l bija reti, un vipi visi nolEma ar igaupiem uzsdkt sarunas par mieru pirms biskapa pdrbraukSanas no V6cijas, kur viqs uztur€jis, lai saviktu krustne5us niikamajam gadam. Sis l€mums bija pa prEtam ari igau4iem, un vi4i piekrita mieram, jo p€c savu labieSu nogalini5anas jau bija sikuSi loti baidites no letiem; un, Iai gan strids v€l nebeidzis, tom€r tika saligts zinSms pamiers uz vienu gadu.

L23

14, decenbris

INDRI$A HRONIKA

)ilII;

1,2

XIII 1. savas konsekr€c[ias vienpadsmitajn gadn biskaps Alberts atgriez's no vdcijas pr6va krustnesu skaita pavadibE. To vidtr bija Riidorfs no J€rihovasr, volters no Emersr€benes2 un daudz citu diicittigo, loti bruBinieki, garidznieki ar visu tautur, kas visi, dodoties jiiras briesmis, nokluva Livzem€. sekodams vi4u padomam, biskaps sasauca visus jau sen ticibai piev€rstos rivus un retus un ar visiem krustnesiem un savu karasp€ku virzijis pret Koknesi, atcer€damies srepkavibu, kuru k4azs Vjadko iepriek5€jn gad0 biia pastrnddjis pret vi4u un virya laudim, ar nelietigu viltu nogarin'dams biskapa bru4iniekus. un ipa saimi, ko biskaps pEc k4aza llguma ar rieriem izdevumiem bija stt[iis tam parlga pret lietuvjiem. Atradis kalnu pamestu un agrEko iedzivo€Ju netirrguma d€l pilnu ar t5rpiem un cflskam, vi4s stingri pav€r€ja kainu iztirit un atjaunot lika to nostiprindt ar izturigiem nocietin6jumiem un uzc€ra varen stipru pilis. Tad vip. pils apsarg.Sanai turpat atstSja bruginiekus un stopniekus lidz ar pasa saimi, kuriem, izt€r€jis prasus h-dzeklus, rika jo r[pigi sargit pili, lai lietuvju izmaniba vai k"ie"o sl€pt5 viltiba tos vairs nesp€tu maldinit kn iepriekicjE reiz€. Biskaps ari pies{'-ra jau min€tajam

J€rihovas Rfidolfam pusi pils un nodeva orde4a brdliem vipu treSo dalu.5 Tad biskaps, vi4us tur atst5dams un visu rabi izknrtojis, atgriezas xlga.

Bet leti pa tam ar diviem karapurkiem bija iebrukusi Lietuva, daius cilvEkus nogalinEjusi un vairikus san€musi gdsti; atgriezusies pie m[s.jiem Koknes€, vipi kop' ar biskapir un visiem ti laudim dev6s uz

majEm.

2' Tai laiki orde4a brnfu vidt b[ia k6ds vikbertsT, kas savu sirdi laikam vairiik bija piev€rsis mirestibai uz raicigo pasauli neki orde4a disciplinai un starp ordega braliem s€ja daudz nesaska4u. Juzdams nepatiku pret sv€t5s dzives kopibu un necienidams Kristus bru4iniekus, vips devis pie Idumejas priesterar un sacija, ka v€roties turpat sagaidit biskapa ierasanos un gribot tam visis liet5s bflt paktausigs. Bet orde4a brdli, c€su Bertolds ar daziem citiem br6liem un karpiem, vajaja brari ka b€gli sa4€ma vipu ldumeji cie! atveda apakal uz cEsim un iesrodz[ia. uzzin6jis par biskapa ierasanos, vikberts lidza, rai vi4u atbrivo un atlauj atgriezties Rigi, un apsolija klausit biskapam un brdliem. Nu br6!i nopriec5jis' cer€dami, ka pec nepatirramajiem atgadijumiem brilis lidzigi pazudusajam d€lam atkar nicis pie prata, vi4u aizsfitiia godam atpakal uz Rigu un atkal uzg€ma kopibi. Bet vi+S, isu laiku ka Jnaa uztavEjies brilu

tzs

1209.

INDRJSA HRONIIG )OII: 3,4 vidE jeb kn vilks starp avr-m, nesp€ja vairs ilgik sl€pt, cik liekullga tr viga noi€la par maldiem, un gaidija izdevrigu dienu, lai savas sirds faunumu vErstu darbos.

PAR MESTRA NOSLEPKAVO$ANU UN MESTRA FOLI(VINf IE. CELSANU. un tas notika kid6 sv€tku dien6, kamEr pnrcjie brnf ar citiem

laudim giija uz Domul.: vi4s tikm€r atsauca pie sevis orde+a mestru un Johannesu, viryu priesteri, ar ieganstu, ka gribot atklit vipiem savus nosl€pumus, un augSfl sav6 mEjirr ar kaujas cirvitr, ko arvien m€dza n€sit kl6t mestram peksgi trieca pa galvu un turpat reizE ar mestru noslepkavoja ari priesteri. Kad notikuso danlia zinEmu pnr€jiem brnfiem, vigi vikbertam, kas no n5jas b€ga uz kapelu, dzinis palol, sapEma otr ar laicigds tiesas starpniecibu sod[iq trE vi4s to bija pelniiis, ar"igo briesmigu n6vi.B vir,ri' gauri vaimanadami, apglabdja savu uzticigo un dievb[iigo mestru venno lidz ar priesteri un vi+a vieti iec€Ia ne mazik dievbijigo, laipno un visiem tikumiem apveltito Folkn-nu. Tas v€l5k gan biskapa klEtbiitn€, gan vi4a prombitn€ visos karagijienos vadija o.t la""irralu ta Kunga karasp€ku un ar prieku cin-lj6s tE Kunga kaujEs, un g6ja un n6ca pie apkiirtEjam pagantaut5m. un visi vi4a br6li stEv€ja vi4am ktlt, un ti Kunga palidziba un uzyara altat bija vi4u pus€. 3. PAR ENGELBERTA PIRMA PRAVESTA, NAVI UN PRAVESTA JOTTANNESA IECELSANU. Kad tai pas6 gad6 nomira ari Engetberts, Sv€tEs Marijas baznicas privests, biskaps no Scdas konventara pa4€ma pie sevis Johannesus, klusu un visis gait5s saprEtigu un gudru v[ru, iec€la rinu sava br6ta, augstu cienitE prEvesta, viet6 un uztic€ja vi+am sv€tas i\larijas baznicas vadlbu. un, tE kE sis pats Johanness pirstiv€ja Sv€tE Augustina regulu un ordeni un valkaja baltu t6rpu, kas apzim€ patiesu Skr-stumu, biskaps, apstiprinidams so t€rpr4 apmainija sis baznicas kanoniku melnis dr6nas un kapuces pret baltim. un, ti kE gan pasi pils€t5, gan 6rpus t6s joprojam vald[ia bailes no paginiem, sis konvents mitinEjds pirmSs pils€tas roberds pirmaji uzceltaji baznicdl un p€c sis baznicas un pils€tas degsanasr6 vini iesEka sv€tis Marijas baznicur? celt 6rpus pils€tas t2Ls. mDra pie Daugavas un turpat dzivoL un si gada krustnesi bija gatavi paklausit gan mfira paaugstinEsanas darbos, gan citos pasflkumos, k6dos rarEja kalpot Dievam.

4. Tuvojotiesjau rudens dienim, biskaps, kas alaz cent5s veicindt un sarg6t Livzemes baznicu, apspriedis ar saviem saprEtigEkajiem viriem un rupigi apsv€ra, k5di veidn vi4s jauno baznicu var€tu gt6bt no lietuvju un krievu naidigajiem nodomiem. Atcer€damies visu launo, ko Jersikas valdnieks kop6 ar lietuvjiem bija nodarijis Rigas pils€tai, liviem un letiem, vir,ri

t27

L20s. rudens

TNDRI$A HRONIKA

KII:

4

nol€ma doties kar6 pret kristign virda ienaidniekiern, jo Jersikas valdnieks Visvaldis allat bija kristig5 vdrda, it ipa5i lati4u, ienaidnieks.n Visvaldis bija apprec€jis kAda lietuvju diiciltigile meitu un, it ki bfidams viens no tiem kA znots un an- saistits cie56m draudzfuas sait€m -, bieii vadija vi4u karasp€ku un, lietuvjiem dodoties uz Krievzemi, Livzemi vai Igauniju, palidz€ja tiem pircelties p6r Daugavu un apgiddja tos ar pdrtiku. Un lietuvjiem tolaik bija tida vara pir visim So zemju taut6m, kE kristieSiem, ti paginiem, ka tikai retie no vir,riem uzdro5inijis dzivot savos ciemati4osa, bet visvair6k baidijds leti. Vigi atstija savas novdrti pamest5s mijas un aizvien patv€r6s tum5aj6s melu sl€ptuv€s, taCu ari tE nesp€ja glibties no lietuvjiem, jo tie vigus, ik bridi uzglsnof sa$Era melos, vienus nogalin5ja, citus aizveda gristi uz sbw zemi un at4€ma visu, kas vi4iem pieder€ja. Ari krievi b€ga pa meliem un ciemiem no lietuvju vaiga, pat ja to bija maz, ki za$ bCg no mednieku vaiga, un livi un leti lietuvjiem bija kluvu$i par baribu un €smu tdpat ki avis, kad t5m nav gana, vilku n-klE. PAR KARAGAJIENU PRET JERSIKAS VALDNIEKU. BCt DiCVS iZ. gliba savas avis, jau kristitos livus un letus, no vilku riklEm, atsfitidams ganu, proti, biskapu Albertu, kas, sapulc€jis karasp€ku no visiem Llvzemes

un Letijas apgabaliem, ar ridziniekiem, krustne$iem un visu savu tautu devis aug5up pa Daugaru uz Koknesi. Un, tE kii Jersika allaZ b[iusi cilpa un it k6 liels velns visiem, kas dzivoja Sajd Daugavas pus€2r, kristitajiem un nekristitajiem, un Jersikas valdnieks allai cEla naidu un karus pret ridziniekiem un ari nevElEjis ar tiem sl€gt miera ligumus, biskaps savu karasp€ku virz-rja pret 5o pils€tu22. Krievi, pa gabalu ieraudziju5i karasp€ku tuvojamies, dev6s tam pie pils€tas vSrtiem preti, bet, kad vficie5i viniem ar ieroCiem rokis uzbruka un vair5kus nogalinija, nesp€ja aizstAyEties un met6s b€gt. VEcieSi, vi4us vajEdamin kop6 ar vi4iem iebruka pa vArtiem pils€ta, taCu aiz bijibas pret Mstigo v6rdu nogalinEja tikai nedaudzus, lielaku skaitu sa4€ma gtsti, bet labprntiik atlEva viniem aizb€gt. Sievietes un bernus p€c pils€tas ie4emlanas pasaudz€ja, daudzus no tiem sap€ma g[st5, un, kam€r valdnieks ar daudziem citiem laivd aizb€ga pdri Daugavai, tika sagfistita valdniece un kopi ar meiten€m un sieviet€m un yisu manUbu nodota biskapam. Todien viss karasp€ks palika pilsEt5 un savica daudz kara laupijuma, sagribdams visos pils€tas nost[ros dr€bes, sudrabu, purpurua un daudz lopu, bet baznic6s zvanus, sv€tbildes un citus piederumus, naudu un daudz - visu pan€ma mantu, un lldzi, pateikdamies Dievam, lras vipiem tik atri bija pieS5r-ris uzvaru pir ienaidniekiem un atveris pils€tu bez paSu zaudejumiem.

129

INDRTSA HRONIKA

KIL

4,5

PAR JERSIIGS DEGSANU. Otnn diena, kad viss bija izlaupits, vi4i sagatavojis atcelam un pielika pils€tai uguni. Un, kad valdnieks no Daugavas otra krastau ieraudzija ugunsgr€ku, vir;S smagi nopfit6s un sika vaimanit un kliegf un teics: (Ai, Jersikq miloti pils€ta! Ai' manu t€vu mantojumslx Ai, negaiditA manas tautas bojaeja! Vai man! ka piedzimu' Iai skatitu savu pils€tu liesmis, lai skatitu savas tautas izdeld€Sanu!> P€c tam biskaps un viss karasp€ks, sadaliju5i savi starpi visu kara laupijumu, atgriez5s ar valdnieci un visiem gtrstek4iem sav[ zem€. Valdniekam tika pazigots, Iai vip5 ierrodoties Rigf,, ja kaut vai v€l tagad vEloties iegflt mieru un sa4emt atpakal gtstek4us. Un vigS ieradds un lfidza piedo5anu par saviem pirk5pumiem, sauca biskapu par t€vu un pazemigi ltrdz5s visus lati4us lii brifus kristie5us aizmirst launo, kas noticis pagitnE, d6vit vigam mieru un atdot atpakal sievu un giistek4us, aizr6didams, ka uguns un zobens, ar ko lati4i vigu sodiiu5i, vipam bijuSas visasdk6s rikstes. Tad biskaps ar visiem sav€jiem iet€lojis par valdnieku, pazemigo lEdz€ju, un dar-1ia vigam zindmus miera noteikumus, un teica: <Ja gribi turpm5k vairities no savienibas ar pag6niem un ar vi4u palidzibu negrausi vairs miisu baznlcu, un an- nepostisi ar lietuvju palidzibu kriew, savu kristigo ticibas brilu, zemi; ja gribi ar divinijumu uz miliem savu valstis nodot Sv€tis Marijas baznlcai, taCu lai to atkal sapemtu no miisu rokas atpakal un kopn ar mums bauditu pastiviga miera saskagu, tikai tad m€s tev atdosim atpakal valdnieci ar visiem gtstekgiem un allai uzticigi sniegsim palidzibu.> Valdnieks, pie4emdams Sos miera noteikumus, apsolija uz priek$u vienm€r biit uzticigs SvEtis Marijas baznicai un apliecinija, ka nepiedalisies paginu perinntajos plEnos un tur€sies kristie5u pus€; un vi4S atdeva savu valsti baznicai un to lidz ar svinigi pasniegtiem trim karogiemt sa4€ma atpakat no biskapa rokas, atzina biskapu par t€vua un deva solijumu, ka turpmdk atklE5ot tam visus krievu un lietuvju launos nodomus. Tad vi4am tika atdota atpakal valdniece lidz ar pdrEjiem gtistek4iem, un vi45 priecigs atgriezis savd zemE, sasauca savus laudis, kuri bija aizb€gu5i, un sika no jauna celt pili. Un tom€r vi45 v€l4k atkal piedal-rj6s lietuvju perinitajos phnos un, aizmirsdams savus uzticibas solijumus, it bieti uzkndiia paginus pret Kokneses vicie5iem.D 5. PAR OTRO KARAGAJIENU UZ UGAUNUU. P€c tam, izbeidzoties ar ugaugiem saligtajam mieramrx Bertoldg bruginieku mestrs CEsis, atsauca pie sevis Risigu ar vi4a letiem, ki ari citus letus no Autines un ar saviem vendiem virz[i6s uz Ugauniju. Un cilvEkust kas v€l nebija sab€gu5i pie k6das pils, vi4i atrada to ciemos, visos ciemos, kuros var€ja nokllt loti daudzus nogalinija un, lielu skaitu cilv€ku noniv€juSi, citus sar,r€ma giistii, sagr5ba daudz kara laupiiuma, aizveda lidzi sievietes un meitenes un, atst6dami ciemus tikpat kE tuklus, p€c lielns slepkavo5anas un dedzindSanas atgriezds mijis. Kad to uzzinEja Turaidas livi' kas lidz

13t

pdc 4, oktobra

L209./t2t0. ziema

INDRIIfA HRONIKA

KII:

5; )(V:

1

sim aizvien ar igaugiem slepus bija perinEjusi nodenigus prinus, vi4i bija saSutuSi, ka C€su Bertolds ar letiem atsik karu pret igaupiem,3r un pierun6ja biskapu non-kot uz Ugauniju sltr,rus miera lig5anai. PAR MIERA SALIGSANU. Un bislcaps aizsttija priesteri Alebrandu uz Otep€ gan atjaunot mieru, gan atprasit tirgotiju ipaSumu.t Un visas Ugaunijas igaugi, izdzirduSi par bist un igaur,ri, nev€l€damies klausities pestisanas virdus, aizstrtija Alebrandu atpakaf pie biskapa un reiz€ ar vigiem norikoja savus cilvEkus miera saligsanai. un tika saligts miers ar biskapa liviem un letiem Gaujas vieni pus€, bet c€su Bertolds un Rnsi45 ar saviem letiem mieru nepie4€ma un gatavojds ci4ai.g

XW 1.

PAR DIVPH)SMITO GADU.

L2LO.

Divipadesmitais amata gads Sis biskapam bija, Un tikai nedaudz dienu tad Livzeme vadija mieri. Tas bija biskapa divpadsmitais gads, un baznica nedaudz dienu vadija mieri, jo, kad biskaps, atst5jis Livzem€ savus vl-rus un daius krustnesus, ar saviem krustnesiem atradis atcelE uz v6c[iu,1 zundd2 jfiras krastE pckS4i pariid-1ins kursi, Kristus virda ienaidnieki, ar astopiem siro6jkuliem. Tos ieraudz[iu5i, krustneSi no kogEm iekipa mazikos kufos3 un trauciis preti pag6niem, tacu nepietiekami piesardzigE steigE ik kulis cent5s citus apdzit lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kursl, atslogojusi savu sirot6jku{u priekrgalus, pac€la tos virs pretimbrauc€jiem un vienlaikus izk5rtoja kulus pa p6riem ar brivu telpu starp ik peri. TipEc krustnesi ar pirmajim divdm laivim jeb maz5kajiem kufiem iebrauca saj6 brivaj6 telpii starp sirot5jkufiem, bef tE ka vigi atradds mazikajos kufos, nevar€ja aizsniegt ienaidnieku, kas slEjis augstu virs vir,riem. PAR DAZIEM ZUNDA KURSU NoGALINATAJTdM. raa ienaidnieki tip€c dalus no vipiem ar Sl;€piem nogalin5ja, bet dali noslika un citi tika ievainoti, pir€jie atgriezas pie kognm un izgl6b6s. Tad kursi, sav5kusi nogalindto lil5us, iz!€rba tos un sadalija savi starpi dr€bes un piir€jo kara Iaupijumu. TaCu Gotlandes pilsoni v€l6k lilgus salasija un bijigi apglab5ja. Bet nogaliniti tur tika ap trr-sdesmit brur,rinieku un citu. Biskaps par

133

Lieldienas, 18.

aprilis

II{DRISA ERONIKA )ilV:

2-5

vigiem s€roja vair€kas dienas, bet ti{rS zinija, ka vajf,sana ir noderiga tam, kas to cieS, tApeg ka ir sv€tlaimigl kas taisnibas dEl top vajiti, jo, tipat kn podniekn traukus pErbauda hr€sns, tE taisnigos pirbauda cieSanas.

2. PAR KRIEVU

PIRMO KARAGAJIENU UZ OTEPN{ TAi PASa IAi. ari Pleskavas kqazs. ar visiem saviem krieviem atnica uz ugaun[ju ar lielu karasp€ku ur4 aps€dusi otep€ pili, cin-rj6s ar vi4iem astopas dienas. url ti kE pili troka Edens un pirtikas, vipi ltrdza krieviem mieru. Tie pie5$ira vigiem mieru, dalus hristiia ar savu kristibu, sar;€ma no vigiem Cetrsimt nogatmarkr+T tad atkapf,s un atgriezds savd zem€, apsolijusi aizsttit pie vi4iem savus priesterus, lai tie novestu lidz galam sv€tis atdzimsanas kristibu. Tacu to krievi neizpildija, jo ugau4i v€lak pie+Ema ridzinieku priesterus, kas vigus kristija, un tika pieskaititi ridziniekiem.t

ki

Novgorodas lielkgazst un reizE

3. P€c vairEkiem gadiem minEhjn Gotlandes salfl ieradf,s fnlzi ar krustnesiem un sastapa tur kursus ar lielu laup-rjumu. viTri tos tudal ielenca, cin[ids ar tiem un gandn2 visus nogalinija, sagr6ba Cetrus sirot5jku{us ar visu laupijumu un aizveda tos uz Rigu. vigi tiem ari at4cma neskaitimas kristiesu zem€s nolaupitas aitas un nogndnja tis uz Rigu. Un liels bija prieks par to, ka kur5iem atmaksits.

4. Biskaps, lai ari dzili apb€dinits par savu cilv€ku pastEvtgaj6m grritib6m un nivi, tom€r, atkal razdams patv€rumu pie ti Kunga un tam uzticEdams savu celu un darbosanos, atgriezis vicij6, kur krietnajiem un dievbijigajiem z€lojEs par sav€jo zaud€jumiem un pa miestiem un iel6m, pa pils€tdm un pilim mekl€jq kas ki mtrris nost5tos tA Kunga nama priekS6 un piespraustu sev krusta zimi, lai dotos pAr Jiiru un brauktu uz Livzemi ,par mierinijumu nedaudzajiem, kas bija tur paliku5i. Un tika atrasti izo, Verdenas biskaps,t Fllips, Raceburgas biskaps, kA ad P5derbornas biskaps,ro kuri ar saviem brupinieklem un daudziem

gadu.

,,

r 'l:_' :' "ttt"*,:',i,t,:,,, ,.,, ' 5. PAR NODEVIGO I,iW UX KURSU SAZVERESTIBU PREI Ri.I GAS PIISETU. Pec biskapa aizbraukJanas un kur5u kaujas ar krustnesiem visi apknrt€jie pag6ni dzird€ja, ka kursi nogalinEjusi zin5mu skaitu: . krustne5u, un cits p€c cita sltija zigneSus, vispirms livi pie kur5iem, kurSi', pie igau4iem, ki ari pie lietuvjiem, zemgaliem un Meviem, un vis6di:, ,r.. ' gudroja, kd var€tu nopostit Rigu, ar viltu sa4emt ciet visus vicie5us un y vi4usnogalinaf.Lietuvji,dom6dami,kaKoknes€paIiku5itikainedaudzi, atndca ar lielu karasp€ku uz pili, atrada taji J€rihovas Riidolfu ar citiem,

gatavoj6s celam uz n6kamo

INDRIITA HRONIKA

)ilV:

5

biskapa viriem un tiem jo sparigi uzbruka. Biskapa kalpi un leti izniica no pils vi4iem preti un daudzus ievainoja un nogarinEja ar slc€piem, bet stopnieki no aizsargsienas dazus. Lietuvji nesp€ja noturciies pret so uzbrukumu un vi4u prieksi- atkip6s. Tad dazi jau sen kristiti Ales liviu,

pilni, dev6s uz Kursu un, sac€lusi prct Rigas baznicu visu zemi, sav6ca sp€cigu un rieru karasp€ku, aizrEdidami, ka pils€t5 - un ta tas patie56m ari bua paricis pavisam maz cilvEku. Kad pilso+i to uzzin6ja, vir;i izslt[ia jiiri -izlEkus. savas nodevibas zults

rA runSr

ApsEDA PIISETU. Bet kursi ar visu sapulc€to kara-

sp€ku cetrpadsmit dienas uztur€jEs turpat kaimigos, ar lozem taujnjot sam dievu palidzibu u-n izdevigu laiku. Pa tam atgriez5s izliiki, t"itiu nebija redz€jusi. Tad Sledenes gr6fsu un brupinieks Markvardsa ar citiem

krustnesiem,

par ""Lo kas bija palikusi uz Lieldienim, ar sayam div5m kogim

aizbrauca lejup uz Daugavgrivu, gribdami atgriezties V6cij6, un, atst5ju5i tikai nedaudzus uz ku{iem, nakti pirgur€ja krosterf. otra dieni, ritam austot, visa jfira Slfita k6 nokrdta ar tumsu m6koni. TdpEc no tiem, kas atradis uz kuliem un ieraudzija milzum daudz paganu un rieru karasp€ku virsri niikam, citi sagatavojEs aizsardzibai, citi aizb€ga uz klosteri. Bet

pag6ni,

cer€dami pilsetu iepemt negaiditi triecieni, iekams vi4iem biis aizsteigusies prieksa k6da v€sts, krustnesu ku$iem neuzbruka, bet 6tri jo atri iras uz pilsetas pusi. Tacu tos ieraudz-rja zvejnieki Daugavas abos krastos, atb€ga Rig6 un pazi4oja, ka vi4iem pa p€d6m sekojot karasp€ks. Tad pilsoni, ordega brili un stopnieki maz ar garidznie- to ganarbija kiem un sievietEm visi steidzEs pie ierociem, tikai kara laik6 zvanitE wana.a skayim sasauca tautu un, dodoties Daugavas krasti ienaidniekiem preti' vairikus ievainoja ar stopiem. un kursi, atstEdami kulus Daugavi, sakirtoja savu karasp€ku uz rauka; un ikviens nesa sev prieksn no diviem

deliem sastiprindtu koka vairogus un gana spie$m ridzigu rungu

tE

atbalstisanai. un, kad saule apspid€ja baltos vairogus, tos atstaroja [dens un lauks, jo tas bija liets un stiprs karasp€ks, un tas tuvojis pils€tai. un

livi un stopnieki g6ja vi4iem preti tidz pirmajam nocietinajumam, kas atradis uz lauka pils€tas v6rtu prieksdrd, un cin-r.i6s ar vipiem lidz dienas tresajai stundai, bet pilso4i pielika uguni ciemamlT irpus m[ra. Daziem no miis€jiem bija ari lidzi dzelzs trijzobu dzelkf4i, ko viBi izsvaidija celi, pa kuru tuvojds karasp€ks. un dari pilso+i, kas drosmigi uzsdka ci+u un nogalin6ja daudzus aiz saviem vairogiem stivosos ienaidniekus, atceli klupa pir siem dzelks4iem; dati no tiem tika nogaliniti, citi atbcga pie mums.r8 P€c tam karasp€ks dev6s pie saviem kufiem un, ietur€jis azaidu, no jauna sagatavojis ci4ai. un vi+i, izdzirdusi liel6 zvana skar,ru, sacija, ka vinus ap€dot un aprijot sis Mstiesu dievs. un vigi no jauna pienica pie

L37

kopd

junija

beigam

-

18. apriris

12.

j'iis

INDRIIfA HRONIKA )trV: 5,6 pilsetas un visu dienu cinijis. Un, kad viqi iznfica no savu vairogu aizsega, sanestu kokus dedzin63anai, loti daudzus no vipiem ievainoja loka 55v€ji. Un ikvienu, kas, maSinu akmegu vai stopnieku ievainots, nokrita zem€, vi4a brf,lis vai cits ci4u biedrs ttdal nobeidza pavlsam, nocirzdams vi4am galvu.p Un, kad vi4i pils€tu jau biia no vis6m pus€m lelenku5i un uzktru5i lielu uguni, pie Seni kalna uz zirgiem ieradis salie5l, draud€ja ienaidniekiem ar saviem mbeniem un virziiis uz pils€tu no otras puses. Tos ieraudzidami, kur5i atkipls no pils€tasr, savica savus MtuSos un, atgriezu5ies pie kuliem, p5rc€l6s pir Daugaw. Tur vipi tris dienas vadija mieri, sadedzinEja savus miruSos2r un apraudija tos. Turaidas livi,

lai

uzziniju5i, ka kur5i apsfiuSi Rigu, un grib€dami pils€tu iznicindt, sav6ca lielu karasp€ku, lai dotos kur5iem palig6, jo dati nodevigl livi, kE arf zemgali un citas tautas grib€ja nogaidit kursu panikumus, lai tad visi reiz€ sapulc€tos uz pils€tas noposti5anu. TaCu tai paS6 dien6 salieSi, nogaliniju5i sal6s22 vairikus kur{us un at4€mu5i vi4iem kulus, ierad5s pils€t5. Bru4inieks Markvards, atgriezdamies no Daugavgrivas, pa ienaidnieku vidu iekluva pils€t5 un v€l6k pievienoJis ordega bn6lu kopibai. N6kamajn nakti pils€tE ieradis Kaupo ar visiem saviem radiem, draugiem un uzticigajiem liviem, bet lkSkiles Konr6ds ar augSgala lMema atnEca no rita uz lauka pie pilsetas. Un, kad Konrids tur sarikoja lielu karasp€li ar zirgiem un ieroCiem, pie viga san6ca visi no pils€tas, un to vid[ valdija liela tftsme. Un vini dev6s pret kurSiem un izaicinija tos uz c-rr,ru, gatavi vai nu varonigi mirt vai dzivot. TaCu kurSi, kuriem vairik rfip€ja savEjo apbedisana, run5ja miermitigu valodu un p€c trim dienEm atkipis. Bet tivi, Sis nodevibas vaininieki, bez jebkndiem sav€jo ievainojumiem brivpritigi deva gandarijumu Dievam un biskapa saimei un apsolija uz priekiu btt uzticigi. Un pils€ta, Soreiz ar Dieva Z€Iastibu izglibta no paginiem, pateicis Dievam un nol€ma turpm6k pils€tn svin€t Sv€t5s Margrietas dienu, kurE Riga tikusi atbrivota no aplenkuma. Ari C€su Bertolds tobn-d ieradfls ar letiem no Ugaunijas, kur, nodedzin6jis daudz ciemu un nogalin[jis lielu skaitu paginu, bija tiem nodarijis privus zaudEjumus, un ar lielu karapulku n6ca ridziniekiem paligi. TaCu, kurSiem atkipjoties, ikviens atgriezds sav6 zemE.

6. PAR TRESO KARAGAJIENU UZ UGAUNUU. PCC tAM BETtOIdS sapulc€ja karasp€ku, un kopE ar vi4u gija biskapa kalpi Zifrids un Aleksandrs un daudzi citi, un livi, un leti. Non6ku5i Ugaunij6 pie Otep€ pils, vi4i taj6 atrada tikai nedaudzus. Tdp€c pils laudis, sava nelielii skaita d€l izbiju5ies, Bertoldu ar miermiligiem vErdiem uz4Ema pili. Bet biskapa kalpi ar daiiem liviem, nezinidami, ka Bertolds uz4emts pili, uzk5pa taji no otras puses.

139

lidz 16. Jilliam

13.

jiiliis

13.-1.{. JirliJs

16.

julijs

13.

ja[is

INDRIIfA HRONII(A XW: 7,8 PAR OTEPE IEryEMSANU UN NODEDZINASANU.T4 Tiem sekoja

viss karasp€ks; titti sasniedza kalna virsotni, ie4€ma aizsargsienas brustvEru, sagr6ba pili, nogalin5ja viriesus, sap€ma giist5 sievietes un ieguva daudz kara laupijuma. Daii izglEbns b€goL Tad v{ri vairikas dienas palika turpat atptrti un, sadaliiusi sav6 starpi laupijumu un pieliku5i pilij uguni, atgriez5s Llvzem€.

7. PAR IG,AUryU KARAGAJIENU PRET VENDTEM UN VENDU APLENKUMU. Tetud uvzemes baznicai torciz draudEja daudz briesmu, jo tE atradds daudzo apknrt€jo pagintautu un krievu vidii, kas visi tikoja viena to iznicinEt. T6p€c ddzinieki nol€ma norikot siitnus pie Polockas k4aza, lai varb[t rastu iesp€ju saligt ar vipu kaut kida veida mierul un sitits, lai dotos uz Krievzemi, tika JErihovas R[dolfs ar daiiem citiem.a

8. Kad vi+i tuvojis c€sim, raugi, tad ndca igaupi ar rieru karasp€ku un aplenca c€sis. Riidolfs ar sav€jiem paglEbis saj5 pili. un igauTi tris dienas cin-rjas ar Bertoldu un vi4a bnnfiem un vendiem pie vec6s pils%, kuri brSli toreiz v€l dzivoja kop6 ar vendiem. Daudzi igau4i krita, stopnieku ievainoti, t5pat ienaidnieki ar saviem s$€piem nogalinija vairikus vendus. Igau4i sakrdva rielas ball5u gr€das un pielika t5m uguni, lai aizdedzinitu pili, un no meiiem atvilka lielus kokus ar vis6m sakn€m, no tiem izveidoja kaut ko lidzigu aplenkumtornim2T, kuru vini nostiprindja un nodrosinija ar citiem bal$em, un, cinidamies no apaksas, ari no augsas sivi uzbruka pils laudim ar uguni un diimiem. un, ja ciga bfitu ieilgusi, vini drosi vien biitu nodar[iusi v€l lieliku launumu, jo dalu nolaidibas d€l v€stis nesasniedza rr-dziniekus ne pirmajii un ne otraj6, bet gan tikai tresaj6 aplenkuma dienii. Tad cElds ari vigi un ceturtajE dien6 noniica Sigulddn PAR LivtI MALEVU,. Tai pasi diena igau+i, uzzinajuSi par livu un Ietu lielo pulc€sanos ar Kaupo un viFa draugiem, atkipEs no c€su pils, pargnja pir Gauju un nakti atptitEs, gul€dami pie ezera, kas atrodas pie Beverinas celas. Bet c€su brili un Kaupo ar liviem un letiem viyiem no rita sekoja, apmetis pie t6 pasa ezera brokastot un izsflt[ia pa prieksu karaspeka izlfikus un salgus, no kuriem daii atgriezusies zipoja, ka igau4i aizgiitn€m b€got piir Imeru. un livi un leti, pErlieku notic€dami vir,ru vardiem, t[da[ steigdus met5s igau4iem pakal, sacldami, ka nekiidE zi4d nevarot gaidit gausos ridziniekus. Tacu Kaupo teica lidz ar viciesiem: <sagaidisim savus brilus un tad var€sim cinities un, pa4€musi savus spirnus, laisties augSup.>

741

INDRII
)ilV:

8

PAR PIRMO KAUJU PIE IMERAS.31 Bet tie nelikis par to ne zinis un, an- v€l€damies driz6k vicie5u boj5eju, vajnja igau4us, tatu priekigali

nolika vicie5us, lai, pasi sekodami aiz muguras, atkariba no kaujas iznikuma bfltu gatavi vai nu vaji5anai, vai b€gsanai. Te vi4i virz-1i6s uz Imeru, nezinidami, ka melos pie Imeras pasl€pies igau+u karaspEks, un peks+i ieraudziia visu ienaidnieka karasp€ku sev nEkam virsf,. Tad orde4a brElis Arnoldsro satv€ris karogr4 sac[ia:
un vigi uzbruka tlem, dazus no vigiem nogalin5ja un ar vigiem. un krita Kaupo dcls Bertolds3 un vi4a svainis vanes, drosmigs un krietns vr-rs, un dali orde4a breli, bet blskapa kalpi vihmanis un Alders tika smagi ievainoti. kaunE savu tautu! rel="nofollow">

cin-1iis

PAR LiVtI BEGSANU. Bet livi, kas sekoja aiz muguras, ieraudzidami lielo karasp€ku nikam visur lauki no meliem, tidaf metEs b€g! un v6ciesi palika vieni. To redzdami un apsv€rdami savu nelielo skaitu vi+u nebija vairik lri apm€ram divdesmit vi+i sabliv€jis vienkopus un, -, cinidamies ar ienaidnieku, atkipis pa taisno celu uz Gauju. J€rihovas Riidolfs, ar S[i€pu ievainots, nokrita zem€, tacu fn-zs vigbotds vipu atkal

uzsEdinija uz zirga, un Sis pats frizs, uztic€damies savam Atrajam zirgam un te bcgdams, te stkal atgriezdamies pie ienaidniekiem un tos sauraj5s

vietis aizkav€dams, daudzus izgl6ba. PAR LETU MOCEK{.A NAVI pIE IMERAS. Bet igau4i vajija kn viciesus, t6 ari llvus un letu kijniekus, kas bega pa labi un pa kreisi. un

vi+i sagflstija ap simt no tiem un dalus nogalinEiq bet citus aizveda atpakal pie Imeras un tos nobend€ja ar drausmigim mocibim. Tidu b[ja cetrpadsmit; no tiem vi4i dazus cepiniJa dziws, citiem, nor€vusi tiem dr€bes un izgriezusi ar saviem zobeniem krustus uz muguras, pirErieza rikli un, ki ceram, aizsttija uz moceklu saimi debesis Tad igau4i atgriezis savi zem€ un, zEkidami kristie5us, apzi4oja visus Igauniias novadus, sazv€r€jis un apvienojis, lai vigi biitu viena sirds un viena dv€sele prct hristigo virdu. Bet Kaupo, livi un leti, pirniku5i no kaujas, apraudEja saws kritu5os, skumdami par to, ka pag6ni nogalin5jusi tikko kn kristitos. un lidz ar vir,riem sEroja visa baznica, kas tobrid b[ia kn stiprs loks, kurs allai uzvilkts, bet nekad

INDRI{(A HRONIKA )ilV: 9, 10

nelust kE Noas S$rstss, ko lielas bangas gan m€ttr, bet nesadragC kE P€teras laiva, ko vilgi svaidq bet nenogremd€, kn slevietc, ko p&$s vaj6, bet nepievir€, jo Sim cie5an6m sekoja mierinijums un Dievs p6c bed6m d5v6ja prieku.

9. PAR MIERA SALIGSANU VZ MUZU STARP POLOCKAS Kl)iAZU UN RIDZIMEKIEM. Pr,ot! orderya britls Arnotds ar saviem biedriem tika aizsfitits pie Polockas k4aza uzzinig vai tas varb[t piejemtu mieru un Rigas tirgotejiem pav€rtu celu uz savu zemi. Kgazs pritu un lidz ar vigiem priecnjns par mieru, tiesa, perin6dams vittu, un strt[ia vi4iem lidzi Ltrdolfut, gudm un bag0tu viru no Smolenskass, lai tas, nokluvis Rtgq risinitu sarunas par talsnibu un mieru. Kad viTi ieradis fuign un tur darija zinEmu k4aza gribu, n-dzinieki piekrita, un tad pirmoreiz tika saligts mihigs miers starp k4azu un ridziniekiem, taru ar noteikumu, lai livi kr,razam ik gadu samaksEtu pienEcigos mesluse vai an- bislraps viryu vieti.. par to visi biia priecigi, jo tagad vareja dro56k karot ar igaupiem un pfir€jiem paginiem. Un t6 tas ari notika. sa4Ema vigus laipnu

10. PAR PIRMO KARAGAJIENU UZ SONTAGANU4I. Kad pienEca rE Kunga dzimsanas svEtki un ziema pie4Em6s bargumi, ridzinieku vecikie apziSroja visu Ianzemi un Letiju un visas pilis pie Daugavas un Gaujas, Iai risi ierodas un ir gatavi atmaksEt igau4u pagEntaut5m. un v€sts par to sasniedza Pleskavu, kurai tobn-d ar mums bija miers, un misEjiem patign ierad6s milzigs pulks krievu. un ierad8s zemes vecikie REsips un Kaupo, ka ari Ninnus{2 un Dabrclis -ar citiem un virzijis ridziniekiem un krustnesiem pa prieksu, un aiz tiem uz Metsepolis sekoja viss karaspEks. San€muSi $lniekus no liviem, kurus uzskatija par neuzticamiem, vi4i dev6s til6k uz jEru un, iedami dienu un nakti pa taisno celu gar J[ru,* sasniedza pirmo novadu, kas saucas sontagana. Kad celu sargi ieraudzija karasp€ku, vi4i aizb€ga, lai to pazi4otu sav€jiem. Ta{u karasp€ka 6tr6kie viri iebruka ciemos reizE ar izltikiem un atrada gandriz visus vipu ciemos un m5j5s. Un karasp€ks sadaliiSs pa visiem celiem un ciemiem, un vi4i vis6s viet6s nogalindja daudz tautas un vajEja tos kaimigu novados, sa4Ema gtst5 sievietes un b€rnus un sapulc€jis pie pils6. Nikamaj6 un tresajd dieni vipi sirodami visu nopostija un nodedzinEja, ko vien atrada, un sagr5ba zirgus un neskait6mus lopus, Tur bija cetri tfrkstosi v€rsu un govju, bez tam zirgi un citi lopi, un gtrstek4i, kam nebija skaita. Daudzi pag6ni, kas glEbdamies aizb€ga uz meiiem un uz j[ras ledus, an- g6ja boja nosaldami. Ceturtaj6 dien6, ie4€mis un nodedzindjis tris pilis, karasp€ks sdka ar visu laup-rjumu vikties lauk6 no zemes, nesteidzigi atkipis un,

145

25. decembrls

I2LL. Janvirls

INDRIISA HRONIKA

)ilV:

10,11

sadal-rjis laupijumu savf, starpE lidzigis dal6s, priecigi atgriez5s LivzemE.

Un visi teica to Kungu, kas vi4iem bija d8vdjis tespeju atmaksEt ienaidniekiem; un apklusa igau4u nievas, ar kidEm vipi agrek bija nievdjuSi livus un letus vi4u faulu moceklibas def. TAPAT PAR CITU KARAGAJIENU.S N6kamaj6 lun6cij6

livi un leti ridziniekiem atkal sapulc€j6s pie Burtnieku ezera un, sastapdami sakalieSu un ugaugu karasp€ku, g6ja tiem virsii, lai cinitos. Tadu Sie pagrieza muguras un met5s begt; palika tikai viens, kas pienica pie mus€jiem un zi4oja, ka otrs liels karasp€ks no Piejlras novadiemtr tai pa56 nakti iebrukSot LivzemE pa citu celu, kas ved gar jtru.t To uzzindjuSi, livu vecdkie aizsteidz6s pie savim siev6m un b€rniem, Iai paglEbtu tos no ienaidniekiem, un tad ikviens atkal atgriezis pie saviem nocietin5jumiem. Un tDda! otri dieni no Sontaganas un citiem apkflrt€jiem novadiem il{etsepol€ ar lielu karasp€ku ieradis igaugi, kas ieprieki biia izglibu5ies, un, tE kE visa tauta uztur€jis pilis, aizdedzin6ja pamestos ciemus un baznicas un ar sav6m upur€San6mt pastrid6ja daudz neS$istibu pie baznicdm un miruSo MstieSu kapiem.$ Un ridzinieki, Iai tos vaj6tu, sapulcEjis Turaid6, t5pat C€su Bertolds un RDsi4S ar visiem letiem pie Braslassr. Kad igau4i to uzzinija, vipi veicigi atstija zemi, nesagaididami sadursmi ar kristieSiem. TAPAT PAR KARAGAJIENU PRET SAKALU. Tresajalun6cij6 ridzinieki sagatavojds Vilandes pilss2 aplenkumam Sakal6, saaicindja livus un Ietus no visiem apgabaliem un pilim un, piedraud€dami ar sodu tiem, kas neieradi5oties, un iedzidami vi4iem bailes, savEca stipru karasp€ku. Un kop5 ar vigiem gija Engetbertss3, biskapa svainis, kas togad pildija fogta amatu Turaidi,s ar orde4a briliem un krustneSiem. Un vi4i dev6s uz Sakalu un pa4€ma lidzi mazo ma5inu jeb paterellu, stopus un citus pils aplenkumam nepiecieSamos rikus. 11. PARVILANDES PII^S PIRMOSS APLENKUMU. TA Kunga iemieso5anis 1210. gadd, biskapa'Alberts trispadsmitaji, vdcie5i, livi un leti pirmoreiz aplenca Vilandes pili Sakal6. IIn vflcieSi sflt-rja livus un letus izlaupit visu apk6rtEjo novadu$ un sagid6t p6rtiku un labibu.sT Vi4i apstaigAja visus ciemus, nogalin6ja daudz pagEnu un citus atveda sag[stitus pie pils. Tad CEsu Bertolds un R[si4S ar citiem letiem un vecikajiem, panemdami lidzi visus gtstekr;us, piegAja tuvik pilij un teica: <Ja atteiksities no savu viltus dievu pielflg5anas un grib€sit kopi ar mums tic€t istajam Dievam, tad atdosim jums Sos glstek4us atpakal dzivus un br6ligd milestibi saistisim jls miera sait6m ar mums.> TaCu tie ne dzird€t negrib€ja par Diew un kristigo v6rdu, bet drizak v€l draud€ja ar karu, aplika vicieSu brur;as, ko bija ieguvuSi pirmajn sadursm€ pils virtos, lielijds, st6v€dami pa56 pils augS6, gatavojis kaujai un ar sayu klaigiSanu r,rirdzigi zobojds par karasp€ku. Bet Rtrsi4S ar letiem sagriba visus

ar

L47

no 19. janvira

lidz 17. fcbruirim

no 17. februira

lidz L9. marlam

pirms 25, rnarta

INDRII$.A HRONIKA

)ilV:

11, tr2

grlstek4rus, nokSva tos un sasvieda gnEvi, piedraudot tiem, kas bija

pili, ar

to pa5u. Bet pa tam loka Siv€ji daudzus nogallnija ur4 dzenot visus atpakal, piespieda vipus aizstivctieq citi uzcEla aplenkumtornin Livi un leti ar sanestiem kokiem piepildija gr6vi no apaksas lidz augsai un

uzstrfma virst aplenkumtorni; leti ar stopniekiem uzkEpa augSi, uz aizsargsienas daudzus nogalinEja ar bultim un s$€ptem un daudzus ievainoja; piecas dienas rit€ja ndrirtigi siva cipa. Igaupi centEs aizdedzin5t pirmo koku gr€du ar spccigu ugunl, ko vi4i ragavEs noslldln8ja no pils. Livi un leti dz€sa uguni, uzberot ledu un sniegu. Arnolds, order,ra brilis, tur noptt€jEs nakti un dienu, kam€r beidmf ar akmeni notriekts, p5rc€tis

uz moceklu saimi. vir,rs bija loti dievbijigs cilv€ks, kas nemitigi lidza Dievu, un, ko vi45 lfldza, to, ceram, vips ari atradis. Vdciesi uzstfrd-rja masinu un, mezdami nakti un dienu akmepus, griva nocietinitis vietas,

nogalindja cilv€kus un neskait5mus lopus pil! jo igaur,ri, kas kaut ko t6du r'€l nekad nebija redz€jusi, savas mijas pret tik sp€cigiem triecieniem nebija nostiprinEjusi. Livi un leti koku gr€dai v€l kr€va yirsfr sausu malku lidz pat d€lu Zogam.se Eilards no Dolenes@ uzkEpa augSi. Vir,ram sekoja bruryEs un iz6rdija dElus, bet iekspus€ atrada otru nocietinEjumu, 'dciesi kuru izirdit nesp€ja. Pils laudis sapulc€jiis augSi un, metot akme?us un balkus, atdzina v6ciesus atpakal. Tle nokipa zem€ un, pierikdami uguni, aizdedzinaja pili. Igaugi izird-1ia degoSos d€lus un aizdedziniitos aizsargsienas ball5us un izsvaidija tos. NodzEsuSi uguni, vigi no n-ta visu atjaunoja, un piri palikusie atkal stiprin6j6s uz aizstEv€sanos. Tacu pili bija daudz kritu5o lilfu, tr[ka ldens un gandn? visi b[ia ievainoti, ti ka rinu sp€ki jau apsika. Sestajii dien6 vdciesi sacija: un sie atbild€ja: <<M€s atzistam, ka jtsu Dievs ir lielnks par mfrsu dieviem, jo vipS, pieveikdams mfrs, noskar;ojis m[su sirdis, lai pietfldzam vinu. T6pEc lfrdzam pasaudzEt mls un' tSpat ki liviem un letiem, ari mums i€ligi uzlikt kristietibas jrigu.> Tad vaciesi, ataicinEjusi pie sevis pils vec6kos, izkldstija vi4iem yisus kristiesu

piendkumus un apsolija mieru un briligu milestibu, PAR TO, rA SArArrEsI SAryEMA KRISTUS TICIBU UN MIERU. viqi' loti iepriecin6ti par mieru, apsolija piepemt kristibas sakramentu tndi pa55 laiki un ar tiidiem pasiem noteikumiem kE livi un leti. Tad vir,ri deva $-lniekus, apstiprinija mieru un uzg€ma pili priesterus. Tie, apslacldami ar sv€titu fideni visas mijas un pili, viriesus un sievietes, un visu tautu, zindm5 m€rS.ievadija vi4us ticitrE un pirms kristibas katehiz€ja, tadu pirak briesmigis asinsizliesanas del pasu kristibas sakramentu vEl atlika. Kad tas bija paveikts, karasp€ks atgriezds Livzem€ un visi slav€ja to Kungu par paginu piev€r5anu ticibai.

12. PAR KARA I-{IKA RIGA PALIKUSAJIEM TIRGOTAJIEM. PCC tam' Lieldienu svEtkos, tirgot5ji, dabrljusi zin6t par visiem igau4u un citu

r49

3. apritis

INDRIIfA HRONIKA )trV: 12,13 apk6rt€jo pag6nu nodomiem

kn Sie iecerEjuSi pirms biskapa

un

- un Rigas.pils€tu atlika braucienu krustne5u ieraSan6s nopostit r,r*vzemi -, uz Gotlandi6r urq atstidami nov6rti tirdzniecibu un dari5anag palika ar visiem saviem kufiem lidz krustnesu atbraukSanai.o Tikm€r uz Igauniju tika aizsltiti zi4neSi noskaidrog kas paginiem ir padom6. Atgriezu5ies vi4i vEst-lja karu, atveda mieru atpakalG un zigoja par 5o neuzticamo cilv€ku nodomiem. PAR KARAGAJIENU PRET SAKALU. Un tldal c€l6s Kaupo un ar sav€jiem, un biskapa kalpi, ieg5ja tuv€Ji Sakalas novadi un aizdedzin6ja visus ciemus, lidz kuriem var€ja noklng nogalin6ja visus virie5us, aizveda gristi sievietes un atgriezEs r,r-vzem€. PAR DAZADIEM SAKALIESU KARAGAJIENIEM PRBT LETIEM. Vi4iem sekoja sakalieSi un arf savukirt aizdedzinflja visus ciemus ap Burtnieku ezeru, nokluva lidz Imerai un, nogaliniju5i vairf,kus letus, aizveda gtrst6 sievietes un b€rnus un pa4€ma lidzi kara laupijumu. P€c Siem c€lis Lembitss un Meme, Sakalas vecikie, ar citu karasp€ku, pnrgnja p5r Imeru un, nokluvuSi lidz baznicaiG, nodedzinija to un nopostija visu, kas pieder€ja priesterim, visi draudz€ sagriba lopus un daudz kara laupijuma, nogalindja virie5us, kurus dabiija rok5, un aizveda glst6 sievietes, b€rnus un meitenes, un visa Livzemes pierobela pieredz€ja CEsu Bertolds

lielas bEdas. PAR RIDALIESU66 CiryAM. Proti, sakaliesi un ugaupi uzbruka letiem, ridalie5i un Piej[ras novadi v€rs6s ar trim karapulkiem pret biskapa liviem Metsepol€ un L€durg567 tAdEjedi, ka karapullci sekoja cits citam: kad vieni atkEpis, nica citi un nedeva liviem mieru ne dienu, ne nakti. Vajidami livus gan melu sl€ptuvEs, gan puryos, gan laukos, vi4i nogalinija tos, sag€ma g[st6 sievietes, aizdzina zirgus un lopus un aizveda daudz kara laupduma. No liviem palika peri tikai nedaudzi, un Dievs vipus tobrid pSrmdcija par neuzticibu, lai vi4i turpmik kltrtu +uzticigiki. SdmsalieSi ar saviem sirotijkufiem iebrauca Gauj5, devis "i augSup lidz Turaidai, pilnigi nopostija Kubeseles draudzi un, izlaupidami - visu apkirt€jo novadu, vienus nogalinija, citus aizveda gtrst5; citi izglib5s, .; .aizb€gdami uz Rigu, un lfidza palidzibu pret paglnu uzbrukumu. Bet ; 'ridzinieki modri sarg5ja pils€tu un, baididamies no daZu neuzticamu ' cilv€ku nodevibas, gaidija biskapa un krustneSu atbrauk5anu. r.3. PAR VTENPRATIBAS TESTASINOS AR ORDEryA BRA+rEM. Bet biskaps ar Folkvinu, ordega brElu mestru, tai pa56 gad66 devis uz Romu, kur visuaugstais priesteris vi4u loti laipni uz4€ma. Biskaps san€ma privil€lijas6e par Livzemes un I.etijas sadaliSanu F.13" atjaunotu

151

INDRI{(A IIRONTI(A XV:

t_3

pilnvaru srudinit gr.ku atrai.anas rabad priecrtu prttu atgr{ezds. Nosiitijis privircsiju norakstus *o" rJ.i;or_un *o"il-i,'Jii-"r"r sagnd.ja rielu prieku, t5 rra c'v€ki gnja prcti zilne.iem,

r"*,

-

*:lfl;nfra

"" "r"ttikstim vipi tagad-'"+i.;

Jo p€c

"o "ir"uJer* nno,"o

f. pAR TRISPADSMITO GADU. gads' un baznicat-nebiia las bija biskapa trrlspadsmitais miera no-*ariem. Biskapam atgr.iezotres no V5cijasrr kopt ar rigo ainn""al-r-UiJrpf Fitips no Ralburgag izo no Verdenas * pi.d::pryas -_ UnsUps _y Helmolds no n"."rl, Bernhards no Lipesr un citi d*cirtigig ro ffi;*"r*r" i:,k brasan's bija visiem v€tama, lai gtaitu "r-'tru ;r;r."J;,;dis briesmis. pAR 2. IGAUI'U KARAGAJIE$. UZ TMERU . t*Ji, prtecigi par krustnesu atbraukranur sapurc€jis pi" i-"o., bet, virzidaieJuz priekiu ar nedaudziem, uzd&r€s p"it". p"gii" Lraspetram un, redz€dami to skaitu' met.s b€gt' Iryqri, trarr tqtTd;J, varr€kus nogarin'ja, sekoja lieto Imerai un, iedami ridz "ir" ""rir,-;;;;"rniedza Brasru; ,roa"arirral'si baznicu un t5s toilli* novadu, pietika uguni 1ii "n.r"rg;Ja ciemiem un mijim un nogarinaja virieius, .visubet srevietes u. hrnus virka

' "-i'n

L2LL. ne agrdk

parJnn{u

aH5-i^fruiffi##;^*"u.

Kad n-dziniekr to azziTuraidi. Bet pagani izbiias raupiiumu "i.u ,:koguT. Etri atgriez.s say6 u" .iti"* vi4iem uz Sakalu, nodedzindja daudzus ciemus O"ul".l- un purkesj pilis, ieguva daudz "" nogatinui" a*air]"su un aizveda giisr' sievieres un f:ff":lr',,"ma, ndja, vipi ar krusrne$iem

j*.-j"ii;"*"onu"3

no vi4u iera.anis un-pec trim aieriam u" zem€. Kaupo, ar daiiem v'cie.iem

3. PAR RIDALIESU, REVELIESU' UN SAMSALITSU r,rNr,O r
nometas pils priek5pus€, pElejie

j'tnieki _"traizmugure pie upes, pi" pusEm; .J"? ku{iem.

Viniem uz tauka n'ca preti stopnieki, r.""., ut kopii ar rlviem, daudzus ievainoja ,rn auodro,

u'ti.;;'*;;;;;aja nogariniija,

jo vi4i bija

piti bez

153

'

I

INDRIIfAEROMI(A XV:3

I !

\',

)t

I

A

bru4iim, kuras nebija par?dusi rietot tidg mErE kn citas tautas. p€c tam igau4i siitiia k'dus no saviem drossirdigikajiem pa novadu izraupr-t zemi. Sie nodedzin'ja ciemus un baznicas, nogatinaja vair€kus ,"f;;;;;;; citus aizveda g[st' un ieguva daudz kara laupiiuma, aizdzina iiutopo, o. siklopus uz savu purc€sanis vietu un, norrivusi rie[opus un citus ropus, ziedoja tos saviem dieviem, lai izltgtos vigu labv€|fuu. TaCu ;;;;; dzivnieki krita uz kreiso pusi, bet tas liecina;a par dievu nerabv€libu un ti bija launa zime. Tom€r vi4i, neatkf,pdamies no sava nodoma, uzbruka pils laudim, sakriiva bal[<us grEd6s, pararris zem pilskarnar un sor[iEs turpat <magetak rel="nofollow">, tas ir, palikt tur m[ligi, kan€r vi4i vai ,ro ,roportl pili, vai dabls sav6 pus€ livus, Iai tie kopf, ar vi4ien dotos uz Rigu un nopostr-tu to' un kiids livs sauca no pils: <Maga magamas",., tas ir, *se tu atgursies trz mtiu>. Bet orde4a br6|i Siguldli, redz€dami visurn ko darija pag6nir; zi4oja to ridziniekiem un pieprasiia l*ustnesu paridzibu. Taa vit ;;;;;,t.,,

pili ielenkto livu zi4nesi, kas ar asarim izstistija visu;nstu, m riri-"riiJ*^' izcietusi no paganiem, irn lfdzis blskapus, lai tie stta savus ;;;* i':-' i l:'.,r. gl6bj savu baznicu. Biskapi ttdaf v€isds ar aicinij"-" pio-.I"i#\ bru4iniekiem un gr€ku adaisanai krustnesiem un tautai-uzlill' J*^r'L pienakumu steigties p_arriga saviem br'liem "isai riviem o' u" oi*u-"tuur"to igau+u pag.ntautSm. un ccias orde+a br€li ar 3_tmaksat krustnesiem, Helmolds no pleses un bru*inieki un, aplikudi Uru4as un izgreznoju*i zirgus, devis ar saviem kiijniekiem un rMem un visiem paraao4iern'ui Gauju; vi4i pdrg5ja p6r to un, turpinEdami celu visu naktl, noniica pagdnu tuvum', tad, sakartojusi karaspEku un to apm'cijusi kaujai, si pa prieksu kdjniekus pa rielo celn, kas ved uz v*a"mroi, nui ;ur.,t"ui sekoja pa celu, kas atnodas pa labi. Un kEjnieki virzi;as piesardzigi "iIr1"T un.labd kaftiba un' uzaustot n-tam, nokapdami ieja no kar'nar'ieraudzi.la pili un paginu karasp€ku, un vi4u starpa bija iereja. un vi4i tndaf J"ta, prieka bungas un, skandinot m[zikas insirumentus un aziedot, i"rn viru sirdis, pn, piesaukdami p5r sevi Dieva I€lastibu, stiaujl "Loi*l dev6s,*i.,,. pag5niem [reli, be! S$€rsojuSi tridu strautur3, uz mirkli i"i_irsapulcEtos. vienkopus. To ieraudz[ius! pag'ni "n.Giur, izbij's "o "u"o"J"s"-ai 'met5s skriesus un tvEra vairogus; vieni steidz.is pie zirgiem, pa"nJ;t;r, p'r logur{' visi sapurc€j's vienuvieg ar sayu kliegsanu tricin,a;a"itig"i;;;:, Iieln skaita deviis preti kristiesiem, p6r kuriem Lgad norija *+" ii.piii.,., iietus'-Kristiesi uz$€ra sr,rEpus a" vui.ogi"m, bet, kad sk€pu vairs nebija'. pagnni zobenus, pienica ciesak kr6t un uzsdka iurciqu, r"""r""i _.' ''€ra tomEr cin[ids virislo?i. krita zem€, Bru4inieki, redz€dami t*riu"i"u.' droJsirdibu, ttrdaf ierauzis to vid[ un ar saviem izgreznotajiem zirgiem ,i

ri

r55

H

."

INDRIIfA HRONIKA XV: 3,4 iedzina tiem baites; daudzus vrpr notrieca zemg crtus piespteda b6gt un, vaj'dami b€goSos, notv€ra tos uz cela un uz firumrem un nogarin,EJa. pils livi devis ar stopniekiem b€gosajtem pag'nrem preh-, trenkiji tos pa celu un aplenca, un n6v€Ja, un vaj'ja tos ridz pat vaciesiem tik strauif k8 tikat nedaudzi izglubls un v'ciesi pat nogariniija vair€kus livus, kas ir tidzigi igaugiem's Tacu dari no vi+iem, b€gdami pa citu celu, kas pie pils ved uz -izgiatas. nokluva pie pnr€jns sava karasp€ka dalas un lauju' net i, kas vi4us vajeja, no Siem daudzus nogafinnja, La |1+i"1"t ,ro kalna kapa tejn. Te hita ordega brilis Everhardsr. "igidari un tika ievainoti no mfisu bru4iniekiem. pa tam karasp€ka otra dalq v€rodama savu lauru bojneju' sapulc€jis kalner?, kas atrodas starp piti un Gauju, un gatsvojas aizstiv€ties. Bet livi un Mstiesu knjnieki met.s virs' kara raupiiumam, sagr'ba zirgus, kuru te biia daudzi tfirrsto.i, un nedom'ja vairr par ciBu ar atlikusajiem pag.niem. Tacu brujinieki un stopnieki uzbruka tiem, kas bija karn', un daudzus no vi+iem non6v€ja. Tep€c vi4i rudza mieru un apsol[ia pie4emt kristibas sakramentus. Bruginieki notic€ja vigu virdiem un deva biskapiem t-:i ierodas un pie+em pag6nus. TaCu igau4i nakti aizb€ga uz saviem "1+": sirotiijkugiem un grib€ja aizbraukt lejup ul jfiru, bet stopniekl no abiem Gaujas krastien vi4u aizbrauksanu ui"to"e;". citi krustnesi, kas ar Lipes Bernhardu bija t o nriur atn'kusi pie Gaujas, up€ uztaisija tiltur, bet az tE uzc€ra koku kr{vumus unr tuvojoties sirotEjkuliem, sagaidiia tos ar bultim un S[<€piem, ti ka pagEniem atk'psan's cefs bija sl€gts no vis6m pus€m. T6p€c vi4i n6kam6s nakts klusumi, pamezdami mantibu, srepus atstaja savus sirotijku[us un _visu aizb€ga; dala no vi4iem meros nomira bad5, citi cefmal6] un tikai nedaudzi nokluva savi zem€ un m6jis pav€stija parnotii<uso. Zirgu tur tika iegrits ap divi tikstosi, un an- nogarinitu n-ru bija diyi ttrkstosi. Krustne5i un visi kaljas datibnieki utg"i"ra. nr:ga, vezaami ridzi ap trissimt pag'nu sirot6jku{u, neskaitot maz.kos kulus, un sadariia zirgus un visu kara laupiiumu sav' sta4l€, atdodami ari baznic'm pien'cigo dalu, un kop6 ar'?zigi biskapiem un visu tautu srav€ja Dievu, kas, lidzko biia teradusies vair€ki biskapi, ttrdal biia d8v{iis ttk iporu triumfu pir paginiem. Toreiz Livzemes baznica redzeja, ka Dievs paiiesam cinas par to' jo Sajn kaujii krita Igaunijas garvq tas ir, simsaras Ln Ridaras, rri an- citu novadu vec'kig kas visi tur dablja garu. un ti tas Kungs apklusinija vi4u augstprEtu un lika kaunn yareno vr-ru iedomibu.

4. PAR ABATA TEODERIIIA IESV TISANU PAR BISKAPU. L.VZC. mes biskaps, kas no visuaugsti priestera bija sa4€mis pilnvaru aizjfrras zemcs' kuras Dievs ar Ia-vzemes baznicas patidztu pa4autu kristigajai

L57

INDRIIfA IIRONIKA XV:

5-7

ticibai' Iidzigi arhibiskapam izraudzities un iesv€tit biskapusrs pag€ma Teoderihq cisterciesu orde4a abatu Daugavgrivi, sev par p;[gu nerimfigajfl darbi un,_apsolidams vi4am biskapiju-IgaunijE, iewctiia p"" ui.*upo. PAR GRAFA BERNHARDA MCN$.IXU PAR MirU. BCt LTPCS Bernhardu vi45 iesv€tiia par abatu. so gnEfu Bernhardu, kad vips savn dzimten€ kiidreiz bija daudz lrivies, dedzinEjis un laupijis, Dievs bija pirm6c[iis ar nesp€ku kij6s, tE ka vi4s, ar ab6m kejnm klibs, ilgas dienas tika n€s6ts 9roz6. T6pEc vi4s, sirdsapzi4as mocits, piep€ma cisterciesu orde4a regulu un, vairEkus gadus mic[iies reguru un sv€tos rakstus, sapEma no piivesta pilnvaru sludinit Dieva virdu un doties uz Livzemi; un Bernhards pats biezi stasfija, ka, tiklidz vi45 pie4€nis krustu, lai dotos uz sv€t5s Jaunavas zemiu, t[daf vi+a p€das tapusas stingras un kijas atkal biiu5as veselas; un tiilit p€c atbrauksanas vigs tika iesv€tits par abatu Daugavgrivi, bet vElEkn kluva par zemgalu biskapu. 5. PAR I.ABIBAS MERA22 TEVIESANU brsrVrrris TIESAS VIE. TA8. Ari livi, p€c daudzajEm kara grttibim priec5damies gan par biskapu ieraSanos, gan par uzvaru pir ienaidniekiem, sanica no Daugavas, Turaidas un no visiem Livzemes apgabariem un riidzis biskapui, lai vi4iem atvieglina kristiesu pienikumus, ipasi desmito tiesu, un apsol[ia miiligu uzticibu ki ci4as pret paganiem, ta vis6s kristietibas jomas. Biskapi uzklausija vi4u virdus un ieteica Rigas biskapam apmierinit so v€l€sanos, lai iegttu viBu uzticibu uz visiem laikiem. un biskaps, grib€rlams tcvislfii milestibi gid5t par sav€jiem un ari domAdams par gaidimajim grttajEm ci+im ar apkirt€jiem paginiem, p€c vigu liiguma noteica, ka vi4iem desmit6s tiesas vieta ik gadu no katra zirga jinodod zindms n€rs ptrrs, kas aptvertu astor;padsmit pirkstus, un to apstiprinija ar apzimogot5m cetru biskapu privilc!fiam,a tacu ar noteikumu, ka vigiem visn pitniba bt3ot j6maks6 desmiti tiesa un ari j5pilda p5r€jie kristiesu pienEkiml, ia vi+i kidrei4 aizmirsdami uzticibu, pievienotos neticigo phniem un savu kristibas sakramentu aptraipitu ar paginu ritiem. 6. Kad tas bija nokartots, biskaps Alberts, atstAjis Livzem€ min€tos tris biskapus un nozim€jis ceturtq tobn-d iesv€titq par savu vietnieku, atgriezis vdcijix ndkamajam gadam sav6kt krustnesus un visu nepieciesamo, lai uvzemes baznica krustnesu neierasanis d€l nenokltrtu v€l lielikns briesmis. 7. PAR BEVERINAS PIIS OTRO APLENKUMU. BCt SAKAIiCSi UN ugau4i kas bija v€l sveiki un neskarti, pa tam sasauca lielu karasp€ku, iebruka letu novados, iztramd-1ia vipus no meru sr€ptuv€m, sagtrst-1ia un nogalinija daudzus Riisi4a radus un draugus un, aplaup-rjusi rElibaldu TrikEtE un apkirt€jos novadus, sapulc€jEs pie Beven-nas pils. vi4i ielenca

159

I

INDRIIfA HRONIKA Wz 7

pili. cinijis ar letiem veselu dienu un, sanesu5i lielu sErtu, beidzot sacija: *\'ai tad esat aizmirsuSi savus pie Imeras nogalinitosrft ka v€l nelftdzaties mus saligt mieru?>> Bet Sie atbild€ja: Kad vir,ri to dzird€ja, vini saSutumi atstijis no pils un ar laupijumu steig5us atgriez6s sav6 zem€. PAR KARAGAJIENU, KO DEVE pAR DZIIO, cAR lonU UZ SAK{lU. Bet Beverinas letu vec6kie Dote?t un PaikeD devis uz Rigu un lugSus hldz5s palidzitru pret sakalie5iem. Tad c€lis krustneSi ar ordega braliem, biskapa brilis Teoderihs, Kaupo ar yisiem liviem un C€su Bertolds ar letiem un, savikuSi Metsepol€ lielu karasp€ku, pavirzdiis lidz jurai un veica triju dienu g6jumu gar jiiru,s tad pagriezEs pret sakalieSu novadu un pa meiiem un purviem tn-s dienas gija tat6k pa Erk6rtigi sliktu celu; vinu zirgi cel6 pagura, un ap simt no tiem krita un nobeidzis. Septitaji dieni vir,ri beidzot sasniedza ciemus, sadalijis pa visu zemi, nogalin6ja virie5us, ko atrada, sagtsUja visus b€rnus un meitenes un sadzina zirgus un lopus pie Lembita ciema3r, kur bija vi4u maja32, tas ir, pulc€Sanis vietal otri dieni vi4i aizstitija livus un letus uz tumsaj6m meiu sl€ptuvEm, kur bija patv€ru5ies igaupi, atrada loti daudz virie5u un sierie5u un izvilka tos ar visu mantibu lauk5 no meZieml nogalinijuSi vrrie5us, vipi visu p6r€jo nogddija uz majim. Divi leti Dote un Paike aizgdja uz kidu ciemul pek5{ri viniem uzbruka devir,ri igaupi un cin-rjds ar vipiem veselu dienu; leti vairikus no tiem ievainoja un

nogalindja, taCu beidzot ari krita pa5i. TreSaji dieni karasp€ka droSsirdigikie viri, pirgljuSi plr Navestis upi, izlaup[ia visu So novadu, ko sauc par Nurmegundis, un, nodedziniju5i visus ciemus, nogalin6juSi ririeSus un pa4€muSi lidzi sievietes, zirgus un lopus, sasniedza Jervus. Nakti vigi atgriezis un sarikoja kara sp€li ar skatu klaigisanu un vairogu dauziSanu, bet otri dieni aizdedzin6ja pilis un, atk6pdamies pa citu ce!u37 un sadaliju5i visu laupijumu vienlidzigi savi starpi, priecigi atgriezis Livzem€.

PAR SERGU. Un visfl Lirrzem€ izc€lEs liela s€rga; cilv€ki snka slimot un mirf un apmira tautas lielikfr dala, sdkot ar Turaidu, kur pag6nu li$ gul€ja neapbedlti, lidz Metsepolei un t6l6k uz Idumeju lidz letiem$ un C€sim; un nomira yecekie, v6rdi Dabrelis un Ninnus, un daudzi citi. Ari Sakal6 un Ugaunii6 un pir€jos Igaunijas

161

INDRIIfA HRONIKA XV: 7 apgabalos

uzkrita lietds mirsanas pos6, un daudzi, kas

bija izvairijusies

no

zobena cirtiena, nevar€ja izvain-ties

b€gdami

no r[gtis

nflves s€rg6.

PAR DAZIDIEM LETU KARAGAJIENIEM UZ UGAUNUU. BCt BC. ven-nas leti ar nedaudziem nojauna dev6s uz ugauniju, sagiistiia igaupus,

kas atgriez5s savos ciemos pcc pertikas, nogalinija ikvienr4 kas b[ia viriesu dzimuma, pasaudz€ja sievietes un aizveda tis sev lidzi, un ieguva lielu kara laup[jumu. Atgrieloties m6j6s,e vi4i celE satika citus letus, kas atkal dev6s uz ugauniju; un iie pa4€ma tq ko pirmie bija atstijusi, paguva to, ko pirmie nebija paveikusi, nokdva tos, kas bija izglf,busies no pirmajiem' nokfuva novados un ciemos, ko pirmie nebiia sasniegusi, un

atgriez6s m6jEs ar lielu kara laupijumu un gristek4iem. Atcep vi4i atkal satika citus letus, kas devEs uz ugaunijr4 un tie izdarija lidz galam to, ko iepriek5€jie blia paveikusi nepilnigi: vi+i nogalinEja visus viriesus, ko dabrlja rok6, nepasaudz€ja ne bag6tos, ne vec6kos, bet visus nol€ma asajam zobenam. Risi4S, k6 ari p6rEjie, atriebdami saws draugus,

nogalinEja visus, nei€lig5 n6v€.

ko sagristija, vienus

-

dzivus cepinof citus

- citi

PAR KARAGfuIENU UZ IIALLISTI4O. UN, KAd Ari sic AtgriCZES SAVaS pilis, atkal ar nedaudziem c€lis citi Beverinas leti un cauri meiiem devis uz Sakalas novadu, ko sauc par Hallisti, un, atrazdami visus n6jis, sita tos, lielus un mazus, un, daudzus nogalinEjusi, aizveda sievietes, zirgus un lopus un sadalija tos save starpi lidz ar visu laupijumu. Izbijusies par to, hallistiesi un ari citi sakatiesi aizsiit-lja savus zipnesus uz Rrigu un, atdevusi savus z€nus par [
PAR KARAGAJfnf.fU pAR UpI. Ari Teoderihs, biskapa britis, ar saviem kalpiem un c€su Bertolds savica karasp€ku un, Imd jau atgriezis ziema, dev6s uz ugauniju. Atradusi visu zemi letu nopostitu un TErbatas{r

pili, ko leti ari kidreiz bija nodedzinijuSi, pamestu, vi4i, pnrg6ju5i p6r upi, ko sauc par Oae4u m6tio, iebruka ciemos, bet, atrazdami tikai nedaudzus, dev6s tEl6k uz meriem, kur pagini dzifakaje biezokni biia uzc€lusi aizsprostu, visapkirt noccrtot lielus kokus, lai, karasp€kam tuvojoties, pagldbtu tur sevi un savu mantu. PAR PAGANU AIZSPROSTA IEryEMSINU. TUVOJOTiCS KriStiCSU karasp€kam, vi4i drosmigi geja tam prefi un cela griitibu dcl loti ilgi

aizstivEjis, tacu beidzof nespEdami pretoties lielajam skaitam, pagrieza muguras un aizb€ga uz meriem. Bet citi met6s b€gliem pakal, nogalin5ja

163

INDRI$A HRONIKA XV:

7-9

tos, ko sa{r€ra, aizveda g[sti sievietes un b€rnus, aizdzina zirgus un daudz Iopu un sagriba daudz mantu, jo te bija sab€gusi cilv€ki no visa si novada

un

paqEmusi lidzi visu mantibu. sadaliiusi savi starpd visu kara

laupijumu, vi4i ar g[stekr,riem atgriezEs Livzem€. pAR prRMO43 LIELO KARAGAJIENU UZ

JERW. Be! kad biia nosvineti ta Kunga dzimsanas svEtki un, iestajoties bargam salam, celi bija dzifi sasalusi, biskapi apzi4oja visas livu pitis un visus letu novadus, lai ierodas uz karagijienu ar vdciesiem, non-koja savus bru4iniekus ar

krustnesiem un orde4a brdliem un nolika karasp€ka pulc€sanos pie Beverinas pils; kopi ar vigiem geja Teoderihs, Igaunijas biskaps. Nosvin€ju5i tE Kunga EpitEniju, vini devis uz Ugauniiu; tur bija ap Cetri tukstosi vdciesu kfljnieki un jEtnieki un ari livu un letu. vi4i - p6rtikpat devds uz T€rbatas novadu un, pfrrgiju5i Oi"{,o .ati, ,rof,1,r"" fi" aizsprosta, ko kristiesi bija ieprieks nopostijusi, un, kam€r krustnesi te atp[tds' livi un leti un karasp€ka 6tr6kie nTi devis t5lik uz vaigu*, izlaupija visu novadu un sapulcEjis pie somelindes kastellas*. Nikamaj6 diend vini pievienojis sav€jiem vaigi un, palikdami tris dienas atpDtE, nopostija visu apkart€jo zemi, nodedzindja m6jas un ciemus un daudzus san€ma giistS, daudzus nogalin6ja un ieguva daudz kara laupijuma. ceturtajE dien6 vi4i dev6s tal6k uz Jerm, sadalija karaspEku pa visiem novadiem un ciemiem, sa[r€ra un nogalindja daudz paginu, aizveda giistE sievietes un b6rnus, sagriba daudz lopu un zirgu un kara laupijumu un, kamEr pulc€jiis ciemd, kas saucas Kareda#, visu apkartn€ nopostija ar uguni. Bet Karedas ciems tolaik bija loti skaists un liels, un bagEts ar iedzivotajiem, kii jau visi ciemi Jervi un vis5 lgaunij5, kurus mts€jie v€l6k ne reizi vien visus nopost-rja un nodedzinEja. p€c trim dienim vi4i ar visu laupijumu atgriez6s, izdedzindja tuvEjos ciemus un novadus, proti, ItlehuaT un Nurmegundi, un beidzot nokluva pie ezera, ko d€vE par Vertsjervu, un pa tE ledu priecigu pr6tu atgriezis Livzem€.

8. PAR KRIEVU

KARAGAJIENU.S KAd

NOVgOTOdAS IiCIK4AZS

25. decembris

L2L2. 6.

Janvdris

MSti.

slavs uzzin6ja, ka Igaunij6 ir viicu karasp€ks, c€l6s ari vi4s ar pieadsmit trlkstosiem viru, dev6s uz vaigu un no vaigas uz Jerm un, nesastapdams tur vdciesus, virzijis t5l5k uz Harjus, aps€da varbolas pilie un cinijEs ar

janvdris

februiris-

vi4iem vairiikas dienas. Tad pits laudis vi4am piesollja septigsimt nogatmarkusr, ja vinS atk6pSoties, un vigs atgriezis sav6 zem€.

9. PAR PRIESTERA SALOMONA NORIKOSANV VZ SAKALU. Kad vdciesi no karagdjiena atgriezds Rigii, Igaunijas biskaps norikoja savu priesteri salomonu uz sakalu, Iai vi4s tiem sniegtu spredika v6rdu

165

l

INDRIIfA IIRONIKA XV: lG-13

un izpilditu kristibas sakramentu, ko sakalie5i jau sen bija apsoliju5i pie4emt. Un vl45 ieradEs Vilandes pili, un dali vi4u sa1t€ma un sveica ar mEles, nevis sirds sveicienu, kE Jnda bija sveicis to Kungu. Un vig5 tiem sniedza pesti$anas virdu un vair€kus kristiia. Bet sakalieSi un ugau4i, uzzin5ju5i par krievu karasp€ku Igaun[ii, savEca karasp€ku no visiem saviem novadiem. Tad priesteris Salomons, uzzinijis par vi4u pulc€Sanos; atstaja ar sav€jiem pili un domdja atgriezties Livzem€. PAR PRIESTERA UN VIryA BIEDRU NOGALINASANU. Bet Sakatas Lembits ar igaupu vienfuu sekoja priesterim, nakti atrada vi4u un nogalinija, tipat viqa tulkuss2 Teoderihu un Filipu un vEl dalus citus, kas visi krita par Kristus ticibu un, ki m€s ceram, pircElu5ies uz moceklu saimi. Sis Filips bija lietuvju tauttuasl vi4S bija ticis uzaudzinEts biskapa galm6 un kluvis tik uzticams, ka tapa s[tits par tulku pie cit5rn pagAntaut5m, lai t5s m6citul un, tA kE vi4S kluvis par mocekli, vi4S ari izpelnijies miiiigo sv€tlaimi. 10. Bet Lembits p€c vi4a noslepkavoSanas atgriezis pie sava karasp€ka un, kam€r krievi atradis Igaunijfl, paSi dev6s uz Krievzemi, iebruka Pleskavas pils€t6s3 un 4Emis apkaut tautu, bet" kad krievi s6ka trok$4ot un kliegt ar kara laupijumu un daZiem g[stek4iem 6tri aizb€ga un atgriezis Ugaunijd; kad krievi pdrradEs, vigi atrada savu pils€tu izlaupitu. 11. PAR ATKARTOTU MIERA SALIGSANU AR IGAUryIEM. Tait livi, teti un igau4i, kuriem, vipu vidfi turpinoties s€rgai un badam, kara gr[tibas bija apniku5as, aizsritija cits pie cita zi4neSus un, izsl€dzot ridziniekus, saliga mieru.s Ci46m beidzoties, ttrdal izbeidzis ari bads un

janviris * februiris

cilvEku apmir5ana.ss

12. PAR BISKAPU ATGRIESANOS vAcUA. p€c tam, kad jrir6 un jau bija sakust€jies ledus, Verdenas un P5derbornas biskapi ar saviem krustneSiem atgriezis V6cijd, bet Filips, Raceburgas biskaps, palika RigA. VigS $eizara Otos galmi kiidreiz btia pieder€jis pie iev€rojamikajiem un, kad tika pasludin5ta l5eizara ekskomunikicijarsT palika, vairidamies no tA sabiedribas, LivzemE kA krustnesis lidz ceturtajam gadam.s 13. P€c vi4u aizbraukSanas Pleskavas Mevi sac€lis pret savu k4azi4u Vladimiru, tip€c ka tas savu meitu b[ia atdevis par sievu Rigas biskapa br6limse, un padzina vinu ar visu saimi no pils€tas. Vi45 aizb€ga pie Polockas k4aza, taCu no ti guva tikai niecigu mierinijumu un t51Ec ar saviem viriem aizbrauca lejup uz Rigu, kur viga znots un biskapa saime vi4u godam uz4€ma.e

ap

aprili

Daugavd

t67

no 15. aprila

lidz 15. maijam

INDRII'A HRONIKA XVI: 1,2

XVI 1' PAR fernpl,nsMrro GN)U. Tas bija t5 Kunga iemiesoSan' s L2L2' gails un cetrpadsmitais gads biskapam, par kui ierasanos ar krustnesiem priecijis Livzemes baznica. unvisi kope gadimiru g.ja vi*am preti un sap€ma vi4r4 slav€dami Dievu; ar uo";; on LirUp, sv.tija k4azu un tam no visa, ko bija ui""ai. no vicijas, ar mirestfuu pasniedza dEvanas, un labv€ligE centibi lika to ar visu pietiekami apgEdnt. Ps KARAGAJTENU Uz cAUJAS TETEKUT UN MIERA . __ f%uryu ATJAUNOSANU LlDz TRESAIAM GADAM. Bet igaupi, no visiem Piej[ras novadiem san'kusi ar rieru karaspek', bija nometusies pie Gaujas ietekas. pie vi4iem atradis Isfrids2, i stitnis, kuru vi4i, uzzin'jusi par biskapa un krustnesu ieraSanos, "r:aani"t spidzinija ar dar'd'm mocibdm un aizs[tija atpakaf uz Rr--gu, bet pa.i aizb€ga uri atgriezas sava zemE' P€c tam livi t-"1i aizs[tija zipnesus uz Igauniju ui ierosinaja T. bija sarigusi atjaunot mieru, ko vi+i .u"a .tr"pa.r rlaupi bija priecigi un aizsiitija kopii ar tiem savus vr-rus uz Turaidu; un tika atsi;i;ts biskaps ar orde4a brEliem un Rigas vecikajiem, un vigi sanEca ar igaupu siit4iem, Iai noskaidrotu, kas btitu taisnigi un kur ir iemesrs tik daudziem kariem' P€c virdu kaujas beidzot tlka sarlgts miers vis's jom's uz trim gadiemr''gas tacu sakariesus ridz pat Navesti upet atstijot biskapa un v,ciesu varii,s rai vi+i, kas, dodot $-tniekus, bija apsorijuSi pie4emt kristigo varetu visi pilnibi izmantot kristi5anis un kristietfuas tiesibas.6 li-cibur Kad bija sarigts miers ar igau4iem, kE Rigi, t5 Livzem€ un rgaunijE izbeidzds cilvEku apmirsanaz, tacu kari neaprima, jo dazi nodevrlgi livi, kas, v€l joproj6m bfldami asinskEri d€ri, plosija savas mites vis'di cent's rast padomu, ka ar v*tu sa4emt - baznicas krtitis, ciet orde4a br'lus siguldi un vi4us piekrap! lai p€c viqu iztrieksurr". ,ro zemes var€tu jo viegrnk padzit triskapa saimi un pdr€jos viciesus.s 2. PAR POLOCKAS KryAZA TIKSANOS AR RIGAS BISKAPU UN MIERA ATJAUN'SANU. pa tam porockas k4azs atsritija.zi4nesus un, norddidams dienu un vietu, aicin'ja biskapu ierasties i4" p"i"t sa pi" Jersikas un sniegt paskaidroju.or pu" riviem, rras k4azam agr'k maksnja meslus, kE ari uz p6rrun6m par to, kn tirgo'njiem sag'dat irosu celu pa Daugavu un atjaunot mieru, rai var€tri vieghk pretoties rietuvjiem.e Biskaps, pa4€mis lidzi.savus virus un kr;azu Vtadimirurr. ar orAefa briiliem un livu un letu vecdkajiem deves augSup k4azam preti. Kopi ar vi4u brauca tirgoffiji savos ku{os, un vipiviri Ui.;u apbrugojuSi"., l"i buto drosibd pret lietuvju uzbrukumiem no Daugavas abiem krastiem. Iera-

L2L2.

maiis

?

169

I

INDRISAHRONIKA XW: 2 dusies pie kgaza, vi4i uzsnka sarunas par

b, ko prasija taisniba. Bet k+azs, kas pret biskapu bnziem iztur€jis raipni, bn-ziem tam skarbi arauaela, pieprasija, lai pirst5j kristit livus, un apgalvoiq ka savus kalpus rivus kristit vai atstat nehistitus esot vi4a varE. protf krievu kgazi radusl, pieveicot k'du pagintaulu, nepat laut to kristigajai ticfuai, bet piespiest maksat meslus un'naudu.r Tacu biskaps domniq ka vairak jaktausa Dievam nekf, cilv€kiem, vair€k debess rg€ni4an nek5 zenes lrcni4am, jo ti Dievs pats ir norEd[iis savi evap!€rij6, sacidams: <{iiet maciet visas tautas, kristidami t5s T€va, D€ra un Sv€tE Gara virdi!> un t6p€c vi4s stingri apliecinEja, ka neatkEpsoties no ies6kti, nedz atstisot novErtE sludini. sanas pien6kumu, ko vigam uzricis visuaugstais priesteris. Tacu vi4s ari neiebilda pret mesru maksisanu k4azam sasrrapi ar to, ko tas Kungs atkat saka savi eva4!€liji: , jo biskaps pats no savas puses reizEm bija k4azam samaks6jis sls nodevas livu vieti.u Tacu livi negribeja kalpot diviem kungiem krieviem un viciesiem, un ik milu bn:di centas pierunit - tas vigus pilnib5 atbn-vojot 'k"i""o bisk-agu, lai ,ro jtrga. Bet kpazs, nepiekrizdams runas taisnigajam pamatojumam, beidzot sadusmojas un, draud€dams iznicinit ar uguni visas Livzemes pilis ridz ar pasu Rrigu, lika sayam karaspEkam iznf,kt no pils, nostid[ia visu savu tauiu kopi ar roka s6v€jiem uz lauka un s6ka tuvoties vEciesiem, it kn grib€dams uzsikt ar tiem kauju. Tad visi biskapa viri ar k4azu vradimiru un orde4a briliem, kE ari.tirgotaji-apbru40juSies drosmigi virzijEs k4azam pretr-. un, kad vi4i sastap5sr Johanness, sv€t6s Marijas baznicas pr€vests, un k4azs vladimirs ar daliem citiem caur karaviru rindiim devis pdri pie k4aza un aicinija to ar saviem kariem neradit griitibas jaunajai baznicai, iai pasam ar savu tautu nebiitu j5pieredz gritibas no v5ciesiem, kas visi biia stipri sav[ bru4ojum6 un alktin arka cinities ar krieviem. Nobijies ,tJ"ipo drossirdibas' k+azs lika savam karasp€kam atkEpties, dev6s pari pie ilistapa un apliecin6ja vi+am savu ciegu, un sveica vi4u kn ganigo tEvu; lidzign knrt6 ari biskaps vipu uz4€ma ki d€ru. un viBi kndu raiku-parika kopri un sav6 saruni ripigi apsvEra visu, kas skira mieru. PAR TO, KA SALIGTS MIERS AR KNAZU UN LIVZEMEATSTATA _ lRivA. Tad k+azs, raikam gan Dieva iedJesmots un pamicits, biskapam beidzot atst5ja visu Livzemi brivu ar nosacijumu, ka vipu starp5 tiktu saligts mizigs miers kii pret rietuvjiem, tE pret p6rEjiem pagEniem un ka firgo6jiem cel5 pa Daugavu vienn€r bntu bn:vs.B rua tur ui;u izdanls, k4azs ar tirgotEjiem un visu sa"., tautur. devis augsup pa naugavu un priecigi atgriezis sav6 pilsEti poloclrE. Bet ari biskaps ar visiem sav€jiem v€l priecigdks devis lejup un atgriezis Livzem€.

17L

.d

INDRIIfA HRONIKA XVI: 3

3. PAR LETU ISILDU AR ORDEryA BRA+IEM UN Livt] SAZVE. RESTIBU AR LETIEM. p€c vi4u atgriesanas izc€lds liela $lda starp c€su orde4briliem un Autines letiems, kas tobrid ietilpa biskapa dafi, tirumu un bi5u koku dEl. KBd bnaF bija danjusi piri dariem letiem, pie biskapa non6ca stdzibq un biskapa kungs ar augsti cien{iamo Filipa kungu, Raceburgas biskapu, dev6s celE un sasauca orde+a brilus ar liviem un

APJUUJU

letiem uz apspriedi, lai, nokirtojot [rildu, atjaunotu vi4u lidzsin€jo vienprdtibu. Tacu divas dienas ilgstosi virdu stn-di46 nek5du miera atjaunosanu viryu starpi pan5kt neizdevEs. T6p€c livi un leti aizgija no vEciesiem, sazv€r€jiis sava starpe un p€c pagdnu paraduma apstiprindja savu sazv€restibu, uzkipjot uz zobeniem.t6 pirmaisrT no vi4iem bija Kaupo, kas izteicis t5d6 gar6, ka vi4s nekad neatkipsoties no Kristus ticibas, bet tom€r biskapam aizbildisot par liviem un letiem, Iai tiem tiktu atvieglinati kristietibas piendkumi. Tacu visi pdr€jie nelikds ne zinis par vi4a nodomu, bet sazv€rEjis pret orde4a briliem un domija visus vdciesus un kristigo virdu izdeld€t no livu zemes.6 Kad biskapi un orde+a br6li to redz€ja, vi4i ar visiem saviem draugiem, kas bija ieradusies kop6 ar vi4iem, atgriezis katrs sav6 nocietindjumA. PAR TURAIDAS LivU SAZ-VERESTINU UN SAVIBNIBU PRET KRISTIGO VARDU UN RIDZINIEKIEM. TAd SATCSCICSU IiVi SAPUIC€JaS savi pili un aicindja lielvirdiesus, saliesus, turaidiesus un ylsus livus un letus noturEt apspriedi. un tie visi bija vienispratis ar vi4iem un sika nocietindt visas savas pilis, lai ttdal pec razas nov5ksanas patvertos taj6s. Kad ziga par to nonEca pie Lielvirdes Dani€la, kas tur pArzindja fogtejum, vins lika sa{remt ciet visus si novada vecdkos nodomu lidzzini- launo tajus, ieslodz-rja vi4us cietumd un aizdedzinEja vi4u pili. PAR NODEVEIU PIIU NODEDZINASN,NU. LidZiga K6rt5 ridZiNicKi, uzzin6jusi par saliesu jo nelietigajiem nodomiem, s[t-1ia cilv€kus, kas nopostija augsdalu akmens pilii, kuru b[ia uzc€lis vir,ru pirmais biskaps Meinards.2l vi4i sutija ari uz Turaidu un lika nakts klusumd pielikt ugunl turaidiesu pilij22, lai sie, pulcEdamies pili, nesagatavotu sivikas cir,ras pret ridziniekiem. un ti nu p€c pilu nodedzinEsanas nodevigo laulu nodoms bija izjaukts. Tacu sateseles livi, kas savE pili bija patvErusies jau agrElg uzsika karu pret orde4a briliem siguld6, vajfija vi4u saimi un vairdkus no tiem nogalin6ja. Bet order,ra br6li iznEca no Siguldas kastellas, ko nesen bija uzc€lusira devis liviem preti, piespieda tos b€gt un vajidami dalus nogalinEja. vi4iem savukirt atkal n6ca preti livi, liel6kE skait5 un sp€cig6ki par iepriek5€jiem, vajEja vi4us, dazus nogalindja un atspieda vir,rus atpakal kastella. TEda veidi viBi cinijEs vairEkas dienas. Biskaps,

L73

I

INDRIIfA HRONII(A XVI: 3 par vigu $ldu, aizsritija :-iTii. Tad Rign ieradis

zi4ne5us un vaic5ja p€c kara iemesla. livu zignesi ar daudzim stdzfuim par orde4a brilu mestru Ridolfuz un zigoja, ka vi4iem esot at{remti tirumi, pfavas un mantaa. un biskaps non-koja priesteri Alebrandutr, kas vi4us biia krist[iis, ar dariem citiem, un tie devis uz turieni, bet nopnl€jns velti un nespeja $ldu izbeigt. Tad ruraidi ieradis ari biskaps pats kopn ar Raceburgas Filipu utrr ataicinijis livus un ordepa brf,lus, uzklausiia ,i+u domstarpibas. un livi, sd€dami apbrupojusies upes otrd krast5, runEja ar viciesiem un izvirz-1ia daudz sEdzibu pret orde+a br6fiem. un biskaps apsol[ia, ka vi4iem tiksot atdots viss netaisni atqemLis. Tacu netika apsolits atdot atpakal to' Las vi4iem b[ia at4emts par izdan-tajiem pirk6pumiem' k6 vi4i to p€c taisnibas b[ia pern[iusi. un p€c gudru vr-ru padoma biskaps pieprasiia vi{'u zEnus par Iai vigi neatkristu $r-Iniekiem, no kristigds ticibas. Tacu vi4i nedomEja ne r;ilniekus doi ne klausit biskapam v:i orde4a briiliem, bet grib€ja no savas zemes izderd€t Mstigo

ticibu lidz ar visiem viciesiem. Kad biskapi to saprata, vi4i atgriezEs Rig6. Tacu kids pavadonist ar asarlim hidzis, rai v€lrerz sritot Raceburyas biskapu ar privestu: varblt livi v€t nomierinEtos un pieryemtu pestisanas micibas aiciniijumu. un ti Raceburgas Filips ar privestu Johannesus, blskapa br6li reoderihua, Kaupo un loti daudziem citiem tika aizsfltiti pie tiem pasiem liviem. un vi4i visi aps€dEs ar liviem to pils prieksE un apspriedds par mieru un taisnibu. Bet daii livi, pienataami no mugurpusesr meligi zi40ja, ka orde4a brSli ar karasp€ku izlaupot novadu. Tad vi4i, skali kliegdami un trokrpodami, sagr5ba prEvestu, biskapa br6ri Teoderihu, fogtu Gerhardur, bru4iniekus un garidzniekus ar visiem kalpiem, aizrliva tos uz pili, sita vigus un ieslodziia. Vigi grib€ja ari sagribt biskapu, bet vi4iem st5j6s celE un piedraud€ja vi4a priesteris un tulks letu lreinrihs.3l Kad livi pnrst5ja kliegt un trakoq biskaps pras[ja, lai vigam atdod privestu ar visiem p6r€jiem, un par Sidu aizvainojumu izteica an- draudus. Tad visi tika atvesti atpakal, on uirL"p, Iivlem atkal un atkal piekodinEja nenonievit kristibas sakramentu, neaptraiplt savu kristietibu un ticibu Dievam un neatgriezties paganisma, un pieprasija divus vai tris vigu z€nus par $ilniekiem. vigi gan atbitdcja glaimigi, bet l$ilniekus dot nedomija. un biskaps sacija: *iir lur, kas esat ar neticigu sirdi un bargu vaigu, un gtaimigu m€ri, atzistiet savu Raditiju!> Un viBs runija, cer€dams, ka tie varb[t metis mieru, atzis isto Dievu un atteiksies no pagEnu ritiem. Bet vi4i neko nepanica, tikai it kn velti sita gaisu, un vi4i atgriezns Rr?a. un livi s6ka ne mazik sivi karot ar ordepa br5liem.

INDRIIfA HRONIKA XW: 4

4. PAR

SATESELES

PIIS APLENKUMU UN IETEMSANU.

Nu

biskaps Alberts, grib€dams atsijit nez6les no kvieSiem un izdeld€t zem€ radu5os faunumu, iekams tas savairotos, sasauca krustne5us ar ordega mestru un viga br6liem, ki ari n-dziniekus un livus, kas v€l bija paliku5i uzticigi. Un vi4i visi sanica un, sapulc€ju3i lielu karasp€ku un par,r€mu5i lidzi visu vajadzigo, virzijEs uz Turaidu un aplenca to pa5u Dabrela pili, kuri atradEs livi atkrit6ji, un ne tikai orde4a brnlu livi, bet ari biskapa livi no Gaujas otra krasta, kuru vaditijs un vec6kais bija Vesi$st. Un livi izndca no pils aizmugures, ievainoja dalus no karasp€ka, at4€ma vi4iem zirgus un kara laupijumu, atgriezSs pill un sacija: <Esiet drosmigi, IIvi, un cinieties, Iai nebitu par kalpiem v6cie5iem!> Un vigi clnijis un aizstiv€jis daudz dienu. Bet vicieSi ar paterellEm drag6ja pils aizsargsienr4 svieda pili daudz lielu akme4u un nogalin6ja cilvEkus un daudz lopu. Citi ar bultam padzina livus no aizsardzibas un loti daudzus no vi4iem ievainoja, r'€l citi uzc€la aplenkumtorni, kuru v€jS n6kamajE nakti nogdza zem€; nu pili sac€lds liela kliegSana un gavilESana, un livi, p€c senajEm ieraiim godddami savus dievus, nokiva dzivniekus, ziedoja su4uss un 6luss un, zobodamies par kristieSiem, biskapa un yisa karasp€ka acu priekS8 svieda tos lejd no pils. TaCu visas vigu priles bija veltigas: tika uzcelts iztunlgiks aplenkumtornis, Sis koka tornis 6tri nostiprindts un uzbidits virsti gr6vim, apaklE parokoties zem pils.$ TikEm Riisi45 no pils augSas uzrunEja C€su

mestru Bertoldu, savu draugus, tas ir, biedru; nog€mis no galvas brunucepuri, vipS izliecSs no aizsargsienas un atgidinija tam agr6ko mieru un draudzibu.3T Te vi4u p€k3Tli [<€ra galv6 kida stopnieka bulta; vinS nokrita un p€c tam nomira.s Bet v5cieSi rakds valni un nerimf,s ne dienu, ne nakti, lidz vi4i tuvojSs pils aug5ais un valnis ieplaisdja, tE ka jau bija gaiddma visas aizsargsienas nobrukiana. Un, kad livi redz€ja, ka vi4u stipr6kis pils augSa jau liecas lejup, vi4i, sirdi izbiiuSles un gar6 apmulsuSi, aizs[tija sayus vec6kos, Asi{ kopi ar citiem, pie biskapa un higtin lldzis, lai vi4iem piedod un nenogalina vi4us. Biskaps cent5s vigus p6rliecin6f lai atgrieZas pie ticibas sakramentiem, un nostrtija pili savu karoguar, ko vieni pac€lq bet citi atkal nosvieda zem€. Nu Ase tika piesiets pie moku rikiema2 un atsikta ci4a, un pedeje kauja izv€rt6s nikn5ka par iepriekS€jo. Tad vini beidzot padev6s, aug56 pac€la Sv€tis Marijas karogu, biskapa priekSi nolieca kaklus, pazemigi liidzoties vir,rus pasaudz€t lai vini jo Strik atkal pie4emtu noniev6to Kristus ticibu, turpmik stingri iev€rotu visus svitos ritus un nekad vairs neatcerEtos pag6nu ieraZas. Un biskaps iet€lojds par vi4iem un aizliedza karasp€kam ieiet pili, lai ludz€ji netiktu nogalin6ti un tik daudzu dv€seles aizraiditas uz elli. Un karasp€ks,

t77

INDRIryA HRONIKA XVI: 4

aiz uzticibas un cie4as pret biskapu paklausidams, pirtrauca ci4u un pasaudz€ja neuzticigos, lai vir,ri klttu uzticigi. Un biskaps ar sav€jiem atgriezis pilsCE, vezdams lidzi 5o livu vecikos; pnr€jiem vi45 lika sekof lai atjaunotu kristfuas sakramentus un atkal nodibinitos kEdreizEjais miers un klusums.

PAR MIERA ATJAUNOSANU AR LIVIEM. Un uz Rigu, sekodami triskapam, atn6ca livu strt4i un visu priekSE lndza piedoSanu. Un biskaps sacija: <Ja atteiksitiesp vir,r5 teica, <<no viltus dievu piel[gSanas un no

visas sirds atgriezisities pie vienigi Dieva piellgsmes, un par saviem Erkirtigi smagajiem p6rkipumiem Dievam un mums dosit pienicigu gandar[iumu, tikai tad atjaunosim mieru, ko esat lauzuSi, un atkal pie4emsim jtrs br6lig6 milestib6.> vi4i vaic5ja, < -Un biskaps, apspriedies ar otru Raceburgas biskapu, ar Halber5tates dek5nus, kas tobrid bija klaf -ar savu abatu un prdvestu, k5 ari ar orde4a mestru un citiem saviem gudrajiem viriem, atbildeja vi4iem Sidi: <<Par to, ka atmet6t ticibas sakramentus un c€l5t karu pret ordega braliem, saviem kungiem, un grib€j6t visu Livzemi ieraut atpakal elkdievibi, bet ipaSi par to, ka, nievSdami visuaugst5ko Dievr un zobodamies par mums un visiem kristieSiem, ziedojdt paginu dieviem Sius un citus dzivniekus un nosviedAt tos leji miisu un visa karasp€ka acu priekli, prasim mCrenu summu sudraba, proti, simt ozeri+us jeb piecdesmit marku sudraba no visa jisu novadal turkl5t jums j6atdod orde4a brdliem vipu zirgi ar bru4ojumu un piirEjais, ko esat vi4iem at4€mu5i.> Kad nodevigie cilv€ki to dzird6ja, vini, v€l negrib€dami dot nekidu gandar-r.iumu, atgriezis pie sav€jiem, vilcinij5s, apspriedis savi starpii un gudroja ieganstus, ki patur€t kar6 nolaupito un biskapam nepildit neko, kas vigiem bija uzlikts par pienikumu. Un "i+i atsit-rja citus virus, iev€rojamikus par iepriek5€jiem, un tie ar biskapu gan runija skaidru valodu, bet sirdi perinija viltu. Alebrandss, vi4u pirmais priesteris, saskatidams vi4u negodigumr4 paaicinEja vi4us mald, pam6c[ia un sacija: <Jtrs, odlu dzimums, ki var€sit izb€gt no Dieva dusmdm, j[s, kas esat allal pilni ar nodevibas iulti un negribat dot gandarijumu par saviem launajiem darbiem? Tad nu nesiet dalus gr€ku nol€las auglus, un, ja patiesim gribat pievErsties Dievam, Dievs allal b[s ar jums, lai jiis, kas lidz Sim esat biju5i ar dalitu sirdi un nepast5vigi, tagad bfitu pastivigi savos celos un redz€tu Dieva palidzibu pir sevi. V€l jums nav bijis pilnigas pastEvibas ticib6, v€l neesat gribejuSi Dievam par6dit godu, nesot tam savu desmito tiesu. Bet tagad ltrdziet biskapa kungu, lai vips aizmirst visus j[su

t79

I

INDRIISA

HRONIKA XVI: 5-7

pirkEpumus un pilnigai gr€ku atlaissnai prasa no jums stingri ticibi Dievam uzr;enties bez iz4€muma yisus Mstietfuas pienikumus un Dievam un Dieva kalpiem nest desmito tiesu no jtrsu augliem, ki to ari dara visas pnr€jes tautas, kas atdzimusas caur sv€tEs kristibas avotu. un tas Kungs jums vairos pEr€jns devipas dalas, t6 ka jums bls lietf,ka p6rpilniba manta un naudi nelr5 agritr. un Dievs Jtrs glEbs no citu tautu uzbrukumiem un no visim jfisu likst5m.> Kad livi noklaus-1iis lis sv€tigEs pamacibas, vi4t izjuta prieku un, atgriezusies Turaidi, visiem izstistiia priestera Alebranda runu. Un ti visiem bija pa pr€tam, jo vigiem tobrid neb0tu jnmaksn nek6ds naudas sods, bet nikamgad vi$i cereja kopl ar igaupiem atkal karot pret vEciesiem. un visi Dabrela pils vec6kie, kas bija paliku5i sveikA, Iri ari biskapa livi no Gaujas otra krasta, Vesi$s ar sav€jiem, un pEr€jie no Metsepoles ieradis Rigi un lfidza biskapr4 lai vinS, ki Alebrands bija paskaidrojig tos visi pilnibi stiprinot Kristus ticibii un gandanljumam par launajiem darbiem tiem uzliekot par pienlkumu ik gadu maksit desmito tiesu. Si runa nebiia tilrama ne biskapu' ne citu saprEtlgo viru acis, jo vigi balijis, ka livu solijums ir visvisEdu melu un viltibu pilns. Tom€r biskaps, piekEpdamies livu neatlaidigajiem ligumiem, bet ipasi uzklausidams krustnesu un visas tautas v€lmi, piekrita livu prasibai un pieg€ma vi+us atkat par saviem d€liem, piesl5ira viFiem mieru un apstiprinEja vi{ru sol[iumu btt turpmik uzticigiem un ik gadu maksit desmito tiesu. 5. KopS ti laika Dabrela pils livi katru gadu, k6 solijuSi, maks6 desmito tiesu, un tas Kungs vigus lidz Sim pasargijis no jebkura pag6nu un krievu uzbrukuna. Biskapa livi turpretim vi+a rElsirdfuas un lielEs milestibas d€l desmitis tiesas viet5 lidz sim devusi m€rus. An- idumie$i un leti,t kas neieradis uz karu un nep6rk6pa ticibas sakramentus, lidz sal dienai dod ik gadu tetru blskapu noteikto pirmo m€ru. Bet tie no vigienq kas bija ieradusies uz karu vai sritijusi zigneius, vai devusies celii un griezulies atpaka!, vai kaut tikai apsegloju5i zilgus, lai dotos celi, gandarijumam samaks5ja saviem fogtiem naudu. 6. RigE ierad6s ari Autines leti un nosldz€ja biskapiem C€su orde4brilus par nodaritajiem zaud€jumiem, sri par vigiem atpemtajiem bi5u kokiem. Un vigi iev€t€ja S$r€jus, un tika nospriests, ka letiem p€c zv€resta dosanas j6dabn aQakal savi biSu koki, ordega br6li turpreti p€c zv€resta sa+ems urumus, bet atlidzinas letiem zaud€jumus ar pietiekamu naudas summu.

7. un k4azs vladimirs devis ar tiem pasiem letiem uz Autini un L2Lg. pdrzindja pie vi4iem fogteju, lidz ordega bnflfi apmai4as celis biskapam sikums

181

INDRISA HRONIKA XVI: 8; XVII: 1,2

pilnigi atdeva Kokneses pili un pasi par Kokneses tre3o dalu savd ipasum6 dabtja Autini. un k4azam vradimiram vi4a znota Teoderiha

vieti, kad tas dev6s uz V6ciju,r ierEdija fogteju Idumejii. s. sai laiki lietuvji atn5ca uz Koknesi un ltrdza mieru un brivu celu pie igau4iem. un vi4iem tika pies$rts miers un atlauts cels pie v€l ticibai nepiev€rstajiem igau+iem. un vi4i bez kav€sanEs atnEca ar karasp€ku, miermiligi izgdja cauri retu zemei un iebruka sakal6, kur sagfist[ia un

nogalindja daudz viriesu, pa4€ma visu vipu mantu, sa$€ra un aizveda ridzi sievietes, b€rnus un lopus. un vipi ar rielu kara raupijumu pa citu celu atgriezds savd zemE. Bet viiciesi sadusmojAs uz lietuvjiem par to, ka tie bija izlaupijusi jau biskapam paklauto sakalu.s Tacu lietuvji atbild€ja un t5 bija patiesiba ka igau+i joprojim staigdjot ar pacertu garvu un

-, ne citim taut5m. neklausot ne v6cie5iem,

XWI 1. Savas konsekricijas pieadsmitajd gadE Livzemes baznicas sav' vietnieku jau min€to augstu

biskaps atgriez6s v6cij6, iec€lis par

cienijamo Raceburgas baznicas biskapu Filipu. Tas pija foti dievbijigs, gan pildot amata piendkumus, gan visii savi dzives veid6, un vi4a acis un rokas bija allal vErstas pret debesim un nenogurdin5mais gars gandriz nekad nemit€jis liigt Dievu. Mil€dams bru4iniekus, mEcidams garidzniekus, ar lielu labvElibu un mirestibu r[pEdamies par liviem un vdciesiem, vins ar vardu un priekszimi jaunajai baznicai paginos pies$-ra lielu spozumu. un baznica vi4a dienis mazliet atspirga no kara grtitibEm, kaut ari gan ieklpus€, gan 6rpus€ ik dienas vardija bailes no livu un igau4u naidigajiem pldniem un viltpitnajEm intrigEm, jo vi4i nemitigi

perindja launu pret vicie5iem un Rigas pilsetu.

2, Bet lietuvji, neievErodami ar viciesiem saligto mieru, ieradis pie Daugavas, ataicinaja dazus cilv€kus no Kokneses pils un iemeta s[<Epu Daugavd,r atsaukdami mieru un draudzibu ar viciesiem. un vini savdca

lielu karasp€ku, pdrgdja p6r

Daugavu, iebruka letu zem€, izlaupija ciemati4us2, daudzus nogalinija un 'sasniedza Trik6tu, kur sagfistija Talibaldu, si novada vecdko, un vi4a d€lu varibulu3. pirgAjusi p6ri Gaujai, vini pie Imeras atrada cilv€kus to ciemos, sagflstija tos un dazus nogalindja' bet tad pekini ar visu savu laupijumu atk5p6s. Ram€$sa, redzedams, ka vi4a t€vs un brElis tiek aizvesti giistd, c€lds ar visiem letiem un reiz€ ari cEsu Bertolds ar orde4a briliem, un vipi sekoja lietuvjiem.

183

1213.

INDRI$A IIRONIKA XVII:

!-6

Kad RarnE$s tiem Jau bija piekluvis tuvu, vips baidij6s, ka vipa t€vs var€tu tikt nogalin6ts, ja vigs lietuvjiem uzbruks no mugurpuses, un tip€c vi4us veda apkirt pa citu celu. Tacu lietuvji to pamanija, steigsus b€ga un izglibis no vigiem. Bef kad lietuvji, pirc€lusies pir Daugaw, sasniedza savas zemes robeias, T6libalds aizb€ga no tiem un, desmit dienas ne€dis maizi, priecigs atgriezis sav5 dzimten€.

3. Sai hika Daugeriitss, valdnieka VisvaHa6 sievast€vs, dev6s ar daudzim diivanim pie Novgorodas lielk4aza? un nosl€dza ar to miera Iigumu. Atceli vigu sagflstiia ordepa br6li, aizveda uz cEsim un ieslodzija. Tur vigs tiks tur€ts daudz dienu, lidz no Lietuvas pie vlrya ieradis dazi vi4a draugi. P€c tam vips pats nodiirEs ar zobenu.. 4. TikEm Vladimirs, idumie5u un letu fogtsrt spriezdams tiesu un tzS$rdams vi4u stridus, pl6va daudz, ko nebda s€jis, un, ti kA vi4a spriedumi nepatika Raceburgas biskapam un ari visiem pir€jiem, vigs beidzot, izpildidams daudzu vEl€Sanos, dev6s proj5m uz Krievzemi. 5. Tai laiki ari Kokneses bruBinieki un leti ne reizi vien aplaupija s€lus un lietuvjus, nopostija vi+u ciemus un pierobelu uor citus nogalinidami, citus sagiistidami un bieii uzglEn€dami cel6, nodarija vigiem lielus zaud€jumus. Tdp€c tietuvji, savikusi karasp€ku, atnica p6r Daugavu uz Lielvirdes novadu, ciemos sagiist-rja livus un dalus nogalinlja, aizdzina sev lidzi sievietes, b€rnus un lopus, sagr6ba daudz kara laup-rjuma un aizveda giisti uldeveniro, si novada veciko. Tacu negaidot atnsca Folkvins, Kristus bruninieku mestrs, kura br6li kopi ar tirgotnjiem dev6s aug5up pa Daugavu. PAR LIETIIVJU BEGSANU. Tad nu mestrs ar nedaudziem vaj6ja lietuvjus, uzbruka tiem no mugurpuses un cinljis ar tiem; krita lietuvju

vaditijs un vecikais un daudzi lidz ar vinu; pEr€jie, kas atradis

prieksgalii, izglibiis bEgot un aizveda lidzi uldeveni. vir,ra izpirksanai v€liik tika atdota 5i nogaliniti lietuvja galva, lai, sapemot kaut vai tikai vipa galvu, var€tu p€c paginu paraias nosvinEt pienicigas b€res ar dzir€m.rr

6. Nikamaji ziemi Madimirs ar siew un d€liem un visu saimi atgriezis Livzem€; un vi+u uzr;€ma, lai ari bez liela prieka, leti un idumie5i, un priesteri Alebrands un lleinrihst2 vipam sritija labfuuts un ddvanas. Un vigS, apmeties Metimnes pilita, sprieda tiesu un ievica no novada visu, kas vipam bija vajadzigs.

PAR STEKSESI5, LIETUVJU VALDNIECINA, UN VIq{A BIEDRU NOGALINASaNU. Un lietuvji ar saviem pavadogiem atkai atnica pir Daugavu, un kopi ar vir;iem bija vigu karasp€ka pav€lnieks un vaditijs

t85

L2t3JrzL4.

dcma

INDRIIfA IIRONIKA XVIII:

1-3

Stekse, par kura ierasanos vdciesi nopriecEjis. un vi+i visi sapulc€jEs, c€su Bertolds ar saviem br6liem, un aicinEja sev lidzi k+azu vladimiru ar citiem v6ciesiem un letiem. Un vi4i dev6s lietuvjiem preti, ierikoja celi sl€pni un metds tiem virsfi, nogalinija minEto pav€lnieku steksi un loti daudz citu; par€jie aizb€ga un m6jis pazi4oja v€sti. un baznici nedaudz

dienu bija kluss.r6

xuu 1.

PAR SESPADSMITO GADU. Tas bija biskapa sespadsmitais

gads,

un vi45 ar daudziem krustnesiem atgriezis Livzem€, kur atrada baznicu zinEma m€rd bauddm mieru un klusumu un minEto augstu cien-rjamo Raceburgas biskapu ki savu vietnieku to piirvaldim. Nokirtojis visu, kas bija nokiirtojams, vi45 atkat aizsteidzis uz v6ciju, lai nikamajd gadi var€tu vieglSk nokfdt Romas koncil6, kas bija jau izzi4ots pirms diviem. gadiem;l min€to biskapu vigs atstija savd mijii un par saviem lidzekliem Rig6. Un turpat ari uztur€jds vladimira sieva ar visu vi4a saimi, un visi

pret vinu izturej6s laipni.

,

2, Bet pats Vladimirs Idumejd un Letiji2 viica mantu un

naudu,

spriezdams laicigo tiesu. un vi+am st5jiis preti Alebrands, idumiesu priesteris, un sacija: vigs teica, < K+azs sasuta un Alebrandam draudigi sacija: <<Man, Alebrand, ndksies apcirpt tavas m6jas bagdtibu un pdrpilnibu!> un vi{ts patiesam vEI6k aizveda, ki turpmak tiks pastistits,3 uz Alebranda miju krievu kqrazu pr6vu karaspEku un visu nopostija. un p€c k6da laika vinS ar visu saimi atgriezds Krievzem€.a 3. PAR FREDEI-ANDES KASTELI-AS UZCELSANU. P€C tAM Raceburgas biskaps Filips ar krustnesiem un fogtu Gerhardu deviis uz Turaidu un blskapam tur uzc€la kastellu, ko nosauca par FrEdelandis it ki par miera nes6ju zemei, cerEdams, ka si pils zemei radis mieru un-bts patvErums priesteriem un visiem viga viriem. un uz turieni pie vina atnica Tolovas Talitralda6 d€li, Ram€$s un vina br6li7, un pakl5vds biskapa varai, apsolidami no krieviem sa4emto kristigo ticibu apmainit pret latinu ritu6lu un no katriem diviem zirgiem ik gadu maksdt m€ru labibas,8 lai biskaps vi4us allai, kii miera, ti kara laik6, sargdtu un vi4i ar vdciesiem bfitu viena sirds un viena dvEsele un aizvien sanemtu to

187

1214.

INDRIIfA HRONIKA XWII: 4,5

aizstivibu pret igaugiem un lietuvjiem. un biskaps vi4us ar prieku un deva vipiem lidzi savu priesterie, kas biia netElu no rmeras, lai tas vi+iem pilditu ticibas sakramentus un vinus ievaditu pier,r€ma

kristigajn m6cibd.ro

4. PAR OTRO KARAGAJIENU UZ JERSIKU. PA tAM KOKNCSCS bruninieki Meinards, Johanness un Jordans ar citiem apstdz€ja valdnieku Jersikas visvaldi par tq ka vi4s neesot r5dijies-pie biskapa, sava t€va, jau daudzus'gadus kop5 sary€mis no ti savu valstir[ toties - un jebkuri laiki sniedzot padomu palidzibu lietuvjiemrrz un vairikkErt aicinija vinu pie sevis, prasidami gandanliumu. Tacu vi+s, nelikdamies par to ne zinis, ne pats ierad6s, ne ari sdtija kEdu p6rst5vi. Tad sie, ieprieks izprasijusi biskapa piekrisanu, sapulc€jis ar saviem kalpiem un letiem un devis ar visiem kalpiem augsup gar Daugavu. Tuvodamies Jersikas pilij, viTi sagiistija kddu krievu, sas€ja to un nakti aizvilka sev lidzi uz pi[" Sis, kii vi4am biia pav€l€ts, pirmais uzk5pa pa grivja slipumua un sarunijis ar sargu, kamEr pdr€jie pa vienam sekoja. Un sargs domija, ka pErrodas vi+a pilsoni,ra kas bija kav€juSies irpus€. Un vini k6pa aug56 cits p€c cita, lidz beidzot visi bija ie+Emusi aizsargsienas brustv€ru. Un visi sapulc€juiies apsargEja pili visapkiirt pa "i+i aizsargsienuu, lai nelautu nevienam krievam atstit pili, iekams tie ieraudzitu dienas gaismu. Un, uzaustot gaismai, nokEpa pili, nolaupija visu, kas tur bija, un daudzus sagffst-rja,"i4i bet citiem atliva aizbEgt. Tad vipi ar lielu kara laupijumu atstdja pili un, atgriezusies miijis, sadal-rja sav5 starpa visu, ko bija atvedusi. 5. PAR MIERA IZBEIGSANOs. Tas bija tresais gads, un izbeidzds ar igau4iem saligtais miers.l6 un biskapsu, sapulc€jis visus priesterus, noturEja kapitulu un apspriedEs ar vi4iem un reizE ar bru4iniekiem un Iivu vecakajiem, kurus bija sasaucis, un nol€ma sarikot karagijienu uz Igauniju, io igauTi nebija ieradusies, lai parip€tos par miera atjaunosanu, bet gan allai tikoja iznicinit Livzemes baznicu. un biskaps apzinoja visas letu un lim pitis visa Daugavas un Gaujas apgabalii un sapulc€ja lielu un stipru karasp€ku. un Rig6 bija daudz krustnesu un tirgotEju, kas visi priecigi devis cel6 ar orde+a mestru un vi4a brifiem, un karasp€ka pulc€Saniis tika nolikta pie Gaujas ietekas. un biskaps ierad6s tur kop5 ar vi4iem, un daii livi v€l€jns karasp€ku novirzit uz Kursu. Tatu v€l nebija pienficis laiks, kad Dievs grib€ja api€loties par so tautu. un biskaps, devis sv€tibu, atgrieziis Rigi. Bet karasp€ks virzijds uz salacurr, un vi4i sasniedza novadu, ko sauc par sontaganup. un v6ciesi, atcer€damies savus v6rdus un mieru, ko vi4i agr6k bija divEjusi si noyada

189

L2Ls.

INDRI$A HRONIKA XYIII: 5,6 iedzivotijiem, miermiligi izg5ja tam cauri un nenodar[ia vipiem neki launa, nepadzina cilvEkus no mijimo nedz vajija aizb€gusos, bet virzijns pavisam mienigi, lidz sasniedza citus novadus, kas nekad nebija partrp€jusies par mieru ar n?zinieklem, domidami, ka tie nevar€sot ar karasp€ku sasniegt vigu tik tilos apgabalus. Miis€jo bija ap tris tfikstosi viciesu un tikpat livu un letu. un vi4i gaja pa jiiras ledu salacai gar€m, lidz nokluva tur, kur biia gribejuSi, proti, Ridali., PAR KARAGAJIENU UZ RIDALU. Tur nokfuvusi, ,i{ri savu karasp€ku sadaliia pa visiem celiem un ciemiem un atrada visus virierus, sievietes un b€rnus, un visus cilv€kus, lielus un mazus, to ciemos, jo nekddas ziryas par karaspEka tuvosanos tos nebija bridinijusas, un vir,ri sav6s dusmis sita tos un nogalinija visus viriesus. Bet ari livi un leti, kas ir neiEligEki par cit6m tautEm un neprnt kn eva4!€lija kalps iElot otru kalpur nogalinija neskait5mi daudz tautas, nokiva ari vair{kas sievietes un b€rnus un laukos un ciemos nevienu negribeja pasaudzEt. un vi+i, visus celus un visas vietas krisodami ar paginu asinim, vaj5ja tos lidz visiem novadiem, kas atrodas pie jtras un ko d€v€ par Roteleviku2r un Ridalu. Un leti ari lidz ar citiem vaj6ja dazus, kas b€ga pa jlras ledu, un, tos notv€rusir todal nogalinija un at+€ma tiem visu mantibu. un Tilibalda d€Ii salaup[ja tris livu m6rcigas22 sudraba, neskaitot dr€bes, zirgus un daudz cita kara laupijuma, kuru visu aizveda uz Beverinu. Lidzigi k6rti ari viss karasp€ks pirmaji, otraji un tresajE dienii visur vaj6ja b€goSos igau4us un n6v6ja tos pa labi un pa kreisi, kam€r pagura gan pasi' gan vi4u zirgi. Tad vi4i visi beidzot ceturtaj5 dieni ar visu savu laup-rjumu sapulc€jis vienuviet un, sadzinusi zirgus un daudz lopu un vezdami lidzi sievietes, b€rnus un meitenes, ar lielu kara laupijumu foti priecigi atgriezas LivzemE, un slav€ja Dievu par tq ka pag6niem atriebts. Un pagdni apjuka un gauzi rauddja un vaimanija. un Igaunija apraudEja savus b€rnus un nevar€ja rast mierinEjumu, jo vi4i bija pazudinEti gan seit' gan nEkamajn dziv€, bet galvenokArt - daudzo nogalinito d€1, kam nebija skaita.

6. PAR UGUNSGREKU RIGAS PIISETA. P€C tAM L|CIAJa gAV€Ni, dzifi nakts klusum6, RIgi izc€tis liels ugunsgr€ks. Dega pils€tas pirmii data, tas ir, vispirms uzcelti, ko apg€ma pirmais mgrisrl no Sv€t6s Marijas baznicas, kas nodega kop6 ar lielajiem zvaniem, lidz biskapa m6jai ar blakus esosajim m5j6m un lidz ordepa brifu baznicai.z Tauta visvairik skuma par dailskanigo kara ,zvanu un pils€tai nodarito zaudEjumu. Un tika izliets cits zvans, lietiks par ieprieki€jo.

191

4. marrs

un nikamis drenas

INDRIISA HRONIKA

XVIII: 7,I

7. PAR SAKALIESU PILS IEKAROSANU. Kad karagijieni

noguruSie cilv€ki bija atpttuSies un lc{ paSi, ti vipu zirgi atguvu5i agrikos sp€kus, Lielaji gav€ni tika izsludinEts jauns karagijiens. Un ridzinieki'

Lielais gavdnis

dodoties celii ar ordepa br6liem, aicindja sev lidzi livus un letus un virz-rj6s uz Sakalu; atst5dami aiz sevis Vilandes pili, vipi idaupija visu apkArtejo zemi un beidzot san6cs negaidot pie Lembita pils, ko sauca par Leoli.x Bet pili eso5ie igau4i drosmigi devis preti pirmajiem atn6c€jiem un iedvesa tiem bailes. TaCu tie sapulc€jis vienuviet, sagaid[ia sav€jo ieraSanos un, nikamajE, ki art aizn6kamaj6 dieni uzbrukdami pilij, sanesa bal[
pili,

redzEja, ka uguns iznicina valni, vi4i baidijis, ka pils tidE veidd var€tu tikt iepemta, un piesoliia naudu, lai atk5pjas no pils. TaCu vicie5i

ka vigi no igau4iem neko citu neprasot kA vien to, lai tie kristitos un, izliguSi ar isto miera nes€ju, klitu par vi4u brnfiem kF 5aj6, € nAkamaja pasaul€. Bet tas vigiem bija pretigi, un vigi baidijis nodot sevi v6cie5u rokf,s. Tad livi un leti un viss karasp€ks uzkfira uguni v€l lieliku un piedraud€ja igau4iem, ka sadedzinf,Sot un noniv€Sot vir;us. PAR MIERA DAVASANU UN VII:U KRISTISANU. Kad valnis jau bija nopostits, igau4us pir4€ma bailes, ka viryus nogalinis, un vipi pazemigi lidza piedoSanu, izn5ca no pils un apsolija kristities. Kl6t tur bija priesteri Johanness Stritrsx un Oto, orde4a brilu priesteris2?. Tika kristiti Lembits, pats nodevigikais, un visi p6rEjie, kas bija pili, sievietes, b€rni un virieSi; un vigi apsolija mtligi uzticibii pildit kristietibas piendkumus. So solijumu vipi tom€r sav6 viltus pilnaji neuzticibd v€l6k lauzu5i.a Karasp€ks tikm€r iebruka pili, izlaupija visu ipaSumu, izveda lauk6 zirgus, liellopus un visus siklopus un, sagribis daudz kara laup-rjuma un to sadalijis savi sta4r6, priecigi atgriezEs Livzem€. Vi4i aizveda sev lidzi Sis pils vecakos, Lembitu un p6r€jos, bet lrad tie par $lniekiem deva savus z€nus, atlaida tos atpakal uz dzimteni. Un visi slavEja to Kungu, kas brlnumainE kirt6 pili bija nodevis vi4u rok6s bez stopu un ma5inu apSaudes. Un Kristus virds sasniedza ari citus novadus. s. PAR XAm PRTESTERA UN VIIyA BIEDRU MOCEK+"{ NAVI. Fr€delandes kastelld dzivoja kdds cistercieSu orde4a priesteris, Fn-drihs no AltcellesD, kuru biskaps ar pivesta kunga pilnvaru bija iesaistijis eva4f€lija sludini5anas darb6.s Pfipolu svEtdienfl vigtS ar,daudz asarim svin€ja tA Kunga cie5anu mistErijas un ar sirsn-rgim pamicibim klateso5ajiem teica mudinijuma virdus par ti Kunga krustu; un, kad tE pazi4oja,

193

12. aprilis

INDRIIfA IIRONIKA XVIII: 9 Kunga aug56mcelSan6s svEtki b[ia nosvin€ti, vi4S ar savu audz€kni un daiiem citiem gribeja ar kufi aizbraukt lejup uz Rigu. upes ietelri3r viqam n6ca preti sEmsalie5i, met6s priesterim virs[, sagriba vl4u kop6 ar vi4a z€nu32 un daliem liviem, aizveda projim savos sinotEjkulos un, izkApu5i

A€es upes krastS, spidzinija

ar dalidim

mocib6m. Kam€r

dr,tS,

vErsdamies pie debesim, kop6 ar savu audz€kni tam Kungam lDgsnEs teica

slavin5juma un pateicibas virdus, tie abiem ar vEl€ms dauzija galvu un muguru un zobodamies sacija: s bet par to ir rakstits: ki v€lik tiks pastEstits. pEc tam vi4i noasinEja cietus, sausus skalus un iedzina tos vi+iem starp pirkstu nagiem un miesu, un saplosija abus locekli pa loceklim, dlrienu pa dtrienam, pielika uguni un nezEtigi mociia. un beidzot vi4i tos ar cirvjiems sacirta pusu vidfi starp pleciem un nokiva, un, bez Jebk6d6m saubim, aizsltija to dv€seles uz moceklu saimi debesisl to miesas vipi aizsvieda, kn ir rakstits: < Vi4i ari aizveda az Simsalu gtsti dalus livus, kas atgriezuSies mums izst5stija visu iepriekS sacito.

9. pAR MEINARDA UN VIryA BIEDRU NOGALINASANU. .q,ri ar saviem biedriem brupiniekiem v€lreiz sapulc€ja karasp€ku pret Jersikas valdnieku Visvaldi. Un Visvaldis, to uzzindjis, Kokneses Meinards

aizsutija zigneius pie lietuvjiem; un tie ieradis un gaidija viciesus vi4pus Daugavas. Un tie, kas bija ar Meinardu, to nezinidami, atn6ca, ie4€ma Jersiku un ieguva lielu kara laupijumu, zirgus un lopus. Tad Daugavas otrS krasti parndij8s lietuvji un liidza atvest vipiem laivas, lai vi+i var€tu

nokltit pie tiem miera atjaunosanai. Tie pnr6k viegti noticEja lietuvju m6nigajiem vdrdiem un aizsfitija vi+iem laivas pir upi. un lietuvji ttrdaf pdrc€16s, pirveda cits citu, un sekoja aizvien vairik un vairik Beidzot viss karaspEks met5s Daugavi un sika peldEt pnri pie tiem. Kad bru4inieki ieraudz-rja lietuvju lielo skaitu, vi+i neuzdrosinfljas gaidit, kam€r notiks sadursme ar tiem; daii no vigiem ar kuli aizbrauca lejup pa Daugavu un sveiki atgriezis KoknesE, citiem, kas kop6 ar letiem atkipEs pa celu' lietuvji uzbruka no muguras, un leti, redzEdami sav€jo nelielo skaitu, metis b€gt. Bru4inieki Meinards, Johanness un Jordans gan cinijEs, bet nesp€dami noturEties pret tik lielu karasp€ku, beidzot, ienaidnieku nogalindti, krita. Kad biskaps un rldzinieki to uzziniija, vini s€roja par tiem un teica: <

19s

19. aprilts

INDRIISA HRONIKA

XIX: 1,2

XIX 1. PAR SEPTII){PADSMITO GADU. pAR SAMSALIESU KARAGAJIENU UZ DAUGAW. Tas bija biskapa Alberta septippadsmitais gads, un karS atsikiis vis6s Livzemes mal5s. Proti, pEc karagdjiena pret Rldalur un Sakalas l*mbita paklau5anas2 visa Igaunija iedeg6s negantis dusmis pret Livzemi; un vipi nol€ma ierasties reiz€ ar trim karapulkiem un nopostit Livzemi, Iai simsalie5i aplenc Rigu un aizsprosto Daugavas ostu3, ridalieSi uzbriik Turaidas liviem, bet sakalieSi un ugaugi tikm€r posta letu zemi, ti ka livi un leti, aizkav€ti cig6s pa5u zemE, nesp€tu doties paligS ridziniekiem.

2, Un s6msalie5i ieradas ar lielu jfiras karaspEku Daugavgrivi, vezdami lidzi sirotdjkufus un laivas, ko piepildija ar akrneryiem un nogremd(ja jlras dzilumii pie upes ietekas, izgatavoja koka kastes un, tis lidziga k[rtn piepildijuSi ar akme4iem, iesvieda Daugavas grivi, lai at. braucEjiem aizsprostotu celu un ostu. Un dali no vi4iem sav6s laivEs dev6s augSup uz pilsetu un, irdamies Surp turp, beidzot izk6pa krasti un uzndca uz lauka. Order,ra brili ar citiem no pils€tas stdv€ja pie v6rtiem. Un, kad daZi kalpia un livi ieraudz-rja ienaidniekus uz lauka, vini met6s

tiem sp€ji virs[ un, vairdkus nogaliniju5i, vaj6ja tos lidz kufiem. Viqriem b€got, kids no viqu sirotijku{iem tika sadragdts un nogrima ar visiem, kas atrad6s uz t5; pir€jie izbega un atgriezAs pie sav€jiem Daugavgrivi. Un ridzinieki c€lis ar visiem sav€jiem, ko var€ja sadab[t un, dodoties lejup, sekoja vipiem - citi ku$os, citi pa sauszemi. Kad sdmsalieSi tos ieraudz-rja, vigi atkApds uz Daugavas otru krastu, nesagaidot leuju ar tiem. Un p€k5r,ri ridzinieki pa gabalu ieraudz-rja jiird tuvojamies divas kogas, kur6s atradds grifs Borhards no Oldenburgass un biskapa brA[ Rotmars6 un TeoderihsT. Tie tuvojis Daugavai, jiiras krasti ieraudz-rja sev priek5i ienaidniekus un otri krast6 - ridziniekus, bet nesaprata, kuri ir kristie5i, taCu ridzinieki tiem deva zimi, paridot karogus. Kad vir,ri tos pazina un reiz€ iev€roja ienaidnieku lielo skaitu, vi4i savus ku{us pagrieza pret ienaidniekiem un steidziis tiem kl5t. DaZi ridzinieki, kas atradis uz saviem ku{iem, sekoja ienaidniekiem pa Daugavu no mugurpuses, bet citi nogaid-rja izndkumu krast6. Kad ienaidnieki redz€ja, ka kristieSu karasp€ks tos ielenc no yisdm pus€m, tie steidzigi aizb€ga pie saviem ku$iem un, pa ienaidnieku vidu izklizdami jiirE, izzuda vigu skatieniem; un ridzinieki sekoja un atg€ma tiem vairikus ku{us, bet par€jie aizb€ga. Ridzinieki sagaidija krustne5us ar prieku un slav€ja to

197

12rs.

INDRIIfA HRONIKA XIX: 3 Kungu, kas savai tautai ari saji pdrbaud-rjumE bija sniedzis mierinijumu. Bet upes iideyi, tiekdamies pltist sp€cigi un brivi, un reiz€ ari Jiira, saduroties v€ja brizmEm, v€t6k sadragEja dzelm€ nogremd€tos aizsprostojumus, un to, kas bija paricis piiri, izvilka un iznicinija v6ciesi, atkar pavErdami brivu celu visiem, kas grib€ja iebraukt Daugav6. 3. PAR RIDALIESU KARAGAJIENU UZ LWZEMI. SaMSAIiCSiCM atrodoties Daugav6, ridaliesi saviica karasp€ku no saviem piejtiras novadiem un iebruka LivzemE, Metsepor€ izlaup-rja un nodedzinija ciemus,

bet nevar€ja atrast nevienu rivu, jo visi ar sievim un b€rniem bija aizb€gusi uz pilim. un livi purcinaja sav€jos uz saniksmis, tai dotos preti ienaidniekiem. Kad ridariesi uzzinija par vipu nodomu un reiz€ ari par savu s5msaliesu bEgsanu no Daugavas, vir;i b€ga ari. pasi un atgriezfis sav6 zemE.

PAR IGAUI){U KARAGAJIENU PRBT LETIEM. pa tam ari sakatiesi un ugauqri atnica ar lielu karasp€ku uz letu zemi un aplenca Autines pili; un no c€sim izgaja orde+a brili, rai cinitos ar viqriem, bet sie to auuu.i" ziniit un ari aizb€ga. vakarpusE viqri nokluva Trikitd un atrada Talibald-u, kas no meiu sl€ptuv€m bija atgriezies pie pirtimr, sar5€ra vigu un nez€rigi dedzinija dzivu uz uguns' piedraud€dami ar n6vr,ja tas vi+iem neuzr.disot visu savu naudu. un vir,rs tiem uzritrija piecdesmit ozeri+usr', bet Sie

tip€c nededzinija vi4u mazik rad vi['s sac-rja: un liedzis vipiem v€r ko atkrit. Tip€c vi4i to atkar pierika pie uguns un cepinEja k5 zivi, kam€r tas izraida garu un nomira. un, t6 ka vI45 b[ia kristietis un viens no uzticigajiem retiem,rz tad ceram, ka vi4a o"esete pir tik liel5m mocibim raimigi bauda miizigo prieku sveto moceklu saim€. un igaupi atgriezis savi zem€, un tas Kungs bija izjaucis vi+u nodomu. PAR LETU KARAGAJIENU PRET IGAUI)IIEM. KAd TAIibAIdA d€Ii Ram€$s un Drivinaldsl3 redz€ja, ka viqu t€vs ir miris, vi4us p5rB€ma- l negantas dusmas pret igauqiem. un vi4i savEca tetu karasp€ku ar l saviem-:-i draugiem un radiem, un kopi ar vipiem gija c€su ordeqrbrili ar citiemii viciesiem. Un vi+i iebruka ugaunija, izraupija visus ciemus un pierikat tiem uguni, un, atriebdami rilibaldu, sadedzindja dzivus visus virieJus, ko var€ja dabiit rok5, un nodedziniija visas igau4u pitis, tai tie nevar€tu tajis patverties. un vi+i samekr€ja tos tumsajis meiu srEptuv€s, un tie nekur .li: nevar€ja no vi4iem nosr€pties; un vi4i tos vilka rauki no meziem un 'l!r:r 'ii!;it+'l : nogalinSja; to sievas un b€rnus vi+i aizveda sev lidzi giist5, aizdzina zirgus', .i': un lopus, sagr5ba daudz kara laupijuma un atgriezis savi zem€. ,

r

1!

t99

l

INDRIfA HRONIKA )ilX;

3

PAR DAZADIEM LETU KARAGAJIENIEM UZ UGAUNUU. TiCM At. grieioties mijup, cel6 nEca atkar preti citi reti, kas dev6s uz ugauniju, un, ko nebija izdanjusi iepriek5€jie, to paveica sie. proti, ciemos In novados, lidz kuriem nebija tik'si iepriekJ€jie, nokluva sie, un tie, kas bija izbegusi no iepriek5€jiem, no siem izb€gt nespEja. un vipi saglst[ia daudius, nogarinija visus viriesus, aizrE.va giistE sievietes un b€rnus un aizveda sev lidzi lopus un daudz kara raup[iuma. un, kad sie deviis m6jup, tiem celii atkar n6ca preti citi leti, kas bija gatavi karagijienam uz ugaun[iu un ari pasi grib€ja gnt laupijumu, un tikoja nogalindt vr-riesus, lai atrentu saws tEvus un radus, ko igau+i kidreiz bija nonEv€jusi. Un vi4i iebruka Ugaunijd un laupija ne mazik kE iepriekr, sar,r€ma ne maziik grrsiekr,ru ka iepriekscjie,io sakEra tos, kas n6ca no meziem uz tirumiem vai ciemiem p€c p6rtikas, vienus sadedzinija uguni, otriem ar zobeniem pirgrieza riklis un spidzinija tos visddim mocibim, lidz tie atkldja visu savu naudu un vinus aizveda uz visim savem mezu slEptuv€m, un ood""" vipu rokas sievietes un b€rnus. Tacu ari tad letu sirdis vEI neatmaiga, bef pap€musi naudu, visu mantibu, sievietes un b€rnus, vini papEma v€I ari galvu vienigq kas v€r bija palicis. un vi4i, iziedami-beig5s cauri visiem novadiem ridz-ude4u Lit"i pi" re"batas, nesaudz€ja nevienu, bet nogarinija visus, kas bija ti.i"s'dzimuma, aizriva sievietes un b€rnus gtrsti un, atriebusies saviem ienaidniekiem, ar visu laupijumu priecigi atgriezEs m5j6s. TADA PASA NOLUTA vernnTzUZUGAUNUU. Un atkal vienuviet sapulc€jis c€su Bertolds ar savEjiem un Teoderihs, biskapa brdris, ar saviem bruqiniekiem un kalpiem, un TElibatda d€li ar saviem letiem un deviis ar karasp€ku uz ugauniju, kur sagiistija daudz igaugu, kas iepriek5 bija no letiem pagldbusies, un nogalin5ja tos, un aizaeaiinaia v€l palikusos ciemusl un to' ko pirmie biia izdarijusi nepilnigi, sie rtpigi paveica ridz galam. un vir,ri apstaig5ja visus novadus un, pergejusi par lide4u mati, sasniedza vaigu un tad6 pasi mEri izraupija so zemi, kas atrodai vi4pus upes, nodedzinaja ciemus, nogalin6ja viriesus, sagistija sievietes un b€rnus un' nodar[iusi visu iesp€jamo postu, atgriezds Livzem€. un vi4i atkal norikoja citus, lai tie nekav€joties dodas uz ugauniju un nodara vipiem Iidzigu postu. un, Siem atgrieioties, tika atkal stiiti citi, un leti nerimis un nedeva igau4iem atelpu ugaunijd. Bet arl pasiem nebija atelpas, kam€r vi4i' tai pas6 vasard ar devi4iem karapulkiem nopost-rjusi to nebija "u,oi, v€rtusi postaid un tuksnesainu, t6 ka tur vairs nebija atrodami ne cilvEki, ne p6rtika. vi4i domija vai nu tik ilgi karot ar tiem, lidz pdri palikusie ieradisies ltgt mieru un kristibu, vai vi4us pilnigi izdeld€t no zemes. un ti notika, ka Talibalda d€Ii jau var€ja saskaitit vairak neki simtu, ko viqli, atriebjot t€vu, bija vai nu dzlrus sadedzinijusi, vai nobeigusi ar daiidam citim mocibdm, nemaz nerunijot par neskaitimiem citiem, kurus ikviens no letiem bija nogalinnjis kop6 ar vicieSiem un liviem.

201

_i

INDRTIfA HRONIKA

)ilx: 4,5

pAR UGAUDTIEM DAVATO MrERU UN TICIBAS PIETIIEMSANU. Kad nu tig kas ugaun{jn vd bija palikusi dzivi, redzcja, ka vi+i no viciesu un letu niknuma nekur nevar gt5bties, vipi aizsttiia uz Rrlgu zignesus un ftidza to, kas vajadzigs- nieram. un vipiem tika sacits, Ial atdodot atpakal tirgotSjien kidreiz nolaupito ipasumu.. Bet vigi atbild€jq ka si ipasuma nolaupit5jus esot nogalinijusi leti, un apgalvoja, ka nekidi nevarot to atdof un lfidza aizmirst visas domstarpibas un vipus kristit, tai vi4i iegntu isto mieru un vEciesu un letu mitlgo brnligo mitestibu. un vEciesi priecij5s, apstiprinaJa mieru ar vi4iem un apsoliia norilrot priesterus

4.

ugaunijas kristi5anai. un, kad sakaliesi dzirdEja par vlsu ugaupiem nodarito postu, an- vi4i, baididamies, ka vi+us var€tu piemekl€t liizlgs, liktenis, sttija zi4nesus un lfrdza norikot pie vi4iem priesterus, lat ari vi4i, kad novadi biisot paveikta kristisanq klfrtu par kristiesu draugiem. un tika norikoti priesteri P€teris Kakuvaldes no somiiasr6 un oto, orde4a br6lu priesteris. un vi4i devns uz sakalu un veica kristisanu lidz Navesti, bet UgaunijE lidz OAe4u m6tei. Kad tas bija izdartts, viBi atgriezis Livzem€, Jo pdrcjo igaugu negantuma dcl vel nevar€Ja dzivot kop6 ar vi4iem.

5. PAR BISKAPU ATGRIESANoS VACUA UN vlqru DAUDZAJAM LIKSTAM J0RA. Bet Raceburgas biskaps, kop6 ar lgaunljas biskapu Teoderihu steigdamies uz Romas koncilu,o lidz ar krustnesiem, kas brauca uz viciju, uztic€ja sevi jtrai un ar devigsm kog6m traucis uz Gotlandi. Nikamaj6 nakti sac€lis prctv€js ar negaisu, un, veselu dienu nocinijusies

ar lielu

vEtru, vir,ri beigns tika tedziti JaunaJ6 sEmsalas ostgr. Kad jnnfa sflmsaliesi uzzinija, ka atbrauc€ji ir no Rrigas, vipi tiem piedraud€ja ar vidus karu. un vi4i apzir,roja visu simsalu un savica lielu jtrras karasp€ku. un citi ieradEs zirgos un jEras trrasti pagatavoja koka kastes, piepildiia t6s ar akme4iem, lai aizsprostotu ostu, kuras ieeja b{ia Saurq un lai, kad tA bEs aizsprostota, visus sagtrstitu un nogalinitu. Bet viciesi ar laivdm, tas ir, mazikiem ku$isiem, piebrauca krasti un ar zobeniem tirumos pfiva s€jumus, nezinidami, ka turpat tidzis krasti atrodas karas;Eks, un to pasu vir,ri diendiend danlia ari otr6 krastE. Beigis simsaliesi, ien-kojusi sl€pnir asto4us no vi{tien notv€ra, dalus nogalinija un pf,r€jos aizveda gtsti, kE ari sagrdba vienu laivu. Kfuvusi t6pec foti drosi, vir,ri sfrtija uz visiem Igaunijas novadiem pav€sti! ka sagtrstijusi Rigas biskapu ar visu vi{ta karasp€ku. un vi4i visi ieradis ar lielu karasp€ku, un agri no rita, kad uzausa gaisma, visa j[ra, vi4u sirot5jkulu nokldta, miisu prierrse s+ita tumsa' un vi4i cinijis ar mums visu dienu. un dali no vi4iem atveda koka kastes un vecas laivas, kuras, piepildiju5i ar akmejiem, nogremd€ja, un aizsprostoja mums ostas ieeju. MCs tapec stipri izbijnmies un domijim, ka mums no vigu rokim neizb-egt.

203

m DrEvA Zm-tsrinu rmAu rzcti,nrr No ucuNssAnciti no vi4iem ari atveda tris milzigus ugunssirtus no sausas

xA TIEM.

malkas, kas bija sakrauta uz lielu koku plostlem un aizdedzinEta ar dzivnieku taukiem. un pirmais sirts, kas dega augstik par citiem, tika atdzits piir jtiru un tuvojas mums, un sp€cigs dienvidvEjs ar v€trainEm br6zmam to dzina mums virsii.

un igauBi, savos sirotEjkulos brauk5dami ap to, uzman[ia uguni un virz[ia to taisni uz vid[ esoSajim kog5m. Bet kogas bija visas sasietas kopiro lai varEtu vieghk aizstiv€ties pret ienaidniekiem, un t6p€c jo vairik baid[jimies, ka nevar€sim izglfibties no uguns. Un, kad no ti paSa s6rta, kas biia augstEks par visdm kog6m, liesmas jau sniedzis lidz mums, m€s izsaucEm biskapu no vipa lrajites, kurd vin3 dienu un nakti liidza Dievu. un vi4s atndca un redz€ja, ka cita padoma un palidzibas mums nav ki vien no Dieva. un vir,rs pac€la acis un abas rokas pret debesim un lfidza Dievu, lai glebj no sis uguns. un m€s visi redz€jim: p€kl4i, raugi, dienvidv€jS p6rv€rt6s par austrumv€ju, un v€js no austrumiem pagrieza v€jrEdi pie burasa pret€jE virzieni, att5linija uguni no mums un to pavisam r6mi aizdzina ap kog6m j[r6 atz mums. un mEs visi slavejim to Kungu par to, ka vips, visiem redzo! miis izgldbis no sis uguns. Tad vi4i atdzina otro un treso ugunssErtu, ar kuriem ilgi cinijimies un, liedami [deni, loti nopril€j5mies, lidz v€js beidzot ari tos attalinija no mums. Pa tam citi igaugi ir6s ap mums un ar s{<€piem un bultam daudzus ievainoja, un citi, vElreiz atbraukdami pie mums pa to pa5u celu, mts apm€tija ar akmeniem un metamniijdm. Un m€s baidijamies gan aizsprostot6s ostas, gan kaujas briesmu d€!.

XA uxAnl I-AUKA No AIZSPRoSToTAS oSTAS. Tad Sluks2t, m8su ku{inieks, sacija:

<<Ja

Alberts esat ar mieru pacietigi paklausi! tas

Kungs miis izglibs no Sim briesmim. T6 ki miisu ku{i nav piekrauti,>> vins teica, < Un m€s visi paklausijim un vilkdm, lidz, pdrvar€juSi grritibas, nokfuvim pla5ajn, atHAhjA jfirii. Bet bru4inieki un kalpi, kas laivis izveda enkurus, pieredzeja drknrtigi niknu uztrrukumu un ar S[<€piem un bultAm, k6 ari mestajiem akme+iem tika smagi ievainoti. Beidzot vini panema tidzi saliektu dzelzi jeb dzelzs kisi, lai to uzmestu kidam sirotEjku{im un tadi veidd piekabinitos, un, uzmetusi kasi kadam ku{im, jau dom6ja, ka pievilks to sev klat. TaCu, igaur;iem sparigi air€jo! tai izb€gtu no vir,riem,

205

IIRONIKA tiem preti nica citi siroinjkufi. un, kad biskaps tai pas6 stundd v€rs6s pie sv€t6s Jaunavas ar Sddu ltgumu: , tad vi4a patie56m r6dija, ka ir m6te. proti, b€gosais sirotsjkufis, kas b[ia liels un pilns ar viriem, ar sp€cigu triecienu uzgr&dis citam un ar tielu

troksni pirliiza vidii un piesm€lis ar frdeni, un yiri iekrita jur€ un noslika, un visus pnr€jos p6r4€ma bailes. Redz€dami, ka esam jau sasniegusi jiiras dzilumu, riFi sapulc€jis krasti. vigu bUa daudz tiikstosu, kas bija sanakusi no visas Igaunijas ir zirgos, ir k6j6m un

gandriz divsimt sirotEjkufos. Negantis dusmis vipi ar skalu kliegsanu un ar diirEm met6s cits citam virsii, jo divu nedElu pflipos neko nebija panikusi un turklit biJa zaudEjusi daudz sav€jo, kas noslika jDr6 vai krita no miisu stopnieku rokflm. un vi+i uzvilka buras un izklida pa jiiru, un katrs g5ja savu celu. un miis€jie vigiem savds raivas sekoja un atpEma kidu lielf,ku sirotEjku{i, ko aizveda lidzi uz Gotlandi. Un tajn dien6 sv€tE Jaunava izgldba mos, tipat 116 vipa lidz sim, IIdz sai dienai, izglibusl visus livzemniekus no visim briesmim.

5. PAR BISKAPA FILIPA NAVI. Kad tas Kungs miis bija izgt&bis no sdmsaliesiem, m€s v€l palildm tai pasn ost6, kam€r apritcja tris ned€las, jo diendieni uz jiiras bija negaiss, spEcigas yctras un pretvEjs. Bija liels

Jnlijr sikurm

bads un pirtikas triikums, un biskaps ar mitestibu izdalija visu, kas vigam bija. un diendieni devim solijumus un ttidzim Dievu, lai vips miis

l l

izpesti no Sis vietas. un tas notika Marijas MagdalEnas dienas prieksvakarE, kad m€s, vairs tikko dzivi, dzieddjiim responsorijur2: 4 norima visi pretv€ji un tas Kungs mums deva - kaburas celav€ju. un m€s pac€lim un otri riti sasniedzim Gotlandi. un vipSr stiv€dams uz altEra akmens, pateiclis tam Kungam un sac-qia: <M€s esam gijuSi, Kungs, caur uguni un 0deni, bet tu esi miis izvedis uz atspirgSanu. Jo tu, Kungs, pErbaudiji m0s, Sl5istiji miis ar uguni, kA fiek Slgristits sudrabs. Tu ievedi mfis cilpi, uzv€ti mums muguri pirbaud-rjumus un ldvi cilv€kiem pacelties p6r musu galvdm. Tu esi miis izgtrbis no visim briesmf,m, Kungs, un atkal atvedis uz Sis stipris klints.> Jo vigs loti ilgoj6s tikt pie klints, kas ir Kristus, un ar daudzim nopiitim atturcjas no mises svin€sanas uz jiiras, kaut gan ik pirdienas dievkalpojuma laik6 komunic€jaa. PAR RACEBURGAS BiSKAPA NAVI. UN bCidZOt tAS KUNgS iZPiIdiJA vipa vEl€Sanos un viqu tai pasi celojumi aizsiit-1ia uz veronua, kur vi{ts,

viegli saslimis, savu garu nov€t€ja tam Kungam.x viga miesa tika apglabnta kida agr6ka kardinila marmora kapen€s, augustiniesu ordega klosteri, kas atrodas pie upes. un kads veronietis redz€ja par6dibu: pir

21.

Jiitlfs

22.

Jiillls

novcrrbrls

INDRIISA HRONIKA

)trX:

7,I

Alpiem atlaidis kolonna, spota ki zibens, un nometis turpat uz mieru. Ari citi apliecin6ju5i, ka redz€JuSi pie vi4a kapen€n lidzigas e4lelu par8dibas. Un tas nav nehids brinums. VigS bija nosv€rts un nelok5ms rirs: ne laim€, ne nelaim€ nekas nevar€ja vigam likt atmest ilgas p€c Kristusl vi4S ari nekad negribeja pirtraukt savu klus€Sanas bridi pirms ne Rigas ugunsgr€ka rita llg5anas un dienas pirmis llg5anas beigEm laik66, kad viss dega un viqs bija spiests begt projem no savas m6jasr2T ne ienaidnieku vidii uz j[ras, ne treSoreiz, kad vi4ur kam€r vi95 nakti uz mDra lidza Dievu, kids sargs smagi ievainoja. Tad nu Dievs vigam stipru un droSu uz klints. Lai pie5$ris to vietu, p€c kuras vip5 ilgojSs, rina dv€sele ir ar Kristu, un lai sv€tita vi4a piemir;a!

7, PAR ROMAS KONCILU. TE Kunga iemiesoSan6s 1"215. gad6 Romas baznici tika notur€ts koncilsra kuru vadija pAvests Innocents un kura piedalij6s detrsimt patriarhu, kardin6lu un biskapu, kE ari astopsimt abatu.2e To vidfi bija Livzemes biskaps Alberts ar Igaunijas biskapu.s Vigi zinoja visuaugstajam priesterim un reizE visiem biskapiem par Livzemes baznicas pirbaudijumiem, kariem un vajadzibim. Un visi lidz ar vi4iem priecdjds par pagdnu atgrieSanu, ki ari par kariem un daudzkirt€jiem kristie5u triumliem. Un biskaps sacija: <Tipat ki tu, sv€tais t€vs,> vi45 teica, Visuaugstais priesteris, vi4am atbild€damsr sacija: <<Tipat kA d€la zemi, tA allai centisimies ari m6tes zemi atbalstit ar savas t€viSlg.as gadibas pili4iem.> Un, kad koncils beidzis, vi45 atlaida tos priecigus, atjaunojis pilnvaru sludinit un grEku atlai5anai ar krusta zimi apzimEt krustne5us, kas dotos ar vi4iem uz Livzemi, lai sargitu jauno baznicu no paginu uzbrukumiem.3t PAR UGAUryU UN SAKALIESU KRISTISANU. Roma d6v6 tiesibas, bet Riga kristi pag6nus. Proti, P€teris Kakevalde un priesteris Oto' atsutiti no Rigas, pa to laiku kristija Sakalu un Ugauniju ar sv€to aYotu un aicinlja uz mtiiigo dzivo5anu. SONTAGANU. Bet ridaliesi bija v€l dumpigi un joprojim atteic5s pie4emt kristie5u likumus. Tika nolemts pret viyiem rikot karagdjienu. Tad nu p€c ti Kunga dzimSanas svEtkiem liviem un letiem tika noriidits btt gataviem un pulc€tiesr lai dotos pret

8. PAR KARAGAJIENU UZ

209

25. decembrls

INDRIIfA HRONIKA )ilX: g 9 kristigE v6rda ienaidniekiem. Vi4iem nica pretim ari vdcie5i ar ordega brEliem, un tur biia ari grdfs Borhards ar krustneSiem, un visi kopi, iedami pa jriras ledu, sasniedza pirmo lgaunijas novadut. Sadal-1iuSi !2Lu._ . karasp€ku pa visiem celiem un ciemiem, vi4i vaj6ja bego5os igau4us, JanvarN nogalinaja notvertos, sagrdba sievietes, b€rnus un lopus un sapulc€j6s pie Sontaganas pils, kur6 aplenca igaugus, un cin[i6s ar tiem devi4as dienas.

PAR SO}ITAGANAS PIIS IEKAROSANU UN TICIBAS PIEryBM. SA-fU. Tad vi4i uzc€la koka aplenkumtorni, kas tika piestumts tuv6k pitij. Uz ta uzkdpa IIvi un leti kopn ar stopniekiem un ar S[€piem un bultim aizsargsienas brustv€ri nogalin6ja daudz igau4u, daudzus ievainoja un padzina vinus no aizsardzibas, jo, ti kn igau4i p6r6k droSi metis ci4i un stopniekiem it kA deva lielSku izdevibu, vi4iem bija daudz ievainoto un daudz nogaliniito. TEp€c vi4i beidmt kad daudzi jau bija kritu5i un aptrukds idens un pdrtikas, padevds un l[dza mieru. Bet vBciesi teica: <Ja gribat nolikt savas neuzticibas ieroCus un uz4emt sav8 pili isto mieru, kas ir Kristus, mEs labu pritu pasaudz€sim jiis un piegemsim jDs sav6 brnligajd milestibi.> Kad igaugi to dzird€ja, vini ar prieku tiidal apsol-rja pie4emt kristibas sakramentu lidz ar visiem kristietibas pienikumiem. Tap€c jau vienpadsmitaji diend pie vi4iem uz pili tika norikots priesteris Gotfridss. Tas vi4us sv6tija un sac-r.ia: Un, kad visi atbild€ja >, vir;S tos apslacija ar iideni un teica: Un, kad tas bija izdarits, vi4iem tika dAvEts miers un karasp€ks, sap€mis par [rilniekiem vecdko d€lus, ar visu laupijumu un guvumu un gfistek4iem atgriez6s Livzem€, par pagdnu atgrieSanu teikdams Dievu, kas m[los ir slavEts. 9. PAR KARAGAJIENU UZ SAMSALU. PEc nedaudz atpttas dien5m ridzinieki, atguvuSi sp€kus, atkal sapulc€jds ar liviem un letiem un, iedami pa jlras ledu, kas, ilgstoSi pieturoties bargam aukstumam, bija loti stipri sasalis, virzija savu karasp€ku pret Simsalu. Un cel5 pa jiiru izriddds lielisks, un vipi sadalija savu karasp€ku un, izstaigddami visus celus un ciemus, sagfistija daudzus, nogalinija visus virieSus un aizveda sev lidzi sievietes, b€rnus un lopus. Vi4i sapulc€jiis pie kidas no pilim, cinijis ar tiem, kas bija pili, dalus ievainoja un nogalinija, bet drk6rtigi stingr6 sala d€! nemE{in6ja ie4emt paSu pili un ar visu laup-1iumu un giistek4iem atkal atgriezds pa savu celu, pa ledu. Un, kad dati sdka kliegf ka sekojot malevas, un citi steidzis pie ugunskura, vairiki no vigiem, piekusuSi un no aukstuma sastingu5i, pakrita un nomiral pEr€jie atgriez6s sveikii.

ztl

janvaris-februiris

INDRI$A HRONIKA XIX: 10, lt; )O(: 1,2 10. PAR KryAZA VI/,DIMIRA ffXSqlO NAVI. TaCu p€c tE Kunga .{ugS6mcel5airis sv€tkiem igaugi sutija pie Polockas k4aza Vladimira un ludza, lai vi45 ierodas ar karasp€ku un aplenc Rigu. Vipi pa5i apsotija tikm€r livus un letus mikt ar karu un reiz€ ari aizsprrostot ostu Daugavgrivi. Knazam patika nodev€ju priek5likums, kuri past5vigi tfikoja iznicinit Livzemes baznicu, un vi45, siitidams uz Krievzemi un Lietuvu, sasauca lielu krievu un lietuvju karasp€ku. Kad visi bija san5ku5i un sagatavoju5ies un knazs jau dziris k6pt ku!i, lai dotos ar vipiem cefii, vi4S p€kSr,ri salima

10. apritis

un izlaida garu, nomirdams p€kipi un negaiditi niv€, un

viss vi4a karaspEks izklida un atgriezis sav6 zemE.

11. Tie biskapa saimes faudis, kas bija Rigi, un ordeSra brili, uzzin6ju5i par igau4u nodomiem, nopirka kogu, nocietiniija to visapkirt ki

ar stopiem un brugojumu un noenkuroja to Daugavas ietekd sarg5t ostas ieeju, lai sEmsaliesi ierodoties to neaizsprostotu kd iepriekl. Kad nomira kr;azs, v€sts par to sasniedza pih, novietoja taj6 piecdesmit viru

S6msalu, un, kad s6msalie5i reizE ari uzzinija, ka Daugavas ostu sarg6 stopnieki un brunoti viri, vini iebrauca SaIacE, dev6s augSup un izlaupija letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sag[stija sievietes un nogalinEja viriesus. Tad sapulc€jis kndi leti un sekoja viniem, vairikus notv€ra un nogatinAja, bet par€jos piespieda aizbigt pie ku{iem. Un baznicai, kas gaidija sava biskapa ieraSanos, nedaudz dienu bija miers.

XX 1. P.A.R ASTOryPADSMITO GADU. Tas bija biskapa asto4pa- L216. dsmitais gads. VigS atgriezEs no Romas kiir[jas un p€c tam, kad karalis Fridrihsr vigu H6genavi? bija iedrosminijis, ar Igaunijas biskapu Teoderihu un citiem uzticamiem viriem, brur,riniekiem un krustneiiern, pdrradds Livzem€.3 un vir,rs sastapa Daugavgrivi savus virus sargdjam yasara ostu, un tie vi4am pastistija par saviem karagijieniem uz lgauniju, ki ari par kr;aza nivi un par to, ki vigi bija sar,r€muSi mierinijumu visos savos pArbaudijumos. Un baznic6 valdija prieks gan par biskapa ierasanos, gan par savu atbnlvo5anos no krieviem un cit6m taut6m.

2. PAR PIRMO

KARAGAJIENU UZ HARJU. p€c tam biskapi sanSca kopi ar ordena br5liem un vienoj5s par zinEmu Igaunijas sadalisanu,{ ta{u tn velnk izriid-rjis nepast6viga, un t6p€c uzskatiju par nevajadzign to aprakstit. Es labik pastEsti5u, ka ridzinieki v€lreiz sapulc€jds ar liviern un letiem, t5pat mestrs Folkrr-ns ar saviem briliem un krustne5iem, ki ari Teoderihss ar biskapa viriem, un vipi ar sayu karasp€ku, tadu miermiligi, devis uz jau kristito Sakalu.6 Sasauku5i pie sevis Si apgabala veciikos, vi4i p6c to padoma dev6s talnk pie citiem igaugiem, un par pavadoniem vi4iem

zL3

INDRIIfA HRONIKA )O(:

3-5

bija paSi vec6kie. Sv€t5s Jaunavas Debesbrauklanas dieni vi4i iebruka Harju apgabalfi, kas atrodas Igaunijas vid0 un kur visas apk[rtejas ciltis ik gadu mEdza san5kt uz sapulci Raikil67. Tur nonikusi, sadalijim savu karasp€ku pa visiem celiem un ciemiem, ki ari pa sis zemes novadiem, visu nodedzin6jdm un nopostiiEm, nogarinijdm visus, kas bija vr-riesu dzimuma, sagfistijdm sievietes un b€rnus un aizdzinEm daudz lopu un an- vi4u zirgus. Beidzot sapulc€jEmies pie lieli Lohu ciemas, kas atrodas pie strauta zemes 'idii' atpiitimies tur tnis dienas, nopost[i5m visu apkErt€jo zemi un sasniedzim r€veliesu ciemus.

ceturtaj5 dienE, ierftojot sl€pni pie ciema, devi4i no vi4iem tika_ notverti un dazi nogaliniti. Karaspeks atgriezis ar bagEtur laopij,r.,, .rn. atvedaneskait5musIiellopusunaitas.Igau4isekojaarlietumalevu,:.",.l' gribedami uzbrukt no mugurpuses. Ta{u vipu dievu loze lrita uz pretEjo pusi. un ridzinieki priecigi atgriezEs LivzemE un draudzigi sadal-1ia visu, ko bija p6rveduSi.

3. PAR KRIEVU K,A,RAGAJIENU UZ OTEPE. P€C tAM PICSKAVAS krievi sadusmojis. uz ugaur,riem par to, ka tie, noniev6dami vir,ru kristibu, bija pie+€musi lati4u kristibu,e piedraud€ja tiem ar karu un piepras-rja nodevas un meslus. Bet ugaupi par to prasija padomu Livzemes biskapam un reiz€ ari orde4a brEliem un ltdza palidzibu. Tie vi4iem neliedza to un apsolija kopa ar vi4iem dzivot un mirf un apstiprinaja, ka vir,ri esot neatkarigi no krieviem; tapat k6 allai bijusi neatkanigi pirms kristibas,r. vi+i tidi esot ari tagad. Kad nu polockas rielk4razs vladimirs b[ia miris,tr Livzemes traznicai rad6s jauns pretinieks pleskavas vladimirso, kas c€l6s ar lielu Pleskavas krievu karasp€ku, -atnEca uz ugauniju, nometds otepe kalni un aizsiitija savu karaspEku uz visiem ciemiem un novadiem apkdrtn€; vi4i dedzinEja un izlaup-rja visu zemi, nogalinija daudz viriesu . un aizveda gtst6 sievietes un b€rnus. Turpat bija kads v6cu tiryot5js, vdrdd Isfrids, kas, pazaud€jis visu savu mantu, aizb€ga uz Rigu un tur _ zi4oja par to.

+:

: braliem un,

.-

I

r,remot v€ri draudoso smago karu ar Meviem, vienojis parl zinEmu visu Livzemes baznicas paklauto un kristito Igaunijas apgabalu sadalisanu: Livzemes baznicai un Rigas biskapam vi4i noteica treso dalu visu ien6kumu un meslu no lgaunijas, Iai vi+s, t6pat k6 darbos un karos, dalitos ari labumosl otro dalu vi+i pieslr-ra Igaun[ias biskapam, bet treSo - orde4a briliem par vi4u pfil€m un izdevumiem.a 5. un ugau4i atnaca atkal pie biskapiem l> palidzibu pret krieviem. un biskapi aizs[tija savus virus ar orderya brEliem uz ugauniju. Tie

2L5

15. augusts

INDRI$A HRONIKA XX: 6,7 sapulc€ja yisus 5o novadu igaugus, kopii ar vir,riem apb0v€ja Otep€ kalnur{, dzlvoja turpat un loti stipri nocietinnja pili ki pret krieviem, ti pret citim, r€l nekristitdm tautim. Krievi ki parasti ari atnica uz Tolovas letu zemi, lai ieviktu nodevas, un, tis ieviku5i, nodedzinija Beverinas pili. Un Bertolds, C€su brupinieku mestrs, redz€ja, ka vigi gatavojas karam, jo nodedzinija letu pilis, un vi45 siitija sagemt vipus un iemest cietumi.r TaCu, kad ieradis sttr,ri no Novgorodas kr,razarls vigs atbrlvoja tos un ar

godu aizsit[ja atpakal uz Krievzemi. Bet ugaugi, grib€dami krieviem atriebties, c€l6s ar biskapa viriem un reiz€ ar ordega briliem un devis uz Krievzemi pret Novgorodu, atrada zemi, ko nebija sasniegu5as nekFdas v€stis, nesagatavotu un svinam Epifiniju, kad krievi parasti aizpemti galvenokirt ar mielastiem un dzir€m, sadalija savu karaspEku pa visiem ciemiem un celiem, nogalinfija daudz tautas, aizveda gnstii loti daudz sievie5u, aizdzina zirgus un daudz lopu un ieguva lielu kara laupijumu; tad, ar uguni un zobenu atmaksdju$i par pieredz€taj6m pdrestibim, vi4i ar visu laup-rjumu liksmi atgriezis Otep€.r7 6. PAR KARAGAJIENU, JIU OTRO,Is UZ JERW. p€c EpiFnijas svEtkiem ridzinieki stitija pie visiem liviem un letiem un sapulc€ja lielu karaspEku. Un vini deyis uz Sakalu un pier;€ma 5i novada vecdkos sev par celveiiem, un pie viniem atn6ca ugaur,ri ar saviem vdciesiem. Un vipi devis til6k uz Jenu, sadalija savu karasp€ku pa visiem Si apgabala ciemiem un novadiem un nodar-lja Sai zemei lielu postu; uztur€damies Karedas ciem6 se5as dienas, vini dedzinAja un postija visu apkdrtni. Un sp€cigdkiejitnieki no viniem devis til6k uz Viru un, lidzigi kirti izlaupiju5i 5o zemi, nogalin6juii virieSus un sagflst-rju5i sievietes un b€rnus, ar lielu kara laupijumu atgriezds Kared6. Un pie tiem turpat atnica Si Jervas novada vecikie, liidza mieru un lai aiziet no vinu zemes. Bet vipi tiem atbildEja: <Ja gribatr>' vir,ri teica, < Kad jervie5i to dzird€ja, viqi bija priecigi un, lai iegrltu ridzinieku mieru, apsolija glabnt vi4u kristibu, ki ari vienm€r maks5t vir,riem nodeyas. TIp€c m€s daius turpat kristij6m un, saqEmuSi par kilniekiem vigu zenus, ar visu savu laupijumu atgriezimies LivzemE, slav€dami Dievu ari par Sis tautas piev€r5anu ticibai. 7. PAR TO, KA KRIEVI APSEDUSI OTEPE pILI.re Tilft p€c livzemnieku karasp€ka atgrieSanis no Jervas novgorodie5i Lielaji gav€ni sapulc€ja lielu krievu karaspEku, kuram pievienojis Pleskavas k4azs Vladimirs ar saviem pilso4iem, un vipi sutija zigne5us pa visu Igauniju, Iai nikot uz vicie5u un ugau+u aplenk5anu Otep€. Un ieradis ne vien

2L7

t2L7. 6.

Janvirls

E februirls un

nikrmis

dlenas

INDRIIfA HRONIKA

F(:

7,8

s6msalieSi un harjuieSi, bet ari jau sen kristitie sakalie5ira cer€dami tad6 kdrt5 atbrivoties no v6cieSu j[ga un reiz€ ari no vipu kristibas. Un tie gija krieviem pretim un kopi ar Siem aplenca otep€ pili un cinijEs ar

vicieSiem un tiem, kas bija kop5 ar vigiem, septi+padsmit dienas, un neko nevar€ja vi4iem padarif jo pils bija loti stipra. Bet biskapa loka s6veji, kas bija pili, un orde4a br6li ar saviem stopiem daudzus krievus ievainoja

., L

un nogalinija. Tdpat ari krievi ar savu loku bult5m ievainoja vair6kus cilvEkus pili. Un krievi apstaigaja novadus, daudzus sagtstija un nogalinEja un vi4u li[<us iesvieda ftdeni katna pakEje lai pils laudis nevarEtu smelt no t5. un vipi nodar-r.ia visu iesp€jamo launumu, postidami un dedzinadami visu zemi apkirtn€. Bet ikreiz, kad vigi p6c sava paraduma m€linEja ar visu savu ptli uzkipt kalna aizsargsienA, v6cieSi un igau4i vi4us drosmigi atdzina atpakal, t5p€c vipi tur zaud€ja daudz savu viru. Kad biskapi ar orde+a briliem uzzinija, ka vir,ru laudis '.,:. aplenkti, vi4i tiem s[t-rja palign ap tristtkstos vr-ru. un kop6 ar siem devis -,.', celd oide4a mestrs Folkrr-ns, C€su Bertolds un Teoderihs, biskapa britis; ar hviem, tetiem un vairiikiem krustneSiem. Un vi4i noneca pie Kagierva:li ezera2t, kur sastapa k6du z€nu, kas ndca no pils. So vi4i pa4€ma par celvedi un, uzaustot ritam, sasniedza pili; atstidami sdmsaliesus pa labi, vini virzij6s pret krieviem un cin-rjis ar tiem. TaCu, redz€dami, ka fcbruiris-marts ienaidnieka, karaspEks ir liels un stiprs, vi+i pagriezds uz pils pusi. Krievu :". :-. ' . l un simsaliesu bija ap divdesmit ttkstosu; t6p€c, baididamies no tik lielasf$,{'?"**r' skaita, vini kdpa augsii uz pili. Te krita daii orde4a braf drosmigie viriif - saimesl vislt.*" Konstantlns22r Bertoldszr un Elijaa un vairdki no biskapa - viru un zirgu daudzuma dEl pili ql'; par€jie neskarti sasniedza pili. I;ielii ' I '.-:i tb.,. izc€lis bads, radis pirtikas un siena trfikums, un zirEi €da cits citam nost ,i,. ,, {; rl',ri :{ -.ts astes. Lidzigi apst6kli bija ari krieru karasp€k6, jo visa ki trlka. Beidzo! treSajd diend p€c sadursmes, vigi uzsika sarunas ar viciesiem. .

8. PAR MIERA

SALIGSANU AR KRIEVIEM. Un vi4i ari saliga:,. mieru ar tiern, tadu ar noteikumu, ka visi vEciesi atstatu pili un atgrieztos ,, ' Livzem€. Un k4azs Vladimirs aicinija savu znotu Teoderihux miera,i,l apstiprinSSanai doties kopd ar "i{to az Pleskavu, un tas, vinam uztic€damies, nokdpa pie vir,ra. TaCu novgorodieii to tfrdal izr6va no viga rokim un aizveda sev lidzi grist6. Bet viciesi ar liviem un letiem p€c miera: salig5anas nok6pa no pils pa krievu un sdmsalie5u vidu un atgriezis'i' Livzem€. Pa tam sakalieSi iebruka letu zemE, nopostija vinu ,ciemus,

aizveda no Imeras cilvEkus grlsti un atgriezis Sakal6,

vairs. neatcer€damies visus iepriekj pienemtos sakramentus un lauzdami mieru, kuru bija kidreiz saligusi ar viciesiem un par kuru vairs nelikas ne zinis.

2L9

INDRIIfA HRONIKA )Ofi: 1,2

XXI 1. Devippadsmitais gads Sis biskapam Albertam bija,

L2L7,

Nezinija tad miera no kariem Livzemes tauta. PAR KARU PRET SAKALU. proti, min€tais augstu cieniiamais biskaps norikoja savus s[t4us kE uz Novgorodu, t6 uz sakalu otep€ saligti miera apstiprinisanair un an- loti lldza vi4us par savu br6li Teoderihu. Be{ tE k6 Sie cilvEki ir iedomibas un uzpiitibas pilni un turklEt sav6 augstpritibd pdrlieku bezkaunigi, vipi nelikis ne zinis ne par biskapa liigumiem, ne par mieru ar vEciesiem, bet sazv€r€jAs ar lgaugiem un perindja pl6nus, kf, tikt gal5 ar vEciesiem un iznicin5t uvzemes baznicu. To uzzinijis, nin€tais biskaps kope ar mijupbraucEjiem krustnesiem dev6s uz vf,ciju, Livzemi ari soreiz uztic€dams J€zus Kristus un vi4a mates aizsardzibai. un, visiem stastidams par karu griitfuEm un sav€jo zaud€jumiem, vi45 aicinija drosmigus un dilciltigus virus nostities ki mririm ti Kunga nama prieks6, pie4emt krustu un gr€ku atlaisanas labad doties par krustnesiem uz Livzemi. un, kad gr6fs Alberts no Lauenburgas2 dzird€ja par visu to launo, ko krievi kopi ar igauryiem nodar-1jusi Livzemes baznicai, d+Sr gr€ku atlaiSanas labad pieg€mis krustu, ar saviem bruliniekiem rrJr uzq€migiem un ditciltigiem viriem devis celi uz Livzemil un kopi ar vir,ru ierad6s Daugavgrivas absts Bernhards un krustnesi, kaut ari tikai nedaudzi. un vi45 tika sagaidits ar lielu prieku. Tas Kungs vi4u Iidz sim bija glabajis sav6 bultu maki ki lzraudzito bultu, lai vi4u istajn bridi aizs&titu uz Livzemi savas baznicas atbrivosanai no ienaidniekiem.

2. Kad vi45 bija ieradies Rrrg6, igau4i aizsritija krieviem loti daudz lldza vi+us ierasties ar karasp€ku, lai iznicinitu Lrnzemes baznicu. Tacu Novgorodas lielkgazs Mstislavs tobn-d bija devies karagijieni pret ungnrijas karali3, lai cinitos par Galitas k4azisti{, un savi troni Novgorod6 atst5jis jaunu kgazus. $is aizs[tiia zi4nesus uz ddvanu un

Igauniju un apsol-rja ierasties ar lielu karasp€ku kopi ar knazu vladimiru6 un loti daudziem citiem k4aziem. Un igauTi bija priecigi, apziryoja visu Igauniju un sapulc€ja loti lielu un stipru karasp€kr4 un vigi nometis pie Navesti upes Sakala. vigu vaditijs un vecAkais kmbits sasausa visus no visiem novadiem, un pie vi4iem atnf,ca kii ridaliesi, tE harjuiesi, ke viruiesi, ti r€veliesi, jerviesi un sakaliesi. un to bija sesi tfikstosi, kas visi sakali pieadsmit dienas gaidija krievu k4azu ierasanos. Ridzinieki, uzzinEjuSi par vi+u pulc€Sanos, c€llis un steig5us devis pie vi4iem, gritr€dami krieviem aizsteigties priekln. un kopi ar vi4iem gnja gnnfs

221

t.

augusts

ap

6.-20. septembri

INDRIIfA HRONIKA

i

I

I I

)oil:

3

Alberts ar saviem bruginiekien un kalpiem, orde+a mestrs Folkvins ar saviem briliem, Daugavgrfvas abats Bernhards, prEvests Johanness, livi un leti, arl Kaupo, visuzticanikais, kas nekad neatstija novirtfr tf, Kunga ci4as un karagijienus. Vi+i visi atnica Sakalas tuvumi, kur bija karasp€ka dievkalpojumu un apsprielu vieta?, un vigu bija gandriz tnlsttrkstos atlasitu viru. un vi4i non-lroja vEciesus uz vid€j6 cefa, livus novietoja labaj6 pus€, bet letiem ierEdiia celu pa kreisi. Citus vipi aizsttija uz ciemiem; tie sagristija dalus cilv€kus un no Siem uzzinija karaspeka lielumu, ki ari to, ka tas Jau n6kot vi4iem preti un esot gatavs kaujai. To uzzinEjusi, vipi piesardzigi un lab6 kflrtibi virzijEs til6k un, pien6kot vakaram, sasniedza Vilandes pili, kur pirlaida nakti atpiit5; notur€jusi turpat svinigo misi, vi4i apustula MateJa dienn virzijis t5l6k ienaidniekiem preti. uzzinijusi, ka tie nogriezusies uz citu vietr4 vi4i tffdal sekoja un, ieraudziju5i tos gatavus kaujai pekS+i iznlkom no meliem pret€jii pus€rt uzbruka tiem. Vncie5i ciniif,s uz vid€Ji cela, kur bija tot fielnkn un spEcigf,ki vienfua, un vigi, citi uz ziryiem, citi kijim, savi kartiba l€nim virzidamies uz priekiu, lespiedis to vidt, iedragija to kaujas ierindu un piespieda tos b€gt. 3. KA VI$ IzCiNim ruUlU AR SAI(ALrnsrnnn. An- teti, kas cinijis krcisaj6 sp6rnf,, kopi ar vicieSiem drosmigi uzbruka saviem ienaidniekiem: pret viqiem b[ia nonlrotl sakalie5i ar Lembitu un vipu pir€jiem vecikajiem. Tie levainoja daudzus letus un dalus nogaliniJa un, drossirdigi cinidamies, ilgi turejEs preti. Tacu, redzEdami, lra viciesi vidcjo, pulku jau piespieduSi beg$ ari vi4i paSi pagrieza muguras. I*ti vipiem dzinis pakal un daudzus nqalinija, par€jie aizb€ga. Un Veko, Roboamaro brilis, pazina I-embitu, metis vipam pakal un nogatinEja vigu, un pa4€ma vina dr€bes, bet citi vipam nocirta galw'un pary€ma to lidzi uz Livzemi. Un turpat krita ari citi Sakalas vecikie Manivaldea un foti - Voteleu,draudigi daudz citu. Bet labaji pus€ norikotie livi, redz€dami lidojam virsfl igau4u Slg€pus, novirz-rjis uz vicieSu pusi un kopE ar tiem vajija b€go5os. Tadu igau4i, kas bija v€rsu5ies prct liviem, met5s virsii daliem no mts€jiem, kuri sekoja no rnuguras, bet tie vigus drosmigi atvairija un -:piespieda bEgt ari Sos. Un, kad nu visiem igaupien vajadzEja b€gt, livi, leti - un sakii dzin5s tiem pakal un melos nogalinija tik daudzus, ka to slcaits nenosakAmi daudzus, jo melos un .sasniedza ap tfikstoti, parcizik purvos tos saskaitit nevar€ja; un- vipi atg€ma tiem ap divtlkstoS ,itgo, pag€ma visus iercCus un kara laup-1iumu un nikamaji dien6 visu sagr8bto vienlidzigi sadalija savi starpi.

20. seplembrls 21. seplembris

22. septembris

INDRII$A HRONIKA

4. PAR

)Oil: 4,5

KAUPO NAVI.T{ Bet Kaupo, kam ar

S{c€pu

b[ia caurdurti abi

s6ni, ticigi atcer€jis tE Kunga cie5anas, sap€ma tE Kunga

miesas

sakramentus un, patiesi atzidams kristigo ticibu, izlaida garu, pirms tam sadalijis savu ipa5umu visim LivzemE esoSaj6m baznic6m.$ Un par vigu s€roja gan gr6fs Albertsr6, gan abatslT un visi, kas bija kop6 ar tiem. Un vina miesa tika sadedzin6ta, kauli aizvesti uz Livzemi un apglabdti Kubesel€.n

5. PAR SAKALIESU

ATGRIESANOS PIE TICIBAS

UN MIERA.

P€c kaujas karasp€ks virzijEs Lil6k uz Navesti upi un Lembita ciemulo palikdami tur tris dienas, vi4i sfltija livus un letus izlaupit un dedzinit r-isus apkArt€jos novadus. Un pie vigiem atnica Lembita brilis UnnepeveD ar citiem, kas bija palikuSi dzivi, un lfdza atjaunot agr5ko mieru. Un vacie5i vi4iem sacija: <Par to, ka esat nonicinijuSi jau piepemtos sv€t6s kristibas sakramentus un, sazv€r€damies ar pagEniem un krieviem,

aptraipijuSi Kristus ticfuu, tas Kungs jis ir pdrmncijis. Tad nu atgriezieties uzticigi pie Kristus, un m€s Jtrs v€l uz4emsim savas briligis milestibas saim€.> Igau4iem tas bija pa prf,tam. Un pEc $-lnieku sanem5anas vi4iem jau otru reizi tika pieS$rts mierrr2l lai vigi uzticigi pilditu visus kristietibas pienikumus. P€c tam karasp€ks ar visu kara laupijumu atgriez5s LivzemE, un vir;i teica to Kungu par slavas pilno uzl-aru, kuru vigiem bija divnjis Dievs, kas miiios ir slav€ts. PAR KARAGAJIENU AZ IIANILU22. Atgriezies no sakalieSu apkauSanas, gr6fs Alberts grib€ja pats sarikot citu karag5jienu uz SAmsalu,a lika pagatavot lieldku ma5inua un iedro5inija visus 3im gajienam. Tai ziem6 vairakk6rt tika nolikts karasp€ka pulc€5an6s, tatu uznica lietavas un jiir6 izkusa ledus, tE ka vi4i nevar€ja noklnt SEmsalS, kas ir sala jr1r5. Tnpec ridzinieki beidzot Lielaji gav€ni devis cel6 kop6 ar liriem un letiem, domidami v€rsties pret citiem igaupiem, un, kad vi4i bija sasniegu5i Salacu un izsit-rju5i pa priekSu savus izlfrkus, vi4iem ndca preti simsalie5i, bet pazinu5i ridzinieku karasp€ku, tfldaf metiis b€gt. Un ridzinieki tiem sekoja ar visu savu karasp€ku veselu dienu, bet ndkamaj6 iebruka Piej[ras novados S6msalas tuvum6. Sadal[iu5i savu karasp€ku pa visiem celiem, vir;i izlaupiia zemi, nogalinija visus vriieSus, kurus dabfija rok6, aizveda gfisti sieyietes un b€rnus, aizdzina sev lidzi daudz lopu, ieguva daudz kara laup-1iuma un pielika uguni ciemiem un mnj6m. Tad vinu karaspEks atkal apvienoj6s, un vipi vairikas dienas patika atp[t6 zemes vidienE. Un pie vigiem atnica vecdkie no Hanilas un Karuzesa, un visiem novadiem no Ridalas lidz REvelei un llarju un liidza, tai pie5$r viniem mieru un atstij vi4u zeml.

22s

t2L7.lL8. ziema 1218. 28, februiris

un nikamis dienas

INDRIIfA HRONIKA )Oil: 6,7

pAR TO, XA

rIK.l SALIGTS MIERS AR RIDALIESTEM UN TIE PIEryEMA TICIBU. Un ridzinieki sacija: <Ja gribat veldz€ties ar svEto avotu,> vi4i teica,
nes€ja

sakramentus un

ik

gadu maks6tu nodevas. Un miers tapa pie5$rts, un ridzinieki atgriezds ar lielu laupijumu, slav€dami Diew ari par Sis tautas paklau5anu.

6. PAR OTRREIZqJU MIERA SALIGSANU AR JERVISSINM. Kad sakalieSi bija otru reizi atgriezu5ies pie kristigEs ticibas, ieradis ari jervieSi, tEpat jau otru reizirr un grifa Alberta? un visu ridzinieku vecAko klitbntne padevis Rigas baznical, un deva savus z€nus par kilniekiem, ka an- vi4i piegem5ot kristibas mist€rlju un Uvzemes baznicai aizvien maksiSot nodevas vai desmitis tiesas viet6 ieviesto Iabibas m€ru.a Un vipi atgriez5s savi zem€, priecEdamies par miera klusumu.

7. PAR

KAUJU AR SAMSALIESTEM pIE SALACAS. Sai pa56 laik6

c€l6s s6msalieSi un ieradEs ar karasp€ku Metsepol€, un tie bija apm€ram tukstotis no vir;u labikajiem, un vi4i izlaupija yisu Metsepoles novadu. PEc tam vini iebruka citi draudz€ I-Edurgi, izlaupija zemi visapkdr! nogalinaja daius virie5us un aizveda sev lidzi sievietes un b€rnus. Un, kad

-

ri4ri tuvojis priestera mdjai, priesteris GotfridsF ieraudziia vir,rus nakam.

Atri uzkipis zirgi, vinS aizb€ga no tiem un, j6dams apk5rt pa savu draudzi, sauca kopii visus ylrus cinities pret pagiiniem un augu nakti sfit-rja uz kaimi4u draudzEm, Iai nikamaj6 dien6 ierodoties uz ci4u. Un ieradis Vesi$s ar saviem liviem,s ki ari daZi biskapa katpi no FrEdelandes pils3r, un vir,ri sanEca vienkop un s6ka vaj6t simsalie5us. Un tikai septir,ri biskapa kalpi bija v6cie5i, astotais bija priesteris Gotfrids. VinS apjozds ar kara ieroCiem un aplika brur,ras kii varonis, grib€dams savas avis izraut no vilku riklEm. Un vir,ri uzbruka s6msalie5iem no mugurpuses un vairdkus jo drosmigi nogalindja. Bet ari tie v€rs6s pret vajdtijiem, visai ilgi pretojds un loti daudzus ievainoja. Beidzot p€c ilgas cinas, simsalie5i met6s bEgt; ap simt no vipiem krita, p5r€jie aizMga. Biskapa kalpi ar liviem vajdja tos p6r Salacu pa lidzenu celu gar jtiru,32 atqr€rna tiem ap Cetrsimt lab6ko zirgu, kurus vigi p€c tam lidz ar Iaup-rjumu sadal-rja savE starpi, un slav€ja to Kungu, kas ar nedaudziem bija pandcis uzvaru p6r ienaidniekiem.

227

INDRIIfA IIRONIKA

)O(I: 1, 2

xxII 1.

DIVDESMITAIS GADS. Dividesmitais gads jau pien6ca biskapam, taCu Livu zemei joprojnm v€l nebija miera no kariem.

Tai gad6 iepriekl min€tais Rrlgas bislraps reiz€ ar Igaunijas biskapu un abatu Bernhardu,r kas togad tika iesv€tits par biskapu Zemgal€, kop6 ar grdfu Albertu, kas atgriezis no Livzemes, devds pie D6niias karala2 un higSus ludza vi4u nikamgad virzit savu jtrras karasp€ku pret lgauniju, lai igauqri klrltu pazemigiki un pirstAtu kop6 ar krieviem karot pret Livzemes baznicu. Kad karalis dzird€ja par krievu un igaupu lielo karu pret livzemniekiem, vir,r5 apsol-lja nikamgad ar sayu karasp€ku ierasties Igaunija - gan par godu Sv€tajai Jaunavai, gan savu gr€ku atlai5anas labad, Un biskapi priecijis. Un augstu cienijamais Livzemes baznicas biskaps Alberts atkal dev6s proj5m un sav6ca krustne5us, sludinEja riniem gr€ku atlaiSanu un aizsttiia vigus uz Livzemi, lai vipi lraujas dien6 nostAtos ta Kunga nama priekSi un aizstav€tu jauno baznicu pret paganu uzbrukumiem. Bet vi45 pats togad atlika savu braucienu uz Livzemi, lai nakamaja gad6 ierastos stipr6ks un ar lieliku skaitu. Savf, vieti vi4S rn€ja HalberStates dekAnu3, kas kopi ar Heinrihu Borcvinu{, diiciltigu riru no venedu zemess, un daliem citiem krustne5iem devis uz Llvzemi, lai tur nokalpotu savu krustne5a gadu. 2. PAR KAUJU AR KRIEVIEM PIE PUIDES5. Bet p€c Sv€t5s Jaunavas Debesbraukianas sv€tkiemrT kad vasaras tveice jau geja mazumd, tika pasludindts karagijiens pret r€velie5iern un harjuieiiem, kas vel joprojdm bija dumpigi un neZ€lig6ki par citiem. Ridzinieki sapulc€jas ar liviem un letiem, un kopi ar vigiem gija Heinrihs Borevins un mestrs Folkvins ar saviem br6liem, un vi4i nonica Sakalas tuvum6, kur m€dza bfit karasp€ka dievkalpojumu un apsprieZu vietg un kur gr6fs Alberts lika ari uzcelt tiltu; un Seit vi4i nol€ma izlaupit R€veles novadu. \Akamaja dieni vigi, Sk€rsodami Sakalu, non6ca Vilandes pils tuvum6. Ln turpat pie viryiem atgriez5s izliiki, ko viryi bija norikojuSi sasaukt Si norada vecikos, lai tie vigiem, kE parasti, bitu par celveZiem, un atveda lidzi krievu un simsalieSu zi4ne5us, kurus vigi ciemos bija sagtrstiju5i un kuri, krievu s[titi, bija atnikuSi sav6kt karasp€ku visa IgaunijE un, kad tas bus sav6kts, aizvest to pie krievu karasp€ka, lai kop6 ierastos Livzem€. \-inus nost5dija tautas vid0 un iztaujnja par to, kilab tiku5i sttiti. Un vipi pastSstija, ka nikamaji dieni no Ugaunijas atn8k5ot liels krievu krlazu

229

1218.

24.

jnnijs

augusts

15, augusts

INDRI$A HRONIKA )O(I: 3 karasp€ks un do5oties uz Livzemi un ka pasi esot ats[titi, lai aizvestu igaupu karasp€ku pie krieviem. sa4€mis so zir;u, livzemnieku karaspEks tudal atgriezis pa to pa5u celu, pa kuru bija n6cis, un otrE dien6 pa Puides cefu deviis ugaunijas virzienE krieviem preti. Bet krievi veselu dienu c€l6s piri upei, ko sauc par 0de4u m6tis, un ari pa5i g6ja pretim livzemniekiem; un pcklpi pie mums atgriezis mEsu izl[ki un zi4oja, ka krievu karasp€ks jau tuvojoties. M€s steidzigi c€lamies un sak6rtoj6m savu karasp€ku t6dcjedi, ka livi un leti cinijis kijniekos, bet vEciesi uz zirgiem. saknrtojusi savu karasp€ku, virzijimies pret ienaidniekiem.- un, kad piendcdm pie vi4iem, pirmie no mums tudal steidzds kl6t, cinijfrs ar piespieda vi4us b€gt un, jo drosmigi dzenoties pakal, ieguva 'iniem, Novgorodas lielkr,razae khrogu, ki ari divus citu k4azu karogus un nogalinija virus, kas tos nesa. un ienaidnieki krita ce!6 pa labi un pa kreisi, un viss mtsu karasp€ks vajEja vinus, tldz livi un leti, kas skrcja k6jam, beidzot piekusa. Tad ikviens kipa sav6 zirgd un sekoja krieviem. 3. Bet krievi, b€gdami apm€ram divas jfidzes, sasniedza nerielu upitil', pargaja p5r to un apst5j6s. un vi4i sapulc€ja vienkopus visu savu

,.

karasp€ku, ribinaja savas bungas un pfta stabules, un pleskavas k4azs vadimirs ar Novgorodas kSrazu apstaigfrja karaspEku un uzmundrindja savus virus kaujai. Bet ari viciesi, atspiedusi vipus lidz upei, apstajEs, jo kriem liel6 skaita d€l nevar€ja iet p6ri p6r upi pie vipiem. un vi4i ari pasi sapulc€jis vz,maza pakatna pie upes un gaid-lja atnakam savEjos, kas sekoja. vi4i sakErtoja karasp€ku otru reizi, lai vieni atrastos krieviem preti kEjnieku ierind6, citi uz zirgiem. un ikviens no tiviem un letiem, - pie kas sasniedza mazo pakalnu upes, kur bija nostdditas kaujas rindas, un ieraudzija kriem karaviru lielo skaitu, tffdaf, it k6 vi4am ar v6ti biitu iesists pa seju, atkipis, pagrieza muguru un metEs b€gt. Un vipi, redzedami ndkam p6r sevi krievu bultas, aizb€ga cits p€c cita, un beigis , visi b€ga reizE. un vdciesi, kuru bija tikai divi simti, st5veja yieni. Tacu ari , no vi4iem daii atknpds, ti ka palika tikko simt un viss kaujas smagums :i.:a,. uzgftlds Siem. Bet krievi sika iet pari pdr upi, un viciesi vinus nekaveja, , ti':,j.

lidz bija parnSkuSi vairdki, un tad tudal vi4us attrieca otrreiz lidzuper urq:l dalus nogalinnja. un p6ri p6r upi g6ja pret vaciesiem atkal citi, tacu atkai. tika atspiesti atpakal. Bet k6ds Novgorodas augstmanis,rl kas izliikosanai.

bija Sl;€rsojis upi un no tElienes apgiija livus, uzdiirfis

Kokneses;

Teoderihamp; tas vi+am nocirta labo roku, kura bija zobens, dzin6s begosajam pakal un nogalindja vi4u; un citi nondv€ja citus krievus. Ta:,r,:ilii,.*," vaciesi nogalindja ikvienu, kas p6rndca pEr upi vi4u pus€, un tida veidfr'$-"$' cinijis ar tiem pie upes no dienas devr-tEs stundas lidz gandniz saules ;,:i' .'

.

z3t

INDRIIfA HRONIKA )O[II: 4

rietam. Un, kad Novgorodas k+azs redz€ja, ka

jau

nogalinEti ap

piecdesmit vi4a viru, vips vairs neliva sayam karasp€kam doties pflri pie v6cieSiem. Un krievu karasp€ks atlrip5s pie saviem ugunskuriem.ts pAR VACIESU ATGRTESANOS No KAuJas. Bet vEciesi visi sveiki un veseli atgriezEs pa celu dzledidami, izpemot vienu Heinriha Borevina bru+inieku, kas krita, bultas ievainots; un v€l k6ds cits Iets veko, kas, atspiedies pret koku, loti ilgi cin[j6s viens pret devir,riem -krieviem, beigds, ievainots no mugurpuses, krita un nomira. Bet visi pir€jie livi un leti p6rndca bez jebkidiem ievainojumieml daudzi no vipiem atgriezis no

meiiem, kuros bija ieb6guSi, pie v6cieSiem, kas devis atpakal pa celu, un priecdjds kopi ar tiem, ka vipi, b[dami tik maz6 skait6, izglibusies no tik Iiela daudzuma krievu. un visi slav€ja pestitija l€lsirdibu, kurs vi4us bija afvedis atpakal un izglSbis no ienaidnieku rokEm; vi4i, biidami tik niecigi skait6' pat bija nogalinijusi ap piecdesmit krievu un atSr€musi tiem ierodus, kara laupijumu un zirgus. Bet krieviem bija sespadsmit tlkstosu apbrur,rotu viru, kurus Novgorodas lielkgazs divu gadu laikira bija vicis kopi pa visu Krievzemi, ar labikajiem ierotiem, kiidi vien bija Krievzem€. 4. Pec trim dien6m vipi virz[i6s uz Livzemi. vispirms vigi izlaup-rja un nodedzindja letu ciemus pie Imeras un vi4u baznicu, tad sapulc€jiis pie

ureles pils* un palika tur divas dienas; tresaji dien6 vi4i ieradis

priestera Alebranda s€ti pie Braslasr6, ki vladimirs vir,ram to kidreiz bija parelojis.l7 Te vi4i atpEtas tris dienas, nodedzinEja apkirtn€ visas - k6 linr, ta idumiesu baznicas, nopostija visus novadus un ciemus, aizveda glsta sievietes un- b€rnus, nogalinija visus viriesus, ko dablja rok6, un sadedzindja visur laukos savikto labibu. PAR CITU KRIEVU KARASPEKU. Tad ierad5s Jaroslarsrs, Vladimira d€ls, ar citu karasp€ku, aplenca ordega brilus c€sis un clnijEs ar viniem visu 5o dienu. otr6 dien6 vi4s, paryijis pir Gauju, dev6s tdl6k pie Novgorodas kr;aza un ari pie sava t€va Idumeji un kopfl ar pir€jiem

izlaupija un nopostija letu, idumiesu rm livu zemi, nodarldams tai postu, kEdu vien spEja. Un n-dzinieki, uzzin6juSi par visu launo, ko krievi pastr5dija Idumejd, atkal c€l6s kop6 ar ordega mestru Folkvinu un Heinrihu Borevinu, ar krustnesiem un saviem liviem, atniica uz Turaidu un sasauca yr-rus no apkart€jiem novadiem, lai no jauna cinitos pret krieviem. un vi4i pie tiem norr-koja izlfikus, kas tfidaf atrada k6du krievu vienibu rnciemiiD un tiem sekoja lidz Braslai. Bet krievi, atgriezusies pie sav€jiem, zi4oja par vicu karasp€ka tuvosanos. To uzzinijusi, krievi nekav€joties atstEja 5o vietu, pnrgeja pir Gauju, aplenca vendu pilia un veselu dienu cin-rj5s ar tiem.

233

5. PAR VENDU PII,S APLENKUMU. No

savas pits nokdpa an-

orde4a br6lu str€lnieki, atnica pie vendiem, ar saviem stopiem

nogalinaja

daudzusMevusun|otidaudzusievainoja,trikadaudzsmagiievainotu" diiciltigu viru pusdzivi tika aizvesti nestuv€s starp diviem zirgiem. Bet c€sq . ri.,:-.' 'r"' bruginieku mestrs2r ar saviem briliem ieprieks€jE dieni bija devies projardr,r.'' uz v6ciesu pulc€sanos. Pa tam viss krievu karasp€ks ielenca vir,ru pili.t i, Tapec orde4a briili nakti uzmanigi izlavijEs caur ienaidnieku karasp€ku uqf . atgriezds sava pili. Kad uzausa n1s un Novgorodas kpazs ieraudzije tikli daudz savu ditciltigo ievainotus un citus nogalinEtus, vigs, saprazdamii,. - pati ka nesp€j iegemt vendu pili, kaut gan tE ir mazak5 kastella Livzem€arar orde+a brSliem s6ka run6t miermiligu vatodu. Bet tie par J6du miery;, negrib€ja ne dzird€t un aizdzina vi4us ar stopiem projim.a i;a:*,, 6. PAR KRIEVU ATKAPSANOS. T6pec krievi, baididamies no .'-u'.,..,, tuvojosos vSciesu uztrrukuma, atk5p6s no pils, sasniedza, iedami veselu j '; : -' dienu, Trikdtu un steigsus atst5ja zemi. Nokluvusi ugauniii, vi4i '.' uzzindja, ka KrievzemE atrodas lietuvju karasp€ks, un, atgriezusiei

r:

.r

;.

,

:

Pleskavd, atrada kddu savas pils€tas dalu lietuvju izlaupitu.

7. Tad cel6s daii no retiem, ar nedaudziem iebruka Krievzem€, izlaupija ciemus, nogalin5ja cilvEkus un citus sag€ma gristi, ieguva lrara laup-rjumu un, atriebdamies par sav€jiem, nodarija visu iesp€jamo postu. un, viniem atgrieioties, cela atkat dev6s citi un neatstEja nepadaritu nevienu launumu, uz ko bija sp€jigi. 8. PAR SAMSALIESU KARAGAJIENU UZ DAUGAW UN VIEN. TUINIEKA MOCEKI-A, NAYI. Ari samsatiesi bija nodomijusi reiz€ ar krieviem un citiem igaupiem iebrukt LivzemE, lai iznicinEtu baznicu. Tacu vdciesu sadursme ar krieviem izjauca vigu nodomu, ta ka neieradds ne sakalieSi, ne ari simsaliesi, bet vienigi harjiriesi, kas ar daiiem citiem sekoja krieviem, panaca tos pie c€sim un kop6 ar tiem atkal atk6p6s. Bet sdmsaliesi ar ku{iem iebrauca Daugav6, sal6s sagiistiia darus, nolaup-1ia daudz lopu un nogalinija kadu vientulnieku, kas, atstijis Daugavgriru, bija izvel€jies vientulnieka dzivi kidd sal6 kaimir,ros un turpat sagaidija savu mocekla ci4u. To izcinijis, vi4s neapsaubEmi ir laimigi pirc€lies

,

:

sv6to saim6.

9. PAR REVELES KARAGAJIENU, KO LivI DEVqJA PAR LzLg. AUKST0. Un Pleskavas krievi aizsiitija zi4nesus uz Livzemi un pav€stija, ka gribot ar vdciesiem saligt mieru,a Bet vi4iem allal kop6 ar igaugiem bija savi launi, viltus pilni nodomi. Ridzinieki, to zinidami, s[tija pie Iiviem un letiem un sapulc€ja karaspEku, lai dotos pret igaur,riem. un ap Liel5 gavena s6kumu vigi sapulc€jas pie satacasl tur bija o.i"pu mestrs 3l' j"r,p#iLlT 0""*

235

INDRISA HRONIKA )oilI:

9; DilII: I

Folkvins ar Heinrihu Borevinu un krustnesiem, livi un leti, un vi4i g6ja pa jlras ledu, lidz sasniedza sontaganu.r sa4€musi tur no pils27 celveius, visu nakti virztEs t5lik lidz R€veles novadam. un vi4iem no 'ini ziemeliem p[ta pretim 6rk6rtigi salts v€js. Sals bija tik stiprs, ka daudziem atrnira loceklu gali; citiem nosata deguns, citiem _ rokas, citiem un, kad v€l6k parn6c5m mij6s, mums visiem sej6 uzauga - k6jas, jauna 6da, bet vec6 nog6ja. Dari v€l6k ari nomira. savu karasp€ku vi4i

sadalija trijiis vienibis; vienu no t5m un celu kreisajf, pus€ sa4Ema vesi$s ar saviem liviem, leti celu tabaj5 pusE, bet vdciesiem, k6 parasti, - atstija pies$ra celu vidu. un vesi$s savu celu un virzijEs vEciesiem pa prieksu pa vidEjo celu ar saviem liviem, kas agri rit5, vEl pirms gaismas, aizdedzinEja pirmo ciemu, ko atrada, lai sasilditos. un, kad visa novada igauni ieraudzija so uguni, vi4i tilit saprata, ka tas ir livzemnieku karasp€ks, un aizb€ga katrs uz savu srEptuvi. Tacu v6ciesi, kas sekodami uzd[r6s pirms gaismas nodedzindtajam ciemam, domija, ka celvedis apmald-rjies, un vi4u turpat nogatinEja. uzaustot dienai, vini apstaigAja ciemus, aizdedzindja tos, nogatinija cilv€kus, citus sag€ma giist6, 'isus sagrdba daudz lopu un kara laupijuma un pret vakaru sasniedza ciemu, ko sauc par r,aitsia; tur vini nakti atpiitis un otri dienn g6ja t6l6k uz citu ciemu kaiminos, kuru sauc par Kulnut, un guva lielu laup-1iumu. p€c trim diendm vi4i pa tuvejds jiiras ledu, vezdami ridzi visu laupijumu un gtlsteknus, atk6pEs, kur d64i tagad netilu uzc€lusi savu pili.s M€s atgriezimies pa ledu lEniti46m desmit dien6s, kav€damies giistek4u un laup-rjuma d€l un ari gaididami, vai nesekos sEmsaliesi vai citi igau4i, lai cinitos ar mums. Sasniegusi salacu, sadalij5m savi starpi visu kara laupijumu un priecigi atgriezimies Livzem€, k6 jau liksmo uzvar€t5ji, kad dala laupijumu.

XXIII 1.

PAR DIVDESMIT PIRMO GADU.

r219.

Divdesmit pirmais gads jau piendca biskapam, tadu Livu zem€ joprojAm v€l nebija miera no kariem.

Proti, tai gadi tika sarikoti daudzi karagajieni un kars. s6k6s no jauna. Kad nu minetais biskaps atgriezAs no vicijasrr kop6 ar vi4u ne pirnrs ieradds daudz diiciltigu krustnesu. Pirmais no tiem bija saksijas hercogs jirlija Alberts no Anhaltes2, tad Rf,dolfs no Stoteles3, burggrAfsa, kflds jauns

237

INDRIIfA HRONII(A )OilII: 2,3 grifss un loti daudz cltr4 kas biia gatavt aizsargf,t baznicu un st0v€t t6 Kunga nama prieldi kaujas dieni. 2. PAR DANUAS KARA{A. KARAGAIIENU UZ nrVnU. Tai pasa Iaiki c€lAs ari DAnijas karalis ar tielq karasp€ku, un kop$ ar vipu n6ca Lundas baznicas augstu cienijamais arhibiskaps Andrneass?, biskaps Nikolajst un treSais bislraps karala kanclersr; un kopE ar tiem bija Igaunijas biskaps Teoderihs,-kas, kidrelz iesv€tits Rr?er* bija atstEjis Liv"zemes baznicu un piesl€jies karalim, un Viclavslr, sl6w k4azs, ar sav€jiem. Yi+i visi izsilinaja savu karasp€ku R€veles novadfl un nomet5s Lindanis€u, kndreiz€ji r€veliesu pili, un, nojaukusi veco pili, sika cert citu, jaunu.a R€veliesi un harjuie5i savica pret vir,riem lielu karasp€ku rin aizsfitija savus vecikos pie karafa ar miermiliglem, bet viltus pilniem r€rdiem. un karalis vi4iem notic€ja, nejauzdams vipu viltu, un apd6vin6ja 'inus, un biskapi vigus Mstija un prieclgi atlaida. Vi4i atgriezns pie sa'Ejiem, bet tris dienas v€lak prct vakaru, kad bija jau ietur€ts azaids, ieradis ar yisu savu karasp€ku, uzbruka d64iem piec5s vietEsra un, pirsteigu5i tos nesagatavotus, cinijiis ar tiem. PAR AUGSTU CIENIJAMA IGAUNUAS BISKAPA TEODERIIIA \A\f. Un vairEki no viryiem, domidami, ka telti, kas pieder€Ja augstu cienijamam Igaunijas biskapam Teoderiham, atrodas karalis, iebruka pie rina un nogalinija d{tor* un citi vajija pEr€jos un daudzus noniv€ja, Bet knazs viclavs ar saviem sliviem atradis ielej6, kas kalna pakflj€ stiepjas uz jtras pusi, un, redz€dams vigus tuvojamies, t[lit steidzAs viryiem preti. PAR KAUJU AR IGAU|IIEM. Un vips ciniiEs ar tiem un piespieda tos b€gt un vajEja, un cel6 tos sita un n6vEja. Kad pnr€jie igaupi, kas dzinis pakal d64iem, redz€ja tos, kuri bija cin-rjuSies ar sl5viem, b€gam, vir,ri ari pasi apstijns un piirtrauca dipu vajasanu. Tad sapulc€jis visi d64i kopi ar l'larali un daiiem vdcieSiem, kas bija pie vigiem, devis igau4iem preti un drosmigi cinijis ar tiem. Un igauqri b€ga no viglem, un, kad jau viss vi4u pnUs bija spiests beg! dA4i ar vicie5iem un sliviem tiem sekoja un, kaut pasi bldami nelieli skaitS, nogatinija vairik nek6 tiikstos vi4u viru, bet prrejie aizb€ga. Un karalis un biskapi pateicAs Dievam par uzvaru, ko vi45 tiem bija d6vajis piir paginiem. un min€t6 biskapa Teoderiha vietii vi4i iec€la savu kapelEnu vescelinur6, un karalis, p€c pils uzcelsanas nometinajis tajd savus virus, atgriezEs D6nijd.r7 Biskapi palika turpat ar karala 'iriem, kas visu to gadu cinijds ar r€velie5iem, lidz tie beidzot pie4Ema kristlbas sakramentu.lt 3. PAR ZEMGAIU PIEVERSANU TICIBAI. Kad biskaps ar saviem krustneSiem bija atgriezies Llvzem€, pie vipa atnica MelotnesD zemgali un lfrdza palidzibu pret lietuvjiem.D un biskaps teica: <Ja gribat kristities un pie4emt kristietibas likumus, m€s sniegsim jums palidzibu un uzpemsim

239

plrms 15.

jnn[ia

pirms 25. slembra

jirl!js-augusts

INDRrrfA, IIRONTKA

)SIIL

4

jrls sav6 br6ligaj! saim€.> Un vi4i sac[ja:
ri4u uzbrukumiem, ats[tidams savus virus uz mflsu piti; tie var€s palikt pie mums, sniegt mums kristibas sakramentu un micit kristie5u likumus.> Biskapam, Ir5 ari ridziniekiem Sis padoms bfia pa prltam, un vlg5 atlaida tos kope ar saviem zigne5iem, lai sa4emtu ari mEjis paliku5o piekriSanu. Un vir,ti atnica otneiz un vairdklrirt un lldza to pa5u. PAR VIryU KRISTISANU. Tad biskaps beidzot c€l6s ar Saksijas hercogu un daliem citiem krustneSiem, ar Sv€tlis Marijas baznicas prdvestu un saviem viriem un devds az 7*mgali, miermiligi nomet6s pie \[eiotnes pils un sasauca pie sevis 5i novada zemgalus. Tie, uzticigi sayam sol-rjumam, visi paklausigi san6ca un, sa4€muSi evap!€lija micibu, tika kristiti, ap trissimt virie5u, neskaitot vi4u sievas un b€rnus, un valdija prieks par vi4u piev€r5anu ticibai. Tad biskaps pec vipu liguma nometinEja pie vi4iem Melotnes pili savus virus lidz ar daZiem krustneSiem un aizsfitija citus, lai ar kuli no Rigas atved visu nepiecieSamo, bet pats ar hercogu un pnr€jiem atgriezEs Rign.

4. Nu Viestards2l, citu par T€rveti4 saukti kaimi4novada zemgalu recEkais, uzzinijis par melotnie5u piev€rSanu ticibai, savica karasp€ku no risas savas zemes un, Iauzdams mieru, ieradEs pie pils un cinijis ar ricieSiem veselu dienu, un vi4i sanesa kaudzi koku un aizdedzin5ja to, un cinijds loti drosmigi, tom€r pili iepemt nesp€ja. Un ar bultu tika nogalindts Viestarda misasd€ls. To redzdams, Viestards noskuma un ar saru karasp€ku tiidal atkipAs no pils. TaCu, uzzin6jis, ka citi vicie5i tu!'ojas ar ku$i pa Lielupia, vi45 tiem aizsteidzis preti un sastapa tos MdA Saur6 viet5, kur upes dzilums bija neliels, sagtrstija trisdesmit vi4u riru vai mazliet vair6k un nogalinija tos; p5rejie aizb€ga un atgriez5s Rige. Nogalin6to vid[ bija Zegehards, cistercie5u orde4a priesteris, kas bija ats[tits uz pili no Daugavgnnas, lai kalpotu biskapam Bernhardam, par kura biskapa s€dekli bija paredz€ta Si vieta.a Kad Z€gehards, s€dedams krastS, ieraudzija tuvojamies pag6nus, vi45 apklEja sev galvu ar mBka t€rpa piedurkni un gaid[ia paginu meZonibu. Un vi4S, uztic€jis savu garu td Kunga rokim, tika nogal€ts lidz ar pir€jiem, kuru dv€seles, bez SaubEm, priecisies moceklu saim€ ar Kristu un kuru darbs bijis sv€ts, jo r-ini atniica, aicin5ti kristit paginus un ied€stit ta Kunga vina ddrzu, ko ri4i ied€stija ar sav6m asinim; un t5p€c vi+u dv€seles ir lidzigas sv€tajiem debesis. Kad nu pili esoSie vdcie5i dzird€ja par sav€jo nogaliniSanu, vi4i, t5 lia truka gadam nepiecie5amo lcijumua un vi4i bez tam tur€ja pr5ti

241

INDRIIfA HRONIKA )OilII: 5,6

:r::::i..r, lietuvju, kA ari kurSu negantumux pret kristigo vardu, c€l6s ar ,,- :::" sn€jiem, atstSja pili un devis atpakal uz Rrlgu. Bet jau kristitie r': :-; j,:, aizmirsuSi sa4emtos sakramentus, atkrita un apvienoj6s ar :.-*i.rrm zemgaliem, sazv€r€jds un nosl€dza savienibu ar tiem, kE ari

-'-' lem pret ridziniekiem, liviem un visiem kristieSiem. Un vi4i visi -:- r.:. kas v€l bija pagini, gan kristitie - sapulcEj6s tai pa56 pili, raka rr i un ineidoja loti stipru aizsargsienu;27 un vi4i devis ari karag6jieni ::!; S:las liriemx un sEka tos slepkavot un aplaupit. An- livi iebruka vi4u :;:; un nodanlja vi4iem lidzigu postu. Kad biskaps ar Saksijas hercogu

1--:rr:.r dzird€ja par sav€jo nogalind5anu un yisu postu, ko nodarija ::::;,i, rin5 sutija pie visien liviem un letiem un lika tiem btit gataviem : ::- ; :.es paganiem, ja tas Kungs reiz pies$rs laimigu celu. : P.{R LETU KARAGAJIENU. Pa tam Kokneses leti un daZi citi --:::r bralu leti, Meluksa un Varigribss, atcer€damies visu launo, ko I :-:.rrBS krievi un novgorodie5i iepriekl€ji gad53r bija pastr6d6ju5i - :::ni, devds uz Krievzemi, izlaup-r.ia ciemus, nogalindja virie5us, ...-::lja sievietes un v€rta par postalu visu zemi ap Pleskavul un, vi4iem -:.-.=i,ities, cela devds citi, nodarija lidzigu postu un ikreiz atveda daudz i . -:.; uma, Un vini pameta savus arklus32, dzivoja krievu zem€ un, -::.;ridami tiem laukos, meZos un ciemos, lr€ra tos rokE un nogalin6ja, --. :.eleva tiem mieru, un at4Ema tiem zirgus, lopus un sievietes. iT \R KRIEVU KARAGAJIENU PRBT LETIEM. BCt PICSKAVAS *i.:11 uz rudens pusi sapulcEja karasp€ku, atndca uz letu zemi un : -rpija vinu ciemus, nometis Meluka un Varigriba zem€ss, kur - : ,stija visu, kas tiem pieder€ja, sadedzinija labibu un neatstdja :;:.rritu nevienu launu darbu, ko sp€ja darit. Tad orde4a mestrs C€siss :-:Na pie visiem letiem, aicinSdams vi4us ierasties, lai krievus padzitu no ;:::es. Bet krieviem atkipjoties, leti nosprieda, ka no vinu vajd5anas bitu

r-:z

labuma.

6, PAR KARAGAJIENU UZ JERW. Un vigi pagrieza savu uz Sakalu un, panEmuSi lidzi sakalie5us, pErgflja pir Navesti, i:lruka Jervd un nodarija tai lielu postu nogalin6ja virie5us, sag[st-rja :.erietesr nolaup-tja zirgus un lopus un guva daudz kara laupijuma, I.-.rrasp€ku

:.:cidami, ka tie esot r€velieSiem gnjuSi palig6 pret dipiem.s Un turpat pie iruninieku mestra Ridolfa atneca 5i Jervas novada vec6kie un sacija, ka .i{ri jau sen gr5fa Alberta klitbttnE no ridziniekiem sa4Emu5i mierus un :ri pienemSot vir,ru kristibu, un ltdza, lai Rfidolfs ar savu karaspEku :tstejot vi4u zemi. Un Rtdolfs sa4€ma vigu z€nus par $lniekiem un utjaunoja ar vir,riem mieru. Tad vi4i apsol-rja turpmik pildit visus

243

INDRII'A IIRONIKA XXIII:

7

r :-:r.irrrusr ko k5dreiz uzg€muSies, glabit ticlbu un ievErot kristie5u ,,-:,i. Ln vi4i ieteica orde4a braliem atgriezties labi dn2 un ar u -. iiiku doties kop5 ar vir,riem uz Viru, lai kristietibas jtgu aiznestu ari -: ,.:n noyadiem. Un tie vi+iern to apsolija un ar visu laupijumu r r-"a:rs Livzem€.

-

P.{R KARAGAJIENU UZ V[RU. P€c karagdjiena uz Jervu C€su sasauea pie sevis biskapa virus, fogtu Gerhardu ar yisiem , :: ::n letiem, jauno gr6fu no biskapa saimes un p6r€jos n?ziniekus un ;: :: uz Sakalu; pa$Cmu5i lidzi sakalieSus un ari ugaupus, vi4i virz[ins i ;r ::r Jenu un no jervieSiem izraudzijds celveZus, un visas nakts laiki rl.: ":kiA Yiruzem€, kas ir augliga un loti sliaista un sr pla5iem, .::::.:m tirumiem. Un jervie5i vir,riem sekoja gan zirgos, gan k6jEm. Bet , -- :i: neko nebija dzirdeju5i par livzemnieku karasp6ka tuvoSanos un -;:ur€jds savos ciemos un nijis. Uzaustot ritam, karasp€ks tika , i:. :! pa risiem novadieml dalus iedeva izlaupiSanal jervieSiem, citus liviem un letiem. Un visd Yiruzem€ vi4i atrada visu - -: - r .irrr. v€l citus , -:- ciemos un sita vir,rus, lielus un mazus, un nesaudz€ja nevienu, kas . - '.rieSu dzimuma, sagfrstija sievietes un bErnus, sadzina zirgus un r -:: lopu un ieguva daudz kara laupijuma. V&cieSi savu pulc€Sanos '- liel6 ciern6, ko sauc par Termut. Livi un leti par savu maju :-. -:zijas Avispeus, sakalieSi nometAs Rebalas novad63e, jervie$i patika .: -::utu pa5u novados; ugaugi izlaupija savu kaimigu novadu, ko sauc i: f udiriru*, un turpat nometis. Un, kad viqri piecas dienas bija ', .^-:igi smagi post-ljuSi visu So zemi un daudzus tiiksto5us nogalin6ju5i, : :..iinS beidzot ierad6s novadu vec6kie, kas bija izgl6bu5ies b€gog un ::::i!i lirdza mieru. Un R[dolfs, ordepa br6!u mestrs, teica: < T€tad, ja gnibat "-- r:ities un kopii ar mums pielfrgt to paSu vienigo kristieSu Diew, tad : ,::n jums to mieru, kovig5 mums ird6v5jis un, iedans proj6m, atstijis ,. .:m pielfldz€jiem, un uz+emsim jfrs savas mtiig6s br6libas sairnE.> Un .=m 5ie vdrdi bija pa pr6tam, un vir,ri tudal apsol{a lidz ar n:dzinieku --- ::ibu uzticigi uz4emties visus kristietibas pienikumus. Viryu vidfi bija . . - :lins{t, ko rnfrsEjie kidreiz GotlandE bija kristijuSi, un otrs r,-: lrinsr kas lDdza miis iedot vi4am labu dievu, jo lidz Sim, vi45 sacija,

*::-:r5li "

245

INDRIIfA HRONIKA .;rin:

eso6

X)ilII:

Z, B

bijis launs dievsl un sis cilv€ks patie56m vis6s sav6s darisan€s

lz ilm bi.ja arkartigi nelaimigs. TaCu p€c tam, kad m€s vigu kristijim, , rri. ka v€lEk murcs atziniis, kluva par loti laimigu cilv6ku, un visa

rciksme afnflca pie vina lidz ar kristibu. p€c vir,ra neatlaidigi lfigurna tatad r:.is iurpat viparn apsolijdm labvEligu dievu, kas vir,ram $aj6 dziv€ dosot '-':tiekeryri daudz laicigas mantas, tret n6kamaj6 m[iigo dzivosanu. un griims notie€ja, un mEs tfrdaf katehiz€jim vi+u, un bruninieku mestrs ' Ji l:;,-li:iia bij* lidz6s, b[dams virya krustt€vs. tse! kad rnurns jau vajadz€ja r.nu s'aidit ar sv€to elluo izc€lds liela kliegsana, pa visgm ielim saskreja r isu kas'asp*hs un visi metis pie ierodiem, kliegdami, ka rnums n6kot

:.ir iieia pag6nu

Tip€c trllit pametEm sv€to Svaidissnu ull.:lirrr",., -iri.i.rs sakrarnentus un skriesus devimies pie vairogu on zobenorl''3:' -"ri-ri:rr, aizsteidzEraies uz lauka un sakartojEm rindas pret saviem ' :'*-riniek-iem, un iiop6 ar mums b{ia ari yiru vec6kie. un mums liela Enatreva.

q

,-*it:

iuvojEs tie, ko uzskatijdrn par ienaidniekiem. Tadu tie bija sakaliesi, atgriezls pie rnums ar visu savu laupijermu. FirR. h{rERA SdLIGSANU AIL VrRUrESreu, gil,NIEKu DOSANU

:.u:u

lr

i-rr6l!,4z kas

i-iciBAS FIETEMSANU. Tad m€s atgriezfimies un pabeidzim -s::i;a" bet pare"lo kristidanu atiikflm uu citu laiku. un vi4iem tika divits : lers' l:n rrr€su san€musi kilniekus no pieciern viru novadierna3, -' jrilz:iruies Livsenn6 ar g[stekniem un visu kara laup-rjumu un slav€j5rn liri'rgu pan' pagenu pievErJanu ticibai. un piecu viru novadu pieci rr'hl*? r$urns sekcja ue Rigu ar savfrm dfrvanEm un, sa{r€mu$i sv€tas ,-: rs::')as r:iist€riju, uzticeja sevi un visu viru sv€tajai Marijai un l-ivzemes . z::e:ii iin pec miera apstiprinasanas priecigi atgriezas yiruzem€. 3. FAri, tr"iELO KARAGA_IrENU PRET ZEMGALIEM MEZCITNE" rri'r i:i Kunga dzim(anas sv€tkiem sanEca fu-vzernes Llaznicas vecakie nrn .:.r:iirdin*.la karag5"jienrr pret Meiotn€ sapulc€judos atkrit€ju tautu, tadu ,:i;s k*ve"!a dienvidveji ar lietav6rn" Tapec viEi pec svEt*s Jaunavas

sv€$kiem sanflce ofrreie un sas&uca lielu karasp€ku no '.l";'siiii:nas --:':.e:::es iln Lefljas; kop€ ar viryieni iea pinnais trlja augstu cienijamais --.rze;re$ hlskaps ar saksijas hereogu un visiem krustne$iern, k& ari r,l'rii-i.!E n:estrs ar saviern hr6|iern" Lln vii,ri er {etriem t&kstaSiem vdciesu " Li i'€l eefs"iem tfiks{*Siem livar un letu virzij6s uz salu, vezdami lidzi iielu r r-

2s. ctecembris

t2zt,.

?.februiris

,:!inu{ arn eifas mazfrkas, k& ari visas pEr€jfrs ieriees pils aplenkurnam, n :'j*i gsja visu nakti, sak5e"t*"!a pie }-lelupess karasp€ku un devis talsk

.i,;; pilij, un ien€rna eier*u ap tor6 guva kara laupijumu un, aplenkusi pili, r.:auriz clienu cini.las ar ienaidnieku. llaii c€ia aplenkumtorni, citi uzsffidi.la ;;uierellas, clti *larb
247

L

J

r

t

I

INDRI$A HRONIKA

tt

)oilIl:

8

valni no apaksas, un dari piepildija grEvi ar sanestiem bal$em; tiem uzstiima virsfr aplenkumtorni, zem kura citi raka. Daudzi zemgali pili tika ievainoti ar mestien akmegiem, daudzi un daudzi livi un - ar bultSm, leti tika nogaliniti ar S[c€piem no aplenkumtorga. Tatrr dumpinieku bars v€l nepiirstija pretoties. Beidzot tika uzstidita lielnki maSina un uz pili mesti smagi akmegi, un, kad vi4i piti ieraudz-1ia to apm€rus, viryus pEr4€ma lielas bailes. Pats hercogs uz4Em6s darbinit masinu; vi45 svieda pirmo akmeni un sadragflja vipu erkeruc lidz ar cilv€kiem taji; svieda otru un nogEza zem€ aizsargsienas d€lus un bal[<us; svieda treso un, iztriekdams to cauri trin lieliem aizsargsienas kokiemae, sas$aidija tos, ievainoja un nosita cilv€kus. To redzjdami, pils faudis aizb€ga no aizsargsienas un liikoja noklEt drosEkis vietis, bet" neatrazdami pafv€rumu, IEdza z€lastibu un pazemigi izliidzEs atfauju nokEpt pie biskapa. vigiem tika dots miers, pavErts cels, un Madiss un Gailisil ar citiem nok5pa tejn. vipus aicinija atdot pili ar visu, kas taj6 bija, Iai

saglabitu dzr-vibu. Sis noteikums vigiem nebiia pa pr€tam; vifi atgriezas pili, un ciga atsikis sivika neki ieprieks. Atkal tika laistas darb5 visas kara ierices; bruBinieki aplika bru4as, uzkapa ar hercogu valni un melinnja ie4emt pils augsu, bet vigus joproj5m atsita vairs tikko dzivie pils laudis. Tad sakr€va kaudz€s daudz koku, pielika uguni un visddi grdva neuzticigos, lldz tie beidzog zaud€jusi p€d€jos sp€kus, otr6 rlt6 padevAs, pa vienam nokipa no aizsargsienas, nodeva sevl miisu karasp€kam un nolieca kaklus. Ap dienas vidu, kad nokipuso skaits jau bija sasniedzis ap divsim! p€ksgi, raugi, par5dij6s viestards, kas bija v€rojis no mela, ar saviem zemgaliem un lietuvjiem, liels bars, un grib€ja ar mums uzsakt ci+u. M€s tffdal sakirtojEm savas rindas pret vi$iem un nostadijim savus kEjniekus pie pils. un no mflsEjiem atnica dati mull5i, k5du ir bezgala daudz, sagriba no pils nok5pusos yec5kos un nok5va simt no tiem vai pat vairik bez kungu zi4as, kuri bija devusies uz lauka cinities ar pagdniem. un vievaldissz, Aizkraukres vecikais, piegEjis tuvik ienaidniekiem, sauca vi4us, lai iznEk uz lauka cinities ar viciesiem. Bet vi+i atbild€ja: <<M€s no zemgaliem esam sap€musi samaksu, lai ierodamies un apskatim jisu karasp€ku. Un tagad, kad esam redz€juSi jrisu karasp€ku, atgriezamies savd zem€, jo negribam lauzt ar jums saligto mieru.>> un p€c lietuvju atk5psanis viciesi atgriezEs pie pils un atrada nogalinitos vec6kos. Bet pili palikusie, redz€dami sav€jos nokautus, vairs neuzdrosin6jEs izndkt lauki. Kauja atsEkis; Iiiloja bultas, livi un leti no aplenkumtorya daudzus nogalinija ar s$€piem, tika aizdedziniti sErti, paraktais valnis lidz ar aizsargsienu jau stid€ja lejup. To redz€dami un

249

rylglfA L

HRONII(A )oilrr: e

rairs necerEdami, ka sp€s v€r t5r5k aizstsvEtje+ vi4i visu nakti pazemigi ludzas pies$rt miera drosibu, rai vigi, ,rotaposirro 'ir,riem p's, patur€tu saru dzivibu. Biskaps ar hercogu un.visiem;auain.apZel,o.l6s par vi4iem un aizs[tija uz p'i sv€r. krusra r:i_ u1 vi+i ;d;;. un apsorija turpm.k nekad vairs neaptraipit"t sv€t's t
: .i, g' AtgriezuSies no z,emgaresr t ridzinieki atcer€jfls visu ; harjuiesi un s'msariesi bija tik- bi; nodariiusi fauno, rro \"..., I t r.vzeJes boznicai, un, ka{-",;.,. grn paSi' gan vi4u zirgi bija divas ned€fas i at*ar sapurc€ja rieru-. ap ferrruira \t -*'' liru' letu un v.cieJu karasp€ku; pruatpiitu.res, vi+iem biia saksiias hercogi:i-1 blm pusi Aiberts "r,Folkvins ti{t,, vecikaiss, mestrs u" br€fiemss un.:1 ' Teoderihs, blskaSa_ briliss, ar prErejiem bazilicas "i"i". ,r-1"r. un vi4i r., :lT:."ju', rietB, :: lT,, ljyl?.:.:j"^_1!: *1yk, apsprieru un- iie"rrarpo; um u h i

.

noturEjusi

tur

svinigo ,oiri,

"iffi;;*1;'"Jfr:Tioil*.,,'..,, ;n r.?;"J;;.,i ll"u,,a"ii a"riffi ::. "eu,, +,,,, r.urirpdr.rr'rnjur'o'"1*u:."}.|"|}JJffi: "ir" ul.oli" p" r"rr, n"i Ieriem, f,T;.";T":i,y::,:"::"i,,::f, k6 parasti, pag€ma "";,, vicijo "u",.sr,""i t"i'##;,r":T,iiil: : f ;:Ti:ji,:j: :1y:esu: no tiem cerveius^, un sadarija

"#.

gaisrnas un pa vidEjo celu 1ev virzij.mies uz Nurmegundi, ur,, Lro laure jau bija uzl€kusi, mrisu O:r"Ti J"*a" ,"*e pu"aAU6s daudz ugunsgr€ku un

jauvairakkiirtpaklavusi;se vi*u fiTi$ilili_,ij*:y:.-l:T*".r*-"#i,i" d€ti bija t5r1nieki."y":__q un vi*i n odevas, gsn/pie+emt kristibu. rup".,u-r"riesi, sav'kisi rieri lozejot izzindja savu dievu gribu '*ai". ar ietrrukt jervie.u zelc, un roze "ui lT.rr", d64iem R€veriii r krita par jenie.iem. 'ai un ni"", at utila,-.: vinus tai pas6 dien6, kad atn'cam *es.'Tui paSE ritfl vi4i sadalija savu karaspEku pa visiem ciemiem un izlaupi.la un aizdedzindja toq. Sos. ugunsgr€kus un d'mus ieraudziia dazi n[s€jiem, prori, Altrerts ar saviem bruginiekiem *no urimestrs F'orkvins ai sariern b"a!i",n, ,rn vi*i aplika bru4as un ieg.ja Jerv6 ienaidniekiem preti. Atradusi visus. ciemus aizdedzinitus r.zralnitus, vi4i.10 .t.iariga* met6s ienaidniekiem 1n jerviesus,palaf uq sastapa darus ka. t""""i,"urlrlirj"'n*,rb*sies

;ir";;#;";;;ffi';#l;H;, *#Jillll

ffil,i'

""

25t H

INDRI$A HROMKA

KII:

9

begot. un ikviens no vi4iem stEstija: <simsalieslr> vl+i teica, <nodanjuri miisu zemei milzigu postu; es esmu vienigais, kas lzb€dzis, lai jums to zi{totu.>> uzzin6jusi par Kristus virda ienaidniekiem, steigsus devEmies pie vi+iem un p€c devl-tis stundas notv€rEm cetrus no vlgiem aizdedzinEm kadu ciemu; nogalin6jusi viryus un pa4€musi viryu zlrgus, steidzEmies pakal parcjiem un kopi ar letiem, kas vaj6fun6 bija veklnki, sasniedzim ciemu, ko sauc par Karedue un kur bija vigu maja pulc€sanis vieta. Tur nokluvusi, ieraudzijEm visu vi4u piiri mums uz-lauka strauji virsi nakam, lai cinitos. skal5 balsi kliegdani un dauzidami vairogus, vigi mums tuvojis, un tie, kas b[ia palikuSi iepalsaf ciemi, sekoja sav€jiem; un, redzEdami, cik m[s€jo ir maz, vipi metis skriesus un svieda uz mums savus Slg€pus. s5ka kliegt ari leti un tie, kas biia kop6 ar mums un, atn6kdami pirmie, vEl bija loti niecign skaiti, un vi4i tfipat metis skriesus pret ienaidniekiem, sviezdami savus sfr€pus. Bet m&su cefs sasalus5 sniega dcl bija saurs, ti ka g6j6m cits aiz cita. Tnp€c vdciesio kas sekoja tilu aiz muguras' v€l nebija pienikusi, un mums, priekt€jiem, vipu aizkav€sands radija gritibas. Tad nu, palaudamies uz to Kungu, sakirtojim letus pa kreisi, bet vdciesi, kas nica pa celu pa vienam, nostijEs pa labi. un jo liels bija mrisu prieks, kad ieraudziiim tuvojamies ordeBa brElu karogu un reiz0 aiz ta sekojam hercogu ar savu lielo karoguo. un hercogs, redz€dams, cik mfis€jo maz un cik liels ir vi4u skaits, vaicEja: un kids teica: <Tie ir vigi> un vigs teica: Un vi4i ttrdal ar ordega bnnfem un pir€jiem v6ciesiem un letiem piesteidzas tiem kl6! ielauzis to vidfl un niv€ja tos pa labi un pa kreisi, un ienaidnieki krita vis6s pus€s kE znlq kas plEv€ja priek5i zem€ krft. un vigi trieca tos lidz ciemam un vajlja b€gosos pa ielim un m6jdm, un vilka tos lauk6 un nogalinEja, un tos, kas bija uzkipusi uz m6j6m vai aizst6v€j6s uz bal$u gr€d6m6r, rdva zeme un visus n6vEja ar zobena asmeni, un nevienu no tiem negrib€ja saudz€t. Izl€ca lauki ari jerviesu sievietes, ko s6msaliesi bija aizvedusi ki g[steknes, un ari t6s ar rungam sita sEmsaliesus, kas jau btja sisti, sacidamas: un vdciesi dzinis ienaidniekien pakal no ciema uz lauku un niv€ja vi4us pa laukiem lidz pat vipu binii, un So vi4u sv€tmeZu62 aptraipiia ar daudzo nogalinEto asinim.

Bet leti, kas sekoja ap ciemu, sastapa dalus begfus, dzenija vi4us Surp un turp, nogalindja, aizdzina vi4u zirgus, atp€ma vi4iem kara laup-rjumu un atgriezas kaujas vietE; vi4i dab[ja zirgus, dr€bes un daudz laupijuma, bet gtstekqrus ar sieviet€m un b€rniem atdeva atpaka!

253

INDRI{A HRONIKA )OilII:

10

jen'iesiem. Zirgus un visu parejo laupijumu vdeiesi ar letiem sadalija sav6 starpi lidzigis dal6s un slav€ja to Kungu, kas ar nedaudzu rokim biia pandcis tik spolu uzvaru p6r pagEniem. Nogalin6to knujas lauka bija ap piecsimt un daudz citu v€l bija kritusi laukos, uz celiem un citur. Bet no

mts6jiem* bija kritusi divi un divi no letiem

brAliss un - Riisi+a Drunvalda brEIisG no Burtnieku ezera jaunais gr6fs no biskapa saimes -, lai ir sv€tita un kuru dv€seles un viens hercoga bru4inieks, kuru piemi4a lai atdusas Kristfi. TaCu livi, kas pa krcisi bija gejuSi pa citu celu, un igauni' kas bija novirzijusies pa labi, kara laup[juma sadal€ nesa+€ma nek6du tiesu, jo nebija ieradusies kaujn; bet vigi taisnE cep nakti iebruka rlarju zem€, sadal-rja, uzaustot ritam, savu karasp€ku pa visiem ciemiem un nogalinEja viriesus, aizveda gost5 sievietes un savica daudz laup-1iuma. \-aciesi ar letiem vigiem sekoja, nikamaji dien6 nodar{ia lidzigu postu un sam pulcEsanos nolika l-ohu ciemi, kas atrodas zemes vidi. Livi savu

maju ierikoja cit6 vieti, bet sakatiesi nometas R€veles

tuvum6;

parkdpdami vecdko pav€li, vi4i izlaup[ia

ari R€veles novadu, kas jau bija pien€mis d64u spredi$6. Bet varboliesi siitija pie mums un lldza, lai pieskiram vi4iem mieru un atst5jam vi4u zemi. un mestrs Folkvins teica: ,,Ja gritrat kopi ar mums pielfigt vienigo Dievu, faut sevi apslacit ar svEtis kristibas avotu un dot savus d€lus par [ > un varboliesiem si atbilde bija pa pr6tam, un vir,ri deva $lniekus.

10. Ari miis€jie aizsutija ziBne$us pie arhibiskapa, augstu cien[iamE Andreasa kunga, un pie citiem d6pu biskapiemd un karala viriem, kas atradds R€veles pili. Tie ttdal atstrtija karala vr-rus pie mums, pateicds

Dievam un mums par paginu tE harjuie5u _ - k6 simsalieSu, sakausanu, piebilzdami, ka visa lgaunija piederot DEnijas karalim, jo Livzemes biskapi esot to vi4iem atdevusi.* un vi{ri prasija, lai vi4iem izdodot varboliesu $lniekus. Bet mestrs Follcvins stingri pateica, ka neko nezinot par Igaunijas atdiivindsanu D6nijas karalim, un Saksijas hercoga6t, kE ari visu kopi ar vi4iem tur sanikuro kldtbDtn€ paskaidroja, ka ridzinieki zem SvEtEs Jaunavas karoga Mstigajai ticibai pakl6vu5i visu Igauniju' izpemot vienigi R€veles novadu un simsalu. un vips teica: <Si Harju novada $lniekus gan atdodam atpakal vigu t€viem, ar to labprEt paradidami cieyu Dinijas karalim, tacu ar noteikumu, lai ar to nekidi netiktu mazinitas ridzinieku tiesibas.> Tad, atst5jusi si novada $r-lniekus turpaf ar savu laupijumu atgriezimies Livzem€. Bet livu laup-rjums bija milzigs, jo vipi bija aplenkusi harjuiesu apakszemes aras7., kuris tie allai

2s5

INDRITfA BRONIKA

nm:

11;

FIIV:

tr

medza sabegt sakflru5i alu ieejis uguni ar dflmlem un, tos kffpinfldami dienu un nakti, visus Un vi4i bija - ki virie5us, ti sievietes - smac€ju5i.pusdzivus, tm vilkuSi lauki no alim, vienus jau mirsto5us, citus v€l cihrs miru5us, un tos nogalin5juSi vai alzvedu5i gflsti, un pag€muSi

- mantu risu to

naudu, dr€bes un daudz kara laupijuma. Bet ab€ja alis bija ap tlkstoS cilv€ku dv€selu. P€c tam livi kop6 ar v6cie5iem atgriezEs un pateicEs Dievam, ka vig5 ari harjuie5u lepnds sirdis pakl5vis krtstigajai ticibai. 11. Tai paSn gadE, kad Teoderihs, augstu cienijamais Igaunijas biskaps, ar bezdievigo zobeniem R€vel€ nokautg?r IrE ceran, pBrc€lies uz mocrklu saimi, Lr-vzenes bislops Alberts viga vieti iec€Ia saru brflli Hermaniu, ne mazik cien-ljamo Sv€tE PEvila klostera pie Br€menes abatu, un aizsfitija caur Kunsu un SembuT! uz V6ciju zipne5us, kas vi4am darija to zin5mu. P€c tam Hermanis devis pie Magdeburgas arhibiskapaT{, kas vi4u iesvetiia par Igaunijas biskapu. Kad D5n[ias karalis to uzzin6ja, rinS vairdkus gadus aizkav€ja Ilemapa braucienu uz Livzemi. Tnp€c Sis biskaps dev6s pie karala, apsolija bislop[iu sa+emt no vlga un bfit vigam

- vlsis dzimuma nosmakuSo

uzticigs.Ts

XXTV amatE biskaps, liw zemei bij atelpa neilgu laiku. Biskaps, kas nemitigi gedija par vis6m baznicSm, norikoja,

1. Divdesmit otro gadu jau vadija Un tad

rtpdamies par sludinflt5ju stti5anu uz lgaun[ju, priesteri Alebrandu un Ludvigu uz Sakalu. Tie foti daudzus kristiia Jerv6 un citos novados un atkal atgriezis Livzem€. Tad biskaps nori-koja siit4us uz Krievzemi un run6ja ar novgorodie5iemr miera valodu, taCu tikm€r neatlika citu priesteru strtiSanu uz Igauniju. Pirmie no tiem bija P€teris Kalkevalde2 no Somijas un Ileinrihs, letu dievakalps3 no Imeras. Yigi dev6s uz lgaun[iu, izgija cauri jau agrik kristitajai Ugaun[iai un sasniedza upi, ko sauc par tae4u mdti, pie T€rbatas. Un vi4i, sEkdami no Sis upes s€t kristigis m6cibas siklu, slacija apkirt€jos ciemus ar sv€to atdzimSanas avotu. I-ohkve4 un t5pat citos ciemos nosvin€juSi sv€tis kristibas mistErijas, vipi devis uz Siidjernrs, sasauca tur tautu un lrristiia ap tnls simtus. P€c tam vipi apstaig6ja citus ciemus un darija tipat. Un vipi nonica Vaigd, ievadija 5I novada cilv€kus svEtqiAs mist€di5s un visus kristija; un

2s7

L22t-

INDRJIfA HRONII(A XI(IV: 2

:eldzot

rini

tfilikn kastella, un sniedza kristiju3i te piecsimt ab€ja dzimuma cilv€ku,

sasauca visus Riol€5, kas bija vipu

:renn e''a+9€lija m6cibu. Un,

o:Ti rirzijds tal6k uz Viru.

L'n rinus uz4€ma virie5i no pirmE novada, ko sauc par Pudiviru. -',::i'p.rdsmit ciemos kristijis visi kopi ar Tabelinu, sayu vec6ko, ko d64i ,:ik pakara par to, ka vi45 bija pieg€mis ridzinieku kristfuu un savu d€lu l;:e.is orde+a brdliem par l5ilnieku. Bet perejie virule5i citos novados ;iiu draudu d€l neuzdro5inijis uz4emt ridzinieku priesterus un u:-a,cinija pie sevis dir;us ki savus kaimi4us, un tie vigus krist-r.ia. T6tad , ::-rieii tic€ja, ka kristie5iem kfl dipiem, tE vicieSiem ir viens Dievs riena ::: ticiba un viena kristiba, un, dom6dami, kn no tE nevar celties :ti*lJe kild4 bez bai6m pieg€ma kristibu no kaimi4iem d64iem. Bet -i::ir:eki apgalvoja, ka Viru piederot vigiem, jo vipi to esot pakldvu5i i-i-

r::srjri ticibai, un aizsiitija

I

min€tos priesterus to

kristit

Bet da4i, grib€dami pirmie p6r4emt 5o zemi, kas atrad6s viniem

ru.ri.::,s" aizsltija savus priesterus kE uz sveias rafus ievikSanu. Tie r--:::.r daZus ciemus, bet uz citiem, kur paSi nevar€ja tik Atri nokltt, ::.i:::;e sar'€jos, lika visos ciemos pagatavot lielus koks krustus un ar :r:::ieku rokAm aizsiitija sv€titu iideni, pav€ldami apslacit sievietes un :ti -"::: ti rini mefinija aizsteigties priek5d ri'dzinieku priesteriem un

- :.i

r

eiCd tieces pirmie pArpemt visu zemi D6nijas karala rokfls. Kad

:i:*::s un Heinrihs to uzzindja, vigi devis proj6m uz Jervu un, te : :':"r; . i ciemos kristljuSi loti daudz cilv€ku, dzird€ja, ka tur ieradies :;:- Eriesteris Volters; vipi geja tam preti un teica, ka 5i zeme esot :-::--l:ku paklautiba, un apliecindja, ka Sis vina d6rzs ied€stits zem . i';i l:unavas karoga ar krustne5u centibu un ridzinieku pili4iem. i'i.c nm vini devis ar 5o priesteri uz d64u pili un to pa5u izkldstija o

- ;ijlstu cienijam6 Lundas arhitriskapa Andreasa priekSi. Bet

;:':-:.:krps

gan ridzinieku iekarotE, gan v€l jo Rigas biskapi esot vi+am to ::irr.:ii,- -Un viqrS norikoja siit4us uz Rigu un lika tiem pateikt, Iai -l ::-r.eki nenolasot nokar6joSos ninogu [rekarus un nesttot spredi[roSanai r./'!i priesterus uz Igaunijas nosttiriem. Savi atbild€ Rigas biskaps, .i -:.:u cienijamais Alberts, rakst-1ia, ka viga laudis jau sen, daudzus pirms d64u laikiem, iedestiju5i 5o Igaunijas baznicas vina ddrzu un 1"r:-: :. ,r: j:udzu asinim daudzis kara grirtibEs kopu5i un ka vipa priesteri :".:i1.,uSies nevis Igaunijas nostlros, bet gan pa56 Jervas vidii, ari ' :::einE un pa5a arhibiskapa vaiga priek55. :.::4$-f,uta

sac-rja,

ka visa Igaunija

-

piederot Dinijas karalim,

259

INDRISA HRONIKA XXry: 3 Kad D6nijas karalis to uzzinija, vi45 tiri vai sadusmojEs uz Rigas biskapu, tom€r aicinija to pie sevis kopi ar orde4a briliem.r Tas neatbrauca, bet Sai jautijumi steidzigi devfls pie visuaugsti priesterae, toties pie karala ieradis ordega breli - C€su R[dolfs ar citiem. Un karalis viniem pieSl5ira Sakalu un Ugauniju, ko ridzinieki jau sen bija paQnvuSi un kristiju5i, ar lidz8s esoSajiem novadiemro ka vigu treSo dalu nule iesvEtito brali Igaunijas, izsl€dzot hvzemes biskapu un "i{ta Hermani. Kad zi4a par to sasniedza Rigu, biskaps Bernhards ar p6r€jiem ridziniekiem to uzg€ma ar nepatiku; un tie san6ca kop6 ar ordega braliem, draudzigi nolEma Igauniju sadalit trijds daps un pieS$ra tiTto dalas, brnliem atst6jot biskapiem kn hdz Sim, td an- uz priek5u vi4u treSo dalu. Bet dnyi, Mst-rjuSi visu R€veles novadu, ari aizsitija sarus priesterus pie harjuie5iem, kristija tos un uzktrdija doties ar karaspEku pret jenieSiem, lai Sie, bailu p5rgemti, atteiktos no ridzinieku virskundzibas un pie4emtu vipu paSu virskundzibu un Mstibu. Un harjuie5i tai vasard devipas reizes ar saviem karapulkiem iebruka jervie5u zemE, aplaupija tos, loti daudzus nogalinija un sagtstija un citu starpd ievainoja ari pa5u d64u priesterirl, lidz lieldki dala beidzot izvElEjis dd4u rirskundzibu un kristibu. Lidzigd kdrti ari sikotn€ji rldzinieku paklautie viruie5i, ddnu draudu iebaiditi, pieg€ma vi4u spredi$ un virskundzibu. Tad arhibiskaps iesv€t-rja jaunu biskapuo Viruzemei un Jervai un R€veles biskapam pieSl5l-ra Harju novadus.

3. Pa tam Zviedrijas karalis JrihansB, sapulc€jis lielu karasp€ku, ieradis ar savu hercogura un saviem biskapiem Ridal6, grib€dams iegiit daZas Igaunijas zemes un virskundzibu pir t5m. YigS nometes Lihulas pili, kurai p6vesta kungs bija apstiprinijis biskapu Hermanis, Livzemes biskapa brili, tip€c ka ridzinieki 5o novadu bija jau pirms tam paklnvuSi un iepazistinnjuSi to ar ticibas pirms6kumiem. Un zviedri apstaig6ja novadu, mic-rja un kristija kidus no vipiem un c€la baznicas. Un vi4i ieradis pie di4iem R€vel€ un uzsika ar tiem sarunas. Ari ridzinieki norikoja pie zviedriem siit4us un lika tiem pateikt, ka Sos novadus kristigajai ticibai pakl6vuSi d+L un ari bridinija tosr lai pirnk neuzticoties nodevigo igaupu vittigajnm runflm un vairik domijot par savu dro5ibu. Bet karalis, nometinijis savus virus Lihulas pili, ar hercogu K6rli un kEdu no biskapiemr6 atgriezEs Zviedrijn. Un, tE ki vipiem vieni paSi atradis vid[, vipi s5ka mazEk pusE bija Livzeme, otr6 - dSpi un baidities no paginiem. Un tas notika kidu dienu, pirmajai gaismai svistot: no jlras atn6ca simsalieSi ar lielu karasp€ku, aplenca zviedrus, cinij6s ar vipiem un pielika vi4u pilij uguni. Zviedri iznflca lauki un kivEs, bet

261

INDRIIfA HRONIKA )CXIV: d 5 nesp€ja pretoties tik lielam daudzumam. Un zviedri krita, simsalieSu nogalin6ti, un pils tika iepemtal hercogs krita, biskaps dabflja galu no uguns un zobena un, h5 ticam, ir pirc€lies uz mocekfu saimi.r V€lAk atneca dini, savdca vi4u li$us un s€rodami apglab6ja. T6pat ari ridzinieki, uzzinajuSi par viSru bojieju, daudzas dienas s€roja un apraudija vi4us. \ogalin6to bija ap piecsimt; tikai nedaudzi izglib6s b€got un sasniedza

danu pili. Visi p8r€jie krita no zobena asmenslrt lai vi4u piemi4a ir sv€tita, un vi4u dv€seles lai atdusas ar Kristu. 4. Bet Livzemes biskaps dev6s p6ri jEraio un ierad6s Libek6a; uzzinAjis par Dinijas karala intrigdm, vi4S ar uzticamu draugu palidzibu slepus atstija pilsEtu un steidzigi ierad6s Romas kuqi6 pie visuaugst6 priestera, kas teligi un t€viS[rigi uzklaus[ia viga lfigumus. Bet Dinijas karalis norikoja pret vi4u savus siit4us, kas Livzemes baznicas svarigajai lietai Romas kririj5 stipri kait€ja, toties guva sekmes savE mazik svarigaj6. Un Livzemes biskaps devis proj6m pie $eizara Fridriha, kas nule bija paaugstinSts lgeizara god5, un liidza viqam padomu un palidzibu gan pret Ddnijas karala, gan krievu vai citu pag6nu[ naidigo ricibu, jo Livzeme ar visiem paklautajiem apgabaliem yienm€r esot tur€jusies pie ImpErijas.22 Bet leizars, aiz4emts ar daZidiem augstiem valsts dzives jautdju. miem, biskapam sniedza maz mierin6juma23l vi45 bija apsolijis apmeklet sr'€to Jeruzalemes zemi un, norflp€jies par to, atteicds biskapam palidz€t bet gan aicinija un pam5c-1ia vi4u run6t miermiligi un draudzigi tiklab ar ddniem, kd ar krieviem, lidz v€l6k uz jaund stiidijuma bii5ot uzcelta stipra celtne. Un, ti kE biskaps nesa4€ma neMdu atbalstu ne no visuaugstd priestera, ne no l5eizara, vi4S atgriez6s Vicij6. Un vi4S p€c krietnu virua padoma nosprieda, ka labik v€rsties pie Ddnijas karala neki paklaut briesmdm Livzemes baznicu. Proti, Dinijas karalis aizliedza libekie5iem nodot krustne5u ricibi ku[us uz Livzemi,x kam€r vi45 nebiisot panicis biskapa piekip5anos.x Tip€c augstu cienijamais biskaps ar savu brili biskapu Hermani beidzot v€rs6s pie min€ti Dinijas karala un nodeva -td vard ki Livzemi, td Igauniju, taCu ar noteikumu, ka vir,ra konventu prel5ti, vina viri un visi ridzinieki ar liviem un letiem Sim nollgumam dotu savu piekriSanu. Tai laik6 radibis nomira karaliene - Dinijas karala lauldtd draudzene.2T Un kAdsa sacija, ka jauni baznica, kas tobrid bija nodota karala vari un kas dziris teju, teju dzemd€t garigu augli, viga valdi5anas laik6 neapSaubimi noklfrSot briesm6s. Un vipS, kn veHk biis redzams, rundja taisnibu.t 5. Pa to laiku,s kam€r citi $ldojns par virskundzibu zem€s, fmeras Ietu priesteris atkal devds uz Igauniju un pa4€ma lidzi citu priesteri Teoderihu, kas bija tikko iesvEtits. Un vi4i izgAja cauri Sakalai, sasniedza Navesti un, sikot ar 5o upi, ar svEtes kristibas avotu apslac-rja kaimipu

263

8. augusts

yils nrdens

27. marls

INDRII(A IIRONIKA IO(IV: 5 noladu, ko sauc par Normegundi; pakavEdamies katnn [el6k5 ciemi, vipi sapulcinEja tautu un sludinija tai eva4l€lija micfuu. Un vigi staigEja apkart septi+as dienas un ik dienas kristiia trissimt vai Cetrsimt ab€ja dzimuma cilvEku. P€c tam vi4i devis uz Jenu un Viru virzieni sasniedza talako v€l nekristito novadu, ko sauc par Lopegundi3r, un katri liel6k6 ciem6 svinigi izpildija sv€t5s kristfuas mist€riju, lidz nokluva ciemi, ko iauc par Ketisu32, un tur darija tEpat. Dn4i te v€lik uzc€la baznicu, k6 ri+i to darija ari daudzos citos ciemos, ko mEs jau bij5m kristijuSi" Beidzot vir,ri nonica ciemi, ko sauc par Reineveris, un siit-rja sapulcinit tautu no citiem ciemiem. Un kids zemnieks, kas bija vi4u vec5kais, sacija: -\I€s visir> vi45 teica, <jau esam kristiti.> Un, kad vi4i vaic6ja, kas Sos

esot kristuuSi, tas atbild€ja: Priesteri, to dzird€ju5i, mazliet pasmaidija, nokratija putekfus no sav6m kejnm pret vi4iem un, aizsteiguSies uz citiem ciemiem, Viru pierobeZi kristija tris ciemus, kur biia kalnss un loti skaists meis, kur6, kE stistija turienes iedzivot5ji, piedzimis simsalieSu lielais dievs, v6rdi Tarapitas, kas no Sis vietas esot aizlidojis uz S6msalu, Ln otrs priesteris3T g6ja un nocirta vipu dievu tElus un atveidojumus, kas tur bija darin6ti,$ un pagiini brinijis, ka netek asinis, un jo vairik notic€ja priesteru pam6cibim. Un, kad septi46s dienis kristiSana 5aj6 novadi bija pabeigta, priesteri atgriezds cit6 novadi, ko sauc par Mehu, un Seit tipat pavadija vienu ned€lu, apstaigija ciemus un katru dienu kristija ap trissimt vai piecsimt ab€ja dzimuma cilv€ku, kam€r ari Saj6 apgabala pabeidza kristi5anu un iznicinija paginu ritus. Un no 5i novada rini devis t5lik uz Yaigu un pa celam atrada daudz ciemu, kurus v€l nebija uzmekl€jis neviens priesteris, krist-rja tur visus vr-rie5us, sievietes un b€rnus un, iedami gar Vertsjervu3t, sasniedza Vaigu un, ti ki Vaiga jau bija agr6k kristita, gaja atpakal az novadu, ko sauc par Jogentaganiju{, uzmekl€ja te atsevi5$us ciemus, kas agr6k bija palikuSi nekristiti, proti, Igaverial, Vetpolia2, Vasulua un vair6kus citus, un kristija risus virieSus un vipu sievas un b€rnus. Pavadijuii tur ned€lu un patreigu5i Sai apvidii sv€tds kristibas mist€rijas, vi4i priecigi atgriezis pie 0Aegu mites un, lidzign k6rti upes abos krastos paveiku5i dievbijibas darbu un pamdciSanu nekristito vidri, beidzot devis atpakal uz Otep€ un,

265

INDRISA HRONIKA XXIV: 6,7 ied€stito un ar sv€to avotu apslacito vina d6rzu uztic€juSi Dievam, kas grib€ja tam pie$$rt auglibu, atgriezds Livzem€. 6, Bet p€c neilga laika Sis pats priesteris Teoderihs nica atkal atpakal uz Jervu un Viru pie saviem kristitajiem un dzivoja tur pie riniem, Dipi, to uzziniju5i, sap€ma vi4u ciet kopa ar vipa kalpu, at4Ema riniem zirgus un visu, kas vipiem bija, un aizsEtija viqrus aplaupitus atpaka! uz Livzemi. Rigas biskapa br6!i{ p€c zviedru bojiejas ari sfitija priesteri Salomonu uz Ridalu. Iedzivotflji vi4u laipni uzg€ma, apsolija

p6c

& augusta

allai latru pritu kalpot Rigas baznicai, bet nekad nepiepemt d6gu rirskundzibu vai kristibu. Un vir,ri ievica nodevas no visdm savim zem€m, ka bija agrdk vienm€r dariju5i,s un nosiit-rja tis ar 5o pa5u priesteri ridziniekiem; taCu atnAca ddr,ri, tam visu at4€ma un to aplaupitu aizsfitija atpakal uz Livzemi.

Ari Ilartvigs{, kAds jauns ordega bralu priesteris, devis uz Ugauniju, apmetis tur uz dzivi pie saviem brnliem un krist-rja, ko vien atrada vEl nekristitus. Tdpat ari vEl letu priesteris devds uz Ugauniju, nokluva ValgatabalvE{7 Pleskavas virzieni un, visos Sajos visattilikajos ciematiqos izpildijis kristibas sakramentu, izkl6st-rja tiem kristigo ticibu un p€c pareiktas kristiSanas atgriezis LivzemE. Tai pa5i laikA kristi5ana tika pabeigta visa IgaunijS; visos Igaunijas apgabalos un novados kristija drudz tautas: dali priesteri kristija tikstoti un vairlk, citi piecus tukstoSus, tret daZi desmit t[ksto5u un vairik no vi4u tlksto5iem. Un

-

baznica priecijds par miera klusumu, un visa tauta slav€ja to Kungu, kas p€c tik daudziem kariem pagdnu sirdis beidzot bija no elkdievibas pier€rsis Dieva piel[g5anai, kur5 mDios ir slav€ts.

7, Tai paSi laiki kristieSi no Jeruzalemes zemes ari iekaroja Damjatu€, pilsEtu egipte, un dzivoja taj6, un Dieva baznica guva uzvaru un triumfus pdr paginiem vis5 pasaul€, pie mums gan tikai neilgu laiku: tudal ndkamaj6 gadn p€c Lieldienim atnica simsalie5i ar lielu karasp€ku un aplenca dipus R€vel€s, cinijds ar vigiem Cetrpadsmit dienas un aizdedzinaja daudz ugu+u, cerEdami vipus tidi veidi pieveikt. DApi reiz€m izndca 6rE no pils un cinijds ar tiem, bet tika atspiesti atpakal pili. Tad sAmsalie5i ieraudzija juri tuvojamies Cetras kogas un baidijds, ka ierodas Ddnijas karalis ar karasp€ku. Un vi4i atstdjds no d64u pils, devis uz saviem kuliem un atgriezSs S6msala. Un trida! d54i ats[tija cilv€kus, kas sa4€ma ciet R€veles un llarju, kE ari Viru apgabala vecdkos un pakdra visus, kas ar sfimsalie5iem bija piedalijuSies vipu pils aplenk5ani

267

t22t 11.

aprills

INDRIIfA HRONIKA

)ffV:

1,2

vai So nekrietnajos pl6nos. Un pErejiem vigi uzlika divkirt vai trisk6rt lieldkas nodevas, nekE tie m€dza maksEt agrdlg un ari daudz smagu pienikumu atlidzin6jumam. Tnpec rgaugi d6pus ienida v€l jo vair6k un allaZ perin6ja pret viryiem viltus pilnas intrigas un launus plinus, kE vi4us padzit no saYas zemes.

XXV 1. Tas bija divdesmit treSais gads kop5 biskapa Alberta iesv€tiSanas, t22L. Un tikai nedaudz dienu tad Livzem€ valdiia klusums. Daseles grifam Adotfamt dodoties atpakal uz V6ciju, atgriezis min€tais augstu cienijamais Rigas biskaps ar citiem krustne5iem, kaut ari tikai nedaudziem, kuru vidE bija Bodo no Homburgas2, diZciltigs vl-rs, ar citiem bru4iniekiem un garidzniekiem. Lidz ar biskapa atgrie5anos n-dzinieki uzzinfrja, ka ne vien Igaunija, bet ari I;ivzeme nodota Dnniias karala var6. Visi bija loti satraukti, un visi vienE balsi iebllda 116 konventu preliti, td baznicas viri, pilsopi un tirgot6ji, Iivi un leti - alzr€didami, ka vipi -, lidz Sim cin-rjuSies ti Kunga kaujis pret pag6niem psr godu mtsu Kungam J€zum Kristum un vipa milotajai mEtei, nevis par godu D6nijas karalim, un ka vi4i driz6k ar mieru atst5t zemi neki kalpot Sim karalim. Un v€sts par to nonica pie augstu cien[iam6 Lundas baznicas arhibiskapa, kas R€veles pils aplenkumi no pag6nu uzbrukumiem bija pieredz€jis ne mazumu grEtfuu un zinija, ka vi4am ridzinieku palidziba irkdrtigi vajadziga; un vi45 norikoja stt4us pie Rigas biskapa un apsolija atdot Livzemei agriko brivibu. Un biskaps devis ar ordega mestru un saviem viriem pie arhibiskapa uz R€veli, un vipi sa4€ma no ti atbalstu un d6vanas, un arhibiskaps apsolija vi4iem pielikt visas p[les, lai Livzeme atgiitu savu brivibu; tikai lai v6cie5i un d5gi b[tu vienoti pret paginiem un krieviem kE mieri, tE kar6. Bet Sakali un Ugaunijd vi4i visas karala, ki ari laicigds tiesibas pieS[
269

INDRIIfA HRONIKA XXV: 2

atteicis dot loci vi4a kufim. Un viSrS satraukts atst5ja Uvzerni un, nokluvis atkletajA, pla5ajaj[ri, brauca bez ku[a vaditEja, pretv€ja m€t6ts.

Un, ti ka vi45 bija ieradies Livzenr€, iesp€jams, pret tE gribu, kur5 pav€l r€jiem, tad pelniti sac€lis pret vigu v€ji un vi4am nespideja taisnibas saulg jo vi45 bija aizvainojis Mariju, Dieva m6ti, kas tiek saukta par jtras zvaigzni, un tip€c ari ti ner6d-1ia vi4am dro5u celu. T6d€jedi Sis bruninieks, padzits no Livzemes, atgriezis D6nij6 un p€c tam atteicis no karala fogtejas Sv€tis Jaunavas zem€. T6, Itib t6 jfrras zvaigzne allai sargd savu Livzemi; ti, Itr\ ti pasaules valdniece un ylsu zemju par'€lniece allal sargS savu paSas zemi; tE, ltrlq ti debess $€nigiene pavEl zemes kEni4iem. Vai tad rirya nepav€l, l
271

INDRIKA IIRONIKA

)ilV:

3

izdeld€jusi no zemes, cik bietl vi4a sav€jiem pleS$rusl uzvaru pir ienaidniekiem! Vi4a tidz Sim atlat vai nu iedama pa priek5u' vai sekodamq sarg5jusi savu karogu Uvzem€ un likusi tam triumlEt pir ienaidniekiem. Un kurS no pagf,nu, d6gu vai jebkuru citu tautu valdniekiem jebkad cinijies pret Livzemi un nav gijis boje? Iegaum€jiet un skatieties, jts, kriew vai pagEnu' vai d64u valdnlekf vai jebkuru tautu maigis l€lsirdibas mites, pielfidziet vecdkie, bistieties vigas "itto Dieva miti, noskapojiet dr,to, kas tik net€ligl atmaksd saviem ienaidniekiem, sey labv€tigu, neuzbriiciet turpmik vairs vigas zem€m' lai ri4a jums biitu mite d{t", kas lidz Sim allatr bijusi lenaidniece saviem kuri kaitEju5i vi4as faudim Livzem€' aizvien un tiem, ienaidniekiem kait€jusi vEl vairdk Iegaum€jiet un skatleties an- Jfis' kuru rokfls ir virskundziba un fogtejas vigas zemQ ka pir6k neapspielat nabagos - es rundju par nabagajiem liviem un letiem vai jebkuriem Jaunkristitajiem' Sr'€tis Jaunavas kalpiem, kas Kristus, vl4as dEla' virdu lidz Sim kop6 ar mums nesusi un v€l nesis citiem pag6niem. Atsauciet sava gara acu priekSi to cilv€ku briesmigo n6vi, kuri apspieduSi savus apaklniekus, pardomfijiet to dzili un bistieties! Sv€tE Jaunava nejit prieku par lielaj6m nodev6m, ko m€dz maksit jaunMstitie, un nav iei€linima ar naudu, kas tiem tiek at+emta ar dalidiem nodokliem, un ari negrib, lai tiem taptu uzlikts , smags jr1gs, bet vi4a vairik v€las, lai tas bftu panesams un maigs, dr,tu, kuras d€ls saka: <Mans jfigs ir maigs un mana nasta riegla rel="nofollow"> prasa vienigi to, lai tie ticEtu vi4a v6rdam un atzitu' - un no tiem ka rips ar tEvu ir istais un vienigais Dievs, un lai tie tic€dami dzivotu rina, m[Zigi mriZam slav€t5, v6rd6. Amen.

3. Tai pa56 laik6 pie Turaidas ari sapulc€jis Ri'gas pilso4i ar tirgot6jiem un ar liviem un letiem, sazv€r€j6s un apvienojis kE pret Danijas karali, tE pret visiem saviem pretiniekiem.2r Un ordepa br6!i aizsutija savus kalpus un sag€ma ciet daZus livu vec5kos un Siguldi ieslodzija cietum6; ar to ari tika i4iaukts par€jo pl6ns. Un krievi atsttija no Pleskavas atpakal pie Otep€ nosl€gti miera ligumu un paSi sekoja ar lielu karasp€ku, kura priekSgah biia Novgorodas k4azs, ko pavisam driz' nakamaji gad6, nogalin5ja tatari. Un Sajn karasp€ki bija vair6k neki dirpadsmittiiksto5 krievu, kas bija ieradu3ies no Novgorodas, kE ari no cit6m Krievzemes pils€tim cinities pret kristieSiem LivzemE.22 Un vi4i atndca uz letu zemi un palika Seit divas ned€lasr gaididami lietuvjus' un nopostija visu, kas bija tuvum6. P€c tam vigi piendca pie CEsim. Orde4a brali ar saviem vendiem devis vi4iem pie virtiem preti, tadu nesp€ja pretoties tielajam daudzumam, aizdedzin6ja mdjas un ciemua un atkdpds

273

Ynsnra

INDRIIfA HRONIKA )o(V: 4

; Ber krievi atstajds no pils, pirg6ja p6r Gauju un ierad6s -, r" .:iaupija visu zemi, nodedzinlja visus ciemus un baznicas, un --:- , ,:u savEkto labibu, sagtistija un nogafin6ja cilv€kus un zem€ .

'

:., -'.

" :,udz

posta. Bet lietuvji pien[ca pa to pasu celu tuvu pie Cesim, f--:i\jem un, p5rgiju5i p6r Gauju, pievienojEs vir,riem, un, kur : .. nodanljuSi pirik maz posta, tur to papildus izdarija tietuvji. - !...es dev6s cel6 ordeqra br6fu rrestrs ar sav€jiem un bru4inieks ": .- ::2iem krustne5iem, un sekoja arf, v€l citi, taCu zemE valdo5o - : d€lr tikai nelield skaiti" Un mestrs ar sav€jiem un citiem, kas '" * ,::.,ja. dev6s pie Gaujas un krieviem aiz5ll€rsoja pieeju krastam, : -.:irnAktu vi4a dalii6. Dati livi pirgaja p6r upi un vajAja k6du ' '.enlbu, kas n6ca no Gaujas grivas ar gtistek4iem un kara *r-. un ap divdesmit no vipiern nogalinEja; p5rejie izgl6b6s, . ':.- i :;e krieviern. Kadu citu krievu vienibu vi4i atrada Kogelses - septiryus; citi aizb€ga atpakal pie '" " ,:r arl no tiem nogalinEja " - :- ',il citi izgl6b€s, noslEpdarnies mefos. Un krievi < > - -:lis pusnakti un sdka vSkties lauk6 no zemes; nf,karno nakti vi4i -- .r.:rrldE:7 un izlaup-rja un dedzinija novadu visapkErt. Ar[ tre5aja . :: pie Imeras nodarija lidzlgu postu, tad steidzigi dev6s uz

:.2 bail€m no v6cie5iem

neuzdro5indj6s atdalities no krieviern,

'- ri ,.niem dev6s uz Pleskavu un palika pie viniem veselu minesi, lai . -' i::i atgrieztos savii zernE. * ::t ordena br6li ar p6rejiem, kas bija vi4iem sekojuSi lidz Imerai, -.. -.:turjiem doties preti pie Daugavas un gaja atpakal; viqri ierikoja :

-:. ar biskapa Kokneses saimi gaidija tos tn-s ned€las, taCu ordena -1 :rs apnika un vi4i atgriezds RigE" Bet Teoderihs, Kokneses - :ii, ar citiern bru4iniekiem, biskapa kalpiem un nedaudziem

* ::ris

pa celu uz Pleskavas pusi, septi4as dienas mekl€.la lietuvjus,

: :trada vi4u pedas un tiida! steidz5s pie viniem" Un, t5 ki vdcie5u ''.:i pieadsmif letu gan vairik, bet visi kop6 tikai astor,ldesrnit :'iganu turpreti seSi simti, vipi gan nobijas no lietuvju liela ::iu, visas ceritras likdami uz to Kungu, tomEr drosmlgi uzbruka i:i lietuvji, redz€dami vipus n5kam virsii, sakdrtoja sayu karaspEku .: puse un divsimt savu labiko jitnieku nostid-rja savrup, Iai tie - regoSos vdcieSusl visi pdr€jie liel[ bar6 dev6s viciesiem preti. i. :n'a nelietri skaita d€l nesp€ja ar vir,riem cinities, taCu cinijis tas, ; : bija darijis, ka viens vajaja tfikstoti un divi piespieda begt desmit

27s

INDRISA IIRONIKA )O(V: 5

":"' i-; Tam uzticEdamies, vipi ar paceltu karogu tuvojEs lietuvjiem. .J -..i. likotiesr vispirms krita dati kE vieni, tE otrE pus€; un, tE kE celJ ::r: .!:ii meia del bija Saurs, v6cieSi kauj5 stEjis pirmie un visi leti .::: iil:'ja! rAcu m€l€, kn bija samEciti, kliegdami, lai $erof grEbjot, ; " :..:." Leturji, briesmigi izbijuSies no Sis kliegSanas un domEdami, ka :i, '=. daudz v8cie5q met5s b€gt; un krita pats dro5sirdig6kais no : :: ]n ap simt citu, bet par€jie nosvieda iero.us un aizb€ga pa rn.: r :: L n v5cie5i savica visu vi4u kara laupijumu un, ko nevar€ja :.i : ::: iidzin sadedzin6ja; no lietuvju zfugiem vipi saf€ra ap Cetrsimg r ---: : l-eda lidzi, un vigi slavEja to, kas biia cin[iies par vi4iem. Bet no ;: tur tika nogalinEti trfs, kuru dv€seles lai atdusas mierd ar - \xren. Un, ti kA bija jau ziema un p5reja pir Daugavu griita, , , .'^:s bija aizbeguSi uz meliem, vai nu noslika Daugav6, vai meios :r.:!!i ka vi4i neatgriezAs savi zem€, jo bija izlaupijuSi Sv€t6s ,s zemi un vi4as d€ls tiem atmaksfrja; lai slav€ts viqs miiZos. R.igas tirgoteji ari dev6s ar savEm prec€m uz Ridalu, bet ieradEs - -n sanEma vir,rus ciet apgalvodami, ka zeme piederot karalim, - . i:.,: r'i|rus un aizveda lidzi uz R€veli. Un Rigas biskaps un ordeqra r':. r: :utija un pieprasija, lai tos atlaiilo\ tadu vigi nebiia ar mieru. Tad ; . - :: iika pazinots, ka ridzinieki n6kot ar karasp€ku, un vlgi tirgot5jus - r, ::laida, Un ridzinieki nedevis uz lgauniju, bet kop8 ar liviern un " :-. J.z Ugauniju un, sasaukuSi pie sevis sakalieSus un ugau4us, devis - " :r--.:rzemi pret saviem ienaidniekiem, kas bija izlaupijuSi Livzemi. :..::ii aiz sevis Pleskavu, vini iebruka Novgorodas kpazistE un izlaupija , - ::kart€jo zemi, nodedzindja m6jas un ciemus, aizveda g&st6 daudz .. -::!. citus nogalinija. Un leti nonica pie kidas baznicas netilu no ' :, rodas pils€tas, nolaupija sv€tbildes, zvanus, kv€pinimos traukus un -:';:s lietas un ar lielu kara laup-ljumu atgriezis pie karasp€ka. Kad nu :--.:niekiem bija atmaksits, viss karasp€ks, kurii neviens pats nebija ;,: 1:rS, priecigi devis atpakaf, katrs uz savam mijim, un krievu pulgam : - : I ir zemes baznicu bija darits gals. Ari leti, sakalie5i un ugaur,ri -: .'.:l,li iebruka Krievzem€, daudzus tur nogalinija, aizveda daudz ab€ja :::-,..rma gustek4u un guva daudz kara laupijuma. Tiipat ari Kokneses ::. r.in vEcieSi pastEvigi ielauzis KrievzemE un p6rveda daudz laup-rjuma

* j: udz gnstekr,ru. -

Tai laikA ordepa br6!i ar saviem kalpiem atrad6s visis pills ka ;: unija, ti Sakal6, pnrzinija fogtejas, ievdca meslus un saglabija

277

zlcntas srikunrs

1221./t222.

zicnta

INDRIIfA HRONIKA )O(V: 6; )O(VI:

I

"-.|:Drm rina dalu.'Vi4i izbiiv€ja visas pilis, tis loti stipri nocietinija, -:,-"1,: iekSpus€ cisternass, pilis piepildija ar iemCiem un stopiem un, :.- j",l.rmies no krieviem, sadzina igaur;us pilis un mitinajis tur \ :.i sr rj{riem. t'. Bet ugau4i ap ziemas vidu dev6s pa dzilu sniegu ar karasp€ku I :""rzemei gardm un, p6rgaju5i p5r Narm, izlaupija kaimi4os esoSo rrni-ri un pineda gf,steknus un kara laupijumu. Vi4iem atgrieioties, r*r;lieii rirzij6s pa to paSu celu un, pargejuSi pir Narvu, dev6s pa l:ril:ko celu uz zemi, kas saucas Ingrija32 un pieder pie Novgorodas ih--i!;stes, Un atrada 5o zemi pilnu ar cilv€kiem un nekddu .,t;1gLi€ju zinu"i+i nebridinitu; un vi4i nodar-lja ingeriem milzigu postu, - s:linrja ririe5us, daudz tautas, sagflstija daudz ab€ja dzimuma cilvEku, :,: l.-inJ aitas, liellopus un daudz citu lopu, ko nevar€ja pa$emt lidzi, un ,:;::=zJs ar lielu laup-rjumu. Un Igaunija un Livzeme piepildijns ar krievu -l-ilrh4iem, un par visiem zaud€jumiem, ko krievi bija nodar[iuSi liviem, : : ::i paid gadd jau bija sa4€mu5i atpakal divk5rt un trisk6rt vair5k.

XXVI 1. Divdesmit ceturto gadu jau vadija amat6 biskaps, Un joprojEm v€l zem€ ne klusuma nebij, ne miera.

L222.

Tai paSE gad6r tatdri2 bija pag6nu polovcieSu3 zem€, kurus dali sauc partie5iemal tie ne€d maizi, bet partiek no j€las savu lopu galas" Un ;*i ;:-:ri cinijas ar vipiem, pieveica vi4us un n6veja visus ar zobena asmenil :"u .rizb€ga pie krieviem un lldza tiem palidzibu. Un pa visu Krievzemi

t"t;

laista zina, ka j5cin6s ar tatiriem, un k4azi no visas Krievzemes ceris pret tat5riem, bet nesp€ja cinities ar viniem un b€ga vi4u priekS6. L'n krita Kijevas lielk4azs Mstislavss ar Cetrdesmit tfikstoSiem viru, kas b:.:e ar vinu. TaCu cits, GaliCas kr,razs Mstislavs6, izglf,bis b€got. No p.irejiem kqraziem Saja kaujn krita ap piecdesmit. Un tatiri vajdja vi4us i:ias dienas un nogalin6ja vair6k nek6 simttfikstoS viru isto skaitu

aprilis-maijs

-

:rna rienigi Dievs un pdr€jie aizb€ga. Un Smolenskas k4azs7, Polockas -, rnazst un daii citi Krievzemes k4azi norikoja uz Rigu savus stitnus lflgt inieru. Un miers, kas bija noslEgts jau ilgi pirms tam, tika visi pilnibi .i:jaunots.e

279

maus-Junlls

INDRIIfA IIROMI(A )O(VI: 2,3

2,

tui Dinijas karalls, sapulc€Jis lielu karasp€ku, leradis ar grf,fu Simsal5 un s6ka celt akmens piliu. Un dnpi devis pret

.AJb€rtuto

:iimsalieSiem, Iai cinitos, bet vieni to nesp€ja; vigiem nEca paligE gr6fs {Ib€rts ar sav€jiem un piespieda simsalie5us b€gf un vi4i daudzus no

tiem nogalinija, p6r€jie aizb€ga. Pie D6nijas karala SimsalE ieradiis ari augstu cienijamais Rigas biskaps ar orde4a mestru un vipa brn[em, ar daziem liviem un citiem, kas bija atsiititi no Livzemes, un karalis prieeEjis par ri4u iera5anos. Un vip5 run6ja ar tiem par divinEJumu, ar kuru vigam rikusi pie5[
brirfbu Sv€t6s Jaunavas zemei. Tnp€c v[rS, apspriedies ar

saviem

gudrajiem viriem, beidzot atdeva biskapam Livzemi un visu, kas Livzemei piedereja, atpakal pilnigi brivu. Turpreti Sakali un Ugaun[iE vips karala tiesibasl{ pieS{c-ra orde4a briliem, bet Rrlgas bisknpam garigis - visaspalidzr-bu tre:ibas, piebilzdams, lai tie vi4am allal biitu uzticigi un neliegtu 'ina laudim ki pret krieviem, te pret paginiem.r Un vigi apsolija karalim ;n ri laudim allaZ uzticigi palidz€t un tipEc ari p€c karala l[guma atstEja :rskapa brali Teoderihu ar daiiem ordega brdliem turpatjaunajE pili, un ;:griezds Livzem€,r6 Bet karalis, steidzami pabeidzis pils m[ri, novietoja ;:ii sarus vr-rus un atgriez5s Dnnijf,.

3. Bet sdmsalieSi

sanica no visiem ciemiem un novadiem, aplenca So lai n6kot vipiem patigi. Un dali no devds uz Varbolu un iepazin5s ar prasmi n-koties ar paterellu jeb 'iliem ko dipi bija uzdivinEju5i varbolie5iem kF saviem padotajiem. =;Sinu, r:griezuSies S6msal6, vir,ri sika pagatavot paterellas un maSinas un micija ::: ari citiem. Un ikviens no vipiem tais-rja savas maSinas. Un vi4i atnica risi reiz€ ar septi4padsmit paterellEm, piecas dienas nepErtraukti meta :audz lielu akme4u un nedeva atelpu tiem, kas atradEs pili jo tiem nebija ne miju, ne citu €ku, ne kidas vietas v€l nepabeigtaJfl pili, kur patverties, un daudzi no tiem tika ievainoti. Tatu, stopnieku ievainoti, krita aridaudz ;lmsalie5u, tomCr t5pec nepirtrauca uzbrukumus pilij. Un ti nu p€c Caudz dienu ci4as sEmsalieSi sac-rJa tiem, kas bija piti: Un tig kas cinij6s zem atklEtim debesim un kam nebija mdju un tr[ka visa nepiecie5am6, pienema Sos miera noteikumus, iznica no pils un, papemdami savas manLas lidzi uz kuliem, atst5ja pili un zemi simsalie5iem. Simsalie5i ari patur€ja turpat septipus d6gus un Rigas biskapa br6li Teoderihu par iJlniekiem miera apstiprinESanai; visi pdr€jie atgriezis pie dEgiem R€vel€.

;ili un sfit-rja pie Piej[ras igau4iem,

281

pec 1. Jinija

INDRIIfA HRONIKA )Oilrl: 4,5

4. Tad sdmsalieSi nopost[ia pili visapkfirtrT, neatstidami akmeni uz un pavEstija visai Igaunijai, ka vigi iekarojuSi d54u piti un

akmens,

padzinuSi kristieSus no savas zemes. Un vigi iedro5inija igaur;us visos novados nomest d6gu jtgu un izdeldEt no zemes krist-rgo v8rdu, apgalvodami, ka di4u pili viegli ie4emt, un mic[ia vir,rus bfiv€t ma5inas, paterellas un citas kara ierices. Un zem€ dzima posts.

5. Kad nu simsalieSi kopi ar harjuie5iem bija istenojuSi savas pret dipiem un kristigo virdu, vi4i visi sapulcdjis kop5 ar Piejfiras igaupiem Varbolas pili, nogalinija vairEkus ddnus un vi4u priesterus, kas pie vi4iem dzivoja, un aizsltiia zipne5us uz Viru ar aicin6jumu rikoties tipat. Bet viruie5i un jervieSi, btdami rimti cih'€ki un pazemigdki neki p6r€jie igau4i, neuzdrikst€jEs darit neko tSdu un. savEiku$i vienkopus savus priesterus, aizsfrtija vir,rus sveikus atpakal sazvErestibas nelietigos plSnus

uz da4u pili.

Bet sakalie5i, kas dzivoja kopii ar ordena braliem Vilandes pili,rs ilgik sl€pt savu siriu viltigos nodomus pret Siem briliem un .rtskr€ja visi ar saviem zobeniem, SSiem un vairogiem, sagrEba vairikus brdlus, vi4u kalpus un v6cu tirgot6jus un nogalindja vi4us. Te bija srEtdiena, kurd tiek lasits eva4felijs: , un, kad priesteris Teoderihs citu brf,lu klEtbutn€ -.aznicd noturEja svinigo misi, tad patie56m izc€lEs liels nemiers un :pjukums. Kad bija non6vEti visi br6!i, kalpi un vicieSi, kas atradds irpus€, sakalie5i sapulcEjds pili pie baznicas, ne jau lai ltrgtu Dievu, bet lii izlietu asinis, nevis ilgodamies p€c mises sakramenta, bet grib€dami :rlucdt J€zus Kristus mieru, proti, atnesdami lidzi Kainate launumu. Tad ru vini vispirms ie4Ema un aplenca baznicas ieeju, apbru4oti ielenca :i:apbrunotos br6lus un, lai tos viegldk izvilinEtu lauki, ar liekuligu ::k-asspiedienu apsolija tiem mieru. Pirmais pie vi4iem, pirlieku -rzticEdamies neuzticigajiem, izniica Mauricijs, kas bija vir;u fogts,m un .:ni tudal metis tam virst un nogalindja to. T6pic pdr€jie, izbijuSies no ri, kas vinus neizb€gami gaidija, gatavoj5s aizsardzibai, taCu p€c ilgas i-:r'€SanEsr kad beidzot bija apzv€rEts miers, pa vienam izn5ca pie ::kalie5iem. Nodev€ji vinus tfldal sagriba, sasaistija rokas un kijas, rln€ma visu viryu mantibu, naudu un zirgus un sadalija savd starp6. \,-€alindto li[ius vipi nosvieda uz lauka sugiem par baribu, < kd ,: rakstits, <
-

283

t223. 29.

janvaris

INDRTSA HRONIKA )O(\/I:

6-8

neriena, kas viqus apglabiju. Darl no vigiem ari dev6s uz citu pili pie \avesti un lika tur darit t5pag un pa celam nogalin{la savu priesteri lidz ar citiem.2l

6. Pec tam Sie pa5i sakalie5l dev6s uz Jerru, sagrflba tur llebi, kas bija vipu fogts, un aizveda to kopi ar citiem digien uz savu pili, spidzinEja vir;u un v€l citus ar briesmigf,m mocibim, plosidami vigu iekJas un v€l dzivajam Hebem no miesas izraudami sirdi; to vipi izcepa uz

uguns utrr sadalijuSi sav6 starpn, ap€dq lat klttu drosmigi pret kristiesiem; un vigu miesas tie atdeva par baribu su4iem un debesu putniem.

7. Pastriid6ju5i tik ne!€ligu laundanAu, Vilandes vecikie tai pa56 dien6 siitija uz otep€ un ieteics tur rikoties tipat. un tErbatiesiem vi{ti par zimi aizsltija asi+ainos mbenus, ar kuriem bija nogalinEjusi vEciesus, lG ari to zirgus un drtbes. un tie vtsi so zigu sa4€ma ar prieku, met5s virs[ un sas€ja vipus, nogalinija Johannesu, kas bija vigu f,:{ts, un visus vir,ru kalpus, un no tirgotijiem apkiva loti daudzus ar z,rbenu; pir€jie izglsb6s nosl€pjoties, un sos vipi v€l6k ieslodziia cietum8. '--n rir;i orde4a braliem, pir€jiem vEcieslem un tirgotEjiem nolaup-1ia visu nantu un sadal[ia to sava starp6, un pameta nogalinato li$us uz lauka :=apbeditusl lai vi4u dv€seles atdusas mier6 ar Kristu! Tobrid rErbati ar : rdena briliem dzivoja vigu garigais brElis priesterls Hartvigsa; so vi4i ::..edin6ja uz vistaukiki vEr5a, tipec ka vi45 bija tikpat tauks. Un, ."rreduii to 6ri no pils, vi4i loz€jot izzinEja savu dievu gribu, kuru :riesteri vai v€rsi tie izv€loties upurim. un loze krita v€rsim, kas tad grj rien6 mirkli tika nokauts; bet priesteri tie saskapi ar dievu gribu "tstija dzivu, tacu iecirta vipam lielu brtci, kas v€lik tika sadzied€ts. 8. Tad pa visu Igauniju un S6msalu atskan€ja aicinEjums cinities ;ret d64iem un viciesiem. un vi4i izdetd€ja kristigo vErdu no vis6m 'lrdena brdliem

i.:r!6

zem€m. Bet krievus

ki

no Novgorodas,

ti no pleskavas

viryi atsauca

ser paligS, apstiprindja mieru ar tiem un dalus nometindja T€rbat6, iitus - viland€, v€l citus - cit6s pilis, lai tie cinitos pret vaciesiem, i:tiniem un visiem kristie5iem, sadalija ar tiem ordepa br6fu, kS ari ;rrgotaju zirgus, naudu un yisu mantibu, un visu, ko biia salaupijuSi. Un 'ili loti stipri nccietinija savas pilis, pagatavoja visis pilis paterellas, apm6cija cits citu prasm€ rikoties ar stopu un sadalija loti daudzos ,irdeqa briliem nolaupitos stopus savE starAi. Un vi4i pa4€ma atpakal savas sievas, ko kristietibas laikA bija aizraidiju5i projEmra izraka no kapiem savu kapsEtis apglabdto miruSo lil5us un p€c senas pagEnu

285

INDRIIfA IIRONIKA )OilII: 9'-13 paraias sadedzinijara nomazgijis pasix un izmazgija savas m6jas un pilis ar [deni, un iztidja tes ar slotdm, cenzdamies tgd6 veidg saya zemc pilnigi izdeld€t kristibas sakramentus. 9. Un sakalieli non-koja uz Rigu siitgus un pazi4oja, Ira viSri gan v€loties atjaunot mien4 bet turpmEk nekad vairs nep'iepemsot Mstigo ticibr4 kamEr zem€ v€l palildot kaut vai tikai vlens gadu vecs val olektix gars zEns. un vi+i pieprasija atpakal saws zcnus $itniekus un apsolija atdot order,ra br5lus, kas vigiem cietumi v€l bija dzin, _ par katru I,.:ilnieku pa brilim un tirgotEjam, un tE tas ari notika. 10. Tai laik5 k5da igaupa m6ji sakali bija k6ds tirgotajs kristietis,2T un, kad tika nogalindti visi viciesi, kas bija zemE, ari sis igaunis metis rirs[ savam viesim un nonEv€ja vir,ru. Kad tas bija noticis, slipkavas sieva dzemd€ja d€lu, un Sim zEnam miesi bija svaigas brDces vis6s taj6s vietis, kur vi4a t€vs bija ievainojis nevainigo, un tis bija pavisam ridzigas noslepkavoti brocem; v€l6k t6s gan sadzija, tacu r€tas redzamas lidz sai dienai. un daudzi, kas to redz€ja, bnin-1i6s un apriecinaja to, btdami par Dieva atmaksas lieciniekiem, jo kristiesu karaspeks so slepkavu ttrdal

nogalinaja.

11. Nu atsik6s kars visos Igaunijas apgabalos, io s6msalie$i, piejflrieii un varboliesi kopa ar jerviesiem un viruiesiem ilg6 aplenkumE apsEda da4us R€vel€, Iidz tas Kungs vi4us atbrivoja, jo, ilgaji aplenkumE pili

stipri nokaus€ti, vdciesia kop6 ar dipiem iznEca ir6 un uzbruka tiem, un Dievs piespieda igaupus b€gt; daudzi no tiem, kristiesu nogariniti, krita, par€jie aizb€ga. un kristieii pap€ma vigu liellopus un zirgus un guya

daudz kara laupijumq un vir,ri slavEja to Kungu, kas arl sorciz biia vir,rus atpestijis no tik liela posta. 12. Kad leti redz€ja visu to launo, ko igau4i perindja pret Livzemi, ari rini ttdal s6ka rikoties uz karu ar tiem. un Ram€$s ar savEjiem un \-arigerbs ar citiem letiem devEis uz ugauniiu, izlaup-rja ciemus, sag[st-1ia un nogalin6ja cilv€kus un ieguva daudz kara laup-r.iuma. vipiem atgrieioties, celii atkal devds citi un nodanlia lidzigu postu. Tipat igau4i, rajadami letus, atnica uz Letiju un pastridEja tidas pasas laundaribas.

13. P€c tam

ari

ordepa

brili

devis uz Ugauniju, izlaupila un

nodedzindja daius ciemus un nodarija igaugiem lidzigu postu. Atgriezusies

Rigd, vini lidza biskapa virus un reiz€ visus viciesus vi4iem snieEt palidzibu pret igau4u melonibu. Bet tie visi atbild€ja vien6 baisi: <<Ja esat ar mieru Sv€t5s Marijas baznlcai un Rigas biskapam atst6t vigu treso dalu Igaunija, biskapam Hennanim atdot bn-vu atpakaf ti treso ialu un pasi apmierin8ties ar sayu tresdalu, tad m€s labu priitu palidz€sim jums.,n un rini apsol-rja biskapiem turpm6k atst6t vi+u dalas neskartas.r Tad ttdal c€las visi baznicas viri, sasauca no saviem liviem un letiem karaspeku kopd

287

trIDRISAIIRONIKA D(YI: 13; IO(VII:

1

er ridziniekiem un ordega br6liem, virzij5s uz Sakalu un, uzaustot ritamt par,Sdijes pie Yilandes pils; un igaupi iznica lauki, un vipi ciniiEs ar tiem Ertz treSajai stundai. Un vipi atstij6s no tiem, sadaliia karasp€ku pa visiem ciemiem un izlaupija zemi, lc€ra un nogalinija, ko atradg un sapulc€j6s ar risu Larasp€ku pie pils, kas atrodas pie Navesti, un kivis ar tiem tris dienas. Un citi pargija pir Navesti, izlaupija un nodedzinija visu Surrnegundi un loti daudzus tur nogalinEjai atgriezu5ies pie sav€jiem, vi4i ar risu karasp€ku dev6s atpakal uz Livzemi; un visiem virieSien, kas bija airvesti g[st5, vi4i nocirta galvas par atmaksu Sim divkos-lgajEm un nodevigajam pagintautSm, sadalija kara laupijumu un teica vipu, kas allai

ir

slav€ts.

XXYII 1. Divdesmit piekto gadu jau vad-lja amati biskaps' Un joprojam no kariem v€l nebija baznicai miera.

Proti, biskapam Bernhardam,l pirmajam zemgalu biskapam, ar fuudziem krustne5iem atgrieloties no Vicijas, sskalie5i un ugau4i ar Lrimipu novadiem sapulc€ja lielu karasp€ku, ierad6s pie Imeras, izlaupija letu zemi un nogalinija daudzus no tlem, aizveda gist5 slevletes un, sadalijuSi karasp€ku pa visu novadu, nodarija zemei llelu postu. Citi devis v€l citi uz TrikAtu, citi uz Rozulu2, citi - uz Turaidu; - uz Metsepoli, arrazdami visos ciemos loti daudz virieSu un sievieSr4 vipi daudzus n'ryalinija, citus aizveda giist5 un, guvu5i daudz kara laupijuma, pielika uguni visiem ciemiem un baznicfim un p€c tam noteica sava karasp€ka pulc€Sanos ar visu laupijumu Iidurg6. TaCu igau4iem aiz muguras pie L-reles sekoja Ram€$s ar nedaudziem citiem letiem un nejauSi uzd[ris Varemaram viqu lidz ar - krievu pav€lniekam Viland€, un nogalinija fuudziem citiem krieviem un igaupiem. SagrSbuSi ieroCus un daudz kara traupijuma, vi4i atgriezis C€sis. Yalodas par visu liviem un letiem nodarito postu sasniedza Rigu, un risi rauddja un skuma par saviem nogalinitajiem briliem. Un vi4i nerilsin556t, bet tridal pameta savas maizes, makus un katlus3 un dev6s gan jdSus, gan kdjdm uz Turaidu orde4a br6li ar krustneSiem' tirgotdjiem un liviem. Norikoju5i izlfikus, vi4i uzzindja, ka ienaidnieki jau atstajuSi Iidurgu, un sekoja tiem nakti un dienu. Milzigis piepfiles norArdziniti, visi kijnieki un loti daudz citu atgriez6s Rig6. Bet tie, kas sirdi bija nelok5mi sav5 app€mibE atmaks6t pag6niem un nostities kE

289

1223.

INDRIIfA HRONIKA )O(VII: 1,2 muris tE Kunga nama priek5i, neatk5pds. To vidl btJa Johanness, Sv€t6s )farijas baznicas prEvests, priesteris Danl€ls un ordepa br6lu mestrs Folkrins, kuri uzmundrinija an- p6r€Jos, vipus iedvesmodami un

aicin6dami btrt uzticigiem un drosm-rgiem ti Kunga cig6s pret Siem atlrit€jiem un pirdr.o5niekiem. Un pie vi4iem atnEca ordepa br6li no Siguldas un C€sim un liels skaits tivu un letu, un ri{ri sekoja ienaidniekiem pa celu gar Gauju. Bet ienaidnieki bija atkEpuSies pa citu celu, kas ved uz baznicu fmeras tuvun8f un Sai baznic5 vi4i pa nakti norietoja savus zirgus un turpat ari pastrEdija savas pErcjas nelietibas, nopostija un sadedzin6ja labibu, mijas un vlsu, kas pieder€ja priesterim, un no rita devis til6k uz Imeru. Un tad gad{iis, ka tndE bridi, kad kida karaspeka dala jau bija p6rgejusi p6r Imeras tiltu, pekSBi pa otru celu no siniem ierad6s Mstiesi, iebruka ienaidnieka karasp€ka vidii un uzs5ka ar tiem kauju, taCu igau4i vi4iem loti drosmigi tur€jis preti.s Bet vi4us nobaidija tas, kas reiz nobaidija filistiesus, kad tie b€ga D5vida prieks6.5 L-n r5cie5i uzsdka ar tiem clgu, un igau4i pagrieza muguras un b€ga kristieSu priekSE. Un vi4i tos vaj6ja, izklidinnja un dzina atpakal pa ce!u, pe kuru tie n5ca, un loti daudzus nogalinEja; citi sekoja pdrejiem lenaidniekiem uz tilta pusi, daius Sai celi nogalinija un cinijis pie tilta, kur ordena br6lis Teoderihs, droSsirdigs un dievbijigs virs, S[r€pa le'ainots, krita; p5r€jie p5rg6ja p6r tittu un uzbruka ienaidniekiem. Bet iie pameta visu kara laupijumu un savus zirgus un, nogalinEjusi vairikus :ristek4us, k5jem aizbEga uz meiieml un vairEk nek6 seSi simti no vigiem :ika nogalin6ti, citi gaja boj6 meios, citi noslika Gauj6; pEr€jie ar kaunu "tgriezas savi zem€, lai m6j6s pazi4otu 5o v€sti. Bet kristiesi - kE viiciesi, ta livi un leti vi1ru kara laupijumu, zirgus un liellopus un tos - sagr6ba rienlidzigi sadalija savi starpdl saviem sagtstitajiem briliem - tiklab ririe5iemr ki sieviet€m atdeva agrEko brivibu un teica un slav€ja - "i$i to. kas ne vien Soreiz, bet gan visu laiku cin-rj6s par viryiem Livzem€ un ri+iem allai div6ja slavas pilnu uzvaru p6r atkrit€jnm tautim.

2. Kad no J€zus Kristus ticibas atkrituSie igaugi pie Imeras bija sakauti, biskaps Bernhards s[tija pa visu Livzemi un Letiju, aicinddams *isus, ki baznicas virus, ti orde4a bralus ar liviem un letiem, ierasties uz cinu ar igau4iem. Un vi4i visi uzticigi paklausija un sapulcEjis vienkopusl ierad6s ari krustne5i ar tirgotnjiem. Tad vi4i virzijis uz prieklu - citi kulos pa Gauju, citi k6jiim, citi ar zirgiem un ar asto4iem tlksto5iem

- vietu. Svinigi notur€juSi sasniedza dievkalpojumu un apsprieZu dievkalpojumus un apspriedes, vi4i steigSus dev6s uz Igauniju un jau otrreiz uzbruka Vilandes pilij, ko v6cie5i pirms desmit gadiemT bija

29r

INDRIIfA HRONIKA XXVII: 2,3 iekarojuSi un paklivuSi kristigajai ticibai, pagatavoja mazikas maSinas un paterellas un uzc€la foti stipru un augstu koka torni, kuru piebidija pie grirja, lai no apakSas paraktos zem pils. TaCu vlr,rus foti trauc€ja stopnieki, kas bija pili, jo tiem bija loti daudz ordepa br6fu stopu pret kristieSu :t,;piem un tie pagatavoja paterellas un maSinas pret kristle5u maSin6m; un rir,ti cin-rj6s daudz dienu. Proti, pils aplenkums s6kEs augusti, PEtera 'aZu dien4 un Sv€tis Jaunavas Debesbraukianas dienE vigi nokaus€ti padev6s. TA kE bija briesmigl karsts un pili atradis daudz cilvEku un lopu, kuriem no bada un sliip€m jau sika zust sp€kt drausmigEs nogalinEto li$u smirdonas dCl pili izc€lis liela s€rga un cilv€ki sEka slimot un mirt" PArejie, kas v€l bija palikuSi dzivi, atdeva, nesp€dami vairs alzstEv€ties, seri un visu savu mantibu kristieSu rokis, ipasi tEpec, kn redz€ja pili jau r:,tru reizi kristieSu aizdedzin6tu, kaut gan pa5i ar milzigEm pnl€m bija aizstivejusi sevi un pili. un tEpec vipi, saligusi mieru ar kristlesiem, iznica n,i pils, no jauna uzg€mis kristigis kirtibas jiigu un apsolija turpmEk nekad vairs atkritot neaptraipit ticibas sakramentus un dot gandarijumu

prr

saviem nodarijumiem; un ordepa brA[ un visi v6cie5i vipus pasaudzeja, kaut gan vir,ri bija pelniju5i pazaud€t gan savu dzivibu, gan r isu mantu.

Bet krievus, kas atradis pili un bija nikuSi pa[gn atkrit€jiem, karasp€ks p€c pils ie4emSanas t6s priekSn visus pak6ra, lai iebaiditu pir€jos krierus. Kad miers bija pilnib6 atjaunots, kristieSi dev6s uz pili, pa4€ma

,isu, kas taji bija, izdzina laukA zirgus un lopus un sadalija tos vienlidzigi srra starp6. cilv€kiem vipi atldva atgriezties ciemos un, sadalijusi kara laupijumu, dev6s t5l6k uz citu pili, kas atrodas pie Navesti, un uzbruka tai lidzigA kirti. Bet igaur,ri, baididamies no savas pils ier,remsanas, no s€rg6m un mir5anas, k6das bijuSas pirmaji piti, un tamlidziga posta, bez kav€Sanas atdeva sevi kristie5u rokis, l0gdami vienigi saglab6t vigiem dzivibu un brivibu, un visu savu mantu atstSja karasp€kam. Un kristieli d6v6ja viniem dzivibu un brivr-bu un aizsiitija vi4us atpakal uz vlryu ciemiem, un ieguva daudz kara laupijuma - zirgus, aitas un liellopus, ki ari visu, kas bija pili. Un, slav€dami Dievu par abu pilu atgflSanu un Sis nelieUgis tautas atkErtoto paklauSanu, vipi ar lielu prieku atgriezis Livzem€.

3, Uz Krievzemi bija ari tikuSi aizsltiti sakalie5u vecdkie ar naudu un daudzdm ddvandm cerib6, ka tiem varbiit izdosies atsaukt paligi pret r'dcie5iem un visiem lati4iemt krievu kr;azus. Un Suzdafas k4azse atsiitija saru br6lirs un kop5 ar vi4u lielu karasp€ku novgorodieSiem palig6, un vinam sekoja novgorodieSi un Pleskavas k4azslr ar saviem pilso4iem, un Saja karasp€kE bija ap divdesmit tukstoSu. Un, kad vi4i ieradis Ugaunija netdlu no T€rbatas, tErbatieSi vi4iem atsfit-lja lielas divanas un nodeva

293

1. augusrs

lS.augusts

INDRTTfA

HRONIKA )Oil/IL

3-5

LIaz^ lelnfl5 orde+a brElus un vicie5us, ko tur€ja pie sevis glst6ru lri ari r.ugus stopus un daudz kd cita un liidza palidzibu pret lati4iem. Un kgazs r-rmetinEja pili savus virus, lai vipam bitu virskundzfua Ugauniji un visi lgaunij6. Un vi45 devis uz Otep€ un tur rikojis tEpat. P€c tam vi4S pugrieza saru karasp€ku pret Livzemi uz Puidirts un ugaugi vi4am sekoja, rn tas bija visai liels karasp€ks. TaCu tur vigam nica preti simsalie5i, lu,{ze rinu pagriezt karasp€ku pret d64iem R€vel€, lai p€c dipu pieveik5a:.as var€lu jo vieglek uzbrukt livzemniekiem, un teica, ka Rign esot daudz r;r.rsmeSu, kas gatavi vi4am st5ties prcti. Un knazs vi4iem paklausija un a:grieris ar karasp€ku pa citu cetu Sakald. Atrazdams visu Sakalu jau ,.ir;ieSu paklautu, divas pilis ie4emtasra un savus krievus pie Vilandes :'r[uirtus. ri4S loti sadusmojis un savas dusmas izgdza uz sakalieSiem; vi45 :,:darija zemei lielu postu un nol€ma nogalin6t visus, kas bija izgldbu5ies ::,:, r5cieSiem un lields s€r€as, kura plosiias zem€; citi izgl5b6s, ieb€got meios. Un vi4S ar savu lielo karasp€ku virz[i5s tdl6k uz Jerm un sasauca ;'re seris jervie5us, viruieSus, varboliedus un sEmsalie5us. Un vips ar tiem ,l.-.liem aplenca d64u pili Lindanisi, cinijis ar di4iem Cetras ned€las, bet r*"ar€ja rir,rus pieveik\ nedz iepemt vi4u pili, jo taje bija daudz stopnieku, '*: nogalin5ja lielu skaitu krievu un igaur;u. Tip€c Suzdalas knazsr galu !il,i ar risu karasp€ku apkaunots atgriezis Krievzem€. Bet Sis karasp€ks : i1e loti liels un stiprs, un vir,ri m€lin6ja dipu pili ie4emt ar y6cu :.an€mieniemr6, taCu nesp€ja. Beidzot nopostijuSi un izlaupijuSi novadu ,:sepliirt, r'ini dev6s atpakal uz savu zemi.u .1. Pa tam orde4a brnli un citi v6cie3i ar nelieliem sp€kiem bija ,i:lenku5i T€rbatas pili un cinijis tur piecas dienas. Nesp€dami ar :etrielajiem spEkiem iepemt tik stipru pili, vir,ri izlaupija apkErt€jo zemi un l,:' risu saru laupijumu atgriez6s Livzem€. Ln order,ra brSli atkal, sapulc€juSi karasp€ku, iebruka Igauniji un n idarija jervie5iem lielu postu, t6p€c ka tie vienm€r sika karus ar C:niem,tt un daudzus nogalinija un sag[st-1ia, un guva lielu kara ;upijumu, Tad jenie5i atn5ca pie vir,riem uz Keitisup un apsolija "icieSiem un visiem kristie5iem miiiigu uzticibu; tap€c tie atst5ja tilit lrrJu apgabalu un ar visu laupijumu atgriezds savi zem€. 5. P€c tam novgorodie5i ats[tija kr,lazu VjaCko, kas bija kidreiz KoLnes€r noslepkavojis biskapa virus, iedeva vi4am lidzi naudu un dirsimt rr-ru un pieSl5ira vi+am virskundzibu T€rbatd un citos novados, kurus vin5 spESot sev paklaut. Un kr,razs ierad5s ar saviem viriem T€rbat6, kur pils laudis vi4u ar prieku uzr;€ma, lai bitu stiprdki ci45 pret ricie5iemr un atdeya vi4am meslus no apk6rt€jiem novadieml un pret

295

ik'ienu, kas nemaksEja meslus, vips non-koja karasp€ku un nopostija zemes, kas vigam nepakfEvis, no vaigas lidz viru un no viru lidz 'isas

Jervai un Sakalai, un nodarija kristie5iem visu iesp€jamo postu. 5. Nosvin€jusi tE Kunga dzimsanas sv€tkus, ridzinleki domija aps€st TErbatas pili. un vi4i sapulcEj6s ar ordega brEfiem, krustnesiem, liviem un letiem pie Burtnieku ezera, un vipiem bija liets karasp€Ics. Tad viqi atcer€jEs d64us, kas jau ilgu laiku atradis griitibis,2ljo pret tiem jau sen cinijas visas apkart€jis zemes un tautas, un vtpt atteicEs no giJiena uz T€rbatu, bet dev6s ar visu karasp€ku uz lrarju; un vigi aplenca Lohu pili, cinijas tur divas ned€las, pagatavoja masinas un paterellas, un loti stipru koka torni, kuru piebidija tuvak pie pils, lai var€tu no apakras parakties zem t6s un no augsas sp€cigEk uzbrukt vi+iem. Kad dapi to uzzinEja, vi4i bija priecigi un atn5ca pie tiem pateikties par to, ka tie iei€lojusies par rir,riem un ieradusies patign. Bet p€c tam daudzus nogalinija stopnieki un notrieca masinu apkalpes viri; pir€jie sika smagi slimot un apmirt. Turkldt rac€ji Jau tuvojEs aizsargsienas augsaf ti ka pils faudls jau s6ka bazities, ka gdzisies lejup

kopi ar aizsarggrdvja sienu. Tapec vipi

beigEs

ludza karasp€ku d6v6t vigiem dzivr-bu un brivibu. un vi4iem sagtabEja dzivibu, bet pili aizdedzinEjal vrsus zirgus, liellopus on sii.lopo., mantu, naudu, dr€bes un visu, kas bija pitl, sev pag€ma viciesi un sadalija rienlidzigi ar liviem un letiem; bet cilv€kus vipi atdeva d64iema un atlsida tos brivus atpakaf uz to ciemiem. pa to laiku vdclesi aizsflt[ia darus no sava karasp€ka uz cit6m trim mazikim pilim turpat tuvum6, piedraudot ar karu, ja t5s nepadoSoties. un sis trls tuv€jds pilis atdeva sevi ridzinieku rok6s un Saji karagdjienE atstt[ia vir,riem meslus un loti daudz vaipua. un ridzinieku karasp€ks atgriezEs JenE, un dali no vi4iem dev6s laupit novadu. un vi4iem n6ca preti jerviesi un viruiesi un lftdza mieru, un apsolija turpmik vairs neaptraipit kristigds ticibas sakramentus. un vi4i atjaunoja mieru ar tiem un tos, sa4€musi [
zvr

1224. 25. decembris

janviris

INDRIIfA HRONIKA )O(VIII:

L-3

XXVIII 1. Tas bija biskapa Alberta konsekrEciias divdesmit sestais gads, un baznicai v€l joprojEm nebija miera no kariem, jo k4azs VjaCko ar t€rbatiesiem post[ia visu aplrirt€jo zemi; leti un livi gan vairikkirt dev6s ar nelieliem sp€kiem prct vi4iem, taCu nesp€ja viqiem kait€t. Ari orde4a brafi, p€c Lieldien5m nojauna sapulc€juSi karasp€ku, aplenca T€rbatu un cinijds ar vipiem piecas dienasrr bet sava nelielE skaita d€l nespeja pili ienemt un, izlaupijusi apkdrt€jo zemi, ar savu kara laupiiumu atgriezEs

14.

aprilis

Livzem€.

Tikm€r augstu cienijamais biskaps Alberts atgriezEs no V6cijas ar daudziem krustneSiem un yisiem saviem pavado4iem.2 Un kopi ar vi4u ieradis vina br5lis, ne maz6k cienijamais biskaps Hermanls, kas jau sen bija ticis iev€l€ts un iesv€tits par biskapu Igaunijai, bet Ddnijas karala radito s$erSlu deljau vair€kus gadus nebda var€jis nokftt sav6 biskaplj6.3 Bet kad vicieSi D6nijas karali bija aizvedu5i gftst5 uz Saksijr4a min€tais Rigas biskaps devis ar 5o pa5u brEli pie karala, Iai sa4emtu ti lEmumu un piekrisanu. un karalis bija ar mieru, lai Hermanis dodas uz Livzemi un no Livzemes uz Igauniju uz savu biskapiju.s un, kad vi4i ieradds Rrlg6, ar lielu prieku sagaid-1ia ridzinieki un visi, kas bija Livzem€; un visi 'inus priecijis un slavEja Dievu par to, ka p€c tik daudzim likstEm un s[riem kariem gandriz visa Igaunija no jauna iekarota un atgfita, izpemot vienigi T€rbatas pili, ko nebija v€l skFrusi dievisla atmaksa.

2, An orde4a br6li vienojis ar Siem paSiem biskapiem, ar baznicas viriem un visiem ridziniekiem par Rrlgai piederoso Igaunijas apgabalu sadali.6 un vi4i atdeva biskapam Hermanim ugauniju ar tis novadiem, bet padi ordega br6!i par savu dalu toz€jot sar;€ma Sakalu; Sv€tEs Marijas baznicai RigE un Rigas blskapam vini pieS$-ra piejuru ar septi4dm kilegunddmT. Kad piejnrie5i uzzinEja, ka pieder pie Rigas baznicas, vi4i bija loti priecigi un vis6 pilnib6 samaksdja divu gadu meslus, ko nebija nokdrtojuSi d6nu uztrrukumu d€l.t T5pat ari ugau4i priecijis par to, ka vir,ri ir paklauti biskapam Hermanim, kas atradis Otepe; taCu viniem ar saviem t€rbatie5iem nedeva mieru k4azs Vjadko, kas sakalie5iem un pnr€jiem apknrt€jiem igau4iem b[ia kE cilpa un liels velns.

3. Un

biskapi norikoja stit4us pie k4aza uz T€rbatu un liidza vipu pili, kuri bija aptraipiiu5i savas kristfuas

aiziet no dumpiniekiem

sakramentus un, atteikdamies no J€zus Kristus ticibas, atgriezuSies

299

22.*24.

jnljs

NDRIIA R,ONIKA )O(VItr: 3-J pag6nismi, kuri orde4a bnEfus brfilus un kungus _ biia gan - savusno ndv€jusi' gan giist[iusi un padzinusi savim nobezim un visus kaimi4novadus, kas bija piev€rsusies J€zus Kristus ticibai, diendieni izlaup-rjusi un post[usi. Tacu k4azs negrib€Ja aiziet no vi4iem, jo novgorodiesi un kriernr kgazi biia vipam so pilt ar aplcsfiEJnrn zem€m divinnjusi uz millglem laildem un apsoliiusi vi4u glibt no viciesu uzbrukumiem. un Saje pih pie si kpaza bija salasiiusies vlsi laundari no kaimipnovadiem un no sakalas nodevEji un savu br6lu, orde4a bn5lu un tirgot6ju, slepkavas, pret -Lr-vzemes baznicu vErsto launo plinu ierosinitiji. Bet vigu pav€tnieks un kungs b{ta sts k+szs, jo vt4s ari pats no laika gala bija visu launumu sakne uvzem€: vig5 bija lauzis patiesE miera nesEja un visu Mstiesu mien4 ar viltu nogalinfldams tam uzticigos virus, kurus ridzlnieki bija abnt-qiusi pal-rga prct lietuvju uzbrukumiem, un nolaupidams visu vigu mantu.t Sie visi tad nu, palaudamies uz sayu ieprieki minEto loti stipro pili, noniectnEja Mstiesu mieru un llkoja diendien6 nodan-t vi4iem launu. Si pits pafiesam biia stiprika par visim Igaunijas pilim, io ordepa braf bija to leprieks ar lielim pilEm un izdewmiem nocietinijusi un bagdtigi apg6d6jusi ar ssviem ierociem un stopiem, kurus visus nodev€ji bija nolaupiju5i. Bez tam k4azam te kupld skaitE ari bija savi krievu loka s6v€ji, un turklit vi+i p€c simsaliesu paraugaro an- vEl pagatavoja paterellas un citus lrara n-hus.

4. Tatsd Igaunijas baznica torciz biia paklauta daudzam ksra grDtibim. Ta bija kE dzemd€tija sieviete, kurai ir b€das un lielas s6pes, kam€r dzemd€, un kuras b€rnu ari vaji pti$s, proti, tas behemots, kas, ieridams straumi, v€l pirliecinEts, ka viga mutE ietek Jordina.rr Bet no tik lielim kara gritib5m min€ti baznicq kss v€l bija maza un v6ja, neki cit6di nevarEja tikt atbrivota ki vien ar Livzemes baznicas palidzibu, kas ar saviem iekarosanas ptrtiBiem bija allar biiusi tis ist6 un pirm5 mite un to dzemd€jusi sr atdzimsanas kristibu J€zus Kristus ticib6, kaut gan vair6kas miites tiecis so meitu netaisni piesavindties un allaz vilka to sev kl6t ar meliem; viena no t6m ir krievu mite, vienm€r neaugliga un bez bErniem, kura ptlas sev paklaut zemes nevis cer.ib6 uz atdzimsanu J€zus Kristus ticib6, bet gan ceribi uz mesliem un kara laup[iumu. 5. Iâi titad Livzemes baznica savu meitu Igaunijas baznicu, ko ti bija dzemd€jusi J€zum Kristum, atpestitu no pasreiz€jEm likstEm, augstu cien-rjamais Rigas biskaps apzlr,roja un sasauca ordega brgfus, ki ari baznicas virus ar krustnesiem, tirgotdjiem, Rigas pilsopiem un visiem liviem un letiem un pasludinEja karagajienu visiem, kas piederEja pie Llvzemes baznicas. un visi uzticigi paklausiia, sapulc€jis ar savu

301

INDRI$A HRONIKA IOfiIIII: 5 karasp€ku pie K5gienau un ataicinEja pie sevis min€to augstu cien[iamo Rlgas biskapu ar vi+a bnEli, ne mazik cieniiamo biskapu Hermani, un

visiem ti{ro vlrien, prlesteriem un bruqiniekiem. pildiiusi turpat apsprielu un dievkalpojumu mist€rgas, vi+i aksntifa pa prleksu karasp€ka lab5kos un dmssird-rgikos, Iai

tig dienu un nakti iedami cauri ugaunijai, otr6 rit6 var€tu pfumie sasniegt T€rbatas pili. Sie savukErt atkal sadalija savas vienibas, vienus norikoja pa priekru uzbrukt pitii, citus aizstt-1ia uz Yir', lai aplaupa joprojnm dumpigos; un tie p€c trim dienim pnrpitnihE atveda aitas, liellopus un visu p6r€jo karasp€lsam vajadzigo. Bet biskapi, sekodami ar krustnesiem un visu karasp€ka masu, sasniedza pili Sv€tis Jaunavas Debesbrauklanas dien6. Tai pa5[ dien6 iepriekl€jd gadi tacu tika ie4emta vilandes pils.ts Tad nu vi4i noklEja laukus ar teltim un uzbruka fils laudim, uztaisiia maz5s masinas un paterellas un loti liel6 daudzum6 pagatavoja kara rikus, uzc€la aplenkumtorni iztunigu koka torni, kuru asto4is dienns bija - loti prasmigi izveidojusi no vareniem, loti gariem kokiem tikpat augstu ka pils, un, piebid-r.iusi to tuvdk virs grivjq tudaf sflka no apaklas norakt zemi. Pusei karaspcka lika rakt nakti un dienu ti, lai vieni raktu, citi nestu projim nobrukuso zemi. Tip€c, uzaustot -rftam, lieta dala aizsarggravja malas nobruka no val4a zem€, un t[daf aplenkumtornis tika piestumts tuvdk pilij. Tikim pie kr,raza aizsfitija starpniekus priesterus un - cels, bruniniekus, cienijamus virus, un vi+am tika apsolits brivs lai var€tu izn6kt lauki ar saviem vr-riem, zirgiem un visEm mant6m, ja tikai vir,rS atstitu pili un pamestu 3o atkrit€ju tautu. Bet k4azs, cer€dams, ka vigu atbrivos novgorodiesi, strirgalvrigi pazi4oja, ka nek6d6 gad-rJum6 pili neatstS5ot. Pa tam ieradis krievi, kas siroja novadfu baumas par to sasniedza teltis, un tEdal sanEca v6ciesi, gatavi doties vigiem preti, un aizsteidzds uz lauka, citus atst5dami pits aplenkumam. Beg tE k6 krievi nenaca' vini atkal atgriez5s un turpinEja uzbrukumu pilii; vigi daudzus ievainoja uz aizsarssienas augsas ar stopu bult6m, citus nogalinEja ar masinu metieniem, ar paterellEm svieda pili nokait€tu dzelzi vai podus ar uguni un pils laudim iedzina lielas bailes ar to, ka dari pagatavoja rikus, ko sauc par eziem un c[lc6m, citi sanesa koku gr€das, un v€l citi pielika uguni. Tdda veid5 vi4i cinijEs loti daudz dienu. T5pat ari tiii kas bija piti, pagatavoja masinas un paterellas pret kristiesu masinEm un v€rsa savus loka 56v€jus un stopniekus pret vipu bult5m. un vipi raka dienu un nakti bez mitas, tE ka tornis aizvien vairEk tuvojis pilij. Nogurusajiem netika dota atelpa: dieni cinij6s, nakti sarftoja spEles un klaig[ja. Livi un leti, sizdami zobenus pret vairogiem un reiz€ kliegdami, vaciesi ar savEm

303

15. augusrs

IIiIDRTA HRONIKA

EVIIh

6

bung5m un stabul€m un citiem mtzikas instrumentiem, Irrievi

instrumentiemr4

un

ar saviem visi vadija nakti bez miega. visi

bfaustisanos

- padomu pie Dieva. To vidtr bija kristiesi atkal sanEca kopl un meklGja Fr€dehelmsr, kmstnesu vadonis un fogtg dii.ciltigs un bagflts r,'rrs, un vlgs sacija: <Mumg> vig5 teica, <Si pils jiiegem, ar Joni udrnpjot augSi, un jdatmaksn laundariem citiem par lebaidisanu. visEs pilis, ko Evzemnieki lidz Sim iekarojusi, ienaidnleki tacu vienm€r patur€jusi savu dzivibu un brivibu, ta ka per€jiem no ti neradis nekidas bailes. Bet soreiz tam no miisEjiem' kurs pirmais uzkips un iebruks pili, paridisim lielu godu un pie5$rsim zirgus un dilciltigEko gfistekni, k5ds bfis pili, iz4emot kgazu, kuru, pakirtu pie augstiki zara, pacelsim vislem perb $is padons biia visiem pa pr6tam; vi4i deva solijumu tam Kungam un svEtaJai Jaunavai, un ttrdal no rita p€c svinigEs mises notur€sanas sikfis kauJa. Tika sanesti koki' bet visas ptles bija veltas, Jo v€l nebija pienicis Dieva atmaksas bridis. Tad igau4i ap devr-to stundur. pili aizdedzinEja varcnas ugunis un aizsargsieni izveidoja plasu spraugu,rt pa kuru pret torni noripinEja ar uguni pilnus rite4us, un uzgiza tam v€l virst lielas bal$u kaudzes. Tacu sp€cigi bru+oti kristiesi izard-1ia ugunis, sadauzija riteBus, apstip€ja visu liesmu sparu un savu torni nosargEja. Tiknm citi no karasp€ka sanesa malku un aizdedzin6ja tiltu; pret vigiem pie vErtiem saskr€ja visi krievi. 6. Bet Johanness no Apeldernass, biskapa br6lis, loti slavens brupinieks, pagEma roki lEpu un pirmais s5ka knpt valni. viga kalps P€teris tfrdal bija kl6t pie vi4a kE otrais, un abi, ne mirkli neknv€damies, strauji sasniedza aizsargslenu. citi karaspeka n-ri, to rcdz€dami, visi met5s vi4iem skriesus pakaf. Ko v€l no lieka run8t! Ikviens nu steldz6s, Iai uzkaptu pirmais, lai celtu JEzus Kristus un viga metes Mar[ias slavu un godu un lai pats sapemtu uzslavu un atalgoJumu par savlenn pn[4iem. Un uzkdpa... - kurS bija pirmais, nezlnr4 Dievs to zinap piti,un visa masa vi4am sekoja. Ilcviens palidz€ja sayam biedram tikt augsi-y citi iebruka pa spraugu, pa kuru pils laudis biia laiduSi ritepus ar uguni, un pirmie sagatavoja vietu ndkamajiem un ar zobenlem un s$€piem paddna igaugus no aizsargsienas. Kad pili jau bija nokfuvusi daudzi vEciesf tiem sekoja ari leti un dazi no liviem un tiidaf sika aplraut tautu, lri vlriesus, tE ari dazas sievietes, un nesaudz€ja vi+us, ti ka nogalinEto skaits jau sasniedza trikstoti. Krievi, kas prttojns visilgn\ beidzot ari tika pieveikti un no augsas iebEga iekii aizsargsienia; no turienes vigi tika atkal izvilkti lauk6 un visi, ap divsimt cilv€kr4 kop6 ar kgazu2r nogatin5ti. Ari citi karasp€ka viri ielenca pili no visim pus€m un nevienam neliva izbegt, jo ikviens, kas nok6pa no pils un var€ja izklut lauka, krita irpus€ esoso rokEs. un ti no

305

NDRryA HRONIKA )OffIII:

7, 8

risiem ririem, kas bija pili, dzivs palika tikai viens suzdalas - lddsatsfit[iis liell4azaa vasalis, ko vipa kungs bija kopn ar citiem krleviem uz s,r pili, To orde4a brf,li v€lEk apg6d[ja ar dr€b€m un uz laba zirga sizs[h-ia atpakal uz Novgorodu un suzdalu, lai tas vEstl par notikuso daritu zindnu saviem kungiem. Be! kad vtsi viriesi bija apkauti, LristieJiem s6kis liela liksmosanq n-binot bungas un skandlnot stabules un citus miizikas instrumentus, jo vi$l biia atmaks{iusi laundariem un apliarusi visus tur sapulc€juSos nodev€jus no Livzemes un rgauniias. p€c tam rir,ri pap€ma Mevu ierocus, drtbes, zirgus un visu kara laupijumu, las bija pili, ka ari v€l p6ri palikusis sievietes un Nrnus unr aizdedzindju5i pili, ttrdal otr6 dienE loti priecigi devEs atpakaf uz r,ivzemi, slavilami Dievu debesis par divflto uzvaru, jo vi4s ir labs un vi+a i€lsirdiba mtliga. Bet novgorodiesi ar lielu karasp€ku bija ieradusies PleskavS, grib€dami pili atbn-vot no vFciesu aplenkuma, tacu, uzzinijusi, lia pils liritusi un vi4u viri nogalin8ti, ar skaudr€m s6p€m un dusmEm atgriezis savi pils€ti. 7. Samsaliesi ari atbrivoja no giista Teoderihu, biskapa br6li, un aizsntija vigu atpakaf uz Livzemi.a Bet piej[riesi ieradEs Rig6 un atgriezis bisliapa paklautib6, samaksEja pilnii apm€r6 divkirsus meslus, ko d64u d€l diru5 936,r. nebija kirtojusi, un, apsolijusi m[tigu uzticibu Rigas baznicai, atgriezis kristigaji ticibi.a T6pat ari varboliesi atnesa meslus un d5vanas un r-isa pilnibn nodeva sevi ridzinieku var6. Tacu n-dzinieki par vi4iem neka noteikta neizl€max un nesaubidamies pie4€ma tikai septipus piej&ras Doraf,g5,26 kas vir,riem vienmEr

bija pieder€jusi ar vis6m tieslbdm. Ridziniekiem tatu vienm€r bija bijusas pilnas tiesibas uz piej[ru, kas vipiem allai

bija pieder€jusi lidz ar

tis

iekarosanu Mstigajai ticibai,

ar Mstibu,

nodev6m un $-lniekiem, un vi+i Piejfiras $rlniekus neknd neb[ia atdevusi Danijas karalini.'uzzinEjusi par T€rbatas pils iekarosanu, Rigf, ierad5s ari riruie5i un jervieSi un atveda kungiem zirgus un divanas. 8. Bet biskaps Hermanis ar sav€jiem dev6s uz ugauniiu, sika celt otep€u pili un nometinEja tajn dizciltigus virus un cien[jamus brupiniekus,

proti, savu svaini Engelbertu no fizenhiizenes2t, savu br6li reoderihu, Helmoldu no Lineburgasr, gudru un dirciltigu vr-ru, un Johannesu no Dolenes3r, un pieslgira katram no vigiem novadu, tas ir, kilegundu, par l€ni. \-inS uz4€ma ari loti daudzus citus viciesus tai pasi piri, tai tie tur kop6 dzivotu, aizstiv€tu zemi un pili pret ienaidniekiem un mEcitu kristigo ticibu igauqriem, saviem padotajiem. Bet igau4iem, kas lidz sim bija iztur€juJies noderigi, vir,ri neatlEva dzivot kopi ar vi+iem piF. Sis pats biskaps ari ataicinSja priesterus pie sevis uz ugauniju, pies[rira viglem par beneficiju

307

INDRIryA IIRONII(A )O(VIII: 9; )Oil)G

baznicas un apgAdeJa vigus pietiekami

I

ar labibu un tirumiem. Igaugiem

rini prasmigi izkl5sti ari pastist-1ia par Dieva noteilto desmito

tiesu, un

ri+i to piep€ma un sika to turpmik katru gadu maksat Tad vig5 gEdigi lika dot visu vajadzigo gan priesteriem, gsn saviem vasaliem un plldit solito. VigS ari lec€la savu brlli Rotmaru par privestu, nozim€Ja T€rbatu par vi4a konvents vietut un pieSfira divdesmit Getrus clemus, pietiekamus ienikumus un tirrrmus; un "i+am vigS r€l€Ja turpat lecelt orde4a kanoni$us3 un noteico, ks turienes baznica bESot viga katedrtle. 9. Bet ordega brnf devSs uz Sakalu un, pErg€mu5i savi ipa5umi

pil! sAka to foti stipri nocietinf,t.s Vigi iec€la baznicis priesterus, pie5[o-ra tiem pietiekamus ien6kumus no labibas un tirumlem un san€ma no igau4iem desmito tiesu. Turklit vipi ari sap€ma pilnu atlidzinEjumu par visu vi4iem nolaupito un par zaud€jumiem, kas vipiem bija nodariti kn Ugauniji, tE Sakal6. Vigi sadal-rja ari Valgu un vienu pusi pierienoja Ugaunijai, bet otru lidz ar Sakalu, Normegundi un Mehu

\ilandes

patur€ja sev.$ ArI Novgorodas un Pleskavas lcrievi norikoja s[tpus uz Rigu un lEdza mieru. Ridziniekl vipus pieg€ma, saliga mieru un atjaunoja riniem meslus, ko krievi vienm€r bija sagEmu5i Tolov6. Bet Tolovas letus Rigas biskaps sadaliJa ar saviem ordepa br6liem: divas dalas vigS pa4€ma ser', treSo atstnja ordega brflliem.r

L224.1L225.

ziema

?

XXIX 1.

SEkEs biskapa divdesmlt sepfitais

gads,

Un nu livu zem€ bij miera un klusuma laiki.

Proti, kad bija iegemta loti stiprn T€rbatas pils un visi igaupi un krievi lidz ar k4azu nogaliniti visas kaimi4u zemes un visas apkirt€jns tau0as pErnEma bailes no ridziniekiem un v5cie5iem. Un visi aizsltija sarus siitgus ar divanim uz Rigu - ki krievtr, tn Piejnras lgaugi? un s6msalieSi3, zemgali' un kur5i, tipat lietuvji, tiekdamies p€c miera un savienibas ar ridziniekiemn jo baidijis, ka tie var€tu ar vigiem n-koties tapat kA ar t€rbatie5iem. Un ridzinieki pieryEma tos un pie5l5ira mieru r-isiem, kas vien to vi4iem prasija, un zem€ vi4u acu priek56 valdija klusums. Un igau4i iznica no sav6m pillm un uzcEla no jauna savus nodedzinitos ciemus un savas baznicas, t6pat ari livi un leti, kas nica lauk6 no meiu sl€ptuv€m, kur ksru laikos bija daudzus gadus slapst-rju5ies; un ilviens atgriezis savi ciem6 un sayos tirumos, un vi4i

309

122s.

NDRIIfA HROIVIKA F(D(: a 3

;r!

un s€ja liel6 droSib6, Ir5das vi4iem iepriek5 nebija bijis ap Cetrdesmit 3,;':u jo lietuvji un citas tautas gan pirms Dieva vErda sludinisanas -; .zemE gan p€c vi4u kristi5anas nekad nebiia vipiem devu$as mieru un a::..ilbu.s Bet tagad viSriem biia miers, un vigi priecijis savos tirumos un furtu*s. un nebija neviena, kas vi4us bied€tu; un, pilnigEk izprazdami r:rsigo ticibu, vipi atzina J€zu Kristu par Dieva d€h4 kas p€c b€rlpilniem La:iem un daudzu cilv€ku apkau5anas, p€c s€rgiim un daudzdm likstam b*rirut bija apZ€lojies par savu pdri paliku5o tautu un tai pie5[riris m..rqru un droSibu. Un visa tauta atp[tis ti Kunga aizsardzl-bE un slav€ja

l:!

kas

l.

mlios ir slavEts. Sai pa55 gad66 augstu cien[iamais

s"rvu priesteri Mauriciju uz Romas

Rrigas biskaps

biia aizstrtijis

klriju, lai izlEgtos apustuliskE

kr€sla

'r€"itu Urzemei. Un visuaugstais priesteris apmierinija vipa l[gumu un :,:'niltoja augstu cienijamo Mod€nas biskapuT, sava galma kancleru8, ar So ;*iu priesteri uz Livzemi, un vi4S ar savu saimi, krustneSiem un visiem ;.iriem pavadoqiem ieradis Daugav6. Rr-dzinieki devEs vigam preti, ilgaidija ri4u un ar lielu prieku aizvadija uz pils€tu. Ari vi4S priecijas ,.fu ar tiem un teica J€zu Kristu, jo atrada tik slav€jami ied€stito Dieva '-:rn darzu un ar daudzu ticigo asinim slacito baznicu tik lielu un tik plasi r:;letuSos, ka t5s zari sniedzis desmit dienu gijumii lidz R€velei vai pa :r:u celu lidz Pleskavaire vai gar Daugavu tikpat dienu gijumd .,iz Jersikai un aptv€ra jau piecas atseviSlsas biskapijaslo ar saviem

:isLapiem. Un vi4S tudaf aizs&t-rja saws zi4neSus atpakal uz Romas r";riju, uzrakstijis visuaugstajam priesterim zi4ojumu par patiesajiem i

:

s t-li

kl

iem.lr

3, Bet vir,r5 pats, r0pEdamies par nesen atgrieztajiem, bieli sasauca -ir.us un citus, kas bija pils€t5, virieSus un sievietes, citigi sniedza vi4iem Diera v5rdu un ar prieku pieS$r-ra daudz atlailu. P€c tam vi4S, v€l€damies rsdz€t ari citus livus, t6pat letus un igau4us, dev6s uz Turaidu, un kop6 ar

rrnu bija augstu cienijamais Rigas biskaps, Sv€tis Marijas

baznicas

Fiil.ests Johanness un loti daudz citu gudru un sapritigu viru. Vispirms rlBS ieradds Kubesel€,D kur liviem svinigi notur€ja misi un sludindja pesti5anas v6rdu, lai tos stiprinitu katolticiba. Tad vi45 to pa5u darija Vitisel€B un I-Edurg6. Un p€c tam vi45, tipat rikodamies Metsepol€, Idumeja un Letijd, visiem s€ja eva4f€lija s€klu, m6c-rja tos labus auglus nest un tiem rlpigi izkl5st-r.ia kristigo ticibu. Tad vigS devls tiilik uz L-launiju un tur atrada ticigo kE vdcie5u, tE igau4u baznicu un OtepE pili apdzivotu ar jauniem iedzivot5jiem un stipri nocietin6tu. Un vi45 slarcjs to Kungu, jo ari Igauniji bija atradis ticlgo kopienu. Un vi45

311

pavasaris

TNDRIIfA HRONTKA )Otr)C 3 apmacija igau+us J€zus Kristus ticibi un gEdigl mudtnija un aicinEja r€ciesus sada-vot 6psflzigi un nedan-t clts cltam faunq un lai viciesi ari neudiekot jaunkristito pleciem nepanesamu smagas nastas j[gu, bet gan ti Knnga vieglo un tikano jftgrl un lai vipl allar mlcot tlcibas sakramentus. Tad vigS, tos sv€t[iis, devis tilik uz Sakah4 kur pirmqin draudzQ,r. ko

atrada pie Yertsjerva, JaunatgrieztaJiem igaupiem, ddp dievbijibi tos miicidams, piekodinnja nekad neatkipties no mrisu Kunga J€zus l(ristus ticibas. un no Sejlenes vigs devis t.[lik uz vilandes pilf kas pteder ordepa breliem, kuri to jau torelz bija loti stipri tzb[vEjusi. un vtgl knnca 6rtr, ar prieku g6ja preti apustulislci kr€sla leg6tam, uzf€ma vigu savi pili un pastasuja viryam par visu to launo, ko kristi,gas ticibas d6l biJa tur pieredzEjusi no igau4iem. un vips sasauca igau+us, viriesus un sievietes, uz to baznlc5m un aizgEja pie vigiem, gndigi sniedza mudin{juma vErdus un piekodinija vigiem, Iai turpm6k vairs nepastr€di tidas laundaribas un neuzdn-kstas aptraipit ticibas sakramentus. Lidzigi knrta vigs turpat ari ordena brilus dievbijigi apveltija ar svctiis mEcibas mudinijumiem, micidams vi+us, lai vigi saviem padotajiem nesapritigajiem igaur,riem vai nu piedzenot desmito tiesu, vai jebkuros -citos jautdjumos neuzliekot p6rdk smagu nastu un tie 56di sakari nebiitu spiesti atkal atgriezties paganismi. Turpat pie viTa arl ieradis dnpu sfitpi no R€veles, kas vipu uzp€ma ar prieku un pastEst-1ia par savim tikstnm un kariem. Tipat pie viqra atnica ari siitqi no Piej[ras igaur,riem, kas pastivigi cinijEs ar dfl4iem,s un pieddvdja vi4am savas zemes un novadus, ka t6s vienm€r piedivnja ari ridziniekiem,l6 lai vigs tos tikai aizsargijot no dEgiemn un sEmsaliesiem. un vi45 tos pie4€ma. P€c tam vips atgriezEs letu zem€, un Trikfrt5 pie vipa sapulcEjis leti no visa apgabala, ko sauc par Tolovu,u un vigs tiem ar prieku sludin6ja Dieva virdu un r[pigi izklAstija visus ticibas sakramentus. un no turienes vi45 dev6s tiilik uz cEsim, kur vipu ar dzilu bijibu sagaidija ordega br6li un citi tur dzivojosie v6ciesi, un sastapa te milzum daudz vendu un letu. Un ti vipS, kad pienica rits un visi leti bija sapulc€jusies, tiem ar prieku sludinEja ti Kunga J€zus Kristus priecas mdcibu, vairdkkErt pieminEja J€zus ciesanas un loti iepriecinEja priecigos, un uzslay€ja to uzticibu un nelokimibu,D jo tie no brivas gribas un bez knddm kara jukdm pirmie bija piep€musi kristigo ticibu un pEc tam nekad nebija aptraipijusi kristibas sakramentus kE livi un igaupi; vi4s uzteica letu pazemibu un pacietibu, kuri miisu Kunga J€zus Kristus v6rdu bija priecigi nesusi pie igaur,riem un cit6m pag6ntautEm un daudzus savas tautas piederigos, kas tikusi nogalinAti tis pasas krist-rgEs ticibas d€1, aizsiit-ljusi' k6 ticam, uz moceklu saimi. Ari vendiem vips neliedza savas

313

INDRIIG HROMKA )O(IX: 4,5 macibas gEdigos mudinijumus un uzstijigi piekodinnja vigu kungiem order;a br6liem, lai tie saviem padotajiem arrien uzliekot viegtu jrigu un

sadzivojot ar vipiem uzticib5. P€c tam vigs siguldn sniedzn lidzigas dievbijibas pam6cibas un jo dedzigi aiclnEja llvus turpmEk vairs nenoniecindt savas kristibas sakramentus un neatgriezties pag6nism6, un viys allai jo citigi aicinija orde+a brElus un pir€jos v5cielus citos apgabalos liriem, letiem un pirejiem jaunkristitajiem micit kristi,go ticibu, uzlikt vi4u pleciem tikamu J€zus Kristus nastu un iztur€ties saudzigi pret vi4iem ki

desmitis tiesas, tE citos jautEjumos, lai vi+i pnriik lieh smaguma d€l neatgrieztos atkal neticibE. To visu paveicis, vi45 atgriezis xr*gd. 4. Un te pie vi4a atn5ca v6cie5i, livi un leti un ltrdza vi4u izspriest daz6das lietas. un vigs ikvienam atbild€ja saskapi ar ta lietu un sfidzibu un izl€ma daudzu cilv€ku lietas un stn-dus., Ari Novgorodas un citu pits€tu krievi, uzzinijusi par apustuliskd kr€sla legdtu Rigi, norikoja pie vigra savus sfitnus un liidza vinu apstiprinit ar vdciesiem jau sen saligto mieru.2t un vi4s uzklausija vi+u tamlidzigos liigumus, ar daudzEm pam6cib6m ari stiprindja vi+u ticibu un risus aizs[tija priecigus atpakal uz viqru zemi. p€c vipa aicinijuma ieradEs ari Viestards, zemgalu vadit5js, kuru viqrS daudzEs domu apmai46s un ilgis sarun6s aicin6ja pieqremt J€zus Kristus ticibu. Tacu viestards savas neticibas stlrgalvitri nesaprata pestisanas v6rdus un v€l nepie4€ma kristibu, bet atkal apsol-1ia to izdarit nikotn€ un pa4€ma kiidu leg6ta kunga sludindtaju lidzi uz zemgali. un t6 vi4i naca no vis5m apkErt€jim zem€m, lai redzEtu Romas k[rijas leg6tu, to vidii arl Jersikas valdnieks Visvaldis, grdfs Burhards22, R€veles d64u blskapis, ari sdmsalie5ia un Piejfiras igau4i, kuri izteica gatavibu uztic€ties vi+a aizstivibai8 un apsolija piegemt priesterus un uz4emties visus kristie5u pienikumus, lai r.ins tos tikai atpest-rjot no d64u uzbrukumiem. Un vi4s tiem apsolija pilnigu brivibu, aizsitija siit4us pie dir,liern un s5msaliesiem un aicinija tos izbeigt karus, pieryemt vina mieru un paklauslt vigra norddijumiem. 5. Bet vi4S pats v€I€j6s ari v€l redz€t citus jaunkristitos un apmekl€ja livus SalS; noturejis tur svinigo misi un s€jis svEcEs mdcibas seklu, vi45 devds tdlEk uz lk5$li, kur godija pirmo sv€to biskapu pieminu un ari Sos lirus stiprindja Dieva katpib6. P€c tam vips tapat aicin5ja no elkdievibas atpakal Lielvardes un Aizkraukles livus un citigi macija tos piellgt vienigo Dievu, visbeidzot vips Koknes€ tiipat gidigi sniedza sv€tis micibas aicin6jumus k5 vdcie$iern, t6 krieviem, Ietiem un sEliem, kas tur dzivoja kop6, un allai piekodindja v6cie5iem nedarit pdrm€rigi pari saviem padotajiem ar smaglm nast5m un nepienEcigam nodeviim,

315

augusts

ap stembri

INDRIIfA HRONII(A )O0X: 6,7 bet gan centigi micit Kristus ticibu, ieviest kristiesu parazas, izskaust paginu ritus un audzinit vigus gan ar savu labo priekszimi, gan virdiem.

6. Bet kad apustuliski kr€sta legEts biia atknl atgriezies Rr!i, rudeni p€c viruiesu vec6ko aicinEjuma c€l6s otep€ vEciesifi un ar visiem sa'iem pavadoyiem ieradEs Viruzemg un, ie4€mu5i Vtru pllis, padzina dinus, jo 5o zemi, vi4i sacija, zem sv€t6s Jaunavas karoga kristigajai ticibai pirmie esot paklivusi livzemnieki. un vi4i sEka valdit.visos viru no'ados un pilis. Kad legeta kungs to uzzinija, vips sasauca ios v[ciesus pie sevis un, piedraudot ar baznicas sodut, piespieda vi4us atdot so zemi priestera aizsardzibE un, tfidal aizsiitidams sttpus pie d6r,riem 'isuaugst5 R€r'el€, ari tos lidzigf, kirt5 piespieda vi4a rokis atdot so zemi, ki ari par€j5s zemes' par kurdm vEciesi $ldojns ar d6giem. Dipi, neuzdrosinddamies sp6rdit pret dzeloni, apsolija uzticigi paklausit Romas ktrijai un atdeva legita kunga strtpu rok6s Viru, Jernr, Ilarju un piej[ru, un apstiprin6ja so d6vin6Jumu ar apzimogotu rakstu, ko nos[tiia uz Rrlgu.a Kad tas bija izdarits, legiits aizsEtiia savus virus, krustnesus un priesterus uz viru, aizvica visus viciesus un dEpus un patur€ja sis zemes sav6 varE.D

7. PEc EpilEnijas sv€tkiem, kad cefi tajis aukstajEs zem€s sniega un ledus d€l ir piem€rotiki celosanai, legita kungs ar garidzniekiem un kalpiem devds projim, pa4emdams lidzi zemgalu biskapu tâmbertu$, Rigas baznicas pr6vestu Johannesu, ki ari vairEkus Rigas pilso4us un dalus orde+a brilus, un v€l daudzus citus, izgija cauri Livzemei un non6ca letu apgabali un no letiem Sakal6, par spiti stipram - vilande savdrgumam. Tad vigs, divas dienas atpiities devEs uz Jervul un Karedas ciemi vi4am n6ca pretim visi jerviesi, kuriem vi4s ar prieku sludin6ja Dieva vardu un kurus apmEcija katolticibi. pflr4€mis tos priestera rokds, vi45 dev6s tit6k uz viru pirmo pili, ko sauc 'isuaugstii par Agelindi3r, un, tur uz4emts ar lielu prieku un godu, sasauca visu vi+u iedzivotaju pulku, sniedza tiem muiigds dzivosanas sv€tigAs pamEcibas un sludinija JEzus Kristus v5rdu. No sejienes vigs dev6s tjitEk uz Tarvanpi32 un tur rikojas t6pat. un te p€c vi4a aicinijuma ieradEs d6pi un tika saligts miers, vispirms starp v6cie5iem un d6giem, tad apgabalu - arpievisu igau4iem. P€c tam legdts dev6s uz Tabelina novadus, kur vipa san5ca visi viru vecdkie un dzird€ja no vir,ra mEcibu par kristigo ticibu. un legits vinus visus pEr{t€ma visuaugsta priestera rokiis, iec€la no vi4u vidus veciikos un tiesnesus visiem vipu apgabaliem un tad atgriez5s Tarvanp€. un no turienes vins devis uz d64u pili R€vel€, un an- ieit vi4u ar prieku

3L7

L226. p6c 6. janvdra

sancma dapi, zviedri un visi, kas te dzivoja. Tad vi4s s6ka no vi4iem atprasit z€nus - viru $ilniekus, bet vir,ri negribeja tos atdot vi4a rokis, tadu beigds aiz bail€m no baznicas soda tom€r biia spiesti tos atdot, un rjns Sos $lniekus aizsiitija atpakal vigu vecikiem uz viru. Ari varboliesi pieg€ma leg6ta kunga mieru un ieradEs pie viga R€ver€. Taru p€c d6pu neatlaidiga liiguma vi4s atdeva tiem varboliesus ar pErejiem harjuiesiem atpakal. Tadu kilegundu, ko sauc par piejiiras kilegundus, viqs kopi ar risu pdrrijo Piejfrru, Viru un Jervu pdrnEma visuaugsti priestera vard. \-i+a priekia sanica ari REvetes igaupi kopi ar dd4iem, un vigs dievbijigi sniedza tiem mtlig6s pestifanas vdrdus un gEdigi piekodinija tiem sadzivot draudzigi, un rai igau4i turpmak vairotres no nodevigiem nodomiem. Kad tas viss bija paveikts, vir,rs aizsiit{a savus priesterus uz Piejriru un pats caur Sakalu atgriezis Rigd. Bet sie priesteri, proti, p€teris Kakinvalde ar otru br6li, citu priesterir$ devEs uz Sontaganu, un piejlriesi vi4us sagaid[ia ar prieku un dzird€ja no vipiem Dieva v6rdu, un r ini kristija viriesus, sievietes un b€rnus, kuri agr6k bija palikusi nekristiti, kd sontaganas, te Maianpat€e un paehall€s. p€c tam ari vi4i priecigi atgriezis LivzemE, slav€dami Dievu par ticibas izptatisanu. 8. Kad apustuliski krEsla legnts bija atkal atgriezies Rrlgi, pie vina sapulc€jas biskapi3e, priesteri un kl€riki, orde4a brdli ar baznicas vasaliem un Rigas pilsor,ri. un vi4s, tiem visiem piedaloties, ti Kunga Lielajn gavEni S'etis Marijas baznici notur€ja svinigu sandksmi sakari ar Innocenta noradijumiem{, atsaukdams tos atmi+a un ari piebilzdams so to jaunu, kas Iikfls nepieciesams jaunajam baznicas d€stijumam. p€c tam, visu padarijis un noteicis, ko var€ja noteikf un pieskiris atlaides, vir,rs no 'isiem atvadijas un, vi4us sv€t[iis, atgriezis pie kufiem, uztic€dams Livzemi svetajai Dievm5tei Marijai un vinas milotajam d€lam - mffsu Kungam J€zum Kristum, kam ir gods un slava mliigi miZam. Amen. Atminos, atminEt tik. Bet p6r€jais, Dievmite, zin6ms, Jaunava Marija, tev. Esi tad l€Iiga man!

9. Daudz slavas cieniga noticis Livzemes laik5, kad pagEntautas tika piev€rstas J€zus Kristus ticibai. To visu uzraksut vai atsaukt atmipi nav iesp€jams, neradot lasitajos ari apnikumu. Bet sis mazums ir uzrakstits par slavu tam pasam mtsu Kungam JEzum Kristum, kurs grib, lai vi4a

ticiba un vina v6rds taptu aiznests pie visim pagintautAm,

pa5am

darbojoties lidzi un patidzo! un caur kuru t6di darbi ir paveikti, kur5 savEjiem Livzem€ allaz diivEjis tik daudz lielu un stavenu uzyaru par paganiem un vienm€r dn-z6k ar nedaudz viriem nekd ar daudziem

-

-,

319

8. nrarrs

II{DRI$A HRONIKA

.",

:.:

.rr-i par slaru viga milajai paSam

FilX: 9; HX:

1

mitei, kuras godam un reiz€ vipas d€lam,

mlsu Kungam J€zum Kristum, veltitas visas SisJaunatgrieztis

:i::es, L n, lai 5i slavg kas vi4iem pienikas par tik spoZiem darbiem, :.;sjtnd krltru cilv€ku nolaidibas d€l netiktu nodota aizmirstibai, m€s - ,.smiim p€c kungu un biedru lfiguma par to uzrakstit necili sacer€jumfl -: to atst6t p€cniekiem, lai ari vipi teiklu l)ievu, liktu uz vir,ru savas ::ribas. neaizmirstu Dieva darbus un vaic6tu pec vi4a pav6l€m. Un nelras :,:s te nav likts kl6t pie ta, ko ganddz visu esem rcdz€ju5i savEm acim, :r: ho neesam redz€ju5i pa3u acim, to essm uzzin6juli no tiem, kas to --izijuii un bijuli kl6t. Un nevis glaimu vai laiciga labuma dEl esam to =:rakstiju5i, bet gan savu gr€ku piedoSanas labad, par slayu miisu :\ jngam J€zum Kristun un Sv€tajai Jaunavai, td pa5a Kunga nnitei, kur5 -r: liru un Sv€to Garu allai ticis, tiek un tiks slav€ts mfiZigi miilam.

.-..^-.::t,

XXX L.

Seko cienita biskapa divdesmit astotais gads, Svetajai baznicai tas mieru un klusumu sniedz.

Apustuliski kr€sla sitnis, atst6jis Livzemi, v€l ilgi kav€jfrs pie ku$iem ;iras krastS, gaididams v€ju labv€libu"t Un p€kS+i vir;S ieraudzija semsa,ieSus, kas atgriez6s no Zviedrijas ar kara laupiJumu un loti daudziem ,tDstek+iem. S6msalieSi vienn€r mfiza nodarit gflstekn€m - sieviet€m un jaunar'5m daudz b€du un nelietibu, lika t6s kaunE un dalas pagEma sev par sievdm, katrs ffis vai divas, vai vair6lq un atlSvEs neatlauto, jo nav taCu saskanigas saites starp Kristu un Belialu2, nedz pielaujamu sakaru starp pagrinu un kristigu sievieti; un vlryi mdza t6s ari pirdot gan kur5iem, gan citiem pag6niem. Kad nu legflta kungs uzzin6ja par visim faundaribim, ko rir,ri bija pastr6d6juSi Zyiedrije baznicim, noslepka- par nodedzinitaj6m votajiem priesteriem, nolaupitajiem un apginitajiem sakramentiem un tamlidzigu postu, viryS juta i€lumu pret gfistek4iem un lidza to Kungu, lai laundariem tiktu atmaksits" Un, nokluvis Gotland€, vipS s€ja Dieva virdu un risiem kristieSiem gr€ku atlai5Enas labad piediv6ja sv€t5 krusta zimi, lai atmaksdtu nelie$gajiem s6msalie5iem. Ydcie5i paklausija un pieqEma krustu, gotlandieSi atteicis, d6ryi nedzird€ja Dieva v6rdu. Yienigi vEcu

32L

L226.

aprilis-malis

INDRISA HRONIKA )oO(:

2-4

rirgot5ji, v€l€damies ieg8t debess labumus, nopirka zft3us, sag8diJa ieroft:s un ierad6s RigE.'Rl-dzinieki priec5jns un devis atnf,c€jiem preti. Ari Eri leti un kristitie igau+i bija prieci'gi, ka vi4i nesi5ot Mstigo virdu ari ne

kristitaj iem sAmsalieSiem.

2. Togad malistrs

Joannessr' leg6ta kunga lidzgaitnieks, p6rzinija

zemes. kuru d€l bija radies strids starp vEcie5iem un dEgiem' proti' Viru,

Jerru un Ridalu. Kad miers tika lauzts, Sis mafistrs Johanness sika lrarot ar dAniem,s Ari d64i, taupidami un dedzinidami Ridalu, guva daudz kara Lrupijumu. Malistra kalpi dzinis vi4iem pakal, nogalinija piecdesmit no rl+rem un piecdesmit virus aplenca Maianpates pili, taCu p€c trim diendm l"ei€loj6s par vi4iem, tSpCc ka tie b[ia kristie5i' un palaida vi4us. Leg6ts r:-: aizsutija lielu skaitu vicieSu uz Viru palig6 Sim pa5am Johannesam i:r pret dA4iem, gan pret s6msalie5u trakoSanu. Bet rfdzinieki' uzziniju5i ::: iim cir;6m, norikoja slt4us un saliga ar dipiem mieru' lai vi4i var€tu :: r--nig6k karot ar s5msalie5iem un izplatit ticibu pagf,nos.

maus

3, Xad bija nosvinEti te Kunga dzimSanas un EpilEnijas sv€tki, jo dzilu virspuse sastinga un [de4i .:.-4s kJdja zemi un ledus -vil4us, i ;ra cieti kA aknens, un rad6s ledus, un cef5 pa sauszemi un pa ideni ilra lab6ks. Kad nu bija izveidojies celS pa jnru, ridzinieki, grib€dami ar uras sr'€t6s kristibas slac-1iumu slacit jfiras salS dzivojo5os pag6nus i.r=ialie5us, tldal pastudinija karagiijienu un sasauca visus pie upes, ko

25, decembris L227. 6.

janvdris

::,:

par Ude4u m6ti.6 Un p€c Fabi6na un SebastiSna svEtkiemT sapulcejSs ridzinieki, livi ar letiem un igau4i no visiem saviem novadiem sekoja augstu cien[iamam Livzemes biskapam,t ar kuru kop6 bija -:. :;r;:lu biskapse un mestrs Folkvins ar saviem brdliem un krustne5iem, r: :r\u partiku un ierotiem. Noturiju5i svinigo misi, vi4i pa ledur0 virzij6s ;:nt S5msalu, Tas bija liels un stiprs karasp€ks ar gandriz divdesmit l:A-itrrsiem viru, kas sak5rtotSs un nodalitis vienibds gija zem saviem ijrr:€iem, Troksnis, ko vi4i radija, virzoties uz zirgiem un ragavds pa ;:r:s ledu, bija lidzigs sp€cigam p€rkonam: 5$nd€ja ierotir saskr€jis :";:llas, steidzas un ar btikslfi sur un tur uz ledus nogizis un atkal :ruusis aug5i viri un zirgi, jo ledus bija gluds ki stikls no siltajiem -:i.em. kas tobrid bija to pirpludinajuSi, un no sala, kas tiem bija sekojis. * : tiIi gnja pdr jiiru ar lieldm griitibiim, kam6r beidzot priecigi sasniedza

, ., ricieSi,

:-:rsalas krastu. .1. Jau devitaji dienn vigi sasniedza Muhu pilitr un p€c sadursmes ar :.-. [audim nol€ma tur pirlaist tikai nakti. Bet tig baididamies no rriJamajam ci46m un stopnieku Sivi4iem, patvEras savas pils mijoklos un

20.

janviris

29.

janviris

323

I

INDRIIfA HRONIKA )O(X: 4

naliti nosiit[ia biskapam un p6r€Jiem karasp€ka vectkaJtem viltus pllnu rrstrljumq pazi4odami, lra pieryem5ot Kristus tlcibu un mieru, bet istenibe - hi tadr.kad knrasp€ks dosies tilEtg nodaritu zaudEjumus si,mugur€jiem un tos sakautu. un biskaps kopE ar pnr€jtem btitu grib€jis tos pienemt un tiem pies$rt nierru bet to darit viptem nellva simsaliesu meli un noziegumi, Jo nelidz nekida gudnaa, nedz padoms prct to Kungu; nev€ldamies atmest savus nekrietnos paradumus, v€l Joprojnm alkdami dzert kristiesu asinis un kamdami pastrndit v€l citas nelletibas, tie savas

lielis launpritfuas d€f nav pelniju5i sv€tis Msttuas divanu; likdami cenau uz savas pils stiprumq nev€l€damies mieru un runfidami visEdas nelrietnibas, vipi drizEk peln[jusi nEvi nekf, kristibu. uq tE k6 vi4t mieru laiksm negribgja, b€ga nu miers no Siem un

nica atmaksa vien.

Tad v5cie5i vispirms uzbrulsa valnim, cer€dami '?knpt pili, taCu tika atdziti atpakal un levainoti ar mestiem akmegiem un sbEplem un tip€c bija spiesti cinities tiklab ar mikr4 k[ ar sp€ku. vlBi uzs6d[ta masinas, ar patercllam svieda pili akme4us pret ienaidnieku paterelldm un pagatavoja cuku, zem kuras rakis zem pils, lidz vipi nokfuva tidz vafga vidum. Tad rini aMlka ctku atpakal un tis vleti nolika stipru koka torni, kuri uzk5pa stipri bru4oti viri un stopnieki, kas savas bultas, pi$us un S$Epus raidija pret s6msaliesiem aizsargsienE. Sie no turienes svieda uz vipiem akmer,rus un metam5$€pus. SEkoties sestaJai dienai, pirmajai pEc ShistiSanas dienas Iai pati Stistisanis diena netiktu aptraipita ar nqalinato asinim - kauja jau no pa5a rita kluva sivika; vi4i ar atpakal atliel'tu dzelzi Jeb -, dzelzs kisi g€mis irdit aizsargsienu, lzvelkot citu pEc cita lielAkos baflgus, kas satur€ja to kop6, tE ka jau bruka zem€ k6da einargsienas dala. KristieSu karaspekE valdija prieks, vi+i kliedza un l'dza Dievu. Ari simsaliesi kliedza un liksmoja par sayu Tarapitu. Sie piesauca sv€tbirzi, kristie5i kura v6rdi un kuram par slavu viryi - J€zu,val4a drosmigi kapa aug5i un sasniedza aug5u, bet tie viqus jo droSsirdigi atdzina atpakaf. Tam, kas uzkipa pirmais, tie uzbruka ar daudz Sl5€pu d0rieniem un akmegu belzieniem, un katr6 zign tikai Dievs vigu pagliba nesliartu starp tik daudziem trakojo5iem ienaidniekiem, jo, kad vi4S k5pa aug56, ienaidnieku bars vigu tEdal atgrtida atpakal, un, lai cik reilu vig5, atlsl un atkal knpdams, mEfin5ja sasniegt augSu, ienaidnieki vi4u ikreiz atdzina atpakal, lidz beidzot Sis pats vicietis, atvairot naidigos S$epus ar savu zobenu garo, usniedza, droSi vien Dieva eglefa pacelts, pasu aizsargsienas augSup, kas

slej6s p6r pretinieku galvim, un,

lai ar ienaidnieku S[r€piem netiktu

ierainots no apak3as, nolika vairogu sev zem kfljnm

325

3.

febndris

INDRIIfA HRONIKA )Oo(: d 5 un, uz vairoga stEvot, viens pats ar naidnieku k6vis,

Iidz Dievs v€l atsttija otru un trcso. TrcSais diemz€t tika nogr[sts un nogdz5s no augSas zem€. Diyi tom€r notur€jEs pret daudzajiem ienaidniekiem; pret vigiem SqiA pa5il aug50J6 nocietinijumE no mugurpuses uzk6pa plecl s6msalieSl un meta sayus S[r€pus uz vi4iem. Pirmajam, atgrilot vi4u ar SBepu, v6ciets ar zobenu c€rg kn-t vi4S, un gals tam

ir kl6f

bet par€jie met5s b€gt. Sekoja citi vicie5i un drosmigi k$pa aug56, lai pirmajiem dotos paligE. Kaut ari ienaidnieki savE niknumi vir,rus jo drosmigi atsita, vairikus trEp-1ia un levainoja un citus nogalinija, vi{ti tom€r, uzticEdamies tam Kungam, ar lielim pil€m atspieda daudzos ienaidniekus un beigis ie4€ma aizsargsienas augsu. KEpsana bija loti gruta, jo kalns bija augsts un aptedoJis un an- akme4u mtrlsts uz kalna k6 sasalis ledus, tE ka nebiia kur nolikt k5ju. Tom€r vigi, dali ar kApn€m, citi - turEdamies pie virres, j6, Dieva er,r[ela pacelti, tika aug56 un uzbruka uz visim pus€m b€gosajiem ienaidniekiem no mugurpuses. Gavilu un pesti5anas balss kristieSos! Balss Ramflta, apjuktma un bojEejas raudas un vaimanas pagEnos! Yi4i iebruka pili un apkiva tautu

-

l€lumu nepaalst vairs prct S5msalas pag5niem vipi, citus n6vei tie lemj, citus par gristek4iem v€r5.

ljrj

un leti aplenca pili visapkflrt un nevienam nelEva izbegt. Kad nu ienaidnieki bija pieveikti, uzvar€tiji lilismoja un dziedija Dievam slavas dziesmu. Tas, kas Dnvidu allar sargijis pret filistiesiem, izglibJ ari sav€jos, dav6dams uzvaru p6r ienaidnieku. vi+i ie4€ma pils€tu, sagr€ba laupijumu, pan€ma mantibu un dirgas lietas, aizdzina zirgus un lopus un sadedzinfija risu, kas v€l bija palicis. simsaliesu pili aprija uguns, bet kristiesi priecigu pretu savAca kara laupljumu. 5. Parv€rtis Muhu pili pislosrtr karasp€ks steig5us dev6s uz citu pili, kas atrodas simsalas vidien€ un saucas valjalar6. valjala ir pati stipr6k6 pils€ta s5msaliesu pnrejo pils€tu starpi. KaraspEks nometis pie tls un sagatavoja kara n-kus, protl, paterellas un lielu ma5inu, k6 ari lielikEs egles un priedes tor+a celSanai pret pils aizsargsienu. Bet livi, leti un igaur,ri kopi ar daliem vicie3iem apstaigija yisus novadus un pirreda zirgus un teicamus liellopus, mantas un daudz kara taup-1iuma, daudz labibas un cita kn tamlidziga, un nodedzinEja ciemus. un vafaliesus, kas daudzo pili esoSo cilv€ku d€l nesp€ja iztur€t apsaudi ar akme4iem un

327

INDRIIfA HRONIKA )oo(: 5 i:-,pu Sdriniem un ari redz€ja, kn tiks sagatavotas len-ces, ar kurim viegli .nremt pili, piry€ma Dieva balles, un vlryi lldza mleru, un, t6 kF vt4i, .=spi€jams, ari nobijEs, domidami par nogalinEtajiem muhuieSiem,

gaulin rimti un nrnija mierpllnus v6rdus, l0gius ltdz5s vi4ien d6vit svEtEs krlstibas sakramentu. Kristie5us k{uva tie

-: :.1

-r€ma prieks, dziesmi tam Kungam tiek gods, miers top cilv€kiem dots.

:-,: kilniekiem tika pieprasiti labieSu d€li. Un Valjalas s6msalieSi, kidreiz -;::pritibas bErni, nu kluva par paklausibas b€rniem. Kas kAdreiz bija , r.r. rrs tagad $uva par avi. Kas kidrelz bija kristie5u vajitijs, tas tagad i- - " i par rir;u br5li, sa4€ma mieru, neliedzEs dot $ilniekus, uzticigi : -::-is kristibas Z€lastibu un nebaidijEs no pastivigas meslu maksiSanas. L;bieSu z€ni tiks doti par $ilniekiem; pirmo no vi4iem augstu .:-:.3mais Rigas biskaps ar prieku un dzil6 dievbiiibd katehiz€ja un r::;iije ar sv€to kristibas ayotq p6rGjos kristija citi priesteri, kuri ar :t-:r\! tika aizv'esti ari uz pils€tq lai sludinitu Kristu un lzdzitu Tarapitu, r+: li",;a sdmsalieSu dievs. Viryi iesv€tiia svotut? pils vid& un, piepildiju5i

,

n -::. r'ispirms kristija katehiz€tos vecikos un labie5us, tad citus virie5usi -'i^".i1:S un b€rnus. Un radis milziga virie5u, sievie5u un b€rnu drlzma, -- r-,ii kliedza: <<Steidz mani kristit!>' - no rita lidz vakaram, tA ka ari :.r:r Friesteri. kuru briliem bija pieci, briliem seSi, kristiSanas darbi :ijr!::r Priesteri, visdzildkn b{jibn kristidami daudz t0kstoSu cilv€ku un

-:,::;-j.imi tos ar milzigu prieku steidzamies pie kristibas sakramenta, ",-,,':riiis ari pa5i un cer€ja, ka vigiem par 5o darbu tiks atlaisti gr€ki. Un |, \ini nepaguva tai pa5n dienii, vigi pabeidza n6kamajd un tre5aj6. Lrd Sis mist€rijas Valjalas pils€t5 bija nosvin€tas, ieradis no visim ."r:.:i:s pils€tam un kilegund5m atsEtiti sfrtpi un ltrdza mieru un kristi:*: inl\nmentu. Karasp€ks bija priecigs, un p€c $lnieku sapemSanas tika !,":\i-l:-i miers un brdliga milestiba. Tika pateikts, lai vigi atlailot briviba *.-s:itos zrjedruslt. Vipi paklausija un apsolija tos atlaist, aizveda pries:j'r--i se\ lidzi uz saviim pilim, lai tie sludin6tu Kristu, izdzitu Tarapitu ',:: .r pir€jiem pag8nu dieviem un slacitu tautu ar sv€to kristibu. Tad nu :,- :-i:rn risas S6msalas pilis kristija visu ab€ju dzimumu tautu ar lielu .'r;:ibu un aiz prieka raudidami, tip€c ka vipi tam Kungam ar atdzimi;:as hristibu bija dzemdindju3i tik daudzus tfikstoSus garigu atvasi,

l :,:m milu jaunu ligavu no pag6nu cilts.

-

Paganus slaka tie avot6, vaigu sev asar6m slaka. ri

f

!

f;

Itl

t

329

februdris

INDRI$A HRONIKA )o(X: 6

6. Ta, t5 xlga allal paginus slalra! T6pat jlras vtdtr te slaka S6msalu tagad, Sgrttot gr€ku ar valgmi un debess valsfibu sniedzot; Aug56 tE veldzi mums sniedz, IejE, uz zemes, t5pat. Sis Dieva divanas ir misu prieki. Dieva un mtrsu Kunga J€zus Krisrus un Sv€tis Jaunavas Marijas slava vigu kalpiem ridziniekiem S5msali detusi S6dus priekus: pieveikt dumpiniekus, kristit tos, kas pazemlgi ierodas no briva prdta, sa{remt $lniekus un meslus, swest atpakal visus

gustek4rus kristie5us, atgriezties ar uzvaru. Ko lidz Sim nav sp€ju5i raldnieki, to Sv€ti Jaunava ar savu kalpu n-dzinieku rok6m paveikusi isi laibA un maigi par godu savam virdam. Kad tas nu ir paveikts, kad tas nu

irdarits, proti, kad visa tauta kristita, Tarapita izdzits, faraonsp noslicin'5ts un grlstek4i atbrivoti, liksmi atgriezieties mnjup, ridziniekilD

Visos laikos ar jums ir uzvaras triumfi spoli. Slava tam Kungam un gods, Dievs virs zvaigznEm lai teikts.

Beigas

,ttililwyfiw

t

Indriķa Hronika 1w2hg

Overview 26281t

More details 6y5l6z

Related Documents 3h463d

Laporan Pengembangan Diri Indria h4m3g

Milivoje Ivanisevic: Hronika Naseg Groblja 3c1y2x

3753081 Ivo Andric Travnicka Hronika 61i13

Grof Djordje Brankovic - Hronika Slovena Ilirika Gornje Mezije I Donje Mezije 4hv1o

More Documents from "Liena Sakne" v3i5r

4p345f

4p345f

Rkk Bidan 4v3c44

Diesel Engine Performance 6k1f4p

Keuntungan Dan Kerugian Sediaan Sirup.docx 115mx

Askep Pola Tidur 14463y